Muzeja ekspozīcijas svarīgs apskates objekts ir pati Jaunā pils, tās arhitektūra, restaurētie un rekonstruētie interjeri. Interjera ekspozīcija, kura ir iekārtota pils otrā stāva divās telpās un Lademahera torņa trešajā un ceturtajā stāvā, stāsta par Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas vēsturi un vienlaicīgi reprezentē interjera kultūru 18.-19. gadsimtā kā vācbaltu kultūras mantojuma būtisku sastāvdaļu.

Elegants bīdermeiera laikmeta stila interjera apdares paraugs Latvijā. Kabinetā eksponēti Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu portreti, dzimtas ģerboņi un dokumenti.

Kabineta izbūve notikusi  ap 1832. un 1833. gadu Cēsu Jaunās pils īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa (1772 – 1856) veiktās  Jaunās pils pārbūves un labiekārtošanas  laikā, kad  pils telpas piemērotas ērtākai viesu uzņemšanai un saviesīgu pasākumu  rīkošanai. Gan kabineta, gan pārējo pils telpu interjeri šajā laikā veidoti bīdermeiera stilistikā, ko raksturo ērta, racionāla un omulīga vide.

Izcils bīdermeiera stila interjera kultūras paraugs Latvijā ar unikālu teltsveida sienu un griestu dekoratīvo apdari. Kafijas istabā eksponēti Cēsu pilsmuižas un tuvākās apkārtnes skati 19. gs. sākuma mākslas darbos.

Kafijas istaba izbūvēta vienlaicīgi ar kabinetu ap 1832. - 1833. gadu. Nosaukumu tai devusi kafijas dzeršanas tradīciju ienākšana muižas sadzīvē 19. gs. sākumā. Kafijas dzeršanas pēcpusdienas patīkamā sabiedrībā vai „vieglas” dāmu sarunas pie kafijas tases pils īpašnieku grāfu Zīversu ģimenē neapšaubāmi ir ieņēmušas redzamu vietu, ja kafijas dzeršanas kultūrai tikusi atvēlēta vesela telpa. Tā veidota kā neliels salons, bijusi savienota gan ar Kabinetu, gan blakus esošo bērnu istabu.

Interjerā vienīgās saglabājušās Jaunās pils mēbeles – 19. gs. vidus ozolkoka grāmatu skapji neogotikas stilā. Bibliotēkā eksponēti Jaunās pils un pilsmuižas 19. gs. vidus skati pils īpašnieka grāfa Emanuela fon Zīversa zīmējumos.

Bibliotēka Lademahera torņa trešajā stāvā iekārtota 1850. gados, kad grāfs Emanuels fon Zīverss pabeidza tēva iesākto Jaunās pils pārbūves projektu, paaugstinot torni ar diviem augšējiem stāviem. Bibliotēkas interjers, piemērojoties torņa arhitektūrai, veidots neogotikas stilā. Bibliotēka torņa trešajā stāvā atradusies līdz pat 1890. gadiem, kad tā pārcelta tornī stāvu augstāk.

Interjerā pēc 19. gs. beigu zīmējuma izgatavotie ozolkoka grāmatu skapji.
Virs skapjiem  ar margām norobežotā galerija  kalpojusi kā lasītava un atpūtas vieta pils saimniekiem un viesiem ar iespēju palūkoties uz Cēsu vecpilsētu. Torņa galerijā un kāpņu laukumā eksponēti 19. gs. vācbaltu mākslinieku zīmējumi un gravīras ar viduslaiku pils romantizētiem skatiem.