Pašvaldības aģentūra
"Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs"

Baznīcas laukums 1, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121772, +371 28307186
cesis@cesis.lv


Follow us
Atsauksmes
» Cēsu muzejs » Izstādes » Izstādes Izstāžu namā


Cēsu Izstāžu namā divas izstādes
SANDRAS STRĒLES GLEZNU IZSTĀDE “NOSTALĢIJA VOL 2”
UN KERAMIKAS MĀKSLINIECES SANDRAS BALTĀS
IZSTĀDE “ESMe”


IZSTĀDE “NOSTALĢIJA VOL 2” 
ir otrā izstāde izstāžu ciklā “Nostalģija”, ko jaunā māksliniece Sandra Strēle aizsākusi 2019. gada pavasarī ar lielformāta gleznu izstādi, kas bija apskatāma Rīgas mākslas telpā. Izstāde vienlaikus ir arī turpinājums mākslinieces iepriekš veidotajai lielformāta instalācijai “Melanholija”, kas bija eksponēta Jūrmalas pilsētas muzejā. Abas šīs izstādes tikušas nominētas “Kilograms kultūras” Vizuālās mākslas kategorijā.

Jaunā māksliniece Sandra Strēle izstādē “Nostalģija Vol 2” turpina interpretēt nostalģiju kā ilgas, parasti smeldzošas, pēc mājām vai kā pagājuša un idealizēta; kā vēlēšanos atgriezties pagātnē. Piemēram, 17. gadsimtā tika uzskatīts, ka “nostalģija” ir ārstējama miesas slimība. Vēlāk tā kļuva par filozofu un dzejnieku problēmu – no slimības pārvēršoties par emocionālu vājumu. Izstādē caur dažādu šķietami atsvešinātu vietu vai gluži pretēji šķietami labi pazīstamu vietu attēlojumu skatītājam tiks piedāvāts uzklausīt dažādus nostalģiskus stāstus.
Sandra Strēle 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012.gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014.gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016.gadā, kā arī no 2017.- 2019. gadam Sandras darbi tikuši iekļauti konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. 2019. gadā Sandra Strēle kļuva par prestižā The Elizabeth Greenschields fonda Kanādā stipendiāti. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Rumānijā, Dānijā u.c.
Sandra Strēle veido monumentālas lielformāta instalācijas, kas pievēršas ikdienas notikumu pētniecībai un vērojumam. Arhitektūra, daba un fiktīvi sadzīviski sižeti ir dominējošie motīvi Sandras darbos.

Izstādes apskatāmas  no 22. novembra līdz 12. janvārim 2020. gadā.



ESMe – kā daļa no manis.
Izstāde ir keramikas mākslinieces Artas Baltās kā radošās darbības pēdējās desmitgades atskaites punkts – dažādi laika posmi, dažādi fokusi, nemainīgi smalku sievišķīgu estētiku un profesionāli augstvērtīgi tehniskie risinājumi no lielformāta porcelāna skulptūrām līdz funkcionāli lietojamiem traukiem.
EsMe – raksturo mākslinieci, tā ir radošās būtības atspoguļojums, kur iedvesma, ieceres un izjūtas transformējas un materializējas objektos un priekšmetos.

“Mani darbi vienmēr ir kā aktualitāte no manas ikdienas, no laika posma vai tikai brīža untuma, neatkarīgi no tēmas, kas tiek risināta. Dizains un funkcionalitāte, estētisku formu meklējumos  ir kritēriji, kas mani vienmēr ir motivējuši radīt. Pat teiktu, esmu neglābjama estēte, ikreiz savās ikdienas gaitās meklēju acīm un taustei baudāmo. Savu lomu mājās – sieviete, mātē, darbā – skolotāja… nav iespējams nošķirt no iekšējās alkas  just, just caur tausti. Tā ik reiz nonākot pie plastikā keramikas materiāla, kurš ļauj realizēt savas vēlmes, jo keramika sevī ietver,  kā tēlniecības paņēmienus, tā glezniecības , līdz pat smalkiem  grafikas risinājumiem. Tā pat vienmēr milzīgu gandarījumu katram keramiķim sniedz tehnoloģiskās rotaļas – malkas, gāzes, elektriskie cepļi, augsto vai zemo grādu amplitūdas.  Svarīga ir tikai iecere.”

Izstādes apskatāmas no 22. novembra līdz 12. janvārim 2020. gadā.
 
Darba laiks: O. – S. 10:00 – 17:00, Sv 10:00 – 16:00
Ieejas maksa pieaugušam 3,00 EUR
studentam, skolēnam, pensionāram 2,00 EUR


BIRUTAS DELLES GLEZNAS “DABA SKATĀS UZ MUMS” un ELĪNAS TITĀNES KERAMIKAS SKULPTŪRAS “ATSPULGI”

Cēsu Izstāžu namā  no 2. augusta līdz 15. septembrim

Māksliniece Biruta Delle (1944)  studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Kā vienu no nozīmīgākajiem  saviem pedagogiem  viņa min Konrādu Ubānu.
“Biruta Delle mākslinieciskajā darbībā un dzīves norisēs vienmēr saglabājusi individuālu redzespunktu, glezniecību izmantojusi kā patiesības atklāsmes veidu. Mākslinieces darba liela nozīme sižetiem, šifrētam saturam, zemtekstiem. Figurālajās kompozīcijās  Delle risinājusi filozofiskus jautājumus, portretos pievērsusies galvenokārt radošu personību atklāsmei, ainavā visbiežāk izmantoti pilsētas nomales motīvi, kuros mazsvarīgāks ir konkrētais redzējums, bet suģestē noskaņu emocionālā atklāsme. Visa mākslinieces glezniecība atklāj savas paaudzes iekšējās pretrunas, dramatismu, pat traģismu, kas nereti savijas ar tiešu ironiju” tā par mākslinieci teikts enciklopēdijā “Māksla un arhitektūra biogrāfijās”(1999).


“Mani fascinē daba un nevis kaut kādi notikumi, vēstījumi. Iedziļināšanās  dabā ir kā īpaša pasaule, tam esmu veltījusi savu mūžu”. Šīs izstādes skatītāji ir pirmie, kuri redz gleznas ar nosaukumu “Daba skatās uz mums”.

Birutas Delles darbi atrodas Nacionālajā Mākslas muzeja krājumā, Mākslinieku savienības un daudzās privātās kolekcijās.



“Atspulgi” ir mākslinieces Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas darbu izstāde –skulptūru, kuras tapušas pēdējo 13 gadu laikā dažādos keramikas materiālos (porcelāns, māls, akmens masa, šamots).


Objektu izlase šai izstādei ietver dažādas ekspozīciju kolekcijas (Vienotība daudzveidībā, Mainīgās, Bezgalības cilpas, Sakrālās rotaļas, Paralēles u. c.).


Nosaukums “Atspulgi”  ir izvēlēts kā asociatīvi daudzslāņains un darbus vienojošs. Eksponētās skulptūras ir izstādītas gan dažādās izstādēs Latvijā un ārpus tās. Telpu arhitektoniskais izvietojums un secība veido katrā no tām savu, atšķirīgu materiāla un vizuālās izteiksmes ekspozīcijas grupu, saskaņā ar telpas un objektu mijiedarbību.




Cēsu Izstāžu Namā
8. martā  plkst. 16.00 tiek atklātas  jaunas izstādes

 
Jelgavas mākslinieku biedrības “Ciemos no Jelgavas”

Otrais pasaules karš pārtrauca tās mākslas un kultūras tradīcijas senajā Mītavā, ko bija kopusi Jelgavas mākslinieku biedrība „Zaļā vārna”. Pēc ilgstoša klusuma mākslas dzīvi atjaunojas, kad 20.gs. 60.gados Jelgavā sāka celt daudzdzīvokļu mājas ar darbnīcām māksliniekiem, kādēļ uz pilsēta Lielupes krastos pārcēlās dzīvot profesionāli mākslinieki. 1970.gadā tika nodibināta Mākslinieku savienības Jelgavas organizācija, kas 2009.gadā pārtapa par neatkarīgu Jelgavas Mākslinieku biedrību. Šobrīd tajā darbojas 45 mākslinieki un mākslas zinātnieki, bet izstādēs piedalās vēl vismaz desmit mākslinieki. Viņi dzīvo ne tikai Jelgavā un tās apkārtnē, bet arīdzan Rīgā, Talsos un citviet. Katru gadu Jelgavā tiek rīkotas Pavasara izstādes, kā tradīcija kļuvusi plenēru rīkošana, ik gadus jelgavnieki piedalās sadraudzības pilsētu mākslinieku rīkotajos saietos un izstādēs Šauļos un Pērnavā. Jelgava ir populāra ar starptautisko ledus un smilšu skulptūru festivālu rīkošanu, taču ne mazāk svētīga ir šamota skulptūru simpoziju rīkošana, arī tie kļuvuši par starptautiski nozīmīgu notikumu.

Biedrības biedri ir vidējo mākslas skolu audzēkņi un Mākslas akadēmijas beidzēji, kas nodrošina noteiktu māksliniecisko līmeni rīkotajās izstādēs.
Blakus gleznotājiem biedrības izstādēs piedalās keramiķi, grafiķi, tēlnieki, tekstilmākslinieki, dizaineri, stikla mākslinieki, ādas apstrādes meistari, fotogrāfi. Viņu veikumu var iepazīt arīdzan Cēsu skatītāji.

Jelgavas māksliniekiem raksturīga augsta profesionalitāte, tradīciju turpināšana, pietāte pret cilvēku, harmonisks pasaules atainojums. Jaunie ienāk mūsu organizācijā ar modernāku apkārtnes redzējumu, bet arī no viņiem tiek prasīta amata noslēpumu pārzināšana kā būtisks mākslas darba kvalitātes kritērijs.



Jura Butkina gleznu izstāde “Ainavas”

Juris Butkins dzimis (1957) Cēsīs un dzīvo Cēsīs.
Beidzis LU Juridisko fakultāti. Izdienas pensiju sasniedzot, ķēries ar lielu nopietnību pie gleznošanas. 2004. gadā sāk apmeklēt Maritas Krūmiņas gleznošanas studiju un māksliniece arī iedrošina darbam gleznošanā ar eļļas krāsām. Tālāk pilnveidojas pašmācības ceļā,  līdz 2013. gadā gleznošana kļuva par pamatnodarbošanos.

Iemīļotās tēmas – Cēsis, Gauja un Vidzemes ainavas. Darbu saturs ir vienkāšs stāsts par to, ko redzam ikviens  ikdienā, tā ir ainava, taču Jura Butkina stāsts gleznās ir niansēti ieraudzīts un kolorēts.

Jura Butkina moto – Nemocīt  skatītāju ar darbiem, kas tapuši bez iekšējas nepieciešamības.


Izstādes apskatāma no 8. marta līdz 7. aprīlim

Ieejas maksa izstādē 2,00 EUR (skolēni, studenti, pensionāri), 3,00 EUR (pieaugušie).



CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
1. FEBRUĀRĪ PLKST. 16.00 TIKS ATKLĀTA
ALEKSANDRA LUHAERA IZSTĀDE “NOSKAŅU VARIĀCIJAS” UN DACES DĒLIŅAS-LIPSKAS IZSTĀDE “SAUCĒJAS”

Izstādes atvērtas no 1. februāra līdz 3. martam.

Aleksandra Luhaera izstāde “Noskaņu variācijas”
 


Aleksandrs Luhaers mākslā ir savrupa, patstāvīga ceļa gājējs – pašmācības ceļā apguvis glezniecības tehnikas noslēpumus: amata rokasgrāmatās, vecās receptēs, rakstos, izstādēs, reprodukcijās smēlies zināšanas, kā vecmeistari darinājuši savas gleznas, kāpēc krāsas uz senajiem audekliem ir satumsušas un kā nepieļaut kļūdas. Aleksandra gleznas pārsteidz ar savu krāsu dzidrumu, smalko toņu pāreju, atklāj dabas neatkārtojamo mainīgo un reizē mūžīgo skaistumu. Apbrīnojamas ir Aleksandra darbaspējas, talantu daudzveidība. Muzikalitāte. Paguvis dot stabilu ieguldījumu ģimenei. Aizvadītajās darba gaitās Latvijas mežos smēlies iedvesmu daudziem audekliem, gleznojis puķes, portretus, ainavas. Daudzi darbi atraduši savu vietu privātkolekcijās Latvijā un aiz robežām. Izstādē aplūkojami pēdējā desmitgadē gleznotie audekli.
 
Daces Dēliņas-Lipskas izstāde “Saucējas”
 
Māksliniece dzimusi Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi modes dizainu un glezniecību, 2002.gadā iegūstot mākslas maģistra grādu. Savā radošajā darbībā apvieno vizuālā tēla radīšanu, modes ilustrāciju un glezniecību.
Gleznu ciklā “Saucējas” blakus košajām kurzemniecēm apdziedātas staltās setu sievas un kihnietes. Pirmizrādi Saucējas piedzīvoja Liepājas muzejā. Cikla darbi, svinot Latvijas simtgadi, tika eksponēti laikmetīgās mākslas muzejā “Erarta” Sanktpēterburgā un Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu. Saucēju ceļojumu pa Latvijas vēsturei nozīmīgām vietām, pilnīgu dara brīnišķīgā iespēja atrasties Cēsīs.

KOŠUMS. DZIESMA. TICĪBA. Tas ir spēka kods, ko māksliniece Dace Dēliņa-Lipska atklāja dodoties mākslas ekspedīcijā pa dzīvu tradīciju kopēju - suitu, setu un kihniešu takām. Laikā, kad Latvija un Igaunija svinēja savas sitmades, domāt par saknēm un skatīties nākotnē ir tik būtiski.

SUITI – neliela, bet atraktīva un koša katoļticīgo kopiena Kurzemē Alsungas novadā, Jūrkalnes un Gudenieku pagastos. Neparastā identitāte veidojusies poļu, vācu un latviešu kultūru mijiedarbībā. Suitu sievu atpazīstamā dziedāšanas maniere velkot garo ee - burdons. Viena no interesantākajām katoliskajām tradīcijām ir maija dziedājumi, kad suiti krāšņajos tērpos pulcējas kopīgām dziesmām un mielastam.

SETI – Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijā dzīvojoša etniskā grupa, kuri līdz mūsdienām palikuši uzticīgi savām paražām, saglabājuši tradicionālo apģērbu, valodu un pareizticību. Pazīstami ar īpašo dziedāšanas veidu - leelo. Pie setu unikālajām tradīcijām pieder Setomaa karaļa iecelšana reizi gadā augustā, ko pavada rituāli un leelo dziedājumi.     

KIHNIEŠI – Kihnu sala Igaunijā ar savu nošķirtību no pārējās teritorijas spējusi saglabāt gadsimtiem senas tradīcijas. Vietējie iedzīvotāji joprojām savā ikdienas apģērbā iekļauj tautas tērpa elementus. Salā vēsturiski valda matriarhāts. Kihnu sieviešu tērpa vizuālie kodi pārsteidzoši sasaucas ar suitu sievu tradicionālajām drānām. Sens Kihnu mutvārdu folkloras mantojums ir kalevalas dziedājumi. Uzmanību vērtas ir pagāniskās tradīcijas, kuras savijušās ar pareizticību.
 
Izstādē aplūkojama  arī lakatu kolekcija – Visādie Zīdeņi .Visādie zīdeņi - tā suitu novadā dēvē zīda galvas lakatus, kas vēsturiski kalpojuši kā greznuma priekšmets. Lakats, kā nozīmīgs simbols, savieno tautas tērpu ar mūsdienu modi, apliecinot dziļu un patiesu sievišķību.



Cēsu Izstāžu namā
no 20. decembra līdz 27. janvārim būs skatāmas divas izstādes: Līvijas Endzelīnas izstāde "Noslēpumainā", kā arī Jāņa Roņa un Piebalgas porcelāna fabrikas izstāde.


NOSLĒPUMAINĀ. LĪVIJAS ENDZELĪNAS (1927-2008) GLEZNAS

Līvija Endzelīna ir  viena no zināmākajām un  tajā pašā laikā noslēpumainākajām  personībām 20. gs. Latvijas  mākslā.  Jau kopš 60 gadu sākuma , kad autores darbi- portreti un klusās dabas  tikko sāka parādīties  izstādēs, tie iemantoja nedalītas skatītāju simpātijas, kā arī augstu novērtējumu profesionāļu vidū.  Taču aiz strauji augošās atzinības  slēpās  savrupa māksliniece, kas izvairījās  komentēt  savas daiļrades  attīstību un  radošos principus.

Līvijas Endzelīnas glezniecība veido daudzšķautnainu un reizē viengabalainu mākslas tēlu. Periodiski viņa  pievērsās   portreta žanram, taču pamatā ir klusās dabas uzstādījums ar rūpīgi pārdomātu priekšmetu izvēli.  Noslēpumainību rada priekšmetu izvēle un to  kārtojums negaidītā, tēlaini asociatīvā sakarībā. Četrus gadu desmitus bez viņas klusajām dabām nebija  neviena nopietna latviešu glezniecības  kopizstāde.

“Šo gleznu autore palika un iespējams mūžīgi paliks neuzminēta.  Ap viņu vijās valodas, minējumi, taču viņa paglābjas  aizkadrā, aizdurvē, noslēpumainā plīvurā ietinusies. No viņas uzdvesmo kāda smarža, pašai  aizslīdot  kā ēnai, kādēļ atkal un atkal uzvirmo jautājums. Vai viņa maz bija? “  Māris Brancis.

Līvija Endzelīna mācījusies  Latvijas Valsts Universitātē Arhitektūras fakultātē, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā.  Darbi eksponēti Maskavā, Rostokā, Tartu, Monreālā, Prāgā, Londonā.

Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Tukuma  muzeja un     Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.

JĀNIS RONIS UN PIEBALGAS PORCELĀNA FABRIKA

“No visām keramikas masām porcelāns ir pats kaprīzākais, pats darbietilpīgākais, pats sarežģītākais, tas ir lielāks izaicinājums,” stāsta Jānis Ronis.
Tas ir tūkstošgadu Ķīnas noslēpums un Eiropas alķīmiķu baltais zelts. Porcelāna karaļa Kuzņecova un Jesena porcelāna godība Latvijā  ir pagājusi, taču nu mākslinieka Jāņa Roņa izveidotā Porcelāna fabrika Piebalgā ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā.
“Ja Dievs, kā sacīt jāsaka, kādu vietu ir ievēlējis gaišumam un glīšumam, tad tā ir Piebalga, no viena gala līdz otram galam...”

Jānis Ronis dzimis 1963.gadā Ošupē. Beidzis Rēzeknes Lietišķās Mākslas vidusskolu, mācījies pie Pētera Ušpeļa un Jāņa Seiksta. Latvijas Mākslas akadēmijā beidzis  Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu keramikas specialitātē. Izstādēs piedalās kopš 1982 gada. Latvijas keramiku pārstāvējis starptautiskos keramikas simpozijos Dzintaros, Kauņā, Randamanē (Lietuva). Organizējis un vadījis keramikas simpozijus Inešos, Zvārtavā, sarīkojis personalizstādes Rīgā, Jūrmalā, Madonā.
2002.gadā  kopā  ar izcilo meistaru Pēteri Martinsonu izveidoja un vadīja  Porcelāna mākslas muzeju Rīgā. No 2007. gada, saņemot  dāvinājumu no vecmāmiņas, pakalnu Piebalgā, Jānis Ronis  tur izveido Porcelāna fabriku.

Jānis Ronis ir ne tikai mākslinieks – arī visas porcelāna krāsnis ir paša darītas, kas prasa no viņa tehnologa zināšanas. Jānis Ronis  pieder retajiem māksliniekiem, kam piemīt ne tikai radoša dzirksts, bet arī organizatora dotumi un neizsīkstoša enerģija.


Izstāžu namā
 
izstāde “KAD SENATNE SEV DARBĀ JĒGU ROD.."

Izstāde ir viena no Cēsu muzeja īpašajiem veltījumiem Latvijas valsts simtgadē un nozīmīgs ieguldījums arheoloģijas zinātnes popularizēšanā Latvijā.



Šī gada sākumā Cēsu Vēstures un mākslas muzejs pieaicinot nozares speciālistus, arheologus, zinātniskos konsultantus aizsāka darbu pie līdz šim vērienīgākās arheoloģijai veltītās izstādes izveides Latvijā. Izstādē paralēli bagātīgajiem Cēsu vecpilsētas un Cēsu Pils arheoloģiskajiem atradumiem tiks risināts stāsts par arheoloģijas nozīmi Latvijas vēstures izpētē, akcentējot un ilustrējot  faktu, ka tieši Latvijas valsts pastāvēšanas 100 gados esam guvuši vizuālo priekšstatu par seno latviešu vizuālo tēlu un vidi, kurā tie dzīvoja. Atsevišķa tēma izstādē veltīta arheoloģijas lomai Cēsu pilsētas identitātes veidošanā un popularizēšanā, kā arī tās nozīmīgais ieguldījums Cēsu pilsētas un novada attīstībā.

Kā Cēsu pilsētas ainava nav iedomājama bez Cēsu Viduslaiku Pils aprisēm, tā cēsnieku stāsti nav iedomājami bez atmiņām par piedalīšanos arheoloģiskajos izrakumos Pilī vai Cēsu vecpilsētā. Kā uzsver izstādes autore Dace Tabūne: “Jau vairāk kā pusgadsimtu Cēsu pilsētas ikdiena nav iedomājama bez arheologu darbošanās Cēsu vēsturiskajās vietās. Arheoloģiskie izrakumi notikuši  viduslaiku pilī, Riekstu kalnā, pilsētas laukumos un ielās. Laika gaitā tajos ne vienu vien vasaru  strādājuši mūsu jaunieši un  ieguvuši  savu  pirmo darba  pieredzi. Cēsu pilsēta šajos gados kļuvusi skaistāka, vēsturiski pievilcīgāka.”

Tomēr stāsts par arheoloģiju un Cēsu pilsētu nebūtu iedomājams un nebūtu pilnīgs bez diviem izciliem arheologiem – Zigrīdas un Jāņa Apaliem, kuri visu  darba mūžu ziedojuši Cēsu pilsētai un novadam, ar savu personības lielumu, atstājot nospiedumu daudzu cēsinieku dzīvēs un pilsētas vēstures lapaspusēs. Šīm izcilajām personībām izstādē ir atvēlēta īpaša loma un stāsts.

Izstāde “Kad Senatne sev Darbā jēgu rod.. ” būs askatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Izstāžu nama zālēs, Pils laukumā 3 no 21. septembra līdz 16.decembrim.

Uzziņai:
Izstādes autore Dace Tabūne, mākslinieks un iekārtotājs  SIA “Mākslas fabrika Nr.7”.

Izstādes veidošanā piedalījušies un ar materiāliem atbalstījuši:
Irita Žeiere Zigrīda Apala, SIA “Arheoloģiskā izpēte”- Oskars Ušpelis, Laura Lēģere, Aija Ērkšķe Pēteris Mežulis,  Anda Vilka, Daumants Kalniņš, Dagnija Kupče, Līga Eglīte, Rūdolfs Brūzis, Ivo Stanne, Sanda Salmiņa, Silvija Tilko, Āraišu arheoloģiskais parks, Vides risinājumu institūts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LU Vēstures institūts, Rundāles pils muzejs, NKMP Vidzemes reģionālā nodaļa, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti.


Izstāde atvērta no 21. novembra līdz 19. decembrim


KERAMIĶA JĀŅA SEIKSTA IZSTĀDE

Cēsu Izstāžu namā no 20. jūlija skatāma keramiķa Jāņa Seiksta izstāde.

Jānis Seiksts savas dzīves 50 gadus atdevis keramikai. Savā mūžā  pārcilājis ap 100 t māla. “Dzīvi esmu ļoti labi nodzīvojis. Par to esmu gandarīts. Pats  saimnieks  sev, pats formas darītājs. Visu daru ar savām rokām un izdomāju ar smadzenēm. Dzīve nav bijusi velta. Esmu dzimis latgalietis – esmu no Ludzas puses Ezerniekiem. Man bija kolosāls skolotājs – Antons Kūkojs, kurš pamudināja iet mākslas ceļu”.

Pagājušā gadsimta 70 gados Jānis Seiksts dzīvoja un strādāja Cēsīs, tagad jau 30 gadus viņš ir madonietis, tur ir darbnīca, keramikas apdedzināšanas ceplis un neliela izstāžu zāle. Māja ieguvusi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Jānim Seikstam patīk veidot tradicionālo keramiku – krūkas, vāzes, šķīvjus, svečturus. Keramiķim bijušas vairākas personālizstādes gan Latvijā, gan  ārpus tās, viņa darbi aizceļojuši uz Austrālju, Kanādu,Vāciju, Izraēlu un ASV.
Lielākais gandarījums  māksliniekam, ja ir sarīkota personālizstāde. “Ja esmu pieprasīts un vajadzīgs – nu tad es vienkārši esmu laimīgs cilvēks.”

Izstāde apskatāma no 20. jūlija līdz 16. septembrim.


CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
DZINTRAS VILKS IZSTĀDE “GADALAIKI”

Šos darbus ir radījis tas viss, ko Dzintra Vilks pati piedzīvojusi un pieredzējusi. 14 gadus viņa dzīvoja lauku mājās “Tīrumjānēnos” Jaunpiebalgā, kur daba ir klātesoša un visur esoša. Pavasarī viņa iekopa un stādīja, vasarā – baudīja un rūpējās, rudeņos un ziemā – nokopa, gaidīja, vēroja un radīja mākslu.

Nu viņa ir cēsniece. Tomēr viss sākās Rīgā. Sākumā mācījusies ‘’lietišķajos’’, bet pēc tam – Mākslas akadēmijā, kur viņas skolotāji tekstilmākslā bija Edīte Pauls –Vīgnere un Rūdolfs Heimrāts. Dzintras Vilks darbi kopš akadēmijas pabeigšanas iemīļoti gan Latvijā, gan arī izstādīti un ieņēmuši vietu privātās un muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2001. gadā ilgāku laiku uzkavējusies Florencē, strādājot pie personālizstādes Gvelfu pilī. 2010. gadā Starptautiskajā tekstila un šķiedras mākslas triennālē Lodzā ieguvusi godalgu par politiski uzlādēto un mākslinieciski meistarīgo darbu ‘’ Cauro vēju samits’’.

Pēc ceļojumiem un pēc pastaigām pa pļavām un mežiem top skices darbiem, ņemot par pamatu kādu motīvu vai formu, un, nevis attēlojot to, bet gan radot no jauna. Viņa uzreiz ierauga to, kas ir derīgs, tāpēc jau idejās un skicēs tiek attīstīts dabīgais un labais. ‘’Gadalaiki’’- tā ir mākslinieces mīlestība pret dabu un pret savu dzīvi, atmetot to, kas nav jāpatur un iepazīstot, kas ir tuvs un skaidrs.

Laura Plūmiņa, mākslas maģistre, Dzintras Vilks meita

Izstāde apskatāma no 20. jūlija līdz 16. septembrim.




Atklās poļu jauno fotogrāfu izstādi “Identitātes problēmas”


13. jūnijā plkst. 17.00 Cēsu Izstāžu namā tiks atklāta poļu jauno fotogrāfu izstāde “Identitātes problēmas”, ko organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 sadarbībā ar Pašvaldības aģentūru “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.
Izstāde būs apskatām līdz 15. jūlijam.

Izstādē četri poļu fotogrāfi Irena Kalicka (Irena Kalicka, PL), Zofija Kraveca (Zofia Krawiec, PL), Mateušs Sarello (Mateusz Sarello, PL) un Marta Zgerska (Marta Zgierska, PL) atklāj savu redzējumu par mūsdienu cilvēka dzīvi, viņa ikdienas cīņu ar ķermeni, vidi, ar tuviniekiem un svešiniekiem. Atšķirībā no daudzu gadu desmitus piekoptās prakses dokumentēt tautas vēsturi un stiprināt kultūras kodolu, mūsdienu poļu fotogrāfi izvēlas pievērsties personības attīstības procesam, bieži vien to skatot traumu un terapijas kontekstā.

Izstādes kurators Ādams Mazurs (Adam Mazur, PL), runājot par iemesliem, kāpēc izvēlējies pievērsties identitātes problēmām: “Ar Ingu Brūveri nolēmām izstādīt jauno poļu fotogrāfu darbus. Identitāte ir aktuāls jautājums tūkstošgadē dzimušajiem, līdzīgi, kā pirms dekādes, kad aktuāla bija attēlu izplatīšana vai politika 1990-tajos gados. Cēsīs izstādītie darbi savā ziņā ir gan par politiku, gan attēlu izplatīšanu un identitāti. Es izvēlējos māksliniekus ar izteiktu redzējumu, kuri pamazām kļūst par savas paaudzes pārstāvjiem. Un es tiešām viņiem ticu.”

Jaunajā poļu fotogrāfijā pēdējo pārdesmit gadu laikā ir pārliecinoši sevi pieteikušas fotogrāfes sievietes. Viņas izmanto fotogrāfijas potenciālu kā saziņas un sarunu platformu. Kas es esmu? Ko domāju? Ko vēlos? Tie ir jautājumi, kurus mākslinieces bieži uzdod sev un arī skatītājiem. Viena no izstādes autorēm fotogrāfe Marta Zgerska interesējas par traumu tematiku, robežsituācijām un darbu ar ķermeni. 2013. gadā viņa iekļuva autoavārijā un šī pieredze pilnībā mainījusi viņas attieksmi pret fotogrāfiju, kas atklājas darbā “Post”. Kopā ar savu partneri Mateušu Sarello viņi radījuši darbu “Dārzs”, kas balstās Mateuša disfunkcionālo attiecību pieredzē ar kādu sievieti, atklāj attiecību izbeigšanos un vienlaikus šīs pieredzes pastāvīgo klātbūtni tagadnē. Attēlos redzami trūdoši un savītuši ziedi, kas ir kā nekad nepasniegtas buķetes un sajūtas, ko grūti paust vārdos un izrādīt. Marta Zgerska meklē savu vietu šajās klusās dabas ainavās, ievietojot tur savu ķermeni un dodot iespēju mirušajiem augiem no jauna uzplaukt dzīva ķermeņa klātbūtnē, ko vienlaikus pavada bailes no vēl viena zaudējuma.

Poļu izcelsmes māksliniece un kuratore Zofija Kraveca ir poļu selfiju feminisma iniciatore un viena no vadošajām šī virziena pārstāvēm. Savā “Instagram” kontā viņa veido feministisku projektu ar nosaukumu “Nuerotic Girl” (Jaun-erotiskā meitene), kur ironiski apspēlē meitenīguma konceptu. Mākslinieces aktivitātes sociālajā tīklā vairāku mēnešu garumā Polijā raisīja diskusijas par emancipācijas potenciālu un pašreprezentācijas tehnikām.

Savukārt fotogrāfes Irenas Kalickas “Fototeātra” dalībnieki un protagonisti ir maskās un viņu ķermeņi nereti ir kaili, taču kailums šeit nav tikai fizisks – maskas dialektika, atklātības un apslēptības mainīgais ritms dod iespēj parādīt personības trauslumu un ievainojamību. Kalickas darbu varoņi ir gan skaisti, gan pretīgi, jūtīgi un vulgāri, kautrīgi un piedauzīgi, dabiski un mežonīgi.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

2018. gadā izvēlētais biennāles nosaukums "I Like Your Face", izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru. Sociālajos tīklos mēs bieži atzīmējam, ka mums kaut kas “patīk” (like) – taču ko mēs patiesībā redzam un ko iztēlojamies? Vai ir iespējama sastapšanās ar citādo nekategorizējot un netematizējot? Festivāls pievēršas šo attiecību problemātikai, izjautājot, kā mūsdienu tehnoloģiju izmainītajā garīgajā klimatā izpaužas cilvēku emocionālā pasaule un kā iedomāta piederība kādai fantastiskai realitātei sadzīvo ar ikdienas sociālajām identitātēm.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 notiek Latvijas valsts simtgades ietvaros.

Izstādi “Identitātes problēmas” atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Cēsu novada pašvaldība, LG Electroniks Latvia, Rixwell, Hotel Konventa Sēta, AS “Antalis”, Lux Express, DSV - Global Transport and Logistics



Igaunijas stikla mākslinieka Ivo Lii izstāde Cēsu Izstāžu namā

Izstādes atklāšana 16. jūnijā plkst. 13.00

‘’Nejautā man , cik ilgi jāveido skulptūra. Tikai brīdi - daļu no mūža.’’

Ivo Lill dzimis Tallinā 1953. gadā.  1985. gadā beidzis Igaunijas Mākslas akadēmiju. Lai izveidotu sarežģītu laminētu lokšņu stiklu,  viņš strādā  ar auksto tehnoloģiju. Mākslinieks griež, kodina, līmē, slīpē, pulē, izmanto smilšu strūklu, lai stiklu pārvērstu neticami krāšņā mākslas darbā.  Sarīkotas vairākas personālizstādes , kā arī grupu izstādes mākslas galerijās un muzejos visā pasaulē - Maskavā, Londonā, Minhenē, Vīnē, ASV, Venēcijā, Dublinā,  Lietuvā , Sanktpēterburgā, Luksemburgā, Kopenhāgenā, Somijā, Francijā, Florencē, Japānā un arī 1987. gadā Rīgā. Stikla veidošana ir kā izrāde uz viļņa, piedāvājot nenovērtējamu, nebijušu pieredzi kā jebkad. Rezultāts ir kā dāvana , kas atvērta pēc pulēšanas , kad stikls kļūst caurspīdīgs. Mākslinieka darbos ir pasaules  ģeometrija un stikla slāņu grafika, kas balansē pretstatā vētrainam piedzīvojumam.  Sasniedzot  viļņu garumu, zinķārība liek ienirt zemūdens pasaulē starp delfīniem. Krāsas sāk veidoties starp stikla slāņiem un tiek virzīta uz cilvēka iekšējo pasauli.  Vai zināji , ka stikls dzimst no smiltīm un uguns? Stikla dzimšana ir iespaidīga un unikāla dabas norise. Mākslinielks to  pārvērš apburošā, harmoniskā performancē.   Ivo Lill arī izgatavo ekskluzīvas dāvanas , kuras valsts prezidenti pasniedz ārvalstu viesiem.

Par savu darbu runājot mākslinieks saka -‘’Esmu aicināts mācīt par to. Bet es neesmu gatavs dalīties ar šīm zināšanām. Tas ir kā mājsaimniece, kura greizsirdīgi sargā savu recepti. Es esmu kā pavārs ,kurš recepti neievēro, bet spēlējos ar intuīciju. ‘’

Ivo Lill   izgatavojis balvas Eirovīzijas konkursam 2002. gadā.  Mākslinieks ir Venēcijas stikla biedrības, Stikla Mākslas  biedrības ASV u.c. valstu stikla biedrību  biedrs. 2014. gadā Ivo Lill saņēma Goda locekļa titulu Maskavas Mākslas akadēmijā.

Izstāde apskatāma no 16. jūnija līdz 15. jūlijam.





Cēsu Izstāžu namā
14. aprīlī plkst. 15.00 tiek atklāta
Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas
pedagogu darbu izstāde “Zīmējums”


Izstādē tiks eksponēti dažādi mākslas veidi:
glezniecība, grafika, tēlniecība, foto, multimediju māksla.


Bieži vien mēs spēlējamies ar jēdzienu “zīmējums” plašākā nozīmē – filozofiskā, asociatīvā. Arī latviešu valodā šo vārdu mēs lietojam dažādos gadījumos – zīmējas sabiedrībā, iezīmējas pret vakara debesīm, sazīmēt starp citiem. “Zīmējumu” izstādes idejas autore Madaras Gulbis rekomendē uztvert ne tikai kā mākslas darba pirmo uzmetumu vai atsevišķu mākslas žanru, bet kā metaforu, domājot par jēdzieniem: sākums, pārmantojamība, pamatīgums, profesionalitāte, radošums, izpausme. Tie ir būtiski aspekti tik ļoti dažādajiem māksliniekiem, kurus vieno arī pedagoģija, viena no viņu darbības sfērām mākslā, jo ekspozīcijā redzamo darbu autori ir skolotāji Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Nacionālās Mākslu vidusskolas (NMV) Jaņa Rozentāla Mākslas skolā (JRMS). Daudzi no viņiem tur ir mācījušies un ieguvuši zināšanu  pamatus, lai atraisītos savā pasaules redzējumā un to attēlotu izvēlētajā mākslas veidā.


Izstādē, akcentējot zīmējuma dažādo nozīmi un izpausmi mākslā, eksponēti:
Gleznotāju - Ineses Siliņas, Ievas Spalviņas, Baibas Vegeres, Vitas Jurjānes, Ievas Tarandas, Madaras Gulbis, Kristīnes Markus, Raita Hroloviča, Jāņa Dukāta, Jāņa Ziņģīša, Elitas Svikles, Zīles Ziemeles un Ievas Putniņas;
Grafiķu - Maijas Dragūnes, Ināras Garklāvas, Baibas Dambergas, Ilgneses Avotiņa;
Fotomākslinieku - Raimo Lielbrieža, Mārtiņa Lablaika; 
Tēlnieka Edgara Oša;
Multimediju mākslinieku - Alvja Misjūna, Kaspara Groševa darbi.

Šī izstāde apliecina, ka zīmējums ir avots, dvēsele un kopsaucējs visiem mākslas veidiem. Zīmējums ir kā durvis, caur kurām var piekļūt visdažādākajām mākslas izpausmēm un tās realizēt.


IZSTĀDES CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
Vilnis Heinrihsons “Viņa atnākšanas spožums” un
Anda Poikāne “Litānija”



Cēsu Izstāžu namā 10. martā plkst. 15.00 tiks atvērtas divas izstādes:
Vilnis Heinrihsons “Viņa atnākšanas spožums” un Anda Poikāne ‘’Litānija’’.

Vilņa Heinrihsona izstādes koncepcija ir metaforisks ceļojums krēslas zonā. Tie ir apgabali, kuriem cilvēka racionālais prāts nepiekļūst: ticība, karš, vīzijas.

Ekspresionistisko darbu galvenais personāžs ir citreiz ticīgais, citreiz karotājs, kurš rauga savu ceļu un tiek mijkrēšļa pasaules izgaismots. Atturīgā formā izstādē iestrādāti motīvi ar kristīgās ticības tēmām un militārajiem konfliktiem, kas kaluši Latvijas pagātni. Došanās karā ir iniciācijas ceļojums. Karavīri, kuri dodas karā iesaukti, un mocekļi, kas seko savam aicinājumam, lai cīnītos par taisnīgu lietu; viņi atgriežas no kara izmainīti, ja atgriežas, citreiz apskaidroti. …..un aicina skatītāju nesteidzīgi iestigt un uzkavēties gleznu vidū.
Skaņa – zemas basīgas skaņas, attāla kauju duna, artilērijas zalves, dabas skaņas, kā arī 6 Bībeles fragmenti, kuri ieskanēsies apmēram desmit minūtēs reizi.

Autors darbus veidojis, izmantojot dažādu tehniku (eļļa, akrils, pasteļi, dažādas faktūrpastas, tuša un citi grafiskie materiāli) sajaukumu.

Izstāde tiek rīkota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
 


LITĀNIJA (grieķu val. „litaneia” – ‘lūgumi’; lat. „litania”) – dažādu veidu lūgšanas, kurās lūgumi un saucieni, vēršanās pie Dieva vai svētajiem ir papildināti ar izsaucieniem vai lūgumiem, kuri atkārtojas. (katolis.lv)
“Visvienkāršākās un patiesākās lietas nav vārdiem aprakstāmas, zināšanas var nodot arī klusējot.
Īsti vārdi, nākuši no sirds, ir veldzējoši kā lietus izkaltušai zemei.
Lūgšanas, kas plūst cauri laikiem, ir dzīvas dziesmas starp pārejošo un mūžīgo. Mēs esam dalībnieki.”

Andas Poikānes Izstādei “LITĀNIJA” ir trīs daļas “Marijas mistērija”, “Kara cilvēki” un “Ekvinokcija”. Tajā apskatāmi terakotas (apdedzināta māla) un papīra objekti un skulptūras, litogrāfijas un zīmējumi, kā arī video darbi, kuru līdzautors ir Raitis Vulfs.

Māksliniece izsaka pateicību atbalstītājiem: Vaidavas keramikas ražotnei “Rebeka”, “Rolavas keramikai”, SIA “Krastmaļi sēklas” un visai ģimenei un draugiem.




IZSTĀDE “ES MĪLU BALTO SNIEGU UN CITU VAIRS NEKO”

Izstāde apskatāma Izstāžu namā no 1. februāra

Vai zini, kur ieraudzīt mirdzošu sniegu, sajust mieru un klusumu? Tas  ir redzams Cēsu Izstāžu namā dažādu paaudžu mākslinieku darbos. Šeit pārstāvēti spilgti ainavas žanra pārstāvji – Janis Rozentāls, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas izveidotājiem un Vilhelms Purvītis, pirmais,  kas savā mākslā  pievērsās Latvijas dabas attēlošanai, kā arī  Biruta Baumane un Ģederts Eliass, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem,  tautā populārais un mīlētais Leo Kokle,  konsekventais pasteļglezniecības kopējs latviešu mākslā  un tikai mākslai dzīvojošais  Voldemārs Irbe- Irbīte un Ludolfs Liberts, kurš daudz gleznojis  dzimtenes ainavas.  Apskatāmi arī Purvīša skolnieka Kārļa Melbārzda un Jāņa Pauļuka darbi, kā arī, mazāk zināmi, bet ne mazāk sniega krāsainību un dabas smalkumu attēlojošu mākslinieku – Arnolda Griķa un Kārļa Rozena gleznojumi. Izstādes apmeklētājiem atklājums būs Nikolaja Kūlaiņa noskaņu darbi  un  19.gs. beigās  20. gs. sākumā  Baltijā populārā  salonmākslinieka Jūliusa Kleversa darbi.

Skatītājs varēs vērtēt, kā ir vai nav mainījusies glezniecības maniere  jaunāku paaudžu mākslinieku darbos:  mākslinieces, kas nebaidās no dabas glezniecības Daces Lielās, Vijas Zariņas,  kuras interešu lokā ir Latvijas ainava, krāsu koloristes,  cēsnieces  Lailas Balodes un pavisam jaunā,  pagājušā gada SEB bankas stipendiāta  Kristapa Priedes darbos.

Izstāde tapusi ar  Mūkusalas Mākslas salona  līdzdalību.


IVANDAS SPULLES-MEIERES UN SANITAS MICKUS
KOPIZSTĀDE “CITA MEDITĀCIJA”


Izstādes apskatāma Izstāžu namā no 1. februāra

Izstādes nosaukums nav nejaušs, mākslinieču izstāde “Cita meditācija” iezīmē iespējami citu personības šķautni, caur kuru tiek parādīta mākslinieču spēja atklāt mākslinieciskos meklējumus, savienojot dažādus materiālus, krāsu un formu, līniju un punktu, faktūru un struktūru un citas mākslinieciskas izpausmes.
Abas mākslinieces beigušas Latvijas Mākslas akadēmiju. Satikušās un paralēli profesionāli strādājušas, kopjot katra savu daiļradi, mākslas valodu  un māksliniecisko pašizpausmi.

Sanita Mickus dzimusi Valmierā, mācījusies Rēzeknes lietišķās mākslas  vidusskolā, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, keramikas nodaļu 1997.gadā. Strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par dekoratori, kā arī māca zīmēšanu un veidošanu bērniem Pirmsskolas estētikas skolā “Tince” Rīgā.
Izstādēs piedalās no 1996.gada, 2002. gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā / rekomendē P. Martinsons un A. Mīlbreta /. Darbojusies darbnīcā “Ķīpsalas keramika”. Tagad darbnīcā “Logs”. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, ASV un citur.

Sanita Mickus izstādē sevi piesaka ar trīsdimensionāliem keramikas mākslas objektiem. Daļa no šiem objektiem ir ar praktisku funkciju, tomēr skatītāja uzmanību vēlētos vērst uz keramiku kā mākslas formu, kurā var novērtēt keramikas materiālu dažādību un mākslinieces domu lidojumu un profesionalitāti. Mākslas darbi veidoti no keramikas materiāliem: akmensmasas, māla un šamota.

Ivanda Spulle-Meiere dzimusi Jelgavā,  mācījusies Rīgas lietišķās mākslas  vidusskolā, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, keramikas nodaļu 1997.gadā. Strādā LLU, TF, IMI par lektori un Dobeles mākslas skolā par skolotāju- vistiešākā saistībā ar krāsu, plakni un  formu- mācot daudzveidīgus, mākslinieciskus izteiksmes veidus, iespējas un pielietojumu. Saviem  studentiem- topošajiem mājturības un vizuālās mākslas skolotājiem un dizaineriem māca kompozīciju un krāsu mācību, formas dizainu, gleznošanu, tēlotājmākslu un stikla, porcelāna apgleznošanu, kā arī mākslas skolā- veidošanu, kompozīciju un keramiku.

Izstādēs piedalās no 1993.g., 2000. gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā / rekomendē- G.Krollis un D.Lesiņš/ No 2009.gada Jelgavas mākslinieku biedrībā. Darbi eksponēti  Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Taivānā u.c. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Japānā, Norvēģijā, Vācijā u. c.

Ivandai patīk materiālu un izteiksmes veidu daudzveidība, to savienojumi un salikumi. Iedvesmo porcelāna baltums, virpotu formu elegance, māla plastika, papīra bezgalīgās iespējas un zemes pamatīgums. It kā pretruna materiālu dažādībā, bet ir iespējams šo atšķirību samierināt. Zīmē uz papīra, porcelāna, stikla un auduma, tāpat kā domās un sajūtās. …izjūtas, noskaņu krāsas, kas sakrājas ikdienā cenšas izteikt dažādos materiālos un tehnikās. Sajūsmina grafikas elegance, māla vieglums un stikla caurspīdīgums tikpat ļoti, cik pienaini balts matējums…izliektas līniju stīgas tikpat, cik saskanīgi vārdi un darbi. Citā meditācijā atklāj materiālu savienojumus- papīrs, māls, koks, stikls, metāls ar grafiku, krāsu un formas papildinājumiem – „otrā iespējā uzelpot” priekšmetiem, sajūtām un lietām…
Cēsu Izstāžu namā
no 15. decembra būs skatāmas divas izstādes 
Arta Nīmaņa “Saule un mēness” un “Mantojums. Art Cēsis”

Stikla mākslinieks un dizainers Artis Nīmanis savu profesionalitāti un māksliniecisko rokrakstu ir veidojis un attīstījis jau vairāk kā 20 gadu garumā, dziļi iepazīstot stikla materialitātes īpašības, izkopjot savu autortehniku un atklājot inovatīvas stikla apstrādes metodes. Arta Nīmaņa mākslinieciskās izteiksmes amplitūda ir plaša. Viņš ir zīmola “an&angel” trauku galvenais dizainers. Paralēli turpina veidot arī dizaina objektus, rada rotas (zīmols GLASS MUSE), kā arī realizē dažādus eksperimentālus projektus, tai skaitā kinētiskus. 2013. gadā kopā ar Gati Vasiļjevu radīja pirmo pasaulē funkcionālo stikla divriteni, ko vēlāk savai pastāvīgajai ekspozīcijai ir iegādājies Šanhajas stikla muzejs. Arta Nīmaņa darbības spektrā ir arī monumentālāki projekti – funkcionālas un dekoratīvas stikla dizaina detaļas interjeram un arhitektūras objektiem, ekskluzīvas vitrāžas, apgaismes ķermeņi un virsgaismas risinājumi. Pēdējos gados savu darbu veidošanā mākslinieks arvien vairāk izmanto novatoriskas stikla apstrādes tehnoloģijas, kas aizgūtas no mūsdienu kosmosa tehnoloģiju industrijas. Tās pielieto arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA). Artis Nīmanis piedalījies grupu un personālizstādēs Eiropā, Amerikā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Krievijā, Ķīnā, Singapūrā, Meksikā un Japānā. Personālizstāde FRAGILE Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ieguva Latvijas Televīzijas un Radio gada balvu “Kilograms kultūras 2016” kategorijā “Vizuālā māksla”. Starptautisku atzinību guvušā mākslinieka jaunākie oriģināldarbi pirmo reizi tiks prezentēti izstādē “Saule un mēness” Cēsīs, bet 2018. gadā tie ceļos tālāk uz Arta Nīmaņa personālizstādēm Dānijā, Somijā un Japānā, kur skatītājiem būs iespēja iepazīt un izjust stikla maģisko un arhetipisko dabu, kā arī vienlaicīgi piedzīvot ceļojumu sevī. Izstādes tēma tiek veltīta Latvijas simtgadei. 100 gadu laikā ikdienu no rīta aust saule un vakarā debesjumā lec mēness. Latvija ir piedzīvojusi gan gaišus, gan tumšus laikus. 50 gadus esam bijuši nebrīva valsts, bet tas mūs ir veidojis stiprus. Bez pagātnes pieredzes nebūtu tagadnes. Arta Nīmaņa stikla mākslas darbi kā spoguļi sniegs ikvienam iespēju ieskatīties savā atspulgā, esot šeit un tagad. Tas, ko katrs tur saskatīs, būs individuāli, bet dzimtas un tautas vēsture vijas cauri gadiem un atstāj mūsos visos savus nospiedumus. Šodien mēs esam tie, kas veido nākotni. Artis Nīmanis to veido savos stikla mākslas darbos.

“Mantojums. Art Cēsis”
No 2012. gada “Art Cēsis“ rīko vasaras skolu – meistardarbnīcas gleznotājiem. Šajās darbnīcās profesionāliem māksliniekiem ir iespēja bagātināt savas zināšanas glezniecības tehnoloģijā un gūt jaunus izaicinājumus radošajā darbā, skolotāja, ikonu gleznotāja, restauratora un seno glezniecības tehnoloģiju meistara Dmitrija Laščetko vadībā.Izstādē ar meistardarbnīcā tapušiem darbiem piedalīsies gleznotāji Laima Bikše, Jānis Blanks, Jānis Dukāts, Andris Eglītis, Ritums Ivanovs ar dēliem Rasmusu un Krišjāni, Arta Kalniņa, Reinis Liepa, Dāvis Ozols, Kristīne Rozenberga, Ansis Rozentāls, Signe Vanadziņa, Zīle Ziemele un Dmitrijs Laščetko.
Lāčplēša dienas priekšvakarā 10. novembrī plkst. 16.00
Cēsu Izstāžu namā atklās izstādi
CĒSINIEKS LATVIJAS VALSTIJ:
Fotogrāfs Jānis Sūniņš un viņa dzimta


Izstāde turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts
jubilejas svētku laikā stāstīt, iepazīstināt un lepoties
ar mūsu pilsētas un novada CILVĒKIEM.
Šogad Jānis Sūniņš, fotogrāfs ar sirdi un dvēseli,
fotokluba “Cēsis” vadītājs, kurš jau 50 gadus turpina
veidot un kopt foto tradīcijas Cēsīs.


Lai fotografētu, ir jābūt apziņai, ka gribi to darīt…
Jānim Sūniņam šī īpašā apziņa un vēlēšanās fotografēt atnāca jau ļoti sen, vēl puikas gados, mācoties Cēsu 1. pamatskolā, kad pirmie fotomodeļi bija klases meitenes un draugi, bet pirmās fotogrāfijas – kontaktkopijas no melnbaltās platās filmiņas. Jāņa pirmais skolotājs fotografēšanas mākslā bijis kaimiņš no L. Katrīnas ielas nama, kur ģimene tolaik dzīvoja. Bet pirmā īstā fotografēšanas skola un rūdījums nāca vēlāk, iesaistoties 1959. gadā dibinātā fotokluba “Cēsis” darbībā.
Kopš 1967. gada Jānis Sūniņš ir fotokluba “Cēsis” vadītājs. Lekcijas un praktiskās apmācības fotoamatieriem,  ikgadējās brīvdabas fotoizstādes vismaz trīs reizes gadā pašu iekārtotajos divos  izstāžu pagalmos Rīgas ielā 15 (t.s. Vanadziņa mājas pagalms) un Kases ielā, starpklubu izstāžu darbība gan Vidzemes, gan Latvijas mērogā, Cēsīm nozīmīgi projekti, organizējot fotokonkursu izstādes “Cilvēks un dzimtene” un rezultātā Cēsis kļuva par Vidzemes zonas fotoamatieru centru. Kā īpašs fotokluba darbības kvalitātes rādītājs šajā laika periodā bija Tautas fotostudijas nosaukuma piešķiršana 1980. gadā.
Ieceres un tā īpašā aizrautība un degsme Jānim Sūniņam ir piemitusi vienmēr. Arī tagad, kopā ar saviem kolēģiem Cēsu fotogrāfiem turpinot iekļauties visai mainīgajā un dažkārt arī grūti  prognozējamā pasaulē. Kā apliecinājums tam ir fotokluba “Cēsis” darbības atjaunošana un aktualizēšana ar spožiem izstāžu projektiem kopš 2012. gada. Šo īpašo aizrautību un spēju sajust, cik īpaši  ir cilvēki, sava pilsēta ar daudzām aktivitātēm un dzīvotprieku redzēsim un sajutīsim Latvijas Valsts 99 gadadienai veltītajā Jāņa Sūniņa fotoizstādē.

Tava ģimene Latvijai svarīga – visās paaudzēs!
Jāņa Sūniņa dzimtas saknes Cēsīs un tās tuvākajā apkārtnē šodien jau iesniedzas sestajā paaudzē un katrai no tām ir stāstāms savs stāsts. Izstādē to iesāks Jāņa Sūniņa vectēvs Vilhelms Kalējs (1889 Kārļi-1969 Cēsis), kurš Latvijas izcīnīšanā Pirmā pasaules kara laikā piedalījās kā latviešu strēlnieku bataljona karavīrs, bet vēlāk Latvijas pirmās brīvvalsts laikā strādāja Cēsu pasta un telegrāfa kantorī un turpināja dienestu zemessardzē. Jāņa Sūniņa dzimtas arhīvā saglabāti un izstādē būs skatāmi unikāli dzimtas dokumenti, fotogrāfijas, vectēva rokrakstā gan Cēsīs, gan Pirmā pasaules kara laikā Krievijā rakstītie dziesmu albumi un ar lielu rūpību veidotie fotoalbumi, kuri stāsta par dzimtas ceļiem un likteņiem. Šobrīd dzimtas tradīcijas turpina kopt un veidot jaunākā paaudze – Jāņa Sūniņa mazmeita Sintija un trīs mazdēli Kristaps, Āris un Deivids.

Izstāde atvērta no 1o. novembra līdz 10. decembrim

CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
KRISTĪNES LUĪZES AVOTIŅAS GLEZNU IZSTĀDE “ĢIMENE”

Cēsu Izstāžu Nams pēc renovācijas tiek atvērts ar
mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādi “Ģimene”.
Izstāde atvērta no 23. septembra līdz 5. novembrim

Kristīne Luīze Avotiņa ir  jauna un spilgta personība latviešu  mākslā, kuras talants novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Kristīne Luīze Avotiņa dzimusi mākslinieku dzimtā, kur glezniecība ir pārmantota. Vectēvs Harijs Kārkliņš bija gleznotājs, viņas mamma Ilze Avotiņa un māsa Katrīna Avotiņa ir gleznotājas. Mākslinieces rokraksts ir tēlains un spilgts, viņas glezniecība zied tīrās  un spožās krāsās. Skatītāju vērtējumam piedāvājusi vairāk kā 10 personālizstādes un piedalījusies vairākās  grupu izstādēs Eiropā.

Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa par jauno gleznu ciklu Cēsīs: “Pagājušā gada nogalē saņēmu uzaicinājumu no Cēsu Izstāžu Nama veidot personālizstādi. Kopš tā brīža sāku domāt, kas būtu tas, ko es vēlētos uzgleznot šai izstādei. Sapratu, ka tas būs jauns gleznu cikls, kas atspoguļos pavisam jaunu pasauli priekš manis, kuru esmu sevī atklājusi.
Tā ir manas meitas, Lizelotes Annas pasaule, kurā katru dienu viņa atklāj un iepazīst kaut ko jaunu. Šīs gleznas ir kā mūsu abu dialogs. Soli pa solim es savu bērnu ievedu pasaulē, kurā dzīvoju, kuru redzu un sajūtu, un tad es ieraugu, ka viņa to uztver kā lielu brīnumu, tāpat kā es. Kad biju maza, man šo pasaules uztveri iedeva mana ģimene. Tagad es to turpinu nodot savai meitai. Tādēļ  arī izstādes nosaukums ir “Ģimene” .

DŽEMMAS SKULMES JAUNĀKO DARBU IZSTĀDE
“KRĀSAS GARŠA”


Izstāde Izstāžu namā atvērta līdz 1. martam


Izstāde "Krāsas garša" ir unikāla iespēja tikties ar visjaunākajiem Džemmas Skulmes darbiem, kas tapuši 2016. gadā. Māksliniece atzīst, ka gleznojusi, izbaudot "to labo, meditatīvo sajūtu, kas rodas, satiekoties ar krāsu". Vienlaikus gleznas radušās kritiskā dialogā ar pašas Skulmes līdzšinējo veikumu un ar moderno glezniecību plašākā skatījumā -  "tā ir pretestība pret tiem smukajiem, labajiem paņēmieniem", komentē māksliniece, kuras darbi kopš 50. gadiem uzlādē Latvijas mākslas scēnu ar modernās glezniecības izaicinājumiem.

Atsevišķu stāstu izstādē veido 2015. gadā gleznotas neodadaistiskas princeses, karalienes un bērni, kā arī agrāk tapušas kolāžas, kuras Džemma Skulme sauc dažādi – par "Kariatīdēm", "Putnubiedēkļiem" un "Vēstures piezīmēm", bet kuras vieno koncepcija izmantot to, kas ir mājās. Kubisma tradīcijās veidotās kolāžas ir vēl nenovērtēts kopums Džemmas Skulmes daiļradē, tās tapušas paralēli "tīrajai" glezniecībai no 1982. līdz 2012. gadam un būvē tiltus starp Latviju un pasauli, kā arī kļūst par autores simbolisku tiltu no padomju laikiem uz neatkarību. Ekspozīciju papildina kolāžās izmantotie materiāli no mākslinieces arhīva, kas atklāj vēl kādu Džemmas Skulmes ampluā – līdz pat šai dienai viņa ir nepārspējama un harizmātiska sabiedriskās dzīves līdere.

Izstādes tapšanu atbalsta fonds "Mākslai vajag telpu". 
Izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Džemmas Skulmes personālizstāde "Krāsas garša" Cēsu Izstāžu namā skatāma
no 6. janvāra līdz 1. martam



LMA TEKSTILMĀKSLAS STUDENTU UN PEDAGOGU
DARBU IZSTĀDE “REDZI”


Izstāde apskatāma Cēsu Izstāžu namā no 6. marta līdz 5. februārim


Māksla ir domāšana. Tekstilmāksla ir domāšanas materializācija šķiedrās. Skola piedāvā programmu, pedagogi programmai pievieno savu pieredzi, idejas, attieksmi un redzējumu. Studenti nāk ar savām ambīcijām, cerībām, idejām un vēlmi tās materializēt. Pedagogu un studentu savstarpējā sadarbībā un mijiedarbībā rodas ne tikai mācību darbi, bet arī mākslas fakti, kurus vērts parādīt ārpus Mākslas akadēmijas sienām.  Tekstilmākslinieki rada savu pasauli, kura ir gan plakana, gan telpiska, gan krāsaina vai melnbalta, gaisīgi caurspīdīga, mīksta vai raupji asa, piepildīta ar globāli jaudīgu ideju vai gluži privātām pārdomām par dzīvi. Skatītāji ir aicināti ielūkoties topošo tekstilmākslinieku un viņu pedagogo radītajās pasaulēs.





JAUNA MŪSDIENĪGA GLEZNIECĪBAS IZSTĀDE CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ

 No 25. novembra līdz 31. decembrim Cēsu izstāžu namā būs apskatāma gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde “Ģimenes”.



Izstāde “Ģimenes” ir trešais, noslēdzošais posms trīs gadus ilgušam projektam. Tā pirmā daļa – mazu bērnu mammu lielformāta portreti – 2014. gadā tika izstādīti Rīgas Mākslas telpas Intro zālē izstādē “Barošanas Migla”. Gadu vēlāk Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē tika atklāta bērnu portretu izstāde “Sīkais”. Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma abu iepriekšējo izstāžu izlase, kuru papildinās jauni darbi – tētu portreti, veidojot likumsakarīgu projekta noslēgumu, kuram māksliniece piešķīrusi arī apakšnosaukumu  - “Mammai ir kupris. Bērns spēlē cīņu par varu. Tēti kāds sargā.”. Izstāde ir mākslinieces rezumējums par “ ģimenes lietām”, kurā neizbēgami atklājas arī viņas feministiskā nostāja. Tieši ģimenē sievietes stāvoklis “samudžinās”, lavierējot starp tādiem kultūrā ieaudzinātiem jēdzieniem kā “mātes instinkts”, “dabiskums”, “seksualitāte”, “pašaizliedzība”, “pienākums” un “upuris”.

Rasa Jansone par darba procesu:
“Gleznot mammas un bērnus bija it kā pats par sevi saprotams – varbūt tāpēc, ka ar mammām man bija kāda kopīga sadzīve. Tās bija sarunas, vispirms par bērniem, pēc tam – par bērnu tētiem, un tikai pēc tam – par sevi. Mammas es gribēju uzgleznot milzīgas, neslēpjoties demonstrējot mātišķības radīto spriedzi. Es gleznoju Mammību nevis Madonnu, un ļāvu Mammībai aizsegt visus “īsto lietu” horizontus un mērogus.
Bērni, tikko kā noprata, ka es nez kāpēc gribu viņus fotografēt, lai pēcāk gleznotu, ļoti nopriecājās un sāka slēpties. Vairāki bērnu portreti tapa ar maskām un pārģērbšanos.
Ar tētiem klājās vissarežģītāk. Bija tēti, kas labprāt iesaistījās pasākumā, lai arī nedzīvoja kopā ar bērnu mammām un bija tēti, kas dzīvojot kopā ilgus gadus laulībā, laipni atteica. Bija tētis, kas neatbildēja vispār un tētis, ko es nekad neesmu satikusi. Pati interesantākā reakcija (atkal) bija no sieviešu puses – “esi uzmanīga, tava darbošanās var tikt tulkota kā uzbāšanās, kā vajāšana; ar tētiem – prātīgi”.  Tas savukārt lika man domāt, kāda vispār ir mana kā mākslinieces loma ģimenes smalkā mehānisma reģistrēšanā.
Tā nu izstādes “Ģimenes” kodols ir un paliek mammu un viņu bērnu portreti. Kopumā sēriju patlaban veido 37 lielformāta portreti, to skaitā arī pašportreti.”


Rasa Jansone (1975) 2002. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Paralēli mākslinieku grupu skatēm, dalībai simpozijos, regulāri rīko personālizstādes un reizēm raksta žurnālam “Rīgas Laiks”.
Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par skaņas instalāciju “Skurstenis” saņēmusi
Dienas Gada balvu Kultūrā 2014.


Izstāde tapusi sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu, kur māksliniecei notikušas divas personālās izstādes “Ikdienišķā vīrišķība” (2012), “Sīkais” (2015), kā arī izdots darbu katalogs “Rasa Jansone. Divas izstādes”(2012).

Izstādes kuratore: Sniedze Kāle, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja,
tel.: +371 29218766

Cēsu Izstāžu nama darba laiki:
otrdiena – sestdiena: 10:00 – 17:00; svētdienā 10:00 – 16:00, pirmdiena brīva.
Darba laika izmaiņām decembra svētkos sekot līdzi mājas lapas adresē: http://www.turisms.cesis.lv/lv/izstades-izstazu-nama/

Publicitātes attēls: Rasa Jansone



CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ  SIGNES VANADZIŅAS GLEZNU IZSTĀDE
“SEPTIŅI GADALAIKI”


Izstāde atvērta no 16. septembra līdz 16. oktobrim


Signe Vanadziņa mākslas vidē pārliecinoši ienāca deviņdesmito gadu beigās, vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, pārsteidzot ar savu dzīvespriecīgo pasaules redzējumu un sulīgo krāsu izmantojumu. Krāsa spēlē galveno raksturlomu Signes darbos. Tā var būt piesātināti kontrastaina, citos darbos maiga, bet reizē krāsaina. Pāri dominējušiem krāsu laukumiem ir Signei raksturīgās švīkas un līnijas, kas iezīmē visai reālu pasauli šajās abstrakcijās. Signes māksla ir dzīvespriecīga. Tā ir krāsu eksplozija, kas padara pelēcīgo ikdienu par aizraujošu ceļojumu.  

Kopš 1995. gada Signei Vanadziņai bijušas vairāk kā 25   personālizstādes Latvijā un viņa piedalījusies vairāk nekā 50 grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Austrālijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā un citur.



CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ IZSTĀDE
JĀNIS GALDIŅŠ. TUŠAS ZĪMĒJUMI


Izstāde atvērta no 16. septembra līdz 16. oktobrim
“Cēsis ir mana dzimtā pilsēta. Gadu gaitā iegūlušas atmiņā ar savu īpašo starojumu, bieži tur atgriežos. Pilsētas apkārtne ir bagāta ar izcilām dabas ainavām, to iespaidā  arī tapusi daļa manu zīmējumu”.


Grafiķis Jānis Galdiņš (1941) dzimis Cēsīs. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Nozīmīgu ieguldījumu mākslinieks devis  Latvijas plakātu mākslā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslas fonda un Maskavas Mākslas fonda krājumos.

Šobrīd strādā pārsvarā zīmējumu tehnikā,to mākslinieks pārvalda pilnībā. Zīmējuma precīzās detaļas  darbos un kompozīcija ir ļoti gleznieciska.







INESE BRANTS “PORCELĀNS. VIRSGLAZŪRA”
Izstāde atvērta no 19. augusta līdz 11. septembrim


Inese Brants ir viena no Latvijas porcelāna zvaigznēm. Viņas specializācija ir porcelāna apgleznošana, ko Inese ne tikai praktizē, bet arī pēta teorētiski un māca citiem; ar to viņu pazīst ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas keramikas un por¬celāna mākslas vidē.


Savos darbos Inese Brants apcerīgas un klasiskas, plaši aprobētas tēmas spēj pasniegt oriģinālā mākslinieciskā risinājumā un augstvērtīgā tehniskā izpildī¬jumā sarežģītās un darbietilpīgās porcelāna apgleznošanas tehnikās, radot bau¬dāmu rezultātu gan mākslas dekorativitātes mīļotājiem, gan filozofiska kodola meklētājiem.
Izstāde savā ziņā ir atskaites punkts mākslinieces dzīvē, kad daudz ir piedzī¬vots, izdarīts, radīts, iemācīts un arī aprakstīts, un ir laiks paskatīties uz padarīto nodot citiem un paskatīties no malas.
Izstādē „Porcelāns. Virsglazūra.” redzami pēdējo gadu darbi, no kuriem lielākā daļa bija apskatāmi arī 2015. gadā, mākslinieces perso¬nālizstādē Rīgas Porcelāna muzejā.
Inese ir ne tikai porcelāna mākslas speciāliste, bet arī talantīga rakstītāja. Rīgas Porcelāna muzeja izdotajā monogrāfijā „Inese Brants. Mīlestība uz mūžu. Apgleznots porcelāns” ietvertie porcelāna apgleznošanas tehniku apraksti saistošā veidā iepazīstina ar šī mākslas veida praktiskām un mākslinieciskām niansēm. Savukārt autores bagātīgā biogrāfija ir kultūrvēsturiski ietilpīga lasāmviela, kas sniedz ieska¬tu Ineses paaudzes mākslinieka dzīvē un iespējās Rīgā, Latvijā ar tās politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem; tā ir lielisks laikmeta raksturotājs.
Inese Brants ar Rīgas Porcelāna muzeju ir cieši saistīta jau no tā dibināšanas un līdz pat šim brīdim Inese ir muzeja līdzgaitniece, piedaloties izstādēs, un vienmēr esot līdzās ar padomu porcelāna tehnoloģiju jautājumos.

Marta Šuste
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs
 


KASPARS PERSKIS “CILVĒKS, KURŠ SOĻO”
Izstāde atvērta no 19. augusta līdz 11. septembrim



Kaspara Perska daiļrades pamats ir aizraušanās ar cilvēka tēlu. Viņa darbos portretēti gan tuvākie draugi, gan arī mākslinieka fantāzijas radīti tēli un figurālas kompozīcijas.

Kaspara Perska darbos vērojama cilvēka iekšējās pasaules pulsācija no trakojošas uz mierpilno. Tumšajos ahromatiskajos darbos jūtams metafizisks strāvojums, kas norāda uz autora virzību pretī neapzinātajam. Ekspresīvs klusums-melns, pelēks, balts.
Kaspars Perskis studējis glezniecību un 2006. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Kristapa Zariņa figurālās glezniecības meistardarbnīcā.

Izstādēs piedalās no 1994. gada. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Eiropas valstīs, Japānā u.c.



KRISTĪNES ROZENBERGAS GLEZNU IZSTĀDE “UPE IR ATGRIEŠANĀS”
Izstāde atvērta no 19. augusta līdz 11. septembrim

“Izstāde ir veltījums manai pilsētai. Atgriešanās Cēsīs un dzīve pie Gaujas bija iedvesma veltīt izstādi upes un ūdens tēmai. Gaujas gleznainie skati ir iedvesmojuši dažādus māksliniekus, tai skaitā vectēvu – mākslinieku Jāni Rozenbrgu un tēvu - mākslinieku Pēteri Rozenbergu.
Gauja – plūstoša, ne mierīga, ne viegla, bet vienmēr cita. Savos darbos centos nofiksēt kādu būtisku mirkli un pievienot nedaudz fantāzijas. Izmantoju dažādu tonalitāti upes, ūdens noskaņai. Tehnika šoreiz izvēlēta pastelis un zīmulis, kā arī man pašai bija interesanti strādāt uz ādas. Divi darbi ir gleznoti eļļas tehnikā, kas priekš manis bija jaunums, jo līdz šim esmu strādājusi tikai ar akvareli.”


Kristīne Rozenberga (1976). Dzimusi Cēsīs.  Absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas grafikas maģistrantūru. Izstādēs piedalās kopš 1999.gada. Skolotāja Cēsu mākslas skolā.


CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ ČETRU AUTORU MĀKSLAS DARBU IZSTĀDES

no 9. jūnija līdz 10. jūlijam


Bagāts, daudzveidīgs dažādu  mākslas žanru un mākslinieku  paaudžu darbu piedāvājums skatītājiem Izstāžu nama piecās zālēs.  Autori – glezniecības vecmeistars Uldis Zemzaris, dēls Alvis Zemzaris, tēlniece Inta Berga, jaunais mākslinieks Reinis Liepa un Latvijas Mākslas akadēmijas students Kārlis Bogustovs.

Uldis Zemzaris. Alvis Zemzaris. Divi mākslinieki, tēvs un dēls izstādē pārstāv reālistisko glezniecību. Uldis Zemzaris dzimis 1928. gadā, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem klasiķiem Kārļa Miesnieka un  Jāņa Roberta  Tilberga, kuri pagājušā gadsimta sākumā profesionālos pamatus bija apguvuši Sanktpēterburgas augstskolās. Var  uzskatīt, ka Ulda Zemzara daiļrade balstās  pēctecīgi saņemtajā klasiskajā izglītībā. Mākslinieks  izstādē eksponē portretus, ainavas, figurālas kompozīcijas un marīnas.

Alvis Zemzaris dzimis 1961. gadā- zīmēšanas ,krāsu pielietošanas zināšanas apguvis uzaugot savu vecāku mākslinieku darbnīcā un mācoties Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Alvja Zemzara darbos pilsētu  ainavas, kuras gleznot viņu rosinājis ceļojumos un ikdienā skatītais naksnīgo ielu mirdzums.



Inta Berga beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Māksliniece ir nozīmīgu vides objektu, pieminekļu un skulptūru autore – ‘’Saules laiviņas’’ Ventspilī, ‘’Vēja zvani’’ Siguldā un  daudz citu  darbu. Intas Bergas ‘’Gaismas sulptūras’’  izgaismos Izstāžu Nama otro stāvu, lielie objekti dod spēcīgu gaismu, radot īpašu atmosfēru telpā.  ‘’Tas ir kā brīnums, kas pie manis ir atnācis un ar kuru es gribu dalīties – tās ir gaismas skulptūras.’’




Reinis Liepa un Kārlis Bogustovs  kopizstādei devuši nosaukumu ‘’Laikā’’. Reinis Liepa  mūsdienīgs, talantīgs jaunās paaudzes gleznotājs izstādē eksponēs lielizmēra zīmējumus.  Mākslinieks  ir Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras lektors un J. Rozentāla Mākslas vidusskolas  zīmēšanas un gleznošanas skolotājs. ‘’Man ir dota apbrīnojama iespēja – caur savām gleznām pavērt skatu uz manu individuālo pasauli un vienmēr paliek cerība, ka kādam vai kādiem cilvēkiem tā būs tuva un saprotama.’’
Kārlis Bogustovs ir  students  Mākslas akadēmijas  Stikla mākslas katedrā, ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros studējis Londonā. Sevi Kārlis sauc par brīvdomātāju un dažādu nozaru aktīvistu. Savas attiecības ar stiklu viņš raksturo tā – ‘’Man ļoti patīk, ja materiāls ir caurspīdīgs un pieļauj plašas spēles ar gaismu. Patīk arī , ka tas ir neprognozējams – vienlaikus tas ir gan trausls, gan izturīgs, patīkams un arī  bīstams, šķiet , ka tas ir dzīvs.’’

Izstādes atvērtas no 9. jūnija līdz 10. jūlijam.




CĒSU BRĪVĀ LAIKA MĀKSLINIEKI, INGŪNAS BRIEDES STUDIJAS UN MĀKSLAS STUDIJAS “STALLIS” DARBU IZSTĀDE


Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 22. aprīlī plkst. 17.00



Nozīmīgu vietu Cēsu kultūrvidē ieņem arī Cēsu brīvā laika mākslinieku savdabīgais  un kuplais  pulks.  Tie pārstāv dažādus vecumus un ikdienā strādā dažādās profesijās. Nu jau piecpadsmito  pavasari Cēsu Izstāžu Namā savus radošos darbus  viņi  nodod skatītāju  vērtējumam.

Māksla jau ir daudzveidīga un daudznozīmīga,tā nojauc robežu starp augsto mākslu un populāro. Raksturojot darbus - tie ir ar lielāku vai mazāku māksliniecisko varēšanu, bet viens gan raksturo visus autorus - darbi ir priecīgi, koši un, šķiet, tapuši bez grūtuma.

Studijas ‘’Stallis’ dalībnieki, ko ar īstu laba mākslas pedagoga   talantu  septiņus gadus vada māksliniece Laila Balode, darbos atklājas  jau ar vērā ņemamu profesionālo līmeni.

Māksliniece - keramiķe un mākslas pedagoģe Ingūna Briede saviem studistiem  dod padomus un ierosinājumus, strādājot darbnīcā, un vasarās gleznojot plenērā.

Izstāde atvērta no 22. aprīļa līdz 18. maijam




INDULIS ZARIŅS. PORTRETI UN CEĻOJUMI

Izstāde Cēsu Izstāžu namā apskatāma no 21. aprīļa līdz 18. maijam



‘’Kas saprot glezniecību, tas redz pasaules krāšņumu,
kas redz pasaules krāšņumu, saprot glezniecību’’. Indulis Zariņš

Indulis Zariņš (1929.-1997.) gleznotājs un mākslas pedagogs. Viņš ir viens no Padomju laika figurālās glezniecības ievērojamākiem pārstāvjiem, t.s. skarbā stila veidotājiem.Nozīmīga ir viņa loma 20. gs otrās puses Latvijas kultūras kopainā.Mākslinieks par savu dzīvi un darbu mākslā ir atstājis ļoti daudz liecību. Indulis Zariņš -spožs tonālās glezniecības meistars, izcils kolorists, filozofs, stāstnieks,mīlēja dzeju, literatūru,  un  bija dzīves baudītājs.

Mākslinieks bija sarīkojis vairāk kā 20 personālizstādes  pasaulē, viņa darbi atrodas nozīmīgākajos Latvijas, Krievijas muzejos, kā arī Ufici galerijā Florencē un ievērojamā skaitā privātkolekcijās visā pasaulē. Laikā no 1988.gada līdz mūža beigām bija LatvijasMākslas akadēmijas rektors.

Mākslinieks Miervaldis Polis par profesoru –‘’Indulis Zariņš atbalstīja jauno mākslinieku meklējumus, bet tiem bija jāatbilst profesionāliem kritērijiem. Viņam bija milzīga ietekme uz jauno paaudzi. Reizēm viņš bija kritisks, bet tie, kas saprata, augstu novērtēja ‘’grūdienu’’. Jo viss notika glezniecības vārdā’’.

Izstādē  no mākslinieka bagātā  radošā  mantojuma - gleznotie portreti un redzētais ceļojumos .  Eksponētie darbi izstādē no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslinieku savienības, Mūkusalas Mākslas salona  krājuma un mākslinieka ģimenes  mantojuma.




 IZSTĀDE
“ALEKSANDRS KARPOVS - MĀKSLINIEKS UN CĪNĪTĀJS”

2016. gada 19. martā plkst. 14.00 Cēsu Izstāžu namā 
aicinām uz tikšanos ar mākslinieka draugiem režisoru Jāni Streiču, Ritu Dinduni,  mākslinieku  Anatoliju Šandurovu un  brāli Konstantīnu Karpovu,  kuri dalīsies atmiņās par Aleksandra Karpova ģimeni, dzīvi un mākslu. 


Izstādes ekspozīcijā  Amerikas latvieša, dedzīga patriota un mākslinieka Aleksandra Karpova (1953-1994) grafikas darbi, kas veltīti Staļina masu deportācijas upuru piemiņai un Latvijas pilsētām.  Mākslinieks ir represijās cietušās, kādreiz Latgalē slavenās Volontu dzimtas pārstāvis. Viņa vectēvam Justinam Volontam piederēja plaši zemes īpašumi Preiļu pagastā, bet vectēva brālis Jānis Volonta bija ievērojams neatkarīgās Latvijas valstsvīrs, Daugavpils pilsētas trīs sasaukumu mērs un Latvijas Labklājības ministrs. No izsūtīšanas un varmācīgas nāves Sibīrijā paglābās vienīgi Aleksandra māte, skolotāja Lūcija Volonta. 

Par brāļa  radošo mantojumu un mātes piemiņu rūpejas Konstantīns Karpovs, Atlantijas okeāna dzīļu pētnieks un lidotājs no Kalifornijas. Viņš ir vienīgais no trim Lūcijas dēliem, kas palicis dzīvs. Pašaizliedzīgā Latvijas skolotāja svešumā viena bez vīra palīdzības prata ielikt dēlos mīlestību uz mākslu un Tēvzemi Latviju. Lūcija Volonta ir arī mūsu ievērojamā kinorežisora Jāņa Streiča krustmāte.  Diemžēl viņa mira pavisam jauna un trīs Latgales skolotājas dēli, atbalstot viens otru, ar īstu latviešu sīkstumu un mērķtiecību  devās uz priekšu dzīvē vieni paši. Aleksandrs studēja mākslas zinātnes,bet tiklīdz Latvija kļuva brīva, viņš ieradās savu senču zemē. 1993. gadā pabeidza Mākslas akadēmijas tēlotājmākslas maģistratūru un sāka padagoga praksi Rēzeknes mākslas skolā. Diemžēl dzīves pavediens pārāk agri 1994. gadā pārtrūka.

Aleksandrs bija kvēls Latvijas patriots, mākslinieks – cīnītājs, kura darbos litogrāfijas un oforta tehnikās ir sāpe par Latvijas ciešanām, kā arī protests pret netaisnību un varmācību Amerikā. Viņa darbi ir  dziļi personīgi, tajos tikpat kā dokumentēta Volontu dzimtas traģēdija,  mīlestība pret Latviju, Rīgu, un  līdzjūtība pret pazemotajiem  Amerikā. Mākslinieka radošais mantojums turpmāk tiks glabāts Cēsu  Pasaules trimdas latviešu mākslas kolekcijas krājumā.
Izstāde atvērta Izstāžu namā līdz 27. martam.

NEONILLAS MEDVEDEVAS
GLEZNU IZSTĀDE “DVĒSELES PORTRETI”


Neonillas Medvedevas mākslinieciskais rokraksts savu atpazīstamību laikmetīgajā mākslā ieguvis galvenokārt portreta žanrā. Izstādē Cēsīs būs apskatāmi portreti un ainavas, kas gleznotas no 2007. līdz 2016. gadam.

Izstāde atvērta Izstāžu namā no 3. marta līdz 27. martam.

“Manos darbos viss ir no dabas. Daudz balstos uz savu redzi, izjūtu un arī zināšanām. Ir daudz domāts, bet nekas nav izdomāts . Un es ļoti daudz, gandrīz visu, gleznoju no dabas. Man tas ir svarīgi. Man ļoti patīk vērot dažādus tipāžus. Ir pat gribējes izgatavat vizītkartes, lai  varētu uz ielas  iedot interesantiem cilvēkiem, kurus gribētu uzzīmēt”.

Neonillas Medvedevas darbos apvienojas  jūtīga tonālā glezniecība (smalki jo smalki pelēkie toņi, krāsu dzidrums) un “vrubelisks” zīmējums. Mākslinieces gleznieciskā valoda pārsteidz ar savdabību, viņu interesē  portreti, ikonu un Bizantijas māksla.
Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi grādu glezniecībā (2011). Sarīkojusi izstādes Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Grieķijā. Māksliniece ir Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārgleznas autore.




MIHAILA IGNATA
FOTOGRĀFIJU IZSTĀDE „SAPŅU KARTOGRĀFIJA”

Izstādē iekļautas 20 fotogrāfijas, kuras atlasītas no plaša sešu gadu un vairāk kā deviņdesmit lidojumu laikā uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Fotogrāfiju uzņemšanas ģeogrāfija ir plaša – gandrīz visa Latvijas teritorija. Tomēr konkrētu vietu atzīmēm šoreiz nav izšķirošas nozīmes, jo autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija.

Izstāde atvērta Izstāžu namā no 3. marta līdz 29. martam


Latviešu prozaiķis Gundars Ignats par šo foto sēriju raksta: „Izstādes vadošais motīvs ir konceptuāli un stilistiski izturētais paņēmiens – vertikālisms. Skatiena nogrieznis ar plakni veido leņķi, kas maksimāli tuvs deviņdesmit grādiem. Attēlotie elementi – ceļš, upe, tīrumi, automašīnu iebrauktās līnijas – kļūst par daļu no ģeometrijas un krāsu spēles, parādot, ka aerofotogrāfija nav tikai paņēmiens citādam skatupunktam uz pazīstamām vietām, apvidiem, pilsdrupām utt. Aerofotogrāfijā (un tikai aerofotogrāfijā!) iespējamais vertikālisma paņēmiens padara šo izlasi par nozīmīgu un vērā ņemamu konceptuālās fotogrāfijas piemēru. No lielā fotogrāfiju klāsta atlasīta izlase, kas parāda šī šķietami vienkāršā (taču grūti izpildāmā) formālā paņēmiena daudzpusīgumu. Starp izvēlētajām fotogrāfijām atrodama gan krāsu, gan laukumu, gan regulāru un neregulāru formu saspēle.”
    
Fotogrāfs Mihails Ignats radošai fotogrāfijai pievērsās 1982.gadā, to apguva, darbojoties Tautas fotoklubā „Cēsis” (no 1982. līdz 1987. gadam) un Gunāra Bindes fotomeistarības studijā (1987. gadā). Kopš 2007. gada autors pievērsies aerofotogrāfijai. 2012. gadā Latvijas profesionālā dizaina konkursā „Gada balva dizainā 2012”, kategorijā „Fotodizains” autors saņēma galveno balvu par fotogrāfiju sēriju „Vertikāles mobilizācija”. 2014.gadā viens no autora fotodarbiem tika nominēts SONY pasaules fotogrāfijas balvai (Sony World Photography Awards 2014) kategorijā "Ceļojums", bet otrs ieguva žūrijas atzinību. Piedaloties vairāk nekā 80 starptautiskajos fotomākslas konkursos, autors ieguvis 25 godalgas (t.sk. FIAP jeb Starptautiskās fotomākslas federācijas zelta, sudraba un bronzas medaļas). 2014.gadā autoram piešķirts AFIAP (angl. – Artist of FIAP) jeb FIAP mākslinieka goda tituls, bet 2015.gadā – EFIAP (angl. – Excellence of FIAP) jeb fotogrāfijas izcilības goda tituls. Autora darbi ir publicēti vairākos fotoalbumos un poligrāfiskos izdevumos Latvijā un pasaulē.

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda  un SIA Aerolatvija finansiālu atbalstu. Paldies Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājai Mairai Dudarevai par ekspozīcijas idejas ierosinājumu!






CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
JŪRMALAS MĀKSLINIEKU GRUPAS DARBU IZSTĀDE UN
NORMUNDA LAŅĢA KERAMISKIE SMIEKLI

Izstāžu namā atklātas divas izstādes – pirmajā stāvā apskatāmi 49 Jūrmalas mākslinieku grupas darbi, savukārt 2. stāvā apskatāma novadā sakņotā keramiķa un podnieka, mākslinieka un meistara Normunda Laņģa keramikas darbu izstāde.

Izstādes apskatāmas līdz 28. februārim


 Jūrmalas mākslinieku grupas darbu izstāde

Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Jūrmalas mākslinieki apvienojušies  Jūrmalas mākslinieku grupā. Mākslu Jūrmalā pārstāv dažādas paaudzes ar plašu žanru, stilu, tehniku un materiālu diapazonu. Mākslinieki aug laika garam līdzi, pārveidojas, rada interesantus darbus. Daudziem autoriem ir starptautiska izstāžu pieredze un nopelnīta atzinība ne tikai pašu mājās. Ar darbiem Cēsu Izstāžu namā viesojas akvarelisti Ieva un Jānis Spalviņi, gleznotāji Jānis Andris Osis, Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Ainārs Plūksna, Andris un Dzintars Adienis, grafiķis Imants Ozoliņš, keramiķes Inese Āboliņa un Rudīte Jēkabsone, tēlnieks Ģirts Burvis – pavisam 49 autori.

Normunda Laņģa keramiskie smiekli

Cēsu izstāžu namā ceturtdien, 4. februārī, plkst. 16:00 tiks svinēta novadā sakņotā keramiķa un podnieka, mākslinieka un meistara Normunda Laņģa darbu izstādes atklāšana. Tās nosaukumam "Cilvēks, kurš smejas" būtība meklējama nevis Viktora Igo romānā, bet gan vienā no eksponētiem keramikas darbiem – smaidīga vīrieša groteskā atveidā. Autors uzskata, ka šajā laikā mums visiem ir jācenšas pasmaidīt – vienalga, kā būtu ap dūšu, bet "Ja kāds grib tajā figūrā saskatīt kaut ko pašportretisku, tad viņš drīkst domāt arī tā".
Sākotnēji satraucoties, ka smaidošais vīriņš tomēr varētu netapt laikus gatavs, Normudam pa tvērienam turējis rezerves nosaukumu "Trīs duči bļodu". Protams, izstādē būs aplūkojami ne tikai trauki, bet arī keramiskas figūras un vitrāžu lampas. Daži no darbiem ir tapuši pirms izstādes, citi būs desmit un vairāk gadus veci. Daļa nāk no pilsētas pierobežas "Sīļu" māju cepļa Priekuļu pagastā, daļa – no Rīgas darbnīcas, kur meistars dzīvo "ar vienu kāju". Taču katrā no tiem noteikti būs ieraugāms Normunda smaids, smiekls vai arī smīns – jācer, raisot līdzīgu veselīgu reakciju arī to vērotājos un (kamēr neviens neredz) aptaustītājos. Savdabīgais – "skarbi mīlīgais", reizēm "nemīlīgi skarbais" – radošums balstās autora pārliecībā, ka šis arods viņam, arī pieprasītam mūrniekmeistaram, nepieciešams kā pašizpausme – nevis maizes darbs vai peļņas avots. Normunds to smaidot dēvē par savu personisko "apdullināšanās veidu": vieni skatās televīzorā, citi dzer šņabi, es taisu podus...
Izstāde ir zināma nodeva pusgadsimta jubilejai, kuru keramiķis piedzīvoja pērnajā rudenī. Gaviļniekam pašam gan šķitis, ka viņš jau ir pietiekami izrādījies aizvadītās vasaras izstādē Rojā, tomēr mamma nav likusi mierā: tādu gaduskaitli dēlam noteikti jāatzīmē ar īpašu pasākumu novadniekiem. Tāpēc Normunda Laņģa darbu skatei atrastos vēl viens rezerves nosaukums – "Par prieku mammai".



JANVĀRĪ CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ FOTO MĒNESIS


No 7. līdz 31. janvārim Izstāžu namā apskatāmas trīs lieliskas foto izstādes

  •  Cēsnieka Viļa Bleikša fotoizstāde “Epizodes un noskaņas”
Ar pirmo personālizstādi “Epizodes un noskaņas” 80 gadu jubileju atzīmē fotogrāfs cēsnieks, Cēsu fotokluba  ilggadīgs dalībnieks Vilis Bleikšs.  Fotografē no 1950. gada, piedalījies daudzos  foto konkursos un izstādēs, iegūstot atzinības un balvas. Izstādes nozīmīgākā daļa  ir Cēsu kultūras darbinieku melnbaltie portreti – tēlnieki Kārlis Jansons, Andrejs Jansons, Matiass Jansons, rakstnieks Miervaldis Birze un citi. Otru izstādes daļu autors veltījis mūsu pilsētai un dabas  parādību  brīnumainajām niansēm.

  •  Antas Rugātes fotoizstāde “Strande” (Krasts)
Ar skatītājiem izstādē “Strande” (Krasts) tiekas Anta Rugāte, (bijusī Latvijas televīzijas diktore un politiķe) sevi nosaucot par brīvbildētāju. Autores vēlme ir  dalīties redzētajā un pārdzīvotajā – mirkļu dinamiskās, sentimentālās, romantiskās fotogrāfijās no mūsu jūras krasta. ‘’ Vairāk par mirkli jau dzīvē šai nav’’ – saka Anta Rugāte.

  •  Latvijas un Norvēģijas fotogrāfu un antropologu sadarbības projekta izstāde “Dzīve kustībā”.
Trešā fotoizstāde “Dzīve kustībā” ir tapusi sadarbojoties latviešu un norvēģu antropologiem, kas studijas Elm Media (Latvija) un Bergenas Starptautiskā filmu festivāla (Norvēģija) sadarbības projekta ietvaros veidoja stāstus par latviešu dzīvi Norvēģijā un norvēģu dzīvi Latvijā. Projektā piedalījās antropologi – Liāna Beņķe, Nina Bergheim Dahl, Elīna Ķempele, Erik Sandvik, Hanna Skartveit, Anete Vanaga,  un fotogrāfi -  Terje Abusdal, Inga Erdmane, Kaspars Goba, Iselin Mari Kristiansen, Sondre Sanvik, Andrejs Strokins.





Cēsu Izstāžu namā Tautas Lietišķās mākslas studijas „Bārbele“ izstāde
“Viņa augstība – Kabatlakatiņš”

Izstāde atvērta no 2015. gada 2. decembra līdz 2016. gada 2. janvārim.

Kabatlakatiņš gandrīz visās Eiropas tautu kultūrās dažādos laikos līdz pat mūsu dienām ir ieņēmis savu īpašu vietu gan modes pasaulē, gan dažādos rituālos, norādījis uz sociālo stāvokli sabiedrībā un sadzīves tradīcijām, kā arī lietots ar simbolisku nozīmi.
Kurš varēja iedomāties, ka tik daudz cerību, sirdssāpes un laimes asaru var slēpties mazajā kabatlakatā? No mazuļa puņķainā deguna līdz līgavas prieka asarām, kā arī asarām bēdās, pavadot tuvu cilvēku pēdējā gaitā. Ir daudz vēsturisko datu par kabatas lakatiņu, tomēr izstāde nav visaptveroša vēsture, tā vairāk ir liecība par mūžīgo rotāšanās prieku.
Kabatlakatiņš ir rokdarbnieču ļoti iecienīts aksesuārs, kas ļauj meistarēm savas rokdarbu prasmes parādīt īpaši smalki. Izstādē „Viņa augstība – Kabatlakatiņs“ TLMS “Bārbele“ dalībnieces iepazīstinās skatītājus ar īsu kabatas lakatu attīstības vēsturi, rādīs savus rokdarbus un izpratni par šo tēmu.

Cēsu Izstāžu namā izstāde
“Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” 
piedāvā tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slavenu
20. gadsimta pirmās puses gleznotāju daiļradi.


Izstāde atvērta no 27. novembra līdz 31. decembrim.

2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstamā kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A. Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N. Udaļcovas gleznas un zīmējumi ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē.  Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Viņš ne tikai ir izveidojis  mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalstīja Pētera Avena Labdarības fonda „Paaudze” iniciatīvu sarīkot abu mākslinieku izstādi vispirms Rīgā,  muzejā „Rīgas Birža” un vēlāk parādīt to Aleksandra Drēviņa dzimtajā pilsētā Cēsīs. Kopā ar Pētera Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponēti 18 Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Veiksmīga sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, vērot, kā mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem avangardiskiem darbiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši  ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.
Spraiga Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus un rezultātā Aleksandrs Drēviņš pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. 1915. gadā bēgļu gaitas aizveda vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar  vienu no „krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938. gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti Aleksandru Drēviņu.
Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. 
Cēsu izstāžu namā lietišķās mākslas izstāde „Linu dvieļi un māla krūzes”
Izstādes ideja ir apvienot vienā ekspozīcijā divas lietišķās mākslas nozares –
aušanu un keramiku.

Izstādes atklāšana 22. oktobrī plkst. 16.00
Izstāde atvērta no 22. oktobra līdz 22. novembrim

„Pēdējos gados Latvijas audējiem ir radušās plašākas iespējas radoši izpausties, izvēloties dažādu krāsu un faktūru materiālus tik ierastā audumā kā rakstains linu dvielis, kas nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās. Linu dvieļi tiek izmantoti telpas rotāšanā un galda klājuma noformēšanā, tie ir neatņemama interjera sastāvdaļa un liecinieks cilvēka vēlmei romantizēt apkārtējo vidi. Arī keramiķiem ir pavērušās iespējas mainīt priekšstatu par māla krūzes izskatu ar dažādo glazūru palīdzību, vai tieši pretēji – saglabāt tradīcijas, izmantojot jau ierastās formu un apdedzināšanas tehnoloģijas. Linu dvielis un māla krūze sader kopā – tie abi pārī simbolizē tradicionālu lietu kārtību, kas saistās ar ikdienas darbu un svētku ritu,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Izstādē piedalīties ir aicināti gan tautas lietišķās mākslas meistari un tautas lietišķās mākslas studiju vai pulciņu dalībnieki, gan profesionāli mākslinieki!

Izstādes mērķis ir veicināt aušanas un keramikas lietišķās mākslas nozaru attīstību, to pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī rosināt profesionālu mākslinieku interesi par tradicionālās kultūras un jaunrades mijiedarbi.

Lietišķās mākslas izstādi „Linu dvieļi un māla krūzes” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Informāciju apkopoja
Inga Bika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26443166
inga.bika@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv

Cēsu Izstāžu namā
Rituma Ivanova personālizstāde KADRI

Cēsu muzejs un Izstāžu nams jubilejas gada programmā apmeklētājiem piedāvā iepazīt cēsinieka Rituma Ivanova glezniecību personālizstādē KADRI. Izstādes atklāšana 25. septembrī plkst. 18.00.
Izstāde atvērta no 25. septembra līdz 18. oktobrim.


Izstādes KADRI saturiskajā uzbūvē saspēlējas dažādi iespaidi, kur caur fragmentu kadrējumu tiek atklāts cilvēka portrets glezniecībā. Gaismas enerģija, iekšējās emocijas un simboli atklāsies darbu sērijās Zvaigznes. Gaismas staros, Erotiskā Filma, Ilūzijas Simbols un Saulē. Tajās fiksēts laikmets un ļauts paskatīties no malas uz mūsdienu sabiedrību, popkultūru un tās tēliem. Izstādes kadri apvienojušies vienotā stāstā par mums pašiem – iekšējo enerģiju un emocijām, plaši pazīstamiem popkultūras simboliem, kopā veidojot kaleidoskopisku pasaules kadru kopumu.

"Protams, sociālais aspekts kutina vai rausta mūs, jo varam teikt – šis attēls redzēts avīzē, cits – koncertā, filmā. Tās ir lietas, ko ieelpojam visi līdzīgi. Globālais arhīvs ir internets – tajā visvieglāk nosakāms, kas ir visvairāk skatītie attēli. Mans tēlu atlases princips ir vērošana, iedziļināšanās, mēģināšana saprast, kas mūs aizrauj. No daudziem attēliem parasti izkristalizējas viens, lai arī ikonas radīšana ir kolektīva lieta," komentē Ritums Ivanovs.

Izstādē apskatāma arī jaunākā 2015. gadā veidotā gleznu sērija Saulē, kuras inspirācijas avots bijusi darbība mākslas rezidencē un ceļojumā uz Abu Dabī, kurā aizsākusies silto, saules gaismas pielieto jaunāko portretu sērija, kā arī apskatāma glezna enkaustikas tehnikā no šī gada plenēra Cēsīs.

“Saules enerģiju esmu vienmēr jutis kā pašu vitālāko un nepieciešamāko. Tās spēks un klātbūtne rada mūsu vizuālo pasauli.”

Ritums Ivanovs (1968) ir viens no Cēsu novadniekiem, kura glezniecībai ir nozīmīga loma mūsdienu Latvijas laikmetīgajā mākslā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju (1994) un studējis Humbolta Universitātē ASV. Savos darbos apvieno hiperreālismam raksturīgo realitātes attēlojumu un individuālo triepienu svītru tehnikā. Darbu centrālā tēma ir cilvēka emocijas, kā uz skatuves, tā intīmos brīžos un vienatnē, tāpēc apmeklētājiem būs iespēja iepazīt mākslinieka daiļradi tās dažādajos līmeņos un saskatīt vispārīgi cilvēcīgo.




Cēsu Izstāžu nama 30 gadu jubilejas izstādes

Pirms 30 gadiem 1985.gada 20.februārī bijušajā ampīra stilā celtajā Cēsu pilsmuižas stallī – ratnīcā tika atklāts Izstāžu Nams. Šis notikums bija pagrieziena punkts izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā Cēsīs. Izstāžu nama atklāšana būtiski uzlaboja kvalitatīvu vizuālās mākslas izstāžu rīkošanas iespējas Latvijas perifērijā. Notikusi mākslinieku un paaužu maiņa, un laiks ir ieviesis korekcijas. 30 gadi bijuši bagāti – skaitā ap 2000 daudzveidīgi mākslas, mūzikas, literatūras, konferenču un politikas pasākumi pulcējuši ļaudis Izstāžu Namā.    


Atzīmējot jubileju, ir izdots Cēsu profesionālo mākslinieku katalogs un atvērtas izstādes – „Lielie vidzemnieki”, šajā daļā eksponēti 20. gadsimta latviešu mākslinieku-vidzemnieku Vilhelma Purvīša, Kārļa Miesnieka, Ludolfa Liberta, Kārļa un Eduarda Brencēnu, Kārļa Jansona, Teodora Zaļkalna un Gustava Šķiltera darbi.  Otrā izstādes daļa „Cēsu mākslinieki un viņu laiks” iepazīstina ar šodienas mākslinieku cēsnieku radošo devumu dažādos mākslas žanros.     Izstādē varēs aplūkot mūsdienu gleznotāju Andra  Eglīša, Laimas Bikšes, Signes Vanadziņas, stikla mākslinieka Eero Rasa, keramiķes Vitas Vīksnas, multimākslinieka Kaspara Podnieka, tekstilmākslinieču Dzintras Vilks, Dagnijas Kupčes, Sanitas Rozes-Leišavnieces un jauno un talantīgo Cēsu gleznotāju Līvas Graudiņas un Armanda Kanaviņa daiļradi. Kopskaitā izstādēs būs skatāmi 38 mākslinieku darbi.   

Izstāde sagatavota ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atbalstu.
Izstāde atvērta no 21. februāra līdz 29. martam.




Andra Eglīša personālizstāde “Iespējama vieta”

Cēsu izstāžu namā no 9. augusta līdz 14. septembrim atvērta
Purvīša balvas laureāta Andra Eglīša personālizstāde


Vairums no izstādē iekļautajiem darbiem ir arhitektoniska rakstura etīdes, kas tapušas par mākslinieka brīvdabas darbnīcu pārvēršot kādu novārtā pamestu Drustu pagasta vecsaimniecību. Būdams divu pirmskara cēsinieku – būvuzņēmēja un fotoateljē īpašnieka mazmazdēls, Andris Eglītis savā lauku darbnīcā veido abstraktu formu būves no apkaimes sagruvušajās saimniecībās atrastiem kokmateriāliem un fiksē celtniecības gaitu ar ģimenes mantojumā saglabāto kolodija plašu fotokameru.
Lauku pļavās tapušās būves ir ierosmes avots arī izstādē iekļautajam gleznu ciklam, kas ir savdabīga mākslas prakse, kur formāli ainavu glezniecības risinājumi bāzēti uz ķermeniskā piepūlē gūtu attēloto vietu pieredzi. 
Par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2011. un 2012. gadā Andrim Eglītim piešķirta Purvīša balva.



Maijas Tabakas gleznu izstāde

Cēsu Mākslas festivāla ietvaros  no 11.07. līdz 03.08. apskatāma
mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstāde no privātkolekcijām.


Skatītājiem šī ir unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Ņemot vērā to, ka māksliniece savu gleznu teatrālajos sižetos parasti izmanto konkrētus cilvēkus no sev tuvas apkārtnes, šoreiz akcents būs uz atpazīstamiem cilvēkiem, kas bijuši Maijas Tabakas modeļi pirms vairākiem gadiem.

Maija Nora Tabaka dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā. Mācijusies Latvijas Mākslas akadēmijā, Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā, bijusi Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta stipendiāte Rietumberlīnē Vācijā.  Māksliniece ienāca Mākslas akadēmijā 1957. gadā, uz visiem laikiem ienākdama arī latviešu glezniecībā un Eiropas mākslā.


Darba laiks:
Pirmdien SLĒGTS
Otrdien – Ceturtdien 10:00-19:00
Piektdien – Sestdien 10:00-20:00
Svētdien 10:00-18:00

Printēt