Pašvaldības aģentūra
"Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs"

Baznīcas laukums 1, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121772, +371 28307186
cesis@cesis.lv


Follow us
» Cēsu muzejs » Piedāvājums » Publikācijas » Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja publikācijas



Hronika par notikumiem no Trešās Atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laika līdz mūsdienām

2013.gadā aprit 25 gadi, kopš tika dibināta Latvijas Tautas fronte – 1988.gada 11.septembrī Cēsīs dibināja pirmo Latvijas Tautas frontes nodaļu – LTF Cēsu rajona nodaļu.
1988.gada 8.-9.oktobrī Rīgā norisinājās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, kas ievadīja strauju pagriezienu Trešās Atmodas notikumu attīstībā.  LTF ieguva neizmērojamu tautas atbalstu, un kopīgā cīņā ar Igaunijas Tautas fronti “Rahvarinne” un Lietuvas pārbūves kustību “Sajūdis”,  tika atgūta visu trīs Baltijas valstu neatkarība.
Atzīmējot LTF Cēsu rajona nodaļas 25.gadadienu, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs ir sagatavojis hroniku, kurā apkopoti spilgtākie un svarīgākie notikumi no Trešās Atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, līdz mūsdienām.

Pilna hronikas versija pieejama ŠEIT


Pētījums - Cēsu pilsēta no 13. līdz 16. gadsimtam


Jaunā pētījumā apkopota Cēsu pilsētas vēsture no 13. - 16.gadsimtam, kur īpaša nozīme pievērsta Hanzas savienībai un Cēsu dalībai tajā.
Pētījumā pievērsta uzmanība Cēsu pilsētas vēsturei no laika, kad Riekstu kalnu apdzīvoja vendi un pie viņiem apmetās krusta karotāji līdz pat būtisku pārmaiņu laikam 16. gs. Pētījuma mērķis - apkopot dažāda veida vēstures liecības par Cēsu pilsētas vēsturi no 13. līdz 16. gs. Pētījumā izmantotas gan nepublicētas, gan publicētas rakstītās liecības, gan arheoloģisko ekspedīciju materiāli.

Hanza un Cēsu dalība šajā tam laikam starptautiskajā sistēmā ir viens no pētījuma svarīgākajiem jautājumiem. Cēsu pilsētas piederību šai sistēmai noteica tas, ka Cēsu tirgotāji nodarbojās ar tāltirdzniecību un pilsētas pārstāvji piedalījās Livonijas pilsētu sanāksmēs. Cēsis, viduslaikos bija savam laikam tipiska mazpilsēta, kas līdz ar citām mazpilsētām atbalstīja lielo pilsētu lēmumus un finansiāli atbalstīja to došanos uz dažādu Hanzas pilsētu sanāksmēm, piemēram, Lībekā. Ar 15. gs. otro pusi mazās pilsētas, iespējams dēļ nespējas vairs finansiāli atbalstīt lielo pilsētu braucienus, uz Livonijas iekšējām sanāksmēm vairs netika aicinātas. Tā rezultātā pilsētas tirgotāji, šķiet, vairāk sāka nodarboties ar iekšējo tirdzniecību un to piesaiste Hanzas sistēmai zuda.

Pētījumā aplūkota gan pilsētas pārvalde, kas atradās rātes un ordeņa amatpersonas rokās, gan ekonomika, kuras stūrakmens bija tuva un tāla tirdzniecība. Atsevišķi aplūkota arī pilsētas apbūve un plānojums, reliģiskais jautājums. Vēl pētījumā var lasīt par zināmajiem pilsētas iedzīvotājiem un to nodarbošanos ar amatniecību un lauksaimniecību.

Pētījums tika izstrādāts projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros, kas norisinās no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās.

Pilns pētījums pieejams ŠEIT.
Pētījuma prezentācija pieejama ŠEIT.
Autora publikācija par pētījumu pieejama ŠEIT.



Printēt