Pašvaldības aģentūra
"Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs"

Baznīcas laukums 1, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121772, +371 28307186
cesis@cesis.lv


Follow us
Atsauksmes
» Cēsu muzejs » Aktualitātes


PIEDĀVĀJAM APMEKLĒTĀJIEM IZSTĀDES!

Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē
VEČELLA. KOSTĪMMĀKSLAS ZELTA FONDS
Kino un teātra kostīmu māksliniece Večella Varslavāne


Jaunās pils 3. stāvā semināru zālē
JĀNIS DOREDS. IZCILAIS FOTO UN KINO REPORTIERIS
20. GADSIMTA PASAULĒ

Izstāžu namā
UNGĀRIJAS ROTU IZSTĀDI UNGĀRIJAS APSLĒPTIE DĀRGUMI


Izstāde


VEČELLA. KOSTĪMMĀKSLAS ZELTA FONDS
Kino un teātra kostīmu māksliniece
Večella Varslavāne


Izstāde veltīta vienai no ievērojamākām, šarmantākajām un elegantākajām kostīmu māksliniecēm Latvijā Večellai Varslavānei (1930–2015).
Māksliniecei, kuras radošā darba mūžs Latvijas kino un teātra vēsturē ir rakstāms ar Zelta burtiem.
Izstāde veidota sadarbībā ar LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.




Izstādē ir apskatāmi vairāk kā 45 kostīmi no kinofilmām Rīgas Kinostudijā un teātra izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī,  Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. To vidū kostīmi tādiem leģendāriem aktieriem kā aktrisei  Vijai Artmanei no kinofilmas “Teātris” un izrādes “Pīķa dāma” Jaunajā Rīgas teātrī, aktieriem Uldim Dumpim, Oļģertam Kroderam, Rūdolfam Plēpim un daudziem citiem. Tos papildina arī filmu un izrāžu lielformāta fotogrāfijas no Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālās operas krājuma un kostīmu skiču kopijas no mākslinieces meitas gleznotājas Frančeskas Kirkes personīgā arhīva. Savukārt stāstu par Večellas Varslavānes ceļu kostīmmākslā palīdzēs atklāt gan aktieru un režisoru stāsti, gan arī pašas mākslinieces balss ieraksti un izrāžu fragmenti.

Večella Varslavāne ir māksliniece, kura ar saviem kostīmiem ir pratusi palīdzēt aktierim atrast tieši to tēlu, kad “uzvelkot kostīmu piedzimst izrāde”. Savā radošajā darbībā viņu vairāk interesējušas lietas un tēmas, kurās realitāte mijās ar fantāzijas pasauli. To lieliski varam redzēt mākslinieces zīmētajās kostīmu skicēs izstādē eksponētajos tērpos, kuri, lai arī veidoti laikmetam raksturīgajā stilistikā, tomēr visā savā būtībā ir fantāzijas tērpi konkrētai filmai vai izrādei konkrētajā laikā un telpā.

Nozīmīgs laika periods Večellas Varslavānes radošajā darbībā bija laiks Rīgas Kinostudijā no 1970. gada, kad veidoti kostīmi 28 filmām. Nozīmīga bijusi sadarbība ar Aloizu Brenču, radot tērpus 6 režisora filmām, to starpā “Šahs briljantu karalienei” (1973), “Dāvanas pa telefonu” (1977), “Rallijs” (1978). Īpaši izceļams ir mākslinieces kopdarbs ar Jāni Streiču, sevišķi leģendārajā filmā “Teātris” (1978), ar režisoru Arvīdu Krievu filmās  “Aveņu vīns” (1984), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), arī ar Oļģertu Dunkeru filmā “Viktorija” (1988), par kurām māksliniece saņēmusi “Lielā Kristapa” balvas.







Teātros kopā radīti kostīmi 56 izrādēm. Īpaši atzīmējama Večellas Varslavānes sadarbība ar režisoru Alvi Hermani 1990. gados, kad top tādi kostīmmākslas meistardarbi Jaunajā Rīgas teātrī kā izrādes “Marķīze de Sada” (1993), “Kaija” (1996), “Vilkumuižas jaunkundzes” (2000). Mākslinieces radošās karjeras pēdējais posms visciešāk saistīts ar režisores Indras Rogas iestudējumiem Latvijas Nacionālajā teātrī, kā A. Obrazcova “Divas sirdis” (2003), H. Ibsena “Nora” (2005), V. Šekspīra “Karalis Līrs” (2006), L. Stumbres “Smiltāju mantinieki” (2008), G. Janovska “Uz neatgriešanos” (2009) u.c. Indras Rogas iestudētās R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (2010) ir vienīgā izrāde ar Večellas Varslavānes kostīmiem, kas joprojām atrodas teātra repertuārā.



Īpaša pateicība izstādes līdzautoriem Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktoram Jānim Siliņam un muzeja mākslas ekspertam Ralfam Liepam.

Cēsu muzejs pateicas par līdzdalību un atbalstu izstādes veidošanā Rīgas Kinostudijai, Latvijas Nacionālajam teātrim, Dailes teātrim, Jaunajam Rīgas teātrim, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumam un Večellas Varslavānes meitai gleznotājai Frančeskai Kirkei!

Vislielāko paldies Cēsu muzejs saka izstādes galvenajam atbalstītājam  Veikalu tīklam ZAPPING !

Izstāde atvērta no 9. jūnija līdz 29. augustam




Izstāde

JĀNIS DOREDS. IZCILAIS FOTO UN KINO REPORTIERIS  
20. GADSIMTA PASAULĒ



Jānis Doreds – 20. gadsimta foto un kino reportieris, kurš ar savu aizrautību un uzņēmību ieguva atzītu starptautisku slavu pasaules valstu reportieru vidū. Viņš aizvien bija tur, kur 20. gadsimtā risinājās apvērsumi, invāzijas, okupācijas un revolūcijas.
Izstāde iepazīstina ar fotogrāfa un kinoreportiera ģimeni un ārkārtīgi dinamisko dzīvi Latvijā, Krievijā, Eiropā un Amerikā. Izstādē skatāmas unikālas Jāņa Doreda uzņemtās fotogrāfijas un kino reportāžu fragmenti no 20. gadsimta pasaules karstākajiem punktiem. Ar izstādi šogad atzīmējam mūsu novadnieka, izcilā foto un kino reportiera 140 gadu atceres jubileju.



Jānis Doreds dzimis 1881. gada 23. aprīlī (pēc vecā stila) Veismaņmuižā pie Cēsīm, mācījies Cēsu zēnu elementārskolā. Viņa ceļš pasaulē sākās 1894. gadā, kad 13 gadu vecumā devās pie brāļa uz Maskavu, kur redzētās “kustīgās bildes” ierosināja sasniegt mērķi – iemācīties pašam filmēt.

Jānis Doreds (1881–1954) pirmās filmas uzņēma ASV, bija viens no pirmajiem Holivudas kino operatoriem. Taču filmēšana studijā likās garlaicīga. No 1920. – 1925. gadam Jānis Doreds bija “Pathe News” korespondents Baltijas valstīs un Polijā, no 1925. – 1950. gadam filmēja 20. gs. nozīmīgākos notikumus kā, piemēram, Krievijas vadītāja Ļeņina bēres, zemūdens “Nautilus” ekspedīciju uz Ziemeļpolu, Itālijas iebrukumu Etiopijā 1935. gadā, pilsoņu karu Spānijā, Varšavas bombardēšanu 1940. gadā, otrās frontes atklāšanu 1944. gada jūnijā un citus notikumus. Viņa uzņemtās reportāžas skatījās visu Eiropas valstu kinoteātros. Par Jāņa Doreda kino operatora gaitām rakstīja gan Eiropas, gan Amerikas, gan Austrālijas prese.



Kino reportiera gaitas Jānis Doreds noslēdza 1950. gadā. Kopā ar sievu Elizabeti apmetās paša mājā Norvēģijā, Džona Doreda salā, kur atpūtā nodzīvoja 4 gadus. Jānis Doreds miris 1954. gadā, apglabāts Norvēģijā.

Izstāde atvērta no 9. jūnija līdz 29. augustam




IZSTĀŽU NAMĀ
UNGĀRU ROTU IZSTĀDE UNGĀRIJAS APSLĒPTIE DĀRGUMI


Cēsu Izstāžu namā no 15. jūlija skatāma ungāru rotu  uzņēmuma  Zema  izstāde “Ungārijas apslēptie dārgumi”.


Rotu kolekcijās var saskatīt dažādu laikmetu stilus: baroku, jūgendstilu, Art Deco, kā arī laikmetīgas vēsmas. Iedvesmojoties no Rīgas jūgendstila, tika radīta īpaša kolekcija ar nosaukumu “Rīga”, kas ir veltījums Rīgas Jūgendstila centram.
Katrai ZEMA kolekcijai ir savs stāsts un nozīme. Uzņēmuma vadītāja un dizainere Eržēbeta Pappa (Erzsébet Papp) atzīst, ka liela loma kolekciju veidošanā ir ungāru tautas vēsturiskajām rotām un ornamentiem, kā arī mākslas un dabas motīviem. Rotu apgleznošanā izmantotie motīvi vienmēr ir ar saturu, vēstījumu, piemēram, kolekcija „Senais Spēks” mūsdienīgā veidā atspoguļo ungāru tautas rakstus un motīvus.
Ungārija ir viena no senākajām porcelāna ražotāju valstīm Eiropā, augstas kvalitātes porcelāna izstrādājumu ražošanas tradīcijas Ungārijā ir dziļi iesakņojušās un tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Nelielais ģimenes uzņēmums ir radījis spēcīgu zīmolu – ZEMA, kas jau vairāk kā desmit gadus veiksmīgi attīsta un popularizē Ungārijas lepnumu– augstvērtīgu porcelānu, izgatavojot porcelāna rotas, balvas vietējo un starptautisko sporta sacensību vajadzībām, kā arī izpildot individuālus pasūtījumus. Šim zīmolam raksturīgs unikāls stils, krāsu un dizainu daudzveidība, izsmalcinātas formas un kvalitatīvu, videi draudzīgu un nealerģisku izejmateriālu izmantošana.


ZEMA manufaktūrā porcelāna masa tiek veidota pēc pašu receptes, kas ir īpaši izstrādāta rotu izgatavošanai. Katra rota ir 100% roku darbs, sākot ar dizainu un beidzot ar pēdējo otas vilcienu. Rotu tapšanas procesā piedalās augstas klases speciālisti, mākslinieki un dizaineri, tādējādi nodrošinot produktam augstu kvalitāti. Īpašu vērtību ZEMA rotām piešķir to apgleznošanā izmantotais 21 karātu zelts un 23 karātu platīns. Domājot zaļi, ražošanas procesā tiek izmantoti atjaunojamie enerģijas resursi: elektrība manufaktūras vajadzībām tiek iegūta no saules baterijām, bet ražošanas laikā radušies blakusprodukti tiek vēlreiz pārstrādāti un izmantoti izejmateriālā.

ZEMA īpašniece uzsver, ka zināšanas par porcelāna izgatavošanu ir vērtīgs mantojums, kas ir saglabājies vairākās vietās Eiropā, un šis mantojums ir jānodod nākamajām paaudzēm, vienlaicīgi pielāgojoties iespējām, modes tendencēm un arī pircēju pieprasījumam. Ir jāiet līdzi laikam, taču visam jābūt līdzsvarā, tāpēc ZEMA rotas nav radītas radikālās modes iespaidā, tās izstaro klasisku, paliekošu eleganci un oriģinalitāti.
Izsakām patiecību Ungārijas vēstniecībai Latvijā par sadarbību izstādes organizēšanā!

Izstāde skatāma līdz 5. septembrim



Izstāde

JĒKABS STRAZDIŅŠ "DARBI UN KOLEKCIJA"

                                                                           
Sarīkot Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam (1905-1958) veltītu izstādi pamudināja viņa māsas Grietas dēla Daga Strazdiņa vairāk nekā 120 mākslas darbu dāvinājums Cēsu vēstures un mākslas muzejam 2016. gadā.

“Piebalgas iedzīvotāji izveidojušies, gan pēc izrunas, gan izskata, rakstura un apģērba, īpatnēji. (..) Tak viena daļa izlaužas tādam darbam, kur liekas vairāk aicināti: viņi kalpo mākslai.”
“Es negribu gleznot kino skaistuļus, kas uzņēmušies strādnieku lomās, bet gan īstus darba cilvēkus, bez pūdera un smiņķa!” Jēkabs Strazdiņš


1933. gadā Jēkabs Strazdiņš pabeidza Latvijas mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. 1930. gadu sākumā viņš darbojās dumpīgajā jauno mākslinieku biedrībā “Radigars”, bet 1930. gadu otrajā pusē mākslinieciski raibajā “Zaļajā Vārnā”.
Aptuveni desmit gadus Strazdiņš periodikā (1930. gados laikrakstā “Brīvā Zeme” un žurnālā “Sējējs”, uzsverot nacionālās mākslas nozīmi, bet vācu okupācijas laikā avīzē “Tēvija” un žurnālā “Latvju Mēnešraksts”) recenzēja tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes, veidoja mākslinieku portretrakstus. Viņš uzrakstījis ap četrsimt rakstu, kļūdams par vienu no ražīgākajiem mākslas dzīves apskatniekiem.
1930. gados Jēkabs Strazdiņš ar vietējo pašvaldību atbalstu uzsāka veidot Piebalgas mākslas muzeju. Tā krājumā bija ap simts mākslas darbu, kuru daļu kara gados izstādīja Jaunpiebalgas pagasta Pēterskolā. Kolekcijas liktenis, mainoties okupācijas varām, nav droši zināms. Bet daži saglabājušies darbi rosināja izveidot Piebalgas mākslas darbu krātuvi.

1949. gadā Mākslas akadēmijas un Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas zinātņu nodaļas docentam Jēkabam Strazdiņam (kopā ar sievu Annu) piesprieda 10 gadus izsūtījumā par to, ka viņš neziņoja par sievastēva sētā sastaptajiem nacionālajiem partizāniem un pussimtu “pretpadomju satura ideoloģiski neizturētām grāmatām” viņa bibliotēkā, konfiscējot mantu, to skaitā mākslas darbu kolekciju, kas bija lielākā pēc kara Latvijā. Tajā līdz ar latviešu mākslinieku vairāk nekā 370 gleznām, skulptūrām, gleznām, estampiem, dekorāciju skicēm un skulptūrām bija igauņu, lietuviešu, krievu, vācu, itāļu, holandiešu, flāmu, spāņu, poļu autoru darbi, kā arī 17.– 20. gs. dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu un senas grāmatas. Arests pārtrauca mākslinieka neveiksmīgos centienus pielāgoties sociālistiskajam reālismam.
No izsūtījuma, kura lielāko daļu mākslinieks izcieta Bratskas apkārtnē, sabeigtās veselības dēļ atbrīvots, Strazdiņš dzimtenē atgriezās 1954. gadā. Bet padomju mākslas dzīvē viņam neizdevās iekļauties.

Daudzi Jēkaba Strazdiņa darbi zuduši laikmeta kolīzijās. Daļa paša un viņa mākslas kolekcijas darbu sadega ugunsnelaimē 1997. gada Ziemassvētkos.
Izstāde, kurā apkopoti gan muzejos, gan privātās kolekcijās nonākušie darbi, ir mēģinājums radīt pilnīgāku priekšstatu par Strazdiņa mākslas attīstību, kā arī rekonstruēt viņa kolekcijas daļu. Vairāki izstādē eksponētie darbi, starp kuriem par zudušu uzskatītā glezna “Darbs” (1935), ko Strazdiņš radīja Latvijas Mākslas akadēmijas Romas stipendijas konkursam, restaurēti.
1930. gadu otrajā pusē radītās gleznas iemieso Strazdiņa ieviesto jaunreālisma jēdzienu, kam raksturīga skaidrība un vienkāršība, no iepriekšējiem mākslas virzieniem pārmantota spēcīga ekspresija un apgarots siltums, kā arī sīkumaini neatdarināta daba un krāsas, kas nav pašvērtīgas.
Jēkabs Strazdiņš turpināja Ādama Alkšņa iesākto latviešu zemnieka ikdienas gaitu attēlojumu, tieši nesekojot novadnieka Kārļa Miesnieka liriskajai harmonijai. Reizēm neveiklajās, it īpaši bērnu, figūrās saskatāmas paralēles ar naivistu, Anša Cīruļa vai vācieša Oto Diksa cilvēku atveidojumiem.
Strazdiņa mākslas nozīmīga daļa (ekspresīvie ogles zīmējumi, papildināti ar temperu), tikpat dramatiska kā Teodora Ūdera māksla, atveido pirmsindustriālās lauku dzīves, bieži jaunsaimnieku smagā darba skatus, Piebalgas ainavā, vēstot par cilvēka mūža sūrumu ne tikai Latvijas laukos.

Izstāde atvērta no 9. jūnija līdz 18. jūlijam




Cēsīs pieminēs 1941. gada deportāciju 80. gadadienu

Šī gada 14. jūnijā aprit 80 gadu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu.



Cēsīs vārdu lasīšana notiks pagalmā pie vēstures ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs”, Pils ielā 12. Izsūtīto vārdus lasīs Cēsu teātra dalībnieki, muzikāli papildinās Zane un Māris Rozenfeldi un koklētājs Namejs Kalniņš. Lasījuma mākslinieciskā koncepta autore un režisore Edīte Siļķēna.

Lasījumi tiks straumēti reāllaikā platformās LSM.lv un LNB.lv, kur būs pieejama “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās. Šajā kartē vēlāk tiks ievietoti arī piemiņas pasākumu videomateriāli, kā arī dati par deportētajiem, lai veidotu un attīstītu publiski pieejamu tiešsaistes platformu, kas vizualizē deportācijas Latvijā, palīdzot aptvert apmēru un sekas, parādot statistiku un vienlaikus ļaujot izsekot individuāliem izvesto cilvēku stāstiem. Savukārt, lai latvieši pasaulē varētu iesaistīties un šai piemiņas brīdī būt domās kopā ar 14. jūnija upuriem, kā arī ar latviešiem Latvijā un citur ārzemēs, digitālajā piemiņas kartē būs sadaļa, kurā ikviens latvietis pasaulē varēs ievietot savu, ģimenes vai domubiedru grupas foto ar aizdegtām piemiņas svecēm rokās.

Pasākuma idejas autore Sandra Kalniete norāda: “Nav nekā personīgāka un individuālāka par cilvēka vārdu un uzvārdu, jo tas pavada ikvienu no dzimšanas līdz nāves brīdim un turpina pastāvēt līdz laiku aizlaikiem vēstures annālēs. Ikviens izsūtītais ir pelnījis, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī. Vārdu lasīšanas ceremonijai vienlaikus notiekot visos Latvijas novados un pagastos un piemiņas brīžus saslēdzot vienotā Latvijas tīmeklī, tiek dota iespēja piemiņas pasākumā piedalīties kā Latvijā, tā visā pasaulē mītošajiem tautiešiem.”

14. jūnija norises atspoguļos Latvijas sabiedriskie un reģionālie mediji.

Pasākumu Cēsu pašvaldībā rīko Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un Cēsu Kultūras centrs sadarbībā ar pasākumu aģentūru "Making magic".

Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” rīko Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” un sabiedriskajiem medijiem.



Cēsīs pieminēs un godinās 1941. gada 14. jūnija deportācijās cietušos

2021. gada 14. jūnijā aprit 80 gadu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu.




Atceres pasākumu ietvaros:

11. jūnijā 13.00, Latvijas Nacionālais arhīvs atklās virtuālu izstādi: "1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos".
Virtuālā izstāde būs apskatāma LNA mājaslapā www.arhivi.gov.lv . Izstādes atklāšanas pasākuma ietvaros notiks diskusija par 1941.gada deportāciju: tās norisi, kontekstu PSRS represīvajā politikā, vietu tautas atmiņā.

Diskusija to būs iespējams vērot portālā "DELFI".

Diskusiju vadīs: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Gints Zelmenis.
Diskusijā piedalīsies: LNA Cēsu zonālā valsts arhīva vecākā eksperte, izstādes idejas autore un  viena no izstādes veidotājām Anda Opoļska; LNA Latvijas Valsts arhīva eksperts un viens no virtuālās izstādes veidotājiem Ainārs Bambals; Latvijas okupācijas muzeja vadošā speciāliste Lelde Neimane; 1941.gadā deportētie Andris Eglītis un Zigrīda Pommere-Pervalova; režisore un projekta "Sibīrijas bērni" autore Dzintra Geka; aktieris un 1941.gadā deportēta bērna pēctecis Juris Žagars.

Projekts tika aizsākts pirms 10 gadiem un publicēto materiālu apjoms laika gaitā tika papildināts: fotogrāfijas, cilvēku atmiņas, arhīva dokumenti, dati par deportēto skaitu katrā apriņķī un citi materiāli.

14. jūnijā cilvēki visas dienas garumā tiek aicināti nolikt ziedus dzelzceļa malā pie piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem. Piemiņas vietā no 11.00 – 14.00 Zemessardzes 27. kājnieku bataljons nodrošinās goda sardzi, un tiks atskaņota tiešraide no pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām”.

Pulksten 11.00 pasākumā ar nosaukumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” vienlaikus visā Latvijā tiks lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.
Plkst. 10.50 plānota Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.

Cēsīs vārdu lasīšana notiks pagalmā pie vēstures ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs”, Pils ielā 12. Šeit kopumā tiks lasīti 203 deportēto cilvēku vārdi. Lasījumus veiks Cēsu teātra dalībnieki, muzikāli papildinās Zane un Māris Rozenfeldi un koklētājs Namejs Kalniņš. Lasījuma mākslinieciskā koncepta autore un režisore Edīte Siļķēna.

Lasījumi tiks straumēti reāllaikā platformās LSM.lv un LNB.lv, kur būs pieejama “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās.
Pasākumu Cēsu pašvaldībā rīko Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un Cēsu Kultūras centrs sadarbībā ar pasākumu aģentūru "Making magic".

Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” rīko Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” un sabiedriskajiem medijiem. Pasākuma idejas autore Sandra Kalniete

Cēsīs pie Politiski represēto piemiņas sienas Pils ielas 12 pagalmā izveidota Maikla Makloulina skaņas instalācija “Kad es saku tavu vārdu, es tevi atceros”. To varēs dzirdēt katru dienu no plkst. 9:00 rītā līdz 19:00 vakarā.
Maikls Makloulins ir īru mākslinieks, kurš 2019. gada rudenī bija  Ruckas mākslas rezidenču centra rezidents Cēsīs. Viņš apmeklēja Latvijas okupācijas vēsturei un nacionālās pretošanās kustībai veltīto pastāvīgo vēstures ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs” un pauda vēlmi izveidot skaņas instalāciju, kas būtu veltīta  okupācijas režīmu politiski represētajiem, un kurā skanētu vairāk kā 600 represēto vārdi, kas apkopoti plāksnēs pie Politiski represēto piemiņas sienas Pils ielas 12 pagalmā. Lai ieceri īstenotu, ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds sadarbībā ar Ruckas mākslas rezidenču centru 2019. gada oktobrī aicināja cēsniekus piedalīties balss ierakstos Pils ielas 12 pagalmā. Aicinājumam atsaucās Cēsu Jaunās pamatskolas skolēni,  Pils kora dalībnieki, Jauniešu domes jaunieši, politiski represētie un viņu radinieki, kā arī NBS Instruktoru skolas Vecākā instruktoru kursa karavīri un ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” apmeklētāji. Pēc rezidences Cēsīs, mākslinieks atgriezās Īrijā, kur no balss ierakstiem izveidoja skaņas instalāciju "Kad es saku tavu vārdu, es tevi atceros".
Instalācija tapusi ar Īrijas Republikas kultūras atbalsta programmas “Culture Ireland” un Cēsu Kultūras un tūrisma centra finansiālu atbalstu, ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fondam sadarbojoties ar mākslinieku Maiklu Makloulinu un Ruckas Mākslas rezidenču centru.

Pulksten 15.00 pie Amatas stacijas paredzēta jaunizveidotās deportēto piemiņas vietas atklāšana. Organizators Cēsu Politiski represēto biedrība un tās vadītājs Pēteris Ozols


CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS
ATKAL ATVĒRTS APMEKLĒTĀJIEM 
NO 9. JŪNIJA!


ATVĒRTS CĒSU PILS DĀRZS

Sākot ar 5. maiju, ievērojot valdības noteiktās prasības Covid-19 izplatības ierobežošanai, apmeklētājiem atvērts Cēsu pils dārzs.




Informējam, ka Viduslaiku pils torņi, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija Jaunajā pilī un Izstāžu nams apmeklētājiem būs atvērti no 9. jūnija.

Prasības, kas jāievēro apmeklējuma laikā:


  • jālieto sejas maska;
  • jāievēro 2 metru distance no pārējiem apmeklētājiem un jāizvairās no drūzmēšanās;
  • jāseko teritorijā izvietotajām norādēm un jāievēro vienvirziena plūsma;
  • jāievēro higiēnas prasības un jādezinficē rokas tam paredzētajās vietās.

Ja personai ir elpceļu infekcijas slimību pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), Cēsu pils apmeklētāju centra darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist vai lūgt pamest teritoriju.


Darba laiks:
P. slēgts
O. slēgts
T. 10:00 – 18:00
C. 10:00 – 18:00
P. 10:00 – 18:00
S. 10:00 – 18:00
Sv. 10:00 – 18:00

Ieejas maksa:
Pieaugušajiem 3,00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem, Cēsu drauga kartes īpašniekiem 1.50 EUR
Ģimenes biļete (divi pieaugušie un bērni līdz 16 g.v.) 5,00 EUR





1991. GADA BARIKĀŽU AIZSTĀVJU ATCERES DIENA

20. janvārī visā Latvijā atzīmē 30 gadus kopš
1991. gada barikāžu notikumiem.
Cēsīs barikāžu notikumus atzīmē ar izstādi – instalāciju un ugunskuriem Vienības laukumā, kas tiks atklāta 20. janvārī un būs pieejama cēsniekiem līdz pat 24. janvārim.

Cēsnieki kopā ar ģimenēm ir laipni aicināti apmeklēt laukumu, lietojot sejas maskas un ievērojot visus spēkā esošos drošības noteikumus. Tā būs iespēja atgriezties tā laika sajūtās un atcerēties spilgtākos brīžus, lai stāstītu par šiem notikumiem jaunākajām paaudzēm.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs 20. janvārī aicina ikvienu piedalīties Kahoot spēlē par 1991.gada janvāra notikumiem. Saite uz to būs pieejama muzeja Facebook kontā. Piedalīšanās spēlē ļaus pārbaudīt, ko atceramies no tā laika, un uzzināt ko jaunu.
Tā kā stāsti par dalīšanos ar sviestmaizēm ir vienas no spilgtākajām barikāžu laikabiedru atmiņām, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs skolēniem rīko sviestmaižu gatavošanas akciju. Iesūtītie foto 20. janvārī tiks publicēti muzeja Facebook kontā.

Barikāžu atcerei veltītās norises organizē pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.


Cēsu izstāžu namā 18. decembrī tiek atvērta izstāde  
JĒKABS STRAZDIŅŠ “DARBI UN KOLEKCIJA”
                                                                           
Sarīkot Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam (1905-1958) veltītu izstādi pamudināja viņa māsas Grietas dēla Daga Strazdiņa vairāk nekā 120 mākslas darbu dāvinājums Cēsu vēstures un mākslas muzejam 2016. gadā.

“Piebalgas iedzīvotāji izveidojušies, gan pēc izrunas, gan izskata, rakstura un apģērba, īpatnēji. (..) Tak viena daļa izlaužas tādam darbam, kur liekas vairāk aicināti: viņi kalpo mākslai.”
“Es negribu gleznot kino skaistuļus, kas uzņēmušies strādnieku lomās, bet gan īstus darba cilvēkus, bez pūdera un smiņķa!”

Jēkabs Strazdiņš

1933. gadā Jēkabs Strazdiņš pabeidza Latvijas mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. 1930. gadu sākumā viņš darbojās dumpīgajā jauno mākslinieku biedrībā “Radigars”, bet 1930. gadu otrajā pusē mākslinieciski raibajā “Zaļajā Vārnā”.
Aptuveni desmit gadus Strazdiņš periodikā (1930. gados laikrakstā “Brīvā Zeme” un žurnālā “Sējējs”, uzsverot nacionālās mākslas nozīmi, bet vācu okupācijas laikā avīzē “Tēvija” un žurnālā “Latvju Mēnešraksts”) recenzēja tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes, veidoja mākslinieku portretrakstus. Viņš uzrakstījis ap četrsimt rakstu, kļūdams par vienu no ražīgākajiem mākslas dzīves apskatniekiem.
1930. gados Jēkabs Strazdiņš ar vietējo pašvaldību atbalstu uzsāka veidot Piebalgas mākslas muzeju. Tā krājumā bija ap simts mākslas darbu, kuru daļu kara gados izstādīja Jaunpiebalgas pagasta Pēterskolā. Kolekcijas liktenis, mainoties okupācijas varām, nav droši zināms. Bet daži saglabājušies darbi rosināja izveidot Piebalgas mākslas darbu krātuvi.

1949. gadā Mākslas akadēmijas un Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas zinātņu nodaļas docentam Jēkabam Strazdiņam (kopā ar sievu Annu) piesprieda 10 gadus izsūtījumā par to, ka viņš neziņoja par sievastēva sētā sastaptajiem nacionālajiem partizāniem un pussimtu “pretpadomju satura ideoloģiski neizturētām grāmatām” viņa bibliotēkā, konfiscējot mantu, to skaitā mākslas darbu kolekciju, kas bija lielākā pēc kara Latvijā. Tajā līdz ar latviešu mākslinieku vairāk nekā 370 gleznām, skulptūrām, gleznām, estampiem, dekorāciju skicēm un skulptūrām bija igauņu, lietuviešu, krievu, vācu, itāļu, holandiešu, flāmu, spāņu, poļu autoru darbi, kā arī 17.– 20. gs. dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu un senas grāmatas. Arests pārtrauca mākslinieka neveiksmīgos centienus pielāgoties sociālistiskajam reālismam.
No izsūtījuma, kura lielāko daļu mākslinieks izcieta Bratskas apkārtnē, sabeigtās veselības dēļ atbrīvots, Strazdiņš dzimtenē atgriezās 1954. gadā. Bet padomju mākslas dzīvē viņam neizdevās iekļauties.

Daudzi Jēkaba Strazdiņa darbi zuduši laikmeta kolīzijās. Daļa paša un viņa mākslas kolekcijas darbu sadega ugunsnelaimē 1997. gada Ziemassvētkos.
Izstāde, kurā apkopoti gan muzejos, gan privātās kolekcijās nonākušie darbi, ir mēģinājums radīt pilnīgāku priekšstatu par Strazdiņa mākslas attīstību, kā arī rekonstruēt viņa kolekcijas daļu. Vairāki izstādē eksponētie darbi, starp kuriem par zudušu uzskatītā glezna “Darbs” (1935), ko Strazdiņš radīja Latvijas Mākslas akadēmijas Romas stipendijas konkursam, restaurēti.
1930. gadu otrajā pusē radītās gleznas iemieso Strazdiņa ieviesto jaunreālisma jēdzienu, kam raksturīga skaidrība un vienkāršība, no iepriekšējiem mākslas virzieniem pārmantota spēcīga ekspresija un apgarots siltums, kā arī sīkumaini neatdarināta daba un krāsas, kas nav pašvērtīgas.
Jēkabs Strazdiņš turpināja Ādama Alkšņa iesākto latviešu zemnieka ikdienas gaitu attēlojumu, tieši nesekojot novadnieka Kārļa Miesnieka liriskajai harmonijai. Reizēm neveiklajās, it īpaši bērnu, figūrās saskatāmas paralēles ar naivistu, Anša Cīruļa vai vācieša Oto Diksa cilvēku atveidojumiem.
Strazdiņa mākslas nozīmīga daļa (ekspresīvie ogles zīmējumi, papildināti ar temperu), tikpat dramatiska kā Teodora Ūdera māksla, atveido pirmsindustriālās lauku dzīves, bieži jaunsaimnieku smagā darba skatus, Piebalgas ainavā, vēstot par cilvēka mūža sūrumu ne tikai Latvijas laukos.

Izstāde apskatāma līdz 2021. gada 21. februārim.


PRET LATVIEŠU TAUTU VĒRSTĀ TOTALITĀRĀ KOMUNISTISKĀ REŽĪMA GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS DIENA LATVIJĀ

Šogad 6. decembrī atzīmēsim piemiņas dienu Staļina represijās cietušajiem latviešiem Padomju Savienībā 1937.–1938. gadā.
Latvijas Republikas Saeima pēc Austrumu latviešu biedrības iniciatīvas 1998. gadā apstiprināja šo atceres dienu atzīmēt decembra pirmajā svētdienā.
To atzīmējam, izliekot karogus ar sēru lenti.
 

No 1937.–1938. gadam Padomju Savienības komunistiskās (boļševiku) partijas vadība realizēja tā saukto Lielo teroru, kas bija politiskās represijas un vajāšanas, galvenokārt, pret komunistiskās partijas biedriem, Sarkanās armijas vadību, zemniecību un nacionālajām minoritātēm - poļiem, vāciešiem, latviešiem. Represijas pamatoja ar komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Josifa Staļina (1878–1953) uzskatiem par gaidāmo karu, viņa priekšstatiem par kapitālistisko valstu "naidīgo ielenkumu", ar kuru tika domātas visas PSRS robežvalstis; ar bažām par "piektās kolonnas" izveidošanos.

Par kontrrevolucionāras latviešu organizācijas atklāšanu PSK(b)P Politbirojam ziņoja Iekšlietu Tautas komisariāta pārvaldes Smoļenskas priekšnieks A. Nasedkins 1937. gada 23. novembrī Maskavas Kremlī. Tā rezultātā arestēja latviešus – augstas armijas, politiskās un saimnieciskās latviešu amatpersonas, kuras bija iepriekš piedalījušās J. Staļina varas nostiprināšanā, bet pēc tam represijas vērsa pret viņiem pašiem: Sarkanās armijas ģenerālpulkvedi Jēkabu Alksni, diplomātu Jāni Bērziņu (Ziemeli), čekistu Jāni Petersu, čekistu un rakstnieku Mārtiņu Lāci, armijas ģenerālpulkvedi Jukumu Vācieti, karavadoni un literātu Robertu Eidemani, Maskavas Sarkanās profesūras partijas vēstures institūta direktoru Vilhelmu Knoriņu,  Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Politbiroja locekli Jāni Rudzutaku, Kolimas Daļstroj tresta priekšnieku Magadanā Eduardu Bērziņu. Varētu nosaukt vēl daudzus augsta ranga amatpersonas – latviešus. 

“Latviešu operācija” oficiāli sākās ar 1937. gada 30. novembrī PSRS Iekšlietu tautas komisāra vietnieka Frinovska pavēli 3. decembrī vienlaikus visās PSRS republikās, novados un apgabalos arestēt latviešus. Apcietināja: 1) visus latviešus, kuri PSRS bija ieradušies pēc 1920. gada, 2) jau iepriekš slēgtās latviešu biedrības "Prometejs" vietējo filiāļu un latviešu klubu vadītājus, valdes locekļus un štata darbiniekus, 3) agrāk funkcionējušo akciju sabiedrību "Produkts" un "Kokmateriālu produkts" bijušos vadītājus un valdes locekļus, 4) Latvijas pavalstniekus, izņemot diplomātisko iestāžu darbiniekus, un 5) latviešus, kuri no Latvijas ieradušies kā tūristi un palikuši uz dzīvi PSRS, kas nebija attiecināts uz citām nacionalitātēm. Tāpat apcietināja latviešu kultūras darbiniekus, žurnālistus, skolotājus un latviešu kolhozu, amatnieku arteļu un kooperatīvo uzņēmumu darbiniekus. Apcietināja tikai tāpēc, ka bija latvieši. Apcietinājuma iemeslus safabricēja.

Kā liecina krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījumi, laikā no 1937. gada decembra līdz 1938. gada novembrim Iekšlietu Tautas komisariāta speciālās komisijas – "divnieki" un "trijnieki" –  notiesāja 22 360 latviešus, 16 573 (74%) saņēma nāvessodu. Nošautie apglabāti ButovasKomunarkasĻevašovas masu kaposKuropatu mežā un citās vietās. Visiem apcietinātajiem inkriminēja piederību latviešu nacionālistiskajai, arī fašistiskajai, kontrrevolucionārai, militāri kaujinieciskai, spiegošanas, diversantu
vai teroristiskai organizācijai, kā arī spiegošanu un izlūkdarbību 
Latvijas (vai VācijasFrancijasJapānas) izlūkdienestu uzdevumā, kas vērsta pret pastāvošo iekārtu. Laukos likvidēja 372 latviešu kolonijas un kopsaimniecības, kurās bija ap 12 000 latviešu sētu. Slēdza latviešu skolas, kultūrizglītības iestādes, klubus un bibliotēkas, sadedzināja latviešu valodā izdotās grāmatas.

Maskavā iznīcināja valsts latviešu teātri “Skatuve”, kas darbojās no 1919. gada. Saskaņā ar iepriekš minēto pavēli 1937. gada 3. decembrī arestēja arī visus teātra darbiniekus — gan radošo personālu, gan tehniskos darbiniekus, ieskaitot garderobistes. 1938. gadā 3. februārī, īstenojot "Latviešu operāciju", viņus nošāva un apraka Butovas masu kapos Piemaskavā. Aktieru vidū bija Eiropas slavu ieguvusī Marija Leiko (1887, Rīgā – 1938), kura spēlēja teātros Berlīnē, arī Rīgā. Marija Leiko ar meitu Noru, draugiem trīs vasaras pavadīja atpūtā “Piparos” pie Cēsīm. Kādā sarunā ar Cēsu žurnālistu viņa teica: “Norobežojoties no sabiedriskās kņadas, te iespējama absolūta atpūta, kas tik nepieciešama šajā nervozitātes laikmetā. (Cēsu Vēstis. Nr.7, 18.08.1933.) Uzzinot par mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā un meitas nāvi Tbilisi, viņa, ilgi gaidījusi ieceļošanas atļauju, ar vilcienu devās uz PSRS. Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve". Kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem Mariju Leiko apcietināja un nošāva Butovas poligonā Piemaskavā.

 

Aktrise Marija Leiko apcietinājumā 1937. gada decembrī Maskavā.

 

Izziņa par arestu. Iekšlietu Tautas komisariāta pārvaldes Maskavas apgabala 3. nodaļa arestējusi latviešu patrioti nacionālisti Mariju Laiko, dzimušu Rīgā, bezpartejisku, pēc profesijas aktrisi.
Noskaidrots, ka Leiko dzīvojusi Latvijā, Austrijā, Vācijā, bet 1935. gadā ieradusies PSRS kā emigrante. Strādājot latviešu teātrī, aktrisei bijusi cieša saikne ar tautas ienaidniekiem Eidemani, Petersu, Brancānu un citiem (arestēti), vienlaicīgi bijusi spiegu-teroristu organizācijas locekle. Saskaņā ar iepriekš minēto Marija Leiko jāarestē. 1937. gada 3. decembrī.

2002. gadā Maskavas latviešu kultūras biedrības mēģināja uzstādīt piemiņas plāksni pie bijušās teātra ēkas, bet tās centienus noslāpēja vietējas varas iestādes. To izdevās panākt 2019. gadā pēc Latvijas vēstniecības Krievijā iniciatīvas. 2020. gada 6. martā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Māris Riekstiņš kopā ar Maskavas domes pārstāvjiem svinīgā ceremonijā atklāja piemiņas plāksni latviešu Valsts teātrim "Skatuve". Piemiņas plāksni projektēja mākslinieks vecpiebaldzēns Jānis Strupulis.

 

 

 



Konkursa “Cēsu mākslas balva 2020” izstāde

Cēsu Izstāžu namā no 30. oktobra skatāma konkursa
“Cēsu mākslas balva 2020” izstāde.


Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā. Dažādo un atšķirīgo mākslinieku veikums veido būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. Aizritējuši vairāki gadi kopš Cēsu mākslinieki tikušies kopīgā izstādē.

Noslēdzot gadu un atzīmējot Cēsu Izstāžu nama 35. gadadienu, Cēsu pašvaldības aģentūra Cēsu Kultūras un tūrisma centrs rīko konkursa izstādi Cēsu profesionālajiem māksliniekiem. Konkursa mērķis ir radīt laikmetīgus un sociāli aktīvi ievirzītus mākslas darbus, veicinot un materiāli atbalstot mākslinieku radošo darbību.





Izstādē pārstāvēto autoru mākslinieciskā valoda būs plaša. Darbi pārstāv visus vizuālās mākslas žanrus: glezniecību, grafiku, tēlniecību, keramikas, metāla, ādas, tekstila, stikla mākslu un citas tehnikas.


Izstādē piedalās spilgti glezniecības autori: Signe Vanadziņa, Laila Balode, Ritums Ivanovs, Anna Baklāne, Lelde Kalmīte, Kristīne Rozenberga, keramiķi Vita Vīksna, Inese Ezertēva, Normunds Laņģis, tekstilmākslinieces Dzintra Vilks un Sanita Roze, tēlnieks Matiass Jansons un citi.
Darbus vērtēs profesionāla žūrija. Pirmo reizi māksliniekiem, konkursa dalībniekiem, paredzēts finansiāls balvu fonds – viena Zelta, divas Sudraba un viena Skatītāju balva, kuras pasniegs izstādes noslēgumā 11. decembrī.

Aicinām arī apmeklētājus būt aktīviem izstādes dalībniekiem un izteikt savu vērtējumu.
Konkursa izstāde notiks Cēsu Izstāžu namā no 30. oktobra līdz 13. decembrim.




Cēsu Valsts ģimnāzijas 95 gadu jubilejai veltīta izstāde

CĒSU VALSTS ĢIMNĀZIJA LATVIJAS VALSTIJ
No Millera reālskolas līdz valsts ģimnāzijai


Cēsu Valsts ģimnāzija 23. oktobrī atzīmēs vēsturisku notikumu – ģimnāzijas 95 gadu jubileju. Par godu šim notikumam un ģimnāzijas neatsveramajam devumam Latvijas izglītības laukā, Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja Semināru zālē 2. oktobrī tiek atklāta izstāde “Cēsu Valsts ģimnāzija Latvijas valstij. No Millera reālskolas līdz valsts ģimnāzijai”.


Mēs visi dzīvojam uz iepriekšējo paaudžu pleciem pakāpušies. Izstādē apskatāms ģimnāzijas veidošanās ceļš un devums vairāku gadsimtu garumā, dots ieskats skolas, skolēnu un pedagogu dzīvē dažādos laikmetos, sākot jau no 1892. gada.  
Pirmsākumi ģimnāzijai rodami 1892. gadā, kad filologs Kārlis Millers Cēsīs atvēra savu privāto reālģimnāziju. Tālākais skolas ceļs izstādē ved uz Longīna Ausēja reālskolu, Kristīnes Apkalnes sieviešu ģimnāziju, zēnu vidusskolu Bērzainē, Cēsu Valsts vidusskolu, Cēsu 1. vidusskolu, Cēsu Pilsētas ģimnāziju un 2007. gadā – līdz Cēsu Valsts ģimnāzijas statusam. Šodienas ģimnāziju raksturo pēdējo mācību gadu sasniegumi un notikumi skolas dzīvē.

Interesi raisa padomju un vācu okupācijas laika traģiskie notikumi skolā, par kuriem sabiedrībā mazāk zināms, pēckara laiks ar svinīgām demonstrācijām, pamatskolas un vidusskolas dzīve. Nevar atsevišķi parādīt katru vidusskolas – ģimnāzijas ievērojamo absolventu, jo tad vajadzētu vairākas muzeja zāles, bet pamata kodols – skola, kurā veidojušās gan ievērojamas personības, gan vienkārši mūsu līdzcilvēki – ir dots.   

Izstādes autore Mārīte Baķe, Cēsu Valsts ģimnāzija.

Izstāde atvērta no 3. oktobra līdz 31. decembrim.




ATKLĀTA GRĀMATA
“VIDZEMES BRUŅNIECĪBA UN LATVIJA”


Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
18. septembrī notika grāmatas – izstādes kataloga
“Vidzemes bruņniecība un Latvija = Livländische Ritterschaft und Lettland” atvēršana.

Grāmatas sastādītājas
Vija Rozentāle un Pārsla Pētersone.
Izdevējs – pašvaldības aģentūra Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs.


Lasītāju rīcībā nodotā publikācija ir apjomīgs projekts, ko ievadīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Vidzemes bruņniecība un Latvija”. Tā uzskatāma par pārliecinošu apliecinājumu daudzu Latvijas un Vācijas kultūras mantojuma institūciju un to darbinieku sadarbībai vācbaltiešu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Izstāde un kataloga izdošana bija lieliska iespēja apzināt un publiskot daudzveidīgo vācbaltu kultūras mantojumu, kas glabājas Latvijas muzeju, arhīvu un citu kultūras mantojuma institūciju krājumos.


Jau 2010. gadā Vidzemes bruņniecības apvienības priekšsēdētājs barons Heiners fon Hoiningens-Hīne vērsās pie toreizējā Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa ar rosinājumu izveidot izstādi, kas atainotu Vidzemes bruņniecības vietu Latvijas vēsturē daudzu gadsimtu laikā. Par piemērotāko pasākuma organizēšanas vietu izvēlējās Cēsis, kādreizējo Livonijas ordeņa mestru rezidenci. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs atsaucās aicinājumam un piekrita iesaistīties šajā ļoti atbildīgajā, grūtajā un sarežģītajā projektā. Izstāde Cēsu muzeja Jaunajā pilī bija atvērta no 2015. gada 20. maija līdz 2016. gada 11. oktobrim. Tajā bija skatāmi vairāk nekā 400 eksponātu no 12 dažādām institūcijām - muzejiem, arhīviem, bibliotēkām un arī no Vidzemes bruņniecības locekļu privātkolekcijām.

Izdotais katalogs, kas izdots latviešu un vācu valodā, turpina izstādes informatīvo, izglītojošo un arī emocionālo lomu, tas kļūs par nozīmīgu zinātnisku instrumentu daudzos jautājumos, kas saistās ne tikai ar Vidzemes bruņniecību, bet arī ar šīs Latvijas daļas daudzu gadsimtu vēsturi.

Izstādes katalogu veido divas daļas. Tā pirmajā daļā apkopoti Latvijas, Vācijas un Krievijas vēsturnieku pētījumi, kas tika prezentēti Vidzemes bruņniecības vēsturei veltītajā starptautiskajā konferencē Cēsīs 2016. gada 26. un 27. maijā. Izdevumā iekļauti pavisam 11 autoru raksti, kuri ļauj labāk izprast laikmetu, novērtēt Vidzemes bruņniecības lomu Latvijas vēsturē, kultūrā un izglītībā, zinātnē un mākslā.

Grāmatas otrajā – kataloga daļā saglabāta izstādes struktūra, kas aptver astoņas tēmas, ļaujot saprast, kā veidojās, kā valdīja un ko savulaik spēja paveikt Vidzemes bruņniecība. Tēmas kārtotas hronoloģiski, tās aptver laika periodu no Vidzemes bruņniecības veidošanās pirmsākumiem 13. gadsimtā līdz pat mūsdienām, kad Baltijas Bruņniecību apvienība kā suverēna organizācija turpina savu darbību Vācijā. Te pavisam iekļauti un aprakstīti 404 izstādē eksponētie priekšmeti. Katram no tiem sniegts gan tā ārējais apraksts, gan izcelsme. Dokumentiem, rokrakstiem un iespieddarbiem atrodamas ziņas par iesējumu, ierakstiem, zīmogu nospiedumiem, klāt pievienotajiem zīmogiem un saturu.

Publikācijas pielikumu daļā atrodams lietoto saīsinājumu saraksts un personu rādītājs.
Apjomīgais projekts prasīja arī ievērojamus finansiālus līdzekļus, to materiāli atbalstīja Vidzemes bruņniecība, Baltijas Bruņniecību apvienību fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds, Cēsu novada pašvaldība un vēl vairākas institūcijas Latvijā un Vācijā, kā arī 28 Vācijā dzīvojošas privātpersonas, kam grāmatas autori izsaka vislielāko pateicību.

Vācu valodā kataloga tekstus tulkoja Dr. philol. Silvija Pavidis un Dr. philol. Mudīte Smiltena; latviešu tekstu redaktore – Ieva Jansone, vācu tekstu redaktore Monika fon Hiršheita. Māksliniece – Inese Hofmane. Katalogs iespiests Jelgavas tipogrāfijā.

Grāmatu iespējams iegādāties Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Apmeklētāju centrā, Pils laukumā 9 muzeja darba laikā.








JUTAS RINDINAS IZSTĀDE “INVENTARIZĀCIJA”

Cēsu Izstāžu namā no 11. septembra apmeklētājiem skatāma keramiķes Jutas Rindinas izstāde “inventarizācija”.

Juta Rindina ir māksliniece, kura Latvijas keramikas biogrāfijā ierakstījusi savu lappusi. Keramiķe strādā mālā, porcelānā, akmens masā. Viņa zīmē, glezno, bet pāri visam jūtīgā, ne ar ko nesalīdzināmā plastika.

“Izstādē darbi ir no pēdējiem 3 gadiem. Paralēli keramikai arī zīmēju, esmu aizrāvusies ar īpašu tehniku, kur izmantoju ornamentu. Veidoju māla podus apdedzināšanai īpašā ANAGMAS krāsnī. Nejūtot sevī vajadzīgo misijas apziņu, neskaru politiku un sabiedriski aktuālas tēmas. Vienkārši tie ir darbi, ar kuriem varu sadzīvot vienā telpā. Mīlu gan krāsu, gan pelēku zīmuli. Viss atkarīgs no darba rakstura, strādāju ar visiem keramikas materiāliem. Galvenais ir prieks, kas rodas nezin no kurienes, kad ņemies pa darbnīcu. Un silts trauks no krāsns, var paņemt klēpī un aptaustīt, te gluds kā stikls, te raupjš kā akmens…” Juta Rindina.

Uzziņai:
Māksliniece 1977. gadā beigusi LMA keramikas nodaļu. Akadēmijā viņas pasniedzēji bija Sarmīte Ozoliņa, Georgs Kruglovs, bet diplomdarba gadā Pēteris Martinsons. Māksliniece 2018. gadā ieguvusi Zelta godalgu nacionālajā kategorijā konkursa izstādē “Martinsona balva”.
Nozīmīgākās personālizstādes maksliniecei bijušas Latvijā, ASV, bet grupu izstādes – Vācijā, Kiprā, Lietuvā, Čehijā, Austrijā, ASV, Zviedrijā, Polijā, Ungārijā, Itālijā.
Darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV.

Izstāde  atvērta no 11. septembra līdz 25. oktobrim, Cēsu Izstāžu namā, Pils laukumā 3.

Ieejas maksa:   
3.00 EUR pieaugušajiem
2.00 EUR studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem




ANDAS MUNKEVICAS IZSTĀDE “SABIEDRĪBA STIKLĀ”

Cēsu Izstāžu namā no 11. septembra apmeklētājiem skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas izstāde “Sabiedrība stiklā”.

Stikla māksla ir kā ledus – tik trausla un tai pašā laikā spēcīga un majestātiska.
Māksliniece par izstādi: “No vienas puses – tas ir mans redzējums par sabiedrību, tās dažādiem personāžiem ar raupjāku vai smalkāku ārējo redzamo čaulu un trauslu caurspīdīgu dvēseli, kur starp dažiem sabiedrības indivīdiem iemaldās kāds tumšais, nezināmais tēls. Ar gadiem mēs iegūstam gan raupjumu, gan smalkumu līdz pat pulētam mirdzumam. No otras puses – es nesaucu tikai homo sapiens sociālās izpratnes nozīmē šo terminu, bet man sabiedrība ir viss dzīvais un mainīgais, man un mums apkārt, tai skaitā zeme un debesis, flora un fauna, kā daļa mēs patiesībā esam. Savukārt stiklā, jo tas ir materiāls, ar kuru es dzīvoju, strādāju, caur kuru es pavēstu savas domas, sajūtas un redzējumu.”
Mākslinieces Andas Munkevicas darbi ir izaicinoši un monumentāli vērienīgi, kas apliecina nevainojamu tehnoloģiju pārzināšanu. Vienlaicīgi tie pārsteidz ar emocionālu pildījumu un formas daudzveidību. Anda Munkevica nebaidās eksperimentēt, uzstādīt sev augstus mērķus un rast tiem risinājumus.
Fundamentālas zināšanas un jaunu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu meklējumi mākslas tehnoloģijā ir ierindojuši Andu Munkevicu Baltijas un Eiropas stikla dizaina virsotnē. Daudzās starptautiskās izstādēs un konkursos mākslinieces darbi ir pamanīti un novērtēti.

Uzziņai:
Anda Munkevica 2000. gadā beigusi maģistra studijas LMA Stikla mākslas un dizaina nodaļā. 1999. gadā mācījusies Pilchuk stikla skolā ASV, 1998. gadā studējusi “Eastlake Glass studio” un “Pratt Fine Arts Centre” Sietlā, ASV.
Māksliniecei ir bijušas vairākas nozīmīgas izstādes Latvijā, kā arī pasaulē.
Viņas darbi atrodas muzejos Japānā, Krievijā, ASV, Vācijā, Beļģijā, Ķīnā, Ukrainā, Ungārijā, Igaunijā un Latvijā.
Mākslinieces vērienīgie darbi ir redzami arī ārpus muzejiem un izstāžu ēkām – piemineklis Zolitūdē, kas veltīts 2013. gadā bojāgājušo piemiņai, vitrāžas – lielformāta kausējumi Rīgas Doma baznīcas Marijas kapelas logā, kas veltītas barikāžu piemiņai Rīgā un arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā 2019. gadā izgatavotas piecas jaunas vitrāžas, tās ir, Santjago ceļš, Trīsvienības simbols, Vārda simbols, Cēsu Sv. Jāņa draudzes simbols un Lutera roze.

Izstāde atvērta no 11. septembra līdz 25. oktobrim, Cēsu Izstāžu namā, Pils laukumā 3.

Ieejas maksa:   
3.00 EUR pieaugušajiem
2.00 EUR studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem

Robertam Ligeram un Rīgas Pantomīmai veltītā izstāde
“Pieskarties debesīm: Tautas Teātru salidojumos un AITA/IATA festivālos 20. g. s.”


No 20. augusta līdz 20. septembrim Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma izstāde “Pieskarties debesīm”: Tautas Teātru salidojumos un AITA/IATA festivālos 20.g.s., ar ko biedrība “Histrions” turpina jau aizsākto Roberta Ligera (1931–2013) 90 gadu jubilejas svinībām veltīto ceļojošo izstāžu ciklu.

Izstāžu cikls ir veltīts ansamblim Rīgas pantomīma un tā fenomenam, Dailes teātra aktierim, ansambļa “Rīgas Pantomīma” dibinātājam, režisoram un dvēselei – Robertam Ligeram. Izstādes autors Valdis Majevskis vizualizē biedrības “Histrions” arhīva kolekcijas materiālus, kuri ir cieši saistīti ar ansambļa “Rīgas Pantomīma” dalību amatierteātru salidojumos 20.g.s. sešdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Izstādes akcents galvenokārt ir vērsts uz ansambļa dalību Tautas Teātru 4. salidojumā “Cēsis’78” (1978), un dalību AITA/IATA starptautiskajos amatierteātru festivālos. 

Rīgas pantomīma kā dramatiskā teātra studija uzsāka darbību 1956. gada 19. novembrī un daudzi bijušie teātra studijas un ansambļa “Rīgas Pantomīma” dalībnieki ir kļuvuši par labi zināmiem latviešu māksliniekiem, dizaineriem, aktieriem, režisoriem un uzņēmējiem. Ansambļa mākslinieciskais pamats ir veidots, balstoties uz trim postulātiem - skaidrība, aizrautība un vienkāršība - , kurus definēja Roberta Ligera skolotājs, izcilais latviešu režisors un Latvijas Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis. Ansamblim ir bijušas iespējas mācīties un iedvesmoties no tādām tādām pantomīmas mākslas zvaigznēm kā Marsels Marso (Marcel Marceau), Henriks Tomaševskis (Henryk Tomaszewski), Ladislavs Fialka (Ladislaw Fialka), Henriks Noisvanders (Enrique Neusswander), u.c.. Neskatoties uz šo pasaules zvaigžņu klātbūtni un ietekmi, “Rīgas Pantomīma” turpināja izkopt savu unikālo stilu, kas atspoguļojās 20.gs. sešdesmito gadu sākumā dramatiskā teātra satīrisko etīžu izrādē “Nopietnie joki” (1959) un “AHA!”(1960), bet ar izrādi “Ideja” (1961) jau dzima pantomīmas žanrs Latvijā, kas izpaudās un apliecināja sevi mazo formu izrādēs ceturtajā, piektajā un sestajā programmā ar nemainīgo devīzi “caur cilvēku cilvēka vārdā”. Savukārt, sākot no sešdesmito gadu beigām, pantomīmas žanrs jau bija vērojams tādās lielformāta filozofiskajās izrādēs kā “Ceļš” (1969), “Histrionu mistērija” (1971), “Kurpe” (1974), “Simfonija” (1975), “Quo Vadis” (1976), nacionālās pantomīmas šovā “Ak, tu mana tēvu zeme!” (1981) un citās izrādēs, kas bija pilnībā pakļautas domas, mūzikas, krāsas un gaismas simbolikai.
   

1967. gadā Vissavienības mākslinieciskās pašdarbības festivāla skatē Maskavā “Rīgas Pantomīma” saņem zelta medaļu, un ansamblim tiek piešķirts godpilnais nosaukums – Tautas teātris. 1968. gads ir gads, kad Tautas ansamblis “Rīgas Pantomīma” piedalās Tautas teātru 1. salidojumā Smiltenē (1968), kam seko liegta dalība 2. salidojumā Alūksnē (1971). Rīgas pantomīma turpina dalību 3. salidojumā Talsos (1974), 4. salidojumā Cēsīs (1978), 5. salidojumā Kuldīgā (1982), 6. salidojumā Madonā (1987) un vēlāk arī amatierteātru 10. salidojumā Dobelē (2002). 1975. gads ir gads, kad Rīgas pantomīmai tiek dota iespēja “izrauties” uz rietumiem. Piedaloties līdzās slavenajai Grētas Paluckas baletskolai, “Rīgas Pantomīma” iegūst zelta medaļu starptautiskajā jauniešu Draudzības festivālā Hallē, savukārt dalība AITA/IATA (International Amateur Theatre Association)  starptautiskajos festivālos ved pantomīmu uz Somiju, Franciju, Austriju, Čehijas Republiku, ASV, Spāniju, Beļģiju, Nīderlandi un Vāciju. Pēc sarežģītajiem un smagajiem pārejas gadiem Latvijā ansambļa atdzimšanas sākās 1996. gada 19. novembrī, “Rīgas Pantomīmas” 40. gadadienā, ar pirmizrādi, kuras nosaukums bija “Atdzimšana” (1996)

Arhīva materiālu izrādīšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā ir iecerēta kā apliecinājums ansambļa “Rīgas pantomīma” popularitātei un tautā pieprasītai dalībai 20.g.s. Tautas teātru salidojumos, kā arī ansambļa radošā darba popularizēšanai ārpus Latvijas AITA/IATA starptautiskajos teātra festivālos ārpus teātra telpām klasiskajā izpratnē. Pantomīma kā kustības žanrs Latvijā aizsākās 1961. gadā un turpinājās vēlākos laika posmos, kuriem būs veltītas izstāžu cikla nākošās izstādēs Smiltenes novada muzejā, Gulbenes Kultūras centrā, Dobeles pilsētas kultūras namā un šī gada novembrī VEF Kultūras pilī Rīgā. Izstāžu cikls “Pieskarties debesīm” noslēgsies  2021.gadā ar izstādi un grāmatas atvēršanu  Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

ARTA BUTES IZSTĀDE “ArtIsCool”

Cēsu Izstāžu namā no 24. jūlijā apmeklētājiem būs skatāma gleznotāja Arta Butes izstādi “ArtIsCool”.

Izstādē “ArtIsCool” dominē divas tēmas – daba un klusā daba. Darbos daudz varam redzēt dažādu ainavu vērojumu variācijas. Savukārt kluso dabu uzstādījums balstīts uz klasisku “nature morte” interpretāciju. “Mode ir mainīga, bieži samākslota, kamēr klasika ir konstants lielums ar savu pievienoto vērtību”, uzskata pats mākslinieks.

Artis Bute ir spilgts modernās Latvijas mākslinieku paaudzes pārstāvis, kurš nebīstas eksperimentēt ar stiliem un krāsu paleti. Viņa darbiem raksturīgi tādi netradicionāli krāsu savienojumi kā okers, perlamutrs, violets un ultramarīns. Tas piešķir audekliem zināmu dekoratīvu efektu, kas ļauj daudziem kritiķiem vilkt paralēles ar pasaulslavenā austrieša Gustava Klimta gleznām.

Par mākslinieku var teikt, ka viņš ir izsmalcinātais glezniecības švīts ar jūgendstila līniju žestiem. Viņa darbi ir veikti ar juveliera precizitāti, tajos ir apslēpta kaisle un iekšēja ekspresija un tajā pašā laikā – miers un harmonija. Arta Butes gleznās pat no mākslas tālu stāvošiem ir redzams milzu ieguldītais darbs un idejas radošums.

Izstāde būs skatāma no 24.jūlija līdz 6 septembrim, Cēsu Izstāžu namā, Pils laukumā 3. Darba laiks: no otrdienas līdz svētdienai 10:00 – 18:00. Biļešu cenas: EUR 2.00 (studenti, pensionāri, Cēsu drauga karte), EUR 3.00 (pieaugušie).

Uzziņai:

Artis Bute (dz.1958) ir spilgts un pieprasīts mūsdienu Latvijas mākslinieku paaudzes pārstāvis. Izstādēs piedalās no 1981. gada. Viņa darbi ir bijuši izstādīti Rīgā, Viļņā, Maskavā un Sanktpēterburgā, Baku, Zalcburgā, Londonā, Stokholmā un daudzās citās pilsētās.

Līdz ar klasisko mākslas izglītību Artim Butem ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfa diploms. Viņš ir veiksmīgi darbojas arī teātrī.  Par savu labāko darbu scenogrāfijas nozarē mākslinieks uzskata Antona Čehova “Kaiju” Liepājas teātrī. Par to 1988. gadā saņēmis balvu par labāko izrādes scenogrāfiju Latvijā un Baltijā.

 

IVARA MIĶELSONA IZSTĀDE “Uzkāp tur, nezin kur…”

Cēsu Izstāžu namā no 24. jūlijā apmeklētājiem skatāma tēlnieka Ivara Miķelsona izstāde “Uzkāp tur, nezin kur..”

 

Izstādē izstādītas dažadu tēmu un periodu mākslinieka veidoti tēlniecības darbi. Mākslinieks Ivars Miķelsons par savu personālizstādi saka: “Liels prieks izstādīt savus darbus Cēsīs, jo tie nav ciemojušies šajā skaistajā pilsētā. Izstādē “Uzkāp tur, nezin kur…” atļāvos parādīt dažādu tēmu un periodu skulptūras, kuras visas tomēr vieno – un tad. Manas skulptūras neatrisina nekādas globālas problēmas, nemaisās politikā, nepiņķerējas sarežģītās koncepcijās un nešokē, lai tā piesaistītu uzmanību. Īsi mirkļi no dzīves  –  manējās, Jūsējās – ir tie, kas paliek līdz pašām garā kāpiena beigām. Un tos es pārvēršu savās skulptūrās, nedaudz pievienojot  ironijas pēcgaršu. Kāpjam nezin kur kopā.”

Izstāde būs skatāma no 24.jūlija līdz 6 septembrim, Cēsu Izstāžu namā, Pils laukumā 3. Darba laiks: no otrdienas līdz svētdienai 10:00 – 18:00. Biļešu cenas: EUR 2.00 (studenti, pensionāri, Cēsu drauga karte), EUR 3.00 (pieaugušie).

Uzziņai:                                                                                 

Ivars Miķelsons beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Pašlaik strādā par pedagogu PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas formas dizaina programmā. Regulāri piedalās izstādēs, plenēros un citos mākslas projektos. Skulptūras privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Austrijā, ASV un citur – www.s-s-a.lv


AICINĀM APMEKLĒT CĒSU MUZEJA ATVĒRTO KRĀJUMU

18. jūlijā, Cēsu pilsētas svētku ietvaros, būs iespēja apmeklēt Cēsu muzeja Priekšmetu rādītavu  “Uz skolu 19. gadsimtā”, kas atrodas Skolas ielā 6.


Telpas viena daļa ir iekārtota kā 19. gadsimta skolas klase, bet otra daļa atvēlēta Cēsu muzeja krājumam, kur plauktos izvietota daudzveidīga priekšmetu kolekcija un iekārtoti īpaši amatnieku “stūrīši”, aicinot plašāk iepazīties ar friziera, šuvēja un kurpnieka arodu.
Priekšmetu rādītavā  varēsiet iejusties 19. gadsimta skolas atmosfērā, iepazīties ar mācību priekšmetiem un metodēm, uzzināt, kā mācījās skolēni 19. gadsimtā.

Nepaklausīgākajiem apmeklētājiem piedāvājam iepazīties ar 19. gadsimta skolas sodu metodēm – tupēšanu uz zirņiem klases priekšā un dzejoļa mācīšanos.

Priekšmetu rādītava apmeklētājiem pieejama 18. jūlijā no plkst. 11:00 līdz plkst. 17:00. Ieejas maksa EUR 1.
Adrese: Koprades māja “Skolas6”, Skolas ielā 6.

Uz tikšanos Cēsu muzejā!


CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ ATKLĀS RĪGAS FOTOGRĀFIJAS BIENNĀLES 2020 IZSTĀDI “TRANSFORMĀCIJA X 2”

No 2020. gada 19. jūnija līdz 19. jūlijam
Izstāžu namā
skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Transformācija x 2”, kas atklāj divu Somijas mākslinieku Sānas Vangas (Saana Wang) un Artora Jesusa Inkere (Artor Jesus Inkerö) meklējumus starp Austrumu un Rietumu kultūras telpām (kuratore Inga Brūvere). Izstāde ievada biennāles reģionu programmu, kas turpināsies rudenī.



Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 norises plānotas no 29. maija līdz pat gada beigām Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī, piedāvājot apmeklētājiem daudzveidīgu izstāžu, diskusiju, simpoziju un meistarklašu programmu ar vairāk nekā 60 dalībniekiem no 13 valstīm. Vairums biennāles notikumu gaidāmi septembrī un oktobrī, kas norisināsies izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet.

Turpinot sekot attēlu kultūras attīstībai, Rīgas Fotogrāfijas biennāle šogad ir izvēlējusies pievērsties realitātes arheoloģijai. Attēls kā viens no informācijas nesējiem mūsdienās lielā mērā ir zaudējis savu dokumentāli reprezentējošo funkciju. Vienlaikus tas ir ieguvis bezgalīgu nozīmju un realitāšu radīšanas un imitēšanas brīvību.

Izstādē “Transformācija x 2” abi mākslinieki – Sāna Vanga un Artors Jesuss Inkere pēta, ko ar fotogrāfiskiem un kinematogrāfiskiem izteiksmes līdzekļiem var izstāstīt cilvēka tēls, iejūtoties, veidojot attiecības ar šķietami bezpersonisku telpu urbānā ainavā.
Sānas Vangas fotogrāfiju ciklā “Hudzjalou” (2008–2009) darbība noris strauju industriālu pārmaiņu skartā mikrorajonā Pekinas austrumdaļā. Tas ir izmainījies ne tikai vizuāli, bet arī daudz plašākā mērogā – pārmaiņas ietiecas dziļi sociālajos un kultūrvēstures slāņos. Tādēļ māksliniece dokumentālajā stāstā ieviesusi fiktīvus, mītiskus elementus – izmantojusi tradicionālās Pekinas operas maskas, kas ļauj fotogrāfijās fiksēt esamības daudzslāņainību, just spriedzi starp realitātes redzamo virsslāni un tās dziļākajām struktūrām.
Savukārt Artora Jesusa Inkere radošo interešu lokā dominē tādi jautājumi kā kapitālistiskās sabiedrības radītais komfortablais dzīves stils, laikmetīgais vīrišķīgums, mentalitāte. Inkere šīs tēmas risina ar vieglas ironijas devu un neslēptām atsaucēm uz Sofijas Kopolas romantisko drāmu “Pazudis tulkojumā” (2003). Līdzīgi kā filmas galvenais varonis, arī Inkere, izmantojot rezidences Japānā iespēju, nokļūst tipiska Rietumu tūrista Austrumos situācijā. Viņa attiecības, sevis samērošana ar Tokijas viesnīcas svešādo vidi izspēlēta kā neitrāla ikdienas ritma dokumentācija.

Sāna Vanga (1979) ir somu māksliniece, kuras fotogrāfijas un videodarbi iekļauti izstāžu programmās dažādās Eiropas galerijās un festivālos, to vidū Somijas Fotogrāfijas muzejā (Helsinki, Somija), Nacionālajā Fotogrāfijas muzejā (Kopenhāgena, Dānija), Aperture fondā (Ņujorka, ASV), Elizejas muzejā (Lozanna, Šveice), Skandināvijas namā (Ņujorka, ASV), festivālā Rencontres d’Arles Photographie (Arla, Francija), Nacionālās bibliotēkas Astora zālē (Ņujorka, ASV, 2013). Viņas darbi publicēti daudzos žurnālos un laikrakstos, to skatā The New York Times, Modern Painters, Photography-Now, Regeneration 2. Vanga saņēmusi Somijas Kultūras fonda, ASV Prezidenta stipendiju fonda un Somijas Mākslas padomes grantus un stipendiju.

Artors Jesuss Inkere (1989) ir mākslinieks, kas strādā ar kustīgo attēlu un fotogrāfiju, šobrīd dzīvo un strādā Helsinkos un Amsterdamā. Sava ilggadējā “holistiskā ķermeņa projekta” ietvaros mākslinieks mēģina savu paštēlu padarīt par mūsdienu maskulinitātes klišeju. Pārņemot un pielāgojot sev visdažādākos maskulinitātes kodus, Inkere radoši aplūko jautājumus, kas saistīti ar kontroli, varu, drošību un privilēģijām. Absolvējis Helsinku Mākslas akadēmiju, šobrīd studē Karaliskajā Mākslas akadēmijā Amsterdamā. Viņa darbi iekļauti izstādēs Ņujorkas Jaunajā muzejā, Šarlotenborgas Mākslas muzejā Kopenhāgenā, galerijā SALTS Šveicē, kā arī laikmetīgās mākslas muzejā “Kiasma” Helsinkos.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

Izstādes “Transformācija x 2” atbalstītāji un partneri:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Somijas vēstniecība, LG Electronics Latvia, Hibnerstudio, Rixwell Hotel, Tipogrāfija “Adverts”.

Izstādi organizē:
Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Cēsu Izstāžu Namu.


I9. jūnijā  no plkst 16.00 -18.00 izstādē
būs tikšanās
ar izstādes kuratori Ingu Brūveri



Cēsu Izstāžu namā
no 19. jūnija līdz 19. jūlijam
apskatāma gleznotāju grupas izstāde “Satikšanās”



Izstādes  “Satikšanās” ekspozīcijā ir sastapušās septiņas profesionālas gleznotājas un keramiķe  Katrīna Šatalova. Mākslinieces  savā radošajā darbībā paliek uzticamas tradicionālām vērtībām – reālistiskajai eļļas glezniecībai. Tomēr gleznas ir laikmetīgas, tvertas šī laikmeta cilvēka pasaules izjūtā.

Ilze Smildziņa savos darbos atspoguļo pasauli mums visapkārt, vienmēr iekļaujot simbolisma elementus. Vai tās būtu sapņainas debesis, vai ikdienišķas pilsētas ainas, objektu vieglās formas un krāsas ar maigiem gaismas pieskārieniem rada šķietamas ilūzijas efektu, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam. Ilzes Smildziņas mākslas darbu radītā noskaņa atgādina par to, cik dzīve ir mainīga un par nepieciešamību novērtēt ik mirkli.

Katrīna Gaile savu glezniecību raksturo: “Cilvēku attiecības un cilvēka-dabas mijiedarbība jau sen ir motīvs, kas caurauž manas gleznas, kļūstot par vienu no galvenajām tēmām. Laika gaitā  arvien vairāk koncentrējos uz cilvēku un tā portretējumu visdažādākajā vidē; dažreiz tie ir negaidīti apstākļi, citreiz – fantāzijas pasaule, kas šķiet pārsteidzoši reāla, tiek gleznotas emocijas – jūtas, va-jadzības un ilgas, kas izpaužas arī vidē, cilvēka dvēseles stāvokļa metamorfozes: vecums, arī ārprāts un vientulība.”

Kas kalpo par iedvesmu Annas Laicānes glezniecībai, stāsta autore pati: “Ceļš, pagalms, pludmale, stacija, to scenogrāfija pakļauta laikam un nejaušībai. Tieši  šīs izmaiņas mani saista. Es nevaru uzminēt, kas notiks un kas mainīsies nākamajā brīdī – gaisma, kustība, kāds atnāks, aizies, uzspīdēs saule un viss iekrāsosies dzelteni oranžs.
Gleznojot es mēdzu uzslāņot vienu brīdi citam un tā es atklāju jaunu ģeometriju. To veido tvertie brīži ar gaidošiem suņiem, putnu “kompozīcijām”, asfalta plaisām – izkārtojums, pie kura neviens nav piestrādājis un tomēr tik nevainojams.”

Par Alises Mediņas gleznu tapšanu stāsta autore: “Gatavošanās izstādei bija vairāk kā atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot - kā magnoliju ziedi birst, kā saules rietā izgaismojas māju jumti, kā garām pabrauc senlaicīgs auto, kā pilsētas apgaismojums iekrāso krēslaino pilsētu… Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā. Runājot par motīviem, izstādē redzamajiem darbiem nav viena vienojoša motīva vai koncepcijas, tie ir klejojumi atmiņās, atgriešanās dažādos dzīves brīžos. Un tie ir bijuši gleznas vērti mirkļi.”

Par Kristīnes Guršpones gleznu motīviem var teikt tā: Viņā ir neizsmelta interese par cilvēkiem. Tādēļ vislabāk glezniecībā savas jūtas un domas Kristīne spēj izteikt caur figūras atveidojumu. Viņu interesē  tas, kā mākslas darbos tiek risinātas un ar kādiem paņēmieniem attēlots cilvēciskums un savstarpējās attiecības. Glezniecībā Kristīnei patīk mirkļi, kad tiek sākts jauns darbs, vilktas pirmās līnijas uz tukša audekla un pārsteigums, kad mākslinieks zaudē kontroli pār savu gleznu, un tā sāk veidoties pati. Glezniecībā viņai patīk patiesums. Viņasprāt, glezniecības galvenais uzdevums ir sniegt gaišumu, pārdomas, emocionālu baudījumu un pārsteigumu, un to arī Kristīne vēlas īstenot  savos darbos. Māksla var katram sniegt citādas izjūtas, bet viņa vēlas, lai tā ir mūsu Dzīves  pozitīvais un skaistais, lai Māksla ir kā romantisks protests pret dzīves pliekanību.

Katrīna Šatalova  beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu, studējusi studentu apmai-ņas programmas ietvaros  Štiglica SanktPēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskā akadēmijā un Zviedrijā.

Ingrīdas  Suharevskas izglītība  ir Latvijas Mākslas akadēmijas figurālā glezniecība  pie profesoriem K. Zariņa, J. Jurjāna, N. Brasliņa. Ingrīda strādājusi kā restauratore  Elejā, pie tējas namiņa rekons-trukcijas - sienu un griestu geznojumu atjaunošanas un  Valsts Mākslas muzejā.  Daudzus  objektus apgleznojusi - ārsienas “Lemuru mājai”  Rīgas zooloģiskā dārzā, īres  namam Kr. Barona ielā 109 u. c.

Martai Jurjānei  ir  Latvijas Mākslas akadēmijas  maģistra grāds  glezniecībā, mācoties profesoru Kaspara Zariņa un  Alekseja Naumova  meistardarbnīcās. Mākslā galvenokārt interesē gaisma un dzīves apliecinājums caur krāsu prieku. Organizē un piedalās daudzās personālās un grupas izstādēs vietējā un starptautiskā mērogā. Māca mākslu pieaugušajiem un bērniem.

Latvijas laikmetīgajā mākslā autores ir labi atpazīstamas. Viņu radošā darbība gan vietējā mērogā, gan starptautiskajā ir ar atzīstamiem panākumiem.

Tikšanās ar māksliniecēm 19. jūnijā no  plkst. 16.00-18.00.




CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJAM - 95



ATKLĀS CĒSU MUZEJA 95 GADU JUBILEJAS IZSTĀDI

Sestdien, 30. maijā durvis vērs Cēsu Vēstures un mākslas muzeja 95 gadu jubilejas  izstāde “Laika liecinieki” ar moto “Tādu cilvēku, kā mums ir, tādu pasaulē vairs nava”- Aleksandrs Čaks. 

Viena no iezīmēm, kas raksturo Cēsu muzeja teju gadsimtu ilgo darbību, ir ciešā saikne ar pilsētas iedzīvotājiem, tāpēc veidot muzeja 95 gadu jubilejas izstādi šoreiz aicināti cēsnieki. Sekojot muzeja ierosinājumam, cēsnieki izvēlējās tēmas un atsevišķus priekšmetus, kuri viņuprāt raksturo Cēsu pilsētas vēsturi un muzeju. Izstādē iepazīsiet Cēsu pilsētas un novada vēsturi sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Izvēlētie stāsti atspoguļo to, cik tematiski bagāts un plašs ir Cēsu muzeja krājums. Te atradīsiet stāstus par Jāņa Poruka vijoli, unikālām 18.gs. zemnieku rokrakstu grāmatām, Cēsu pirmo fotogrāfu Kārli Andersonu, leģendāro grāmatizdevēju Jāni Ozolu, par brīvības cīnītāju, skautu, arhitektu un Latvijas karoga vēstures pētnieku Kārli Dzirkali un citiem. Savukārt atsevišķo krājuma priekšmetu amplitūda svārstās no neliela 12.gadsimta bronzas krustiņa līdz viduslaiku monētu depozītam.

Līdz šim nebijis un īpaši uzrunājošs ir izstādes mākslinieciskais risinājums. Visaptverošs skats cauri gadsimtiem un katra atsevišķa priekšmeta unikalitātes izcelšana – tāds  ir galvenais vadmotīvs izstādes scenogrāfes Madaras Melas veidotajā scenogrāfijā un mākslinieciskajā izpildījumā. Izstādes mākslinieciskais konsultants – Viktors Jansons, mākslinieks – noformētājs Dainis Andersons.

Tēmu pieteicēji un rosinātāji: Dace Everse, Kārlis Tomsons, Anita Meldre, Ivars Zukulis, Aina Mālmeistare, Ieva Radzobe, Teiksma Vasmane, Cēsu Jaunās skolas skolēnie, Dagnija Pole, Rasma Ozoliņa, Aldis Grazdiņš, Arnis Kubliņš, Aleksandrs Ņemikins, Maija Straudovska, Krišjānis Liepkalns, Cēsu Sv.Jāņa draudze, Normunds Broks, Kristiana Līva Sokolova, Māra Baķe, Rūdolfs Brūzis, Jolanta Sausiņa, Oļģerts Tiliks, Jānis Liepkalns, Irēna Dubulte, Mārtiņš Apinītis, Zigrīda Apala un muzeja darbinieki, kuri visi uzskatāmi par šīs izstādes līdzautoriem.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un apmeklētākajiem pašvaldību muzejiem valstī un šogad svin savas pastāvēšanas 95 gadu jubileju.
Izstāde “Laika liecinieki” skatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē, Pils laukumā 9 no 2020.gada 30.maija līdz 31.decembrim.





Bērnu mākslas darbu konkurss – izstāde “Radi rotājot”



No 12. marta līdz 14. jūnijam Cēsu Izstāžu namā apskatāma starpnovadu bērnu mākslas darbu izstāde “Radi rotājot”.

Tēma izvēlēta, gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslas programmas aktivitātēm. Radot tradīcijās balstītus, mūsdienīgus darbus dažādās vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas tehnikās, dalībnieki pētījuši tēmas – “Rotas”, “Rotājumi”, “Rotāšanās”, “Rotāšana” dabā, sadzīvē, telpā, kultūras mantojumā, tai skaitā latviešu tautas folklorā.
Izstādei – konkursam darbus iesūtījuši bērni un jaunieši no 13 izglītības iestādēm:
Amatas pamatskolas, Zaubes pamatskolas, Stalbes pamatskolas, Jaunpiebalgas vidusskolas, Straupes pamatskolas, Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas, Amatas novada Spāres pamatskolas, Raunas vidusskolas, Priekuļu vidusskolas, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas, Cēsu 1.pamatskolas, Cēsu Pilsētas vidusskolas, Cēsu Bērnu un jauniešu centra.
 
Ieejas maksas:
Cēsu novada skolēnu grupām – bez maksas
pieaugušajiem – 3,00 EUR
skolēniem, studentiem un pensionāriem – 2,00 EUR
 
 
Informāciju sagatavoja:
Lāsma Dene
Cēsu Bērnu un jauniešu centra
pasākumu organizatore
 




CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ
ATVĒRTAS LATVIJAS GRĀMATU ILUSTRATORU DARBU TRĪS JAUNAS IZSTĀDES:

Cēsu Izstāžu namā -
Latvijas ilustratoru darbu izstādi “Atrasts grāmatā” un Edgara Folka grāmatu ilustrāciju izstādi “Divdesmit”

Cēsu Jaunajā pilī -

Irinas Vorkales grāmatu ilustrāciju izstādi “Apburtais pilskalns”




Cēsu Izstāžu namā skatāmā Latvijas ilustratoru darbu izstāde “Atrasts grāmatā” ir nebijusi ilustrāciju parāde. Izstādē pārstāvēti Baltvilka balvas nominanti un laureāti – spožākie dažādu paaudžu latviešu ilustratori: Anita Paegle, Juris Petraškevičs, Reinis Pētersons, Edmunds Jansons, Rūta Briede, Aleksejs Naumovs, Gundega Muzikante, Anna Vaivare, Elīna Brasliņa, Gita Treice, Anete Melece, Jānis Blanks, Kristians Brekte, Ieva Jurjāne, Guntars Sietiņš, Ilze Dambe, Irīna Vorkale, Indra Sproģe, Signe Ērmane, Vivianna Maria Staņislavska un Arta Ozola – Jaunarāja.
Latvijā līdz šim nav bijusi skatāma izstāde, kas parādītu mūsdienu latviešu ilustrācijas kopainu, tendences un māksliniecisko rokrakstu daudzveidību.
Ilustrācija kā specifiska mākslas joma aizvadītajos gados Latvijā ir attīstījusies spoži un strauji, piedzīvojot nebijušu uzplaukumu jaunu izteiksmes veidu, konceptuālo risinājumu, tehniku un  paņēmienu lietojumā. Ilustrācijai pievēršas jauni, talantīgi mākslinieki. Viņu pienesums līdzās pieredzējušu profesionāļu darbam iedod latviešu ilustrācijām laikmetīgi spilgtu un daudzpusīgu atainojumu.
Pēdējo 15 gadu laikā ilustratoru veikums tiek profesionāli novērtēts, Viņu darbi ik gadu tiek nominēti Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā konkursā “Zelta ābele”, kā arī tiek piešķirta Jāņa Baltvilka balva māksliniekam par izcilu sniegumu grāmatu mākslā.

Otra Izstāžu namā skatāmā izstāde ir Edgara Folka grāmatu ilustrāciju izstāde “Divdesmit”.
Cēsniekiem un pilsēta viesiem ir dota unikāla iespēja skatīt mākslinieka Edgara Folka darbus vienuviet. Mākslinieks darbojas glezniecībā, plakātu mākslā, lietišķajā grafikā un ir pazīstams kā lielisks grāmatu ilustrators.
Viņa grāmatu ilustrācijas ir ar vissmalkāko otiņu veidoti nelieli darbietilpīgi gleznojumi, tie ir detalizēti un izkopti līdz pilnībai. Tik uzmanīgi kā neviens viņš  ielūkojas dabā – mežos, pļavās, ūdeņos, augu un dzīvnieku pasaulē.
Viņa darbu motīvu gleznojumos vispievilcīgākais  ir tieši nedabiskais un sirreālais. Smalki izzīmētās detaļas ņirb gar acīm, bet attēlotie varoņi raugās tieši skatītājā.
Edgars Folks ilustrējis vairāk nekā 100 grāmatu kā bērniem, tā pieaugušajiem: U. Plotnieka Zaļās zāles zemē (1980), J. Baltvilka Brālis ozols, māsa liepa (1985), latviešu tautasdziesmu izlases Nevienam tādi zirgi (1987) un Man uzauga divas vārpas (1988), E. Vollesa 68 romānu sēriju (20. gs. 90. gadu pirmā puse) u.c. Pārstāvējis Latvijas grāmatu mākslu daudzās lielās Baltijas republiku un starptautiskās grāmatu mākslas izstādēs (Eiropas ilustrāciju triennālē Japānā (2001) u.c.). Darinājis pastmarkas, ģerboņus, Latvijas Bankas monētu (Ziemassvētku eglīte, Eiropas ūdele, Grieze u.c.) grafisko dizainu, kā arī animācijas filmas (Velniņi, 1999).

 Cēsu Jaunās pils Semināru zālē skatāma Irinas Vorkales grāmatu ilustrāciju izstāde “Apburtais pilskalns”.
Irinas Vorkales darbu tēma – sievišķīgā pasaule. Gleznošanas process ir mākslinieces meditācija, kurā viņa meklē harmoniju.
Darbi izstādē “Apburtais pilskalns” ir no latviešu tautas pasaku krājuma – teiksmaini zīmējumi  košās krāsās – ķēniņa dēls kā cūkgans, bārenīte tornī u. c.
Irina Vorkale beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Māksliniece izstādēs piedalās no 1972.gada. Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Gruzijā, Spānijā, Austrālijā, ASV. Darbības lauks Irinai Vorkalei ir plašs – glezniecība, porcelāna apgleznošana, grāmatu ilustrācijas (ap 15 grāmatām), pedagoģija un dekorācijas kino nozarē. Māksliniece sarīkojusi desmit pesonālizstādes.
Viņas darbi atrodas Latvijas Kultūras fonda, Mākslinieku savienības, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Cēsu muzeja un Latvijas vēstniecībā Kanādā kolekcijās kā arī privātkolekcijās.
 
Izstādes atvērtas no 17. janvāra līdz 8. martam



CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ
1991. GADA BARIKĀŽU ATCERES PASĀKUMS


2020. gada 18. janvārī nāc ar ģimeni uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeju noskatīties multiplikācijas filmu “Barikādes” un līdzdarboties barikāžu būvniecības meistarklasē.

Ir sācies jauns gads ar jaunu apņemšanos un cerībām. Katru gadu janvārī atceramies un godinām 1991. gada barikāžu dalībniekus.

Kādam barikādes notika nesen, kādam tas ir stāsts no senseniem laikiem. Kas tad īsti notika 1991. gada janvārī Rīgā?  Par mūsu tautai tik svarīgo apņemšanos un tās īstenošanu – brīvības atgūšanu nevardarbīgā ceļā uzzināsi noskatoties multiplikācijas filmu ”Barikādes”. Uz sarunu par tēmu aicinās multfilmas scenārija autors, režisors un producents Edgars Engīzers.

Pēc multfilmas seansa kopā ar Latvijas Lego fanu kluba pārstāvjiem varēsi no Lego klucīšiem uzcelt barikādes un ar tām nosargāt Lego pilsētiņu. Savukārt Lielvārdes jostas mozaīkas meistarklasē varēs ielikt savus labos spēka, varonības un drosmes vārdus.
 

Multfilmas seansi 18. janvārī plkst. 13.00, 14.00, 15.00
Ieejas maksa: bērniem no 5 g.v. 5.00 €, pieaugušajam 2.50 €


Pasākumu organizē Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, p/a Cēsu Kultūras un tūrisma centrs





Cēsu muzejā atklās Latvijas Nacionālā arhīva veltījumu
Cēsu kauju simtgadei

2019. gada 10. decembrī plkst. 16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklās Latvijas Nacionālā arhīva sērijas “Vēstures Avoti” 10. sējuma “Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 2. grāmatu “1919. gada 16. aprīlis–10. jūlijs”.
Grāmatas sastādītāji ir Latvijā atzīti vēsturnieki, vēstures doktori Ēriks Jēkabsons un Jānis Šiliņš.


Pasākumā būs iespēja iepazīties ar Latvijas Nacionālā arhīva darbu un jauno izdevumu, kā arī ar autoru pētījumu rezultātu par nozīmīgo kauju. Jānis Šiliņš pasākumā referēs par pulkveža Jāņa Baloža neitralitāti Cēsu kauju laikā, bet Ēriks Jēkabsons –  par Ziemeļlatvijas brigādes formēšanas specifiku 1919. gada pavasarī. Pasākumu papildinās vīru kopas „Vilki” muzikāls priekšnesums.
Jaunajā izdevumā publicēti 200 dokumenti (to starpā astoņu autoru atmiņu fragmenti) no Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) krājuma, kas ļauj vispusīgi iepazīties ar militārajiem un politiskajiem notikumiem Latvijā 1919. gada aprīlī–jūnijā. Grāmata ir īpaši nozīmīga, jo pirmo reizi vienkopus publicēts tik plašs Neatkarības karam veltīto avotu klāsts, ieviešot tos ne tikai zinātniskajā apritē, bet arī padarot pieejamus sabiedrībai. Grāmatā iekļauts apskatāmā laika politiskās un militārās situācijas raksturojums, sastādītāju komentāri un skaidrojumi, notikumu hronika, personu rādītājs un grāmatas kopsavilkums angļu valodā. Izdevums ir veltījums Cēsu kauju uzvaras simtgadei 1919. gada jūnijā un tas ir turpinājums 2019. gada pavasarī izdotajai grāmatai, kurā aplūkots Neatkarības kara sākuma posms no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 16. aprīlim.
   


Pasākuma laikā jauno izdevumu būs iespējams arī iegādāties.

Informāciju sagatavoja
arhīva eksperte Aiga Bērziņa
aiga.berzina@arhivi.gov.lv
Tel. 29627830

Cēsu Izstāžu namā divas izstādes
SANDRAS STRĒLES GLEZNU IZSTĀDE “NOSTALĢIJA VOL 2”
UN KERAMIKAS MĀKSLINIECES SANDRAS BALTĀS
IZSTĀDE “ESMe”


IZSTĀDE “NOSTALĢIJA VOL 2” 
ir otrā izstāde izstāžu ciklā “Nostalģija”, ko jaunā māksliniece Sandra Strēle aizsākusi 2019. gada pavasarī ar lielformāta gleznu izstādi, kas bija apskatāma Rīgas mākslas telpā. Izstāde vienlaikus ir arī turpinājums mākslinieces iepriekš veidotajai lielformāta instalācijai “Melanholija”, kas bija eksponēta Jūrmalas pilsētas muzejā. Abas šīs izstādes tikušas nominētas “Kilograms kultūras” Vizuālās mākslas kategorijā.

Jaunā māksliniece Sandra Strēle izstādē “Nostalģija Vol 2” turpina interpretēt nostalģiju kā ilgas, parasti smeldzošas, pēc mājām vai kā pagājuša un idealizēta; kā vēlēšanos atgriezties pagātnē. Piemēram, 17. gadsimtā tika uzskatīts, ka “nostalģija” ir ārstējama miesas slimība. Vēlāk tā kļuva par filozofu un dzejnieku problēmu – no slimības pārvēršoties par emocionālu vājumu. Izstādē caur dažādu šķietami atsvešinātu vietu vai gluži pretēji šķietami labi pazīstamu vietu attēlojumu skatītājam tiks piedāvāts uzklausīt dažādus nostalģiskus stāstus.
Sandra Strēle 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012.gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014.gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016.gadā, kā arī no 2017.- 2019. gadam Sandras darbi tikuši iekļauti konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. 2019. gadā Sandra Strēle kļuva par prestižā The Elizabeth Greenschields fonda Kanādā stipendiāti. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Rumānijā, Dānijā u.c.
Sandra Strēle veido monumentālas lielformāta instalācijas, kas pievēršas ikdienas notikumu pētniecībai un vērojumam. Arhitektūra, daba un fiktīvi sadzīviski sižeti ir dominējošie motīvi Sandras darbos.

Izstādes apskatāmas  no 22. novembra līdz 12. janvārim 2020. gadā.



ESMe – kā daļa no manis.
Izstāde ir keramikas mākslinieces Artas Baltās kā radošās darbības pēdējās desmitgades atskaites punkts – dažādi laika posmi, dažādi fokusi, nemainīgi smalku sievišķīgu estētiku un profesionāli augstvērtīgi tehniskie risinājumi no lielformāta porcelāna skulptūrām līdz funkcionāli lietojamiem traukiem.
EsMe – raksturo mākslinieci, tā ir radošās būtības atspoguļojums, kur iedvesma, ieceres un izjūtas transformējas un materializējas objektos un priekšmetos.

“Mani darbi vienmēr ir kā aktualitāte no manas ikdienas, no laika posma vai tikai brīža untuma, neatkarīgi no tēmas, kas tiek risināta. Dizains un funkcionalitāte, estētisku formu meklējumos  ir kritēriji, kas mani vienmēr ir motivējuši radīt. Pat teiktu, esmu neglābjama estēte, ikreiz savās ikdienas gaitās meklēju acīm un taustei baudāmo. Savu lomu mājās – sieviete, mātē, darbā – skolotāja… nav iespējams nošķirt no iekšējās alkas  just, just caur tausti. Tā ik reiz nonākot pie plastikā keramikas materiāla, kurš ļauj realizēt savas vēlmes, jo keramika sevī ietver,  kā tēlniecības paņēmienus, tā glezniecības , līdz pat smalkiem  grafikas risinājumiem. Tā pat vienmēr milzīgu gandarījumu katram keramiķim sniedz tehnoloģiskās rotaļas – malkas, gāzes, elektriskie cepļi, augsto vai zemo grādu amplitūdas.  Svarīga ir tikai iecere.”

Izstādes apskatāmas no 22. novembra līdz 12. janvārim 2020. gadā.
 
Darba laiks: O. – S. 10:00 – 17:00, Sv 10:00 – 16:00
Ieejas maksa pieaugušam 3,00 EUR
studentam, skolēnam, pensionāram 2,00 EUR


Cēsu Vēstures un mākslas muzejā izstāde
“CĒSNIEKS LATVIJAS VALSTIJ:
SKOLOTĀJA MIRDZA LĪBIETE”

15. novembrī plkst. 16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Semināru zālē atklāsim ikgadējo izstādi “Cēsnieks Latvijas valstij”, kurā godinām tos cēsniekus, kuri ar savu darbu ir paraugs mums visiem un atstājuši savu ieguldījumu Cēsu un Latvijas vēsturē.
Šogad tā stāstīs par skolotāju Mirdzu Lībieti, kura 2004. gadā ieguvusi Dižskolotājas titulu, 2012. gadā kļuvusi par Gada cilvēku Cēsīs. Viņa ir dārgums Latvijas izglītības sistēmā un kultūras saglabāšanā.




Izstāde 
“PIRMAIS GADS: CĒSNIEKI, CĒSIS UN LATVIJAS VALSTS”

Cēsu Vestures un mākslas muzejā
skatāma Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde "Pirmais gads", kurā parādīta Cēsu un cēsnieku īpašā loma Latvijas valsts tapšanā.


Izstādes autors ir Cēsu muzeja vēsturnieks Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, bet scenogrāfijas autori – mākslinieks Ritums Ivanovs, Mārtiņš Blanks, Krists Zankovskis, kuri speciāli šai izstādei veidojuši scenogrāfiju un dizainu sadarbojoties ar dizaina aģentūru “Tribe”.


Laikā, kad Latvijā iecerēts ar izstādēm un kultūras dzīves aktivitātēm plaši atzīmēt valsts simtgadi, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs apmeklētājiem piedāvā izstādi, kuras stāsti koncentrējas galvenokārt ap jaunās valsts pirmajā gadā sasniegto un arī zaudēto. Šādam vēsturiskam atskatam par pamatu ņemtas apriņķa pilsēta Cēsis un cilvēki, kuri dzimuši, mācījušies, strādājuši vai cīnijušies gan Cēsu apkārtnē, gan citviet Latvijā, dažkārt arī tālu aiz tās robežām. Tādejādi mēģināts parādīt Cēsu un cēsnieku īpašo lomu Latvijas valsts tapšanā.

1918. gada 18. novembrī Rīgā proklamēja Latvijas Republiku – to mēs varam uzskatīt par atskaites punktu, kad ir uzsākts mērķtiecīgs ceļš uz savas valsts izveidi un izcīnīšanu. Pie valsts izveides līdzdalību ņēma daudzi Cēsu apriņķī dzimušie un skolojušies, vai arī tādi, kas par cēsniekiem bija kļuvuši kara apstākļu spiesti. Arī pirmais Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis un vairāki viņa domubiedri pirms valsts proklamēšanas strādāja Cēsu tuvumā esošajos Priekuļos. Valsts proklamēšanas notikumi atbalsojās arī Cēsīs, kur gan iedzīvotāji vāca ziedojumus jaunai valstij, gan organizējās skautu patruļas, gan arī formējās viena no pirmajām valsts bruņoto spēku vienībām – Cēsu rota.

Izstādē apmeklētājiem būs iespēja interaktīvā veidā iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā. Īpaši padomāts ir par jauniešu auditoriju, lai skaidrotu tik sarežģīto mūsu valsts vēstures posmu, tāpēc izstāde ir papildināta ar audiovizuālo materiālu, interaktīvu spēli – Cēsu kauju simulāciju, īpašu izstādes “bērnu ceļu”, kuru veidojis izstādes scenogrāfa, mākslinieka Rituma Ivanova dēls – Rasmus Ivanovs un daudziem citiem apmeklētājiem saistošiem elementiem.


Izstāde veidota balstoties uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja plašā krājuma un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālu bāzes un Latvijas simtgades ietvaros tapusi pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas simtgades biroja un Cēsu novada pašvaldības atbalstam. Cēsu muzejs izsaka īpašu pateicību izstādes veidošanā: Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejam un A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai.

Izstāde būs apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī līdz 2019. gada 31. decembrim











BIRUTAS DELLES GLEZNAS “DABA SKATĀS UZ MUMS” un ELĪNAS TITĀNES KERAMIKAS SKULPTŪRAS “ATSPULGI”

Cēsu Izstāžu namā  no 2. augusta līdz 15. septembrim

Māksliniece Biruta Delle (1944)  studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Kā vienu no nozīmīgākajiem  saviem pedagogiem  viņa min Konrādu Ubānu.
“Biruta Delle mākslinieciskajā darbībā un dzīves norisēs vienmēr saglabājusi individuālu redzespunktu, glezniecību izmantojusi kā patiesības atklāsmes veidu. Mākslinieces darba liela nozīme sižetiem, šifrētam saturam, zemtekstiem. Figurālajās kompozīcijās  Delle risinājusi filozofiskus jautājumus, portretos pievērsusies galvenokārt radošu personību atklāsmei, ainavā visbiežāk izmantoti pilsētas nomales motīvi, kuros mazsvarīgāks ir konkrētais redzējums, bet suģestē noskaņu emocionālā atklāsme. Visa mākslinieces glezniecība atklāj savas paaudzes iekšējās pretrunas, dramatismu, pat traģismu, kas nereti savijas ar tiešu ironiju” tā par mākslinieci teikts enciklopēdijā “Māksla un arhitektūra biogrāfijās”(1999).

“Mani fascinē daba un nevis kaut kādi notikumi, vēstījumi. Iedziļināšanās  dabā ir kā īpaša pasaule, tam esmu veltījusi savu mūžu”. Šīs izstādes skatītāji ir pirmie , kuri redz gleznas ar nosaukumu “Daba skatās uz mums”.

Birutas Delles darbi atrodas Nacionālajā Mākslas muzeja krājumā, Mākslinieku savienības un daudzās privātās kolekcijās.



“Atspulgi” ir mākslinieces Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas darbu izstāde –skulptūru, kuras tapušas pēdējo 13 gadu laikā dažādos keramikas materiālos (porcelāns, māls, akmens masa, šamots).
Objektu izlase šai izstādei ietver dažādas ekspozīciju kolekcijas (Vienotība daudzveidībā, Mainīgās, Bezgalības cilpas, Sakrālās rotaļas, Paralēles u. c.).


Nosaukums “Atspulgi”  ir izvēlēts kā asociatīvi daudzslāņains un darbus vienojošs. Eksponētās skulptūras ir izstādītas gan dažādās izstādēs Latvijā un ārpus tās. Telpu arhitektoniskais izvietojums un secība veido katrā no tām savu, atšķirīgu materiāla un vizuālās izteiksmes ekspozīcijas grupu, saskaņā ar telpas un objektu mijiedarbību.







ROTU MĀKSLAS BIEDRĪBAS PIRMĀ IZSTĀDE
“A PRIORI”

No 2019. gada 21.jūnija līdz 28. jūlijam Cēsu izstāžu namā būs skatāma Rotu mākslas biedrības pirmā izstāde “A PRIORI”.

Jēdzieni “A PRIORI” un “A POSTERIORI” tiek lietoti filozofijā, lai nošķirtu divus zināšanu veidus, A PRIORI zināšanas ir neatkarīgas no pieredzes.

Tieši šāds bija Rotu mākslas biedrības pirmās izstādes izejas punkts – izstādes dalībnieki vienojas jaunā kompānijā, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes. Kopīgi apvienojas gan pieredzējušie un sabiedrībā pazīstamie, gan jaunie, tikko studijas beigušie mākslinieki. Izstādē tiks demonstrēti jauni darbi, radīti tieši izstādei Cēsīs.

Rotu mākslas biedrība nodibināta 2018.gada sākumā, lai apvienotu rotu mākslā darbojošās radošās personas un īstenotu sev un sabiedrībai svarīgas idejas. Biedrības mērķos ietilpst arī informācijas un pieredzes apmaiņas veicināšana, kopīgu ar rotu mākslas jomu saistītu pasākumu organizēšana, rotu mākslas popularizēšana vietējā un starptautiskā mērogā. Informācijas uzkrāšana un glabāšana ir vēl viens no biedrības izaicinājumiem. Biedrība plāno arī sadarboties ar izglītības iestādēm, studējošajiem un mācību spēkiem, piesaistīt finansējumu ar nozari saistītiem projektiem, un sadarboties ar radniecīgām organizācijām.

Izstādē piedalās: Māris Auniņš, Jānis Brants, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs, Anna Fanigina, Ginta Grūbe, Andris Lauders, Guntis Lauders, Una Mikuda, Rasma Pušpure, Pēteris Ripa, Anita Savicka, Laura Selecka, Darja Semjonova, Jelizaveta Suska, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Zane Vilka, Jānis Vilks, Maija Vītola-Zitmane.

Teksts: Ginta Grūbe

Izstādes organizatori: Rotu mākslas biedrība

Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zilver dzērienu darītava, Pašvaldības aģentūra “Cēsu kultūras un tūrisma centrs”

Izstādes kuratore: Iliana Veinberga, mākslas vēsturniece, RĪGAS PORCELĀNA MUZEJA Galvenā krājuma glabātāja. Tālr.: (+371) 22005676, e-pasts: kubisms@gmail.com

Interneta resursi:
Facebook: Rotu mākslas biedrība
https://cesupils.lv/pils-komplekss/izstazu-nams/
#rotumakslasbiedriba
#latvianartistjewelry
 
Ieejas maksa pieaugušam 3,00 EUR
skolēnien, studentiem, pensionāriem 2,00 EUR


IZSTĀDE “TIKŠANĀS CĒSĪS B11”

Izstāde atvērta Cēsu Izstāžu namā no 20. jūnija līdz 28. jūlijam

Cēsu Izstāžū Namā 20. jūnijā  tiek atvērta izstāde “Tikšanās Cēsīs. B 11”. un  Latvijas rotu mākslas biedrības izstāde “A Priori”.

Laila Balode, cēsniece, aktīva dzīves mākslas dalībniece un organizētāja.
Mārīte Šulce akvareļgleznotāja un pedagogs.
Agris Liepiņš ir karikatūrists un senās Latvijas pētnieks.
Artis Bute- spilgts modernās Latvijas mākslinieku paaudzes pārstāvis.
Kārlis Siliņš , kuram glezniecība ir gan mīlestība gan dzīves veids.
Juris Utāns strādā kritiskā reālisma un politiskās mākslas laukā.
Inese Neilande saista ar minimālu izteiksmes līdzekļu pielietojumu.
Guntars Vāgners –tēlnieks.
Ekspresionistiski ir Viļna  Heinrihsona darbi.
Egīls Neihofers glezno meža ainavas un portretus.
Helgas Jaksones  darbos interese par cilvēku kā dominanti ar ietilpīgu saturisko slodzi.

Gadu gaitā Latvijas mākslas dzīvē un vēsturē ierakstīti vārdi. Cēsniekiem pazīstami pa vienam vien. Bet šoreiz viņi – Jāņa Rozentāla  1977. gada 11. B klases absolventi visi kopā satiekas Cēsīs,  lai kopā ar skatītājiem iepazītu un parādītu sevi no cita skatu punkta.
 
Ieejas maksa pieaugušam 3,00 EUR
studentam, skolēnam, pensionāram 2,00 EUR



Cēsu Vēstures uz mākslas muzejā apskatāma

Tukuma muzeja ceļojošā izstāde 
“Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”

Izstādes atklāšana 25. martā plkst. 14.00

Vēstules uz bērza tāss ir mēmi liecinieki komunistiskā padomju režīma noziegumiem pret cilvēci, kas raksturo Latvijas 20. gs. vēsturē traģiskākos mirkļus – padomju okupācijas režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.

Izstāde ir desmit reālu cilvēku dzīvesstāsti, kurus skārusi padomju varas iestāžu īstenotā nacionālās identitātes iznīcināšanas politika. Sibīrijā rakstīto vēstuļu uz bērza tāss autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti pēc Otrā pasaules kara vai izsūtīti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā.

Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecības, kas raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā noziegumi pret cilvēci.

Izstādē, blakus vēstuļu autoru stāstiem, būs apskatāmas arī 13 oriģinālās vēstules no Tukuma muzeja krājuma. Latvijas muzejos ir saglabājušās tikai 43 Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss. Tās glabā septiņi Latvijas muzeji: Tukuma muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, Daugavas muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Talsu novada muzejs, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzejs.



Līdz šim izstāde eksponēta 11 valstīs: ASV, Austrālijā, Beļģijā, Čehijā, Īrijā, Kanādā, Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā.

Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Izstāde atvērta no 25. marta līdz 28. aprīlim.

Latvijas Nacionālā arhīva grāmatas “Cīņa par brīvību” prezentācija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā

Turpinot Latvijas Nacionālā arhīva simtgades svinības un atceroties Latvijas valsts cīņu par brīvību, 2019. gada 19. martā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā plkst. 15.00 notiks Latvijas Nacionālā arhīva grāmatas “Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 1. daļas “1918. gada 18. novembris–1919. gada 16. aprīlis” prezentācija.

Grāmatā ir apkopoti un komentēti 190 Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumā esošie dokumenti, kas atklāj nozīmīgas Latvijas Neatkarības kara sākuma posma militārās un politiskās norises un sniedz plašu dokumentāro ieksatu aplūkotā laika notikumos. Grāmatā iekļauts zinātniskais ievads, sastādītāju komentāri un personu rādītājs. Tā veltīta latviešu nacionālo militāro formējumu pirmajam virspavēlniekam Oskaram Kalpakam.

Grāmatas prezentācijas pasākumā interesenti būs aiciāti uzzināt vairāk gan par Latvijas Nacionālo arhīvu, kurš dibināts 1919. gada augustā, gan jauno arhīva izdevumu un Latvijas un Cēsu vēsturi. Pasākuma ietvaros notiks grāmatas sastādītāju – vēstures doktoru un Latvijas Valsts vēstures arhīva darbinieku – priekšlasījumi:
  • Dr. Hist. Jānis Šiliņš “Cēsu rotas izveidošana un darbība līdz 1918. gada 31. decembrim”
  • Dr. Hist. Ēriks Jēkabsons “Latvijas armijas virsnieku-cēsinieku nezināmie likteņi”
Grāmata tapusi žurnāla “Latvijas Arhīvi” sērijā “Vēstures avoti” un ir izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja
arhīva eksperte Aiga Bērziņa
aiga.berzina@arhivi.gov.lv

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
fotogrāfa Andra Vētras jubilejas izstāde “Dzīves kaleidoskops”


Izstāde apskatāma no 6. līdz 31. martam muzeja Apmeklētāju centrā.

Foto izstāde Cēsu muzejā ir turpinājums jau pirms vairāk kā desmit gadiem aizsāktajai tradīcijai iepazīstināt cēsniekus un pilsētas viesus ar Cēsu fotogrāfiem un viņu veikumu mūsu pilsētvides un daudzeidīgo pasākumu dokumentēšanā. Arī Andris Vētra, cēsnieks, fotokluba “Cēsis” aktīvs dalībnieks ar savu jubilejas izstādi apliecina savu prasmi, interesi un mīlestību uz fotogrāfiju, kā arī gatavību aktīvi iekļauties Cēsu pilsētai nozīmīgos pasākumos.


Fotogrāfs Andris Vētra ir cēsnieks kopš dzimšanas un fotogrāfs kopš 10 gadu vecuma, kad kā dzimšanas dienas dāvanu saņēmis fotoaparātu. Kaut arī Andra Vētras profesija ilgus gadus bija sporta skolotājs, aizraušanās ar fotogrāfēšanu vienmēr bijusi neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. Fotogrāfijas publicētas vairākos Latvijā izdotos kalendāros, žurnālos, Cēsu kultūras biedrības “Harmonija” izdotajās grāmatās. Jāatzīmē, ka Andra Vētras fotogrāfijas publicētas arī starptautiski pazīstamajā žurnālā “National Geographic” un Kanādas latviešu avīzē “Latvija Amerikā”, bet viena fotogrāfija arī šobrīd apskatāma pastāvīgajā ekspozīcijā Eiropas parlamenta ēkā Briselē. Arī fotokluba “Cēsis” radošajās izstādēs vienmēr skatāmi Andra Vētras darbi.


Atzīmējot Andra Vētras 70 gadu dzīves un 60 gadu darba jubileju, vēlam fotogrāfam ar savu radošo darbību un aktīvo dzīves pozīciju  turpināt stiprināt fotogrāfijas tradīcijas Cēsīs!





Cēsu Izstāžu Namā
8. martā  plkst. 16.00 tiek atklātas  jaunas izstādes

 
Jelgavas mākslinieku biedrības “Ciemos no Jelgavas”

Otrais pasaules karš pārtrauca tās mākslas un kultūras tradīcijas senajā Mītavā, ko bija kopusi Jelgavas mākslinieku biedrība „Zaļā vārna”. Pēc ilgstoša klusuma mākslas dzīvi atjaunojas, kad 20.gs. 60.gados Jelgavā sāka celt daudzdzīvokļu mājas ar darbnīcām māksliniekiem, kādēļ uz pilsēta Lielupes krastos pārcēlās dzīvot profesionāli mākslinieki. 1970.gadā tika nodibināta Mākslinieku savienības Jelgavas organizācija, kas 2009.gadā pārtapa par neatkarīgu Jelgavas Mākslinieku biedrību. Šobrīd tajā darbojas 45 mākslinieki un mākslas zinātnieki, bet izstādēs piedalās vēl vismaz desmit mākslinieki. Viņi dzīvo ne tikai Jelgavā un tās apkārtnē, bet arīdzan Rīgā, Talsos un citviet. Katru gadu Jelgavā tiek rīkotas Pavasara izstādes, kā tradīcija kļuvusi plenēru rīkošana, ik gadus jelgavnieki piedalās sadraudzības pilsētu mākslinieku rīkotajos saietos un izstādēs Šauļos un Pērnavā. Jelgava ir populāra ar starptautisko ledus un smilšu skulptūru festivālu rīkošanu, taču ne mazāk svētīga ir šamota skulptūru simpoziju rīkošana, arī tie kļuvuši par starptautiski nozīmīgu notikumu.

Biedrības biedri ir vidējo mākslas skolu audzēkņi un Mākslas akadēmijas beidzēji, kas nodrošina noteiktu māksliniecisko līmeni rīkotajās izstādēs.
Blakus gleznotājiem biedrības izstādēs piedalās keramiķi, grafiķi, tēlnieki, tekstilmākslinieki, dizaineri, stikla mākslinieki, ādas apstrādes meistari, fotogrāfi. Viņu veikumu var iepazīt arīdzan Cēsu skatītāji.

Jelgavas māksliniekiem raksturīga augsta profesionalitāte, tradīciju turpināšana, pietāte pret cilvēku, harmonisks pasaules atainojums. Jaunie ienāk mūsu organizācijā ar modernāku apkārtnes redzējumu, bet arī no viņiem tiek prasīta amata noslēpumu pārzināšana kā būtisks mākslas darba kvalitātes kritērijs.



Jura Butkina gleznu izstāde “Ainavas”

Juris Butkins dzimis (1957) Cēsīs un dzīvo Cēsīs.
Beidzis LU Juridisko fakultāti. Izdienas pensiju sasniedzot, ķēries ar lielu nopietnību pie gleznošanas. 2004. gadā sāk apmeklēt Maritas Krūmiņas gleznošanas studiju un māksliniece arī iedrošina darbam gleznošanā ar eļļas krāsām. Tālāk pilnveidojas pašmācības ceļā,  līdz 2013. gadā gleznošana kļuva par pamatnodarbošanos.

Iemīļotās tēmas – Cēsis, Gauja un Vidzemes ainavas. Darbu saturs ir vienkāšs stāsts par to, ko redzam ikviens  ikdienā, tā ir ainava, taču Jura Butkina stāsts gleznās ir niansēti ieraudzīts un kolorēts.

Jura Butkina moto – Nemocīt  skatītāju ar darbiem, kas tapuši bez iekšējas nepieciešamības.


Izstādes apskatāma no 8. marta līdz 7. aprīlim

Ieejas maksa izstādē 2,00 EUR (skolēni, studenti, pensionāri), 3,00 EUR (pieaugušie).




Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
atklās Jeļenas Jekimovas gleznu izstādi
“KRĀSU PALETE”


Izstādes atklāšana Jaunās pils semināru zālē
otrdien, 5. februārī plkst. 16.00


Radoši un aktīvi glezniecībā strādā Jeļena Jekimova,
kura sevi par cēsnieci sauc nu jau vairāk kā trīsdesmit gadus.  Mākslinieces iedvesmas avots ir ziedi un daba. Ziedi dārzā un pļavā, skaisti un graciozi, maigi un trausli un cerību pilni.


Jeļena Jekimova (Evarte) dzimusi 1966. gadā Jelgavā. Taču bērnība un jaunības gadi aizvadīti Krāslavā, kur Jeļena absolvēja vidusskolu un vēl būdama skolniece, ar interesi apguva pirmās prasmes zīmēšanā un gleznošanā ar akvareli. 1988. gadā pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu un saņēma inženiera - ekonomista diplomu. No 1988. gada dzīvo Cēsīs.

2008.-2009. gados Cēsu mākslas skolas pieaugušo studijā Jeļena apguva eļļas gleznošanu. No 2009. gada mācījās glezniecību un kompozīciju pie Latvijā pazīstamās mākslinieces un pedagoģes Vitas Mercas, bet 2011.-2013. gados zīmēšanas studijā pie mākslinieces Ludmilas Perecas - Vitālija Karkunova skolas pēcteces - apguva klasisko zīmējumu. 

Jeļena glezno dažādos žanros, bet dod priekšroku ainavām un ziediem. No 2008. gada piedalās kopīgās izstādēs Cēsīs, Rīgā, Madonā, Valmierā. 2013. gadā arī Krāslavā Amatu mājā bija skatāma Jeļenas Jekimovas darbi, bet 2018. gada martā mākslinieces personālizstāde bija Krāslavas pils kompleksā.

No 2014. gada Jeļena regulāri piedalās mākslinieku plenēros Latvijā - Vestienā, Cesvainē, Reķu kalnā.  2017. gada rudens krāsainākajā laikā Jeļena ar prieku pieņēma aicinājumu piedalīties tradicionālajā glezniecības plenērā “Krāslavas palete 2017”, jo te viņai pavērās iespēja izlikt uz audekla savas bērnības izjūtas – viņa izvēlējās vietas, kuras pirms viņas neviens mākslinieks nebija gleznojis - Persteņa ezeru, kur ļoti skaistas ainavas.

Jeļenas gleznas atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Baltkrievijā.

Izstāde atvērta no 5. februāra līdz 3. martam.


CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
1. FEBRUĀRĪ PLKST. 16.00 TIKS ATKLĀTA
ALEKSANDRA LUHAERA IZSTĀDE “NOSKAŅU VARIĀCIJAS” UN DACES DĒLIŅAS-LIPSKAS IZSTĀDE “SAUCĒJAS”

Izstādes atvērtas no 1. februāra līdz 3. martam.

Aleksandra Luhaera izstāde “Noskaņu variācijas”
 


Aleksandrs Luhaers mākslā ir savrupa, patstāvīga ceļa gājējs – pašmācības ceļā apguvis glezniecības tehnikas noslēpumus: amata rokasgrāmatās, vecās receptēs, rakstos, izstādēs, reprodukcijās smēlies zināšanas, kā vecmeistari darinājuši savas gleznas, kāpēc krāsas uz senajiem audekliem ir satumsušas un kā nepieļaut kļūdas. Aleksandra gleznas pārsteidz ar savu krāsu dzidrumu, smalko toņu pāreju, atklāj dabas neatkārtojamo mainīgo un reizē mūžīgo skaistumu. Apbrīnojamas ir Aleksandra darbaspējas, talantu daudzveidība. Muzikalitāte. Paguvis dot stabilu ieguldījumu ģimenei. Aizvadītajās darba gaitās Latvijas mežos smēlies iedvesmu daudziem audekliem, gleznojis puķes, portretus, ainavas. Daudzi darbi atraduši savu vietu privātkolekcijās Latvijā un aiz robežām. Izstādē aplūkojami pēdējā desmitgadē gleznotie audekli.
 
Daces Dēliņas-Lipskas izstāde “Saucējas”
 
Māksliniece dzimusi Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi modes dizainu un glezniecību, 2002.gadā iegūstot mākslas maģistra grādu. Savā radošajā darbībā apvieno vizuālā tēla radīšanu, modes ilustrāciju un glezniecību.
Gleznu ciklā “Saucējas” blakus košajām kurzemniecēm apdziedātas staltās setu sievas un kihnietes. Pirmizrādi Saucējas piedzīvoja Liepājas muzejā. Cikla darbi, svinot Latvijas simtgadi, tika eksponēti laikmetīgās mākslas muzejā “Erarta” Sanktpēterburgā un Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu. Saucēju ceļojumu pa Latvijas vēsturei nozīmīgām vietām, pilnīgu dara brīnišķīgā iespēja atrasties Cēsīs.

KOŠUMS. DZIESMA. TICĪBA. Tas ir spēka kods, ko māksliniece Dace Dēliņa-Lipska atklāja dodoties mākslas ekspedīcijā pa dzīvu tradīciju kopēju - suitu, setu un kihniešu takām. Laikā, kad Latvija un Igaunija svinēja savas sitmades, domāt par saknēm un skatīties nākotnē ir tik būtiski.

SUITI – neliela, bet atraktīva un koša katoļticīgo kopiena Kurzemē Alsungas novadā, Jūrkalnes un Gudenieku pagastos. Neparastā identitāte veidojusies poļu, vācu un latviešu kultūru mijiedarbībā. Suitu sievu atpazīstamā dziedāšanas maniere velkot garo ee - burdons. Viena no interesantākajām katoliskajām tradīcijām ir maija dziedājumi, kad suiti krāšņajos tērpos pulcējas kopīgām dziesmām un mielastam.

SETI – Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijā dzīvojoša etniskā grupa, kuri līdz mūsdienām palikuši uzticīgi savām paražām, saglabājuši tradicionālo apģērbu, valodu un pareizticību. Pazīstami ar īpašo dziedāšanas veidu - leelo. Pie setu unikālajām tradīcijām pieder Setomaa karaļa iecelšana reizi gadā augustā, ko pavada rituāli un leelo dziedājumi.     

KIHNIEŠI – Kihnu sala Igaunijā ar savu nošķirtību no pārējās teritorijas spējusi saglabāt gadsimtiem senas tradīcijas. Vietējie iedzīvotāji joprojām savā ikdienas apģērbā iekļauj tautas tērpa elementus. Salā vēsturiski valda matriarhāts. Kihnu sieviešu tērpa vizuālie kodi pārsteidzoši sasaucas ar suitu sievu tradicionālajām drānām. Sens Kihnu mutvārdu folkloras mantojums ir kalevalas dziedājumi. Uzmanību vērtas ir pagāniskās tradīcijas, kuras savijušās ar pareizticību.
 
Izstādē aplūkojama  arī lakatu kolekcija – Visādie Zīdeņi .Visādie zīdeņi - tā suitu novadā dēvē zīda galvas lakatus, kas vēsturiski kalpojuši kā greznuma priekšmets. Lakats, kā nozīmīgs simbols, savieno tautas tērpu ar mūsdienu modi, apliecinot dziļu un patiesu sievišķību.
Cēsu Izstāžu namā
no 20. decembra līdz 27. janvārim būs skatāmas divas izstādes: Līvijas Endzelīnas izstāde "Noslēpumainā", kā arī Jāņa Roņa un Piebalgas porcelāna fabrikas izstāde.


NOSLĒPUMAINĀ. LĪVIJAS ENDZELĪNAS (1927-2008) GLEZNAS

Līvija Endzelīna ir  viena no zināmākajām un  tajā pašā laikā noslēpumainākajām  personībām 20. gs. Latvijas  mākslā.  Jau kopš 60 gadu sākuma , kad autores darbi- portreti un klusās dabas  tikko sāka parādīties  izstādēs, tie iemantoja nedalītas skatītāju simpātijas, kā arī augstu novērtējumu profesionāļu vidū.  Taču aiz strauji augošās atzinības  slēpās  savrupa māksliniece, kas izvairījās  komentēt  savas daiļrades  attīstību un  radošos principus.

Līvijas Endzelīnas glezniecība veido daudzšķautnainu un reizē viengabalainu mākslas tēlu. Periodiski viņa  pievērsās   portreta žanram, taču pamatā ir klusās dabas uzstādījums ar rūpīgi pārdomātu priekšmetu izvēli.  Noslēpumainību rada priekšmetu izvēle un to  kārtojums negaidītā, tēlaini asociatīvā sakarībā. Četrus gadu desmitus bez viņas klusajām dabām nebija  neviena nopietna latviešu glezniecības  kopizstāde.

“Šo gleznu autore palika un iespējams mūžīgi paliks neuzminēta.  Ap viņu vijās valodas, minējumi, taču viņa paglābjas  aizkadrā, aizdurvē, noslēpumainā plīvurā ietinusies. No viņas uzdvesmo kāda smarža, pašai  aizslīdot  kā ēnai, kādēļ atkal un atkal uzvirmo jautājums. Vai viņa maz bija? “  Māris Brancis.

Līvija Endzelīna mācījusies  Latvijas Valsts Universitātē Arhitektūras fakultātē, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā.  Darbi eksponēti Maskavā, Rostokā, Tartu, Monreālā, Prāgā, Londonā.

Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Tukuma  muzeja un     Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.

JĀNIS RONIS UN PIEBALGAS PORCELĀNA FABRIKA

“No visām keramikas masām porcelāns ir pats kaprīzākais, pats darbietilpīgākais, pats sarežģītākais, tas ir lielāks izaicinājums,” stāsta Jānis Ronis.
Tas ir tūkstošgadu Ķīnas noslēpums un Eiropas alķīmiķu baltais zelts. Porcelāna karaļa Kuzņecova un Jesena porcelāna godība Latvijā  ir pagājusi, taču nu mākslinieka Jāņa Roņa izveidotā Porcelāna fabrika Piebalgā ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā.
“Ja Dievs, kā sacīt jāsaka, kādu vietu ir ievēlējis gaišumam un glīšumam, tad tā ir Piebalga, no viena gala līdz otram galam...”

Jānis Ronis dzimis 1963.gadā Ošupē. Beidzis Rēzeknes Lietišķās Mākslas vidusskolu, mācījies pie Pētera Ušpeļa un Jāņa Seiksta. Latvijas Mākslas akadēmijā beidzis  Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu keramikas specialitātē. Izstādēs piedalās kopš 1982 gada. Latvijas keramiku pārstāvējis starptautiskos keramikas simpozijos Dzintaros, Kauņā, Randamanē (Lietuva). Organizējis un vadījis keramikas simpozijus Inešos, Zvārtavā, sarīkojis personalizstādes Rīgā, Jūrmalā, Madonā.
2002.gadā  kopā  ar izcilo meistaru Pēteri Martinsonu izveidoja un vadīja  Porcelāna mākslas muzeju Rīgā. No 2007. gada, saņemot  dāvinājumu no vecmāmiņas, pakalnu Piebalgā, Jānis Ronis  tur izveido Porcelāna fabriku.

Jānis Ronis ir ne tikai mākslinieks – arī visas porcelāna krāsnis ir paša darītas, kas prasa no viņa tehnologa zināšanas. Jānis Ronis  pieder retajiem māksliniekiem, kam piemīt ne tikai radoša dzirksts, bet arī organizatora dotumi un neizsīkstoša enerģija.

Fotokluba “Cēsis” izstāde
“CĒSIS LATVIJAS KAROGĀ AUSTAS”


Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
Jaunajā pilī 19. decembrī plkst. 16.00

Fotoklubs “Cēsis” arī šogad – Latvijas 100 gades jubilejas gadā turpina aizsāktās foto tradīcijas pilsētā, ar savu darbību veiksmīgi palīdzot saglabāt vēsturei vizuālo informāciju par cēsniekiem, daudzveidīgajiem pasākumiem un mūsu pilsētas vidi. Šo īpašo aizrautību un spēju sajust, cik īpaši  ir cilvēki, sava pilsēta ar daudzām aktivitātēm un dzīvotprieku cēsnieki un pilsētas viesi aicināti piedzīvot jaunatklātajā fotokluba izstādē “Cēsis Latvijas karogā austas”.

Izstāde ir gan simtgades īpašo notikumu fiksācija un emocionālo sajūtu iemūžināšana, gan pilsētas un novada kultūras mantojuma vērtību saglabāšana caur fotomākslu. Autori izstādē piedāvā arī  laikmeta liecības fotogrāfijās ceļā uz Latvijas simtgadi, tādejādi vairojot skatītājos pozitīvas emocijas, prieku un lepnumu par savu pilsētu un Latviju.

Izstādē ar saviem darbiem piedalās fotokluba “Cēsis” ilggadējais vadītājs Jānis Harijs Sūniņš, fotogrāfi Valdis Sviķis, Mihails Ignats, Vilis Bleikšs, Ēriks Zvirbulis un Vladislavs Ančs.

Izstāde veidota ar Cēsu pašvaldības kultūras projektu konkursa finansiālu atbalstu.

Izstāde
 PIRMAIS GADS. CĒSNIEKI, CĒSIS UN LATVIJAS VALSTS

 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
no 2018. gada 21. novembra skatāma izstāde
„Pirmais gads. Cēsnieki, Cēsis un Latvijas valsts”,
kurā parādīta Cēsu un cēsnieku īpašā lomu Latvijas valsts tapšanā.


Laikā, kad Latvijā ar izstādēm un dažādām citām kultūras dzīves aktivitātēm plaši atzīmē valsts simtgadi, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs apmeklētājiem piedāvā izstādi, kuras stāsti koncentrējas galvenokārt ap jaunās valsts pirmajā gadā sasniegto un arī zaudēto. Šādam vēsturiskam atskatam par pamatu ņemtas apriņķa pilsēta Cēsis un cilvēki, kuri dzimuši, mācījušies, strādājuši vai cīnījušies gan Cēsu apkārtnē, gan citviet Latvijā, dažkārt arī tālu aiz tās robežām.

Izstādes ievaddaļa ir stāsts pa to, kā Cēsis izmainījās Pirmā pasaules kara laikā, kļūstot par piefrontes pilsētu, kur izvietojās gan Krievijas XII armijas štābs, gan latviešu bēgļu aprūpes organizācijas, kurās savu politiskā un saimnieciskā darba pieredzi apguva daudzi nākamie Latvijas valsts darbinieki.
Pirmais pasaules karš, bet it īpaši laiks pēc Krievijas 1917. gada Februāra (Marta) revolūcijas bija Latvijas izsapņošanas laiks, kad tapa ne tikai dažādi nākamās valsts idejiskie projekti, bet arī nacionālā simbolika. Pēc bijušā Cēsu skolnieka, literāta un pedagoga Jāņa Lapiņa meta 1916. gadā izšūts pirmais latviešu nacionālais karogs. Šis laiks būtiski ietekmēja arī latviešu kultūras dzīves dažādās sfēras. 1917. gadā Tērbatā iespiesta Cēsīs dzimušā komponista Alfrēda Kalniņa komponētā “Latvju himna” ar Plūdoņa vārdiem “Mēs gribam būt kungi…”, kuru izstādē varam klausīties Alfreda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas kora izpildījumā.

1918. gada 18. novembrī Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. Pie valsts izveides līdzdalību ņēma daudzi Cēsu apriņķī dzimušie un skolojušies, vai arī tādi, kas par cēsniekiem bija kļuvuši kara apstākļu spiesti. Arī pirmais Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis un vairāki viņa domubiedri pirms valsts proklamēšanas strādāja Cēsu tuvumā esošajos Priekuļos. Valsts proklamēšanas notikumi atbalsojās arī Cēsīs, kur gan iedzīvotāji vāca ziedojumus jaunai valstij, gan organizējās skautu patruļas, gan arī formējās viena no pirmajām valsts bruņoto spēku vienībām – Cēsu rota. Virsleitnanta Artūra Jansona saformētā Cēsu rota 1918. gada 23. decembrī ar kauju atkāpās no Cēsīm. Tā bija Latvijas Atbrīvošanas kara pirmā kauja un vairāki karavīri par to vēlāk saņēma Lāčplēša Kara ordeni.
Cēsīs un apkārtnē smags bija Pētera Stučkas vadīto lielinieku piecu mēnešu saimniekošanas laiks 1919.gadā, kas raksturojās ar terororu pret vietējiem iedzīvotājiem, kā arī ar pompozajiem Pirmā Maija svētkiem. 1919. gada notikumi rāda „saplosīto Latviju”, kad līdzšinējie sabiedrotie, gāžot likumīgo Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdību, izveidoja mācītāja un rakstnieka Andrieva Niedras provācisko valdību, kurai formāli pakļautais karaspēks cīnījās ne tikai pret lieliniekiem, bet arī pret nacionālā karaspēka Ziemeļlatvijas brigādi un Igaunijas armiju. Tieši Cēsu kaujās, kas norisinājās 1919. gada jūnijā ne tikai Cēsu apkārtnē, bet praktiski visā Vidzemes teritorijā, nopietni tika apdraudēta gan Latvijas, gan arī Igaunijas valsts pastāvēšana. Igauņu un latviešu karaspēka uzvara pret Baltijas landesvēru un vācu Dzelzs divīziju Cēsu kaujās būtiski ietekmēja starptautisko situāciju Eiropā.
Cēsu kauju piekšvakarā no Cēsu un Valmieras jauniešiem tika izveidota Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kura ņēma dalību visās turpmākajās pulka kaujās.
No ienaidniekiem atbrīvotajā Vidzemē faktiskā Latvijas Pagaidu valdības varas realizētāja bija Ziemeļlatvijas civilpārvalse Dzērbenē dzimušā inženiera Markusa Gailīša vadībā. Pēc Cēsu kaujām civilpārvalde izvietojās Cēsu Jaunajā pilī. Cēsu kauju uzvaras rezultātā Liepājā no kuģa „Saratov” gūsta varēja atgriezties Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Rīgā darbu atjaunoja parlaments – Tautas padome.
1919. gada oktobrī, kad Rīgu no jauna apdraudēja ienaidnieks – Bermonta- Avalova komandētā Rietumkrievijas brīvprātīgo armija, kurā ietilpa arī Kurzemē un Zemgalē palikušās vācu karaspēka daļas, Latvijas pagaidu valdība nolēma evakuēties no Rīgas. Par Latvijas pagaidu galvaspilsētu tika izraudzītas Cēsis. Uz Cēsīm evakuējās lielākā daļa ministriju, Cēsīs notika arī Tautas padomes sēde. Daudzi cēsnieki piedalījās tieši bruņotajā cīņā pret Bermontu. Izstādi noslēdz Miķeļa Rozentāla lielformāta glezna „Cīņa ar Bermontu”, kura ir īpaša stāsta vērta, jo Otrā pasaules kara laikā Cēsīs to caururbusi Sarkanās armijas aviācijas uzlidojumā nomestas bumbas šķemba.

Izstāde veidota galvenokārt uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālu bāzes. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs pateicas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem Ivetai Lapiņai, Gunai Rācenei, Iritai Mergai un projektu vadītājai Elīnai Eglītei par atbalstu un līdzdalību izstādes veidošanā.
Izstādi papildinās daudzveidīgu tematisku pasākumu programma.
    
Izstādes zinātniskās koncepcijas autors Dr. hist. Tālis Pumpuriņš.
Izstādes mākslinieciskā projekta autori: Ritums Ivanovs, Krists Zankovskis, Mārtiņš Blanks, Tribe.



LEĢENDU NAKTS CĒSU JAUNAJĀ PILĪ
„Grāfi Zīversi ielūdz…”
27.oktobris


Būs iespēja iepazīt un iejusties Cēsu pilsmuižas iemītnieku sadzīvē 18.-19.gadsimtā. Visa vakara garumā Pilsmuižā būs sastopams grāfs Karls Gustavs fon Zīverss un viņa kundze Helēna fon Zīversa, kā arī varēs sastapt mājskolotāju,  dejotājus, mūziķus un muzikantus, stāstniekus, kalpotājus…

Galvenās aktivitātes:

20:00 – 24:00
– Grāfi Zīversi izrāda savu pilsmuižu
– Fotoizstāde – šī gada īpašais muzeja jaunieguvums, līdz šim neredzētas – unikālas   pilsmuižas interjera un Dienvidu fasādes 20. gs. sāk. fotogāfijas
– Gleznošanas stunda ar grāfieni pils Verandā
– Foto ateljē “Notver mirkli ar grāfu un grāfieni!”
– Galda spēles Lādemahera torņa bibliotēkā
– Kaligrāfijas meistarklase
– Pasaku darbnīca
– Radošā darbnīca “Mazie grāfi un grāfienes”
– Vīna un uzkodu baudīšana “Cafe 7 Bar” pop-up kafejnīcā
– Pils virtuvē “Melnā gulbja” kafijas un kūciņu baudīšana

21:00
19. gs deju soļu apgūšana un seno balles deju grupas “Magnolia” priekšnesums Lielajā salonā

22:00 
Kamermūzikas koncerts Lielajā salonā. Vidzemes kamerorķestris.  Mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis, diriģents Aivis Greters
 
Ieejas maksa: 5,00 EUR pieaugušajiem; 3,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem, 12,00 EUR ģimenes biļete (2 pieaugušie + bērni līdz 16 g.v.)
Biļešu iepriekšpārdošana “Biļešu paradīze” kasēs
Ieeja pilī no plkst. 19:30


Leģendu nakti organizē Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA). Leģendu nakts notiek visā Latvijā. Pasākumu Cēsīs rīko p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, kontaktpersona: Ieva Kleine,  Cēsu Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāju centra vadītāja, tel.: 27878549, ieva.kleine@cesis.lv .

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja
Izstāžu namā
21. septembrī plkst. 17:00,
piedaloties vīru kopai “Vilki”, atklās arheoloģijai veltītu izstādi “KAD SENATNE SEV DARBĀ JĒGU ROD..".

Izstāde ir viena no Cēsu muzeja īpašajiem veltījumiem Latvijas valsts simtgadē un nozīmīgs ieguldījums arheoloģijas zinātnes popularizēšanā Latvijā.



Šī gada sākumā Cēsu Vēstures un mākslas muzejs pieaicinot nozares speciālistus, arheologus, zinātniskos konsultantus aizsāka darbu pie līdz šim vērienīgākās arheoloģijai veltītās izstādes izveides Latvijā. Izstādē paralēli bagātīgajiem Cēsu vecpilsētas un Cēsu Pils arheoloģiskajiem atradumiem tiks risināts stāsts par arheoloģijas nozīmi Latvijas vēstures izpētē, akcentējot un ilustrējot  faktu, ka tieši Latvijas valsts pastāvēšanas 100 gados esam guvuši vizuālo priekšstatu par seno latviešu vizuālo tēlu un vidi, kurā tie dzīvoja. Atsevišķa tēma izstādē veltīta arheoloģijas lomai Cēsu pilsētas identitātes veidošanā un popularizēšanā, kā arī tās nozīmīgais ieguldījums Cēsu pilsētas un novada attīstībā.

Kā Cēsu pilsētas ainava nav iedomājama bez Cēsu Viduslaiku Pils aprisēm, tā cēsnieku stāsti nav iedomājami bez atmiņām par piedalīšanos arheoloģiskajos izrakumos Pilī vai Cēsu vecpilsētā. Kā uzsver izstādes autore Dace Tabūne: “Jau vairāk kā pusgadsimtu Cēsu pilsētas ikdiena nav iedomājama bez arheologu darbošanās Cēsu vēsturiskajās vietās. Arheoloģiskie izrakumi notikuši  viduslaiku pilī, Riekstu kalnā, pilsētas laukumos un ielās. Laika gaitā tajos ne vienu vien vasaru  strādājuši mūsu jaunieši un  ieguvuši  savu  pirmo darba  pieredzi. Cēsu pilsēta šajos gados kļuvusi skaistāka, vēsturiski pievilcīgāka.”

Tomēr stāsts par arheoloģiju un Cēsu pilsētu nebūtu iedomājams un nebūtu pilnīgs bez diviem izciliem arheologiem – Zigrīdas un Jāņa Apaliem, kuri visu  darba mūžu ziedojuši Cēsu pilsētai un novadam, ar savu personības lielumu, atstājot nospiedumu daudzu cēsinieku dzīvēs un pilsētas vēstures lapaspusēs. Šīm izcilajām personībām izstādē ir atvēlēta īpaša loma un stāsts.

Izstāde “Kad Senatne sev Darbā jēgu rod.. ” būs askatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Izstāžu nama zālēs, Pils laukumā 3 no 21. septembra līdz 16.decembrim.

Uzziņai:
Izstādes autore Dace Tabūne, mākslinieks un iekārtotājs  SIA “Mākslas fabrika Nr.7”.

Izstādes veidošanā piedalījušies un ar materiāliem atbalstījuši:
Irita Žeiere Zigrīda Apala, SIA “Arheoloģiskā izpēte”- Oskars Ušpelis, Laura Lēģere, Aija Ērkšķe Pēteris Mežulis,  Anda Vilka, Daumants Kalniņš, Dagnija Kupče, Līga Eglīte, Rūdolfs Brūzis, Ivo Stanne, Sanda Salmiņa, Silvija Tilko, Āraišu arheoloģiskais parks, Vides risinājumu institūts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LU Vēstures institūts, Rundāles pils muzejs, NKMP Vidzemes reģionālā nodaļa, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti.






LATVIJAS BALERĪNAS VIESIZRĀDĒS APKĀRT ZEMESLODEI


16. septembrī plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā notiks tikšanās ar  žurnālisti un rakstnieci Natāliju Ketneri, kura stāstīs par Latvijas balerīnam, kuras mācījas pie pasaules līmeņa baleta pedagogiem un ceļojot viesisrādēs pa visu pasauli, priecēja publiku fantastiskos baleta uzvedumos 20. gs. 30. gados. 
Lektore stāstīs par latviešu izcelsmes balerīnām, kuras dejojušas slavenajā Vasilija Voskresenska jeb pulkveža De Bazila (Wassily de Basil, 1888–1951) un Annas Pavlovas  baleta  trupās.


Lekcija ar bagātīgu informāciju papildinās pasaulslavenā modes mākslinieka un modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas izstādi “Skatuve un tērps”, kas apskatāma Cēsu muzeja bēniņu zālē.

Izstādē “Skatuve un tērps” var redzēt daudzus unikālus skatuves tērpus, piemēram,  Sergeja Djagiļeva t.s. “Krievu sezonas” aizsācēja un viņa idejas turpinātāja pulkveža De Bazila baleta trupas skatuves kostīmus. Maz zināms, ka pulkveža De Bazila trupā bija arī rīdzinieki – Arvīds Ozoliņš,  Valentīns Žeglovskis un Vanda Grossena. Saglabājušas Vandas Grossenas memuāri un piezīmes par ceļojumu uz Austrāliju un Jaunzēlandi un tur notikušajām viesizrādēm. Interesanti, ka izstādē, kas apskatāma Cēsu muzejā, ir redzami baleta trupas tieši šīs viesizrāžu tūres tērpi, kas piederējuši Sergejam Lifaram.  Rīdziniece Vanda Grossena mācījās  Annas Fjodorovas privātajā baleta studijā Rīgā (1925-1934). Pēc tas beigšanas viņa piedalījās jauno baleta mākslinieku konkursā Vīnē (1934), kur ieguva pirmo vietu un saņēma zelta medaļu.  Pulveža De Bazila Krievu baletā viņa dejoja no 1936. līdz 1939.gadam. Piedalījās vairākās trupas viesizrādēs Austrālijā (1936), Ēģiptē un Dienvidāfrikā (1936-1937).  Savos memuāros  baletdejotāja krāšņi apraksta ceļojumus, dalās atmiņās par Latvijas emigrantiem Austrālija.
Vēl viena slavena latviešu izcelsmes dejotāja par, kuru stāstīs Natālija Ketnere ir Elvīra Rone. Vecākiem pārceļoties uz Rīgu, viņa 9 gadu vecumā baletu sākusi mācīties Rīgas vācu teātrī. Ap. 1925 gadu viņu pie sevis aicina pasaulslavenā balerīna Anna Pavlova, kuras baleta trupā Elvīra Rone ar viesizrādēm dodas pasaules tūrē.
Viena no izstādes “Skatuve un tērps” eksponātu pērlēm ir izcilās dejotājas no Šanhajas Larisas Andersones skatuves tērpi. Talantīgā dejotāja, rakstniece Larisa Andersone bija neticami skaista un viņas skatuves deja savaldzinājusi ne vienu vien zināmu personu, to skaitā, izcilo krievu dziedātāju, dzejnieku, aktieri Aleksandru Vertinski.
Natālija Ketneres savā stāstījumā stāstīs gan par jau pieminētajām personām, gan daudzām citām ar baleta pasauli saistītām slavenām personībām. Stāstījumu papildinās unikāli foto un arhīva video no baleta izrādēm Austrālija, Bali salam un Zanzibarā.
Lekcijas cena
EUR 2 (pensionāri, studenti, draugu kartes īpašnieki),
EUR 3 (pieaugušie).

Natālija Ketnere ir daudzu starptautisko žurnālistikas un literāro konkursu laureāte; sarakstījusi vairākas grāmatas, t.sk. “Adzeles mūzika“, “Ar sapni par ērģelēm”, “Taurupieši līkloču ceļos”,  “Ogre – sirmā kūrortu māmuļa” un citus.

Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas izstāde “Skatuve un tērps”
apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz 30.septembrim.
 


Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklās
Rakstniecības un mūzikas muzeja šaržu izstādi
“DRAUDZĪGAIS PĀRSPĪLĒJUMS"


 Izstādes atklāšana gaidāma 9. augustā pulksten 16.00
Jaunās pils semināru zālē

Šaržs ir mākslas vēsturē maz aplūkota attēlojuma tradīcija ar īpašām formas niansēm. Lai gan to mēdz uzskatīt par karikatūras paveidu, šaržam nepiemīt izsmejošas un ciniskas līnijas, tieši tāpēc to ierasti papildina apzīmējums “draudzīgs”. ”Šaržs vienmēr ir konkrēts, tas neeksistē bez konkrētas personības, un tam vienmēr piemīt personības iezīmes. Labs šaržs vienmēr ir interesantāks nekā karikatūra. Tas paver skatījumu, par kādu iepriekš neesi pat iedomājies,” uzsver mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Izstāde “Draudzīgs pārspīlējums” veidota ar domu, ka dažādi stilizētās līnijas var mūs iecelt atpakaļ pagātnē starp pazīstamu kultūras personību raksturīgākajiem žestiem, kustībām un īpatnībām – visām cilvēciskajām niansēm, bez kuru atdzīvināšanas vēsture sastingst. Tādējādi izstāde ne vien atspoguļo Valērija Zosta, Eduarda Keiša, Sigismunda Vidberga, Sergeja Civinska-Civja un citu šaržu mākslinieku daiļradi, bet arī palīdz labāk iepazīt nozīmīgas Latvijas kultūras personības.

“Draudzīgs pārspīlējums” aicina aizdomāties, kurš no režisoriem vienmēr bijis gatavs lēcienam un ticis salīdzināts ar tīģeri. Kura rakstnieka domas attēlotas kā grāmatas, rūpīgi saliktas pa plauktiņiem, bet ausis ir kā rupori un skatiens tiešs kā rentgena stari? Kāpēc laikabiedri pazīstamu literātu attēlo kā pelēku laukakmeni? Kuras dzejnieces pavadoņi bijuši kaķis un Pūcesspieģelis?

Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Elīna Drulle, mākslinieks Gundars Gulbis un Dainis Andersons, konsultēja RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.   



Izstāde būs apskatāma no 9. augusta līdz 6. septembrim Jaunās pils semināru zālē.


KERAMIĶA JĀŅA SEIKSTA IZSTĀDE

Cēsu Izstāžu namā no 20. jūlija skatāma keramiķa Jāņa Seiksta izstāde.

Jānis Seiksts savas dzīves 50 gadus atdevis keramikai. Savā mūžā  pārcilājis ap 100 t māla. “Dzīvi esmu ļoti labi nodzīvojis. Par to esmu gandarīts. Pats  saimnieks  sev, pats formas darītājs. Visu daru ar savām rokām un izdomāju ar smadzenēm. Dzīve nav bijusi velta. Esmu dzimis latgalietis – esmu no Ludzas puses Ezerniekiem. Man bija kolosāls skolotājs – Antons Kūkojs, kurš pamudināja iet mākslas ceļu”.

Pagājušā gadsimta 70 gados Jānis Seiksts dzīvoja un strādāja Cēsīs, tagad jau 30 gadus viņš ir madonietis, tur ir darbnīca, keramikas apdedzināšanas ceplis un neliela izstāžu zāle. Māja ieguvusi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Jānim Seikstam patīk veidot tradicionālo keramiku – krūkas, vāzes, šķīvjus, svečturus. Keramiķim bijušas vairākas personālizstādes gan Latvijā, gan  ārpus tās, viņa darbi aizceļojuši uz Austrālju, Kanādu,Vāciju, Izraēlu un ASV.
Lielākais gandarījums  māksliniekam, ja ir sarīkota personālizstāde. “Ja esmu pieprasīts un vajadzīgs – nu tad es vienkārši esmu laimīgs cilvēks.”

Izstāde apskatāma no 20. jūlija līdz 16. septembrim.


CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
DZINTRAS VILKS IZSTĀDE “GADALAIKI”

Šos darbus ir radījis tas viss, ko Dzintra Vilks pati piedzīvojusi un pieredzējusi. 14 gadus viņa dzīvoja lauku mājās “Tīrumjānēnos” Jaunpiebalgā, kur daba ir klātesoša un visur esoša. Pavasarī viņa iekopa un stādīja, vasarā – baudīja un rūpējās, rudeņos un ziemā – nokopa, gaidīja, vēroja un radīja mākslu.

Nu viņa ir cēsniece. Tomēr viss sākās Rīgā. Sākumā mācījusies ‘’lietišķajos’’, bet pēc tam – Mākslas akadēmijā, kur viņas skolotāji tekstilmākslā bija Edīte Pauls –Vīgnere un Rūdolfs Heimrāts. Dzintras Vilks darbi kopš akadēmijas pabeigšanas iemīļoti gan Latvijā, gan arī izstādīti un ieņēmuši vietu privātās un muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2001. gadā ilgāku laiku uzkavējusies Florencē, strādājot pie personālizstādes Gvelfu pilī. 2010. gadā Starptautiskajā tekstila un šķiedras mākslas triennālē Lodzā ieguvusi godalgu par politiski uzlādēto un mākslinieciski meistarīgo darbu ‘’ Cauro vēju samits’’.

Pēc ceļojumiem un pēc pastaigām pa pļavām un mežiem top skices darbiem, ņemot par pamatu kādu motīvu vai formu, un, nevis attēlojot to, bet gan radot no jauna. Viņa uzreiz ierauga to, kas ir derīgs, tāpēc jau idejās un skicēs tiek attīstīts dabīgais un labais. ‘’Gadalaiki’’- tā ir mākslinieces mīlestība pret dabu un pret savu dzīvi, atmetot to, kas nav jāpatur un iepazīstot, kas ir tuvs un skaidrs.

Laura Plūmiņa, mākslas maģistre, Dzintras Vilks meita

Izstāde apskatāma no 20. jūlija līdz 16. septembrim.

FRANČU PIKNIKS CĒSU PILS DĀRZĀ

Svētdien, 15.jūlijā Cēsu Pils dārzā notiks Franču pikniks. No plkst. 12:00 līdz plkst. 16:00 būs iespēja baudīt franču kultūras programmu un pašu līdzi paņemtos ēdienus.
Sagatavojiet jūsu iecienītāko franču recepti, uzpošaties visā krāšņumā pēc franču modes un nāciet uz pikniku!


Franču ēdieni ir slaveni visā pasaulē, gardi un izsmalcināti, izcili izbaudāmi nesteidzīgā svētdienas piknikā. Pikniks nav iedomājams bez pašu gatavotiem un līdzi nestiem ēdieniem, dzērieniem un ērtām sedziņām. Franču gardumus būs iespējams iegādāties arī pasākuma norises vietā. Bet aicinām visus apmeklētājus īpaši padomāt par savu piknika somu un apģērbu, jo pasākuma laikā apmeklētāji aicināti piedalīties atbilstošākā piknika noformējuma konkursā.

Kultūras programmā paredzēta franču mūzika, spēlēs mūziķu trio – Ieva Dzērve, Egija Sproģe-Orehova un Ēriks Miezis, darbosies ielu mākslinieki, būs iespēja gleznot plenērā (en plein air), apgūt pirmos soļus franču valodā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Apmeklētāju centrā varēs aplūkot fotoizstādi “Bordo vīnkopības reģions” par Bordo vīniem un to vēsturi. Sadarbībā ar petankas klubu La Boule, būs iespēja iepazīt un izmēģināt populāro franču spēli petanka (www.boule.lv) un citas spēles brīvdabā. Sadarbībā ar Cēsu bibliotēku, interesentiem būs pieejams franču autoru grāmatu punkts, kur būs iespēja grāmatas lasīt gan uz vietas, gan arī tās paņemt līdzi. Gaidāmas arī citas nodarbes à la française.

Ieejas maksa: 3€; skolēniem, pensionāriem, Cēsu DRAUGA kartes īpašniekiem 1,50€.

Apmeklētājiem ar piknika groziņiem, pašu gatavotiem franču ēdieniem un tematiskajā apģērbā – ieeja bez maksas.

Pasākumu organizē p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” sadarbībā ar Francijas institūtu.

ALEKSANDRA VASIĻJEVA VĒSTURISKO TĒRPU KOLEKCIJA
“SKATUVE UN TĒRPS”


Pirmo reizi Latvijā – skatuves tērpu vēsturei veltīta izstāde

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no 20. jūnija līdz 30. septembrim ir apskatāma unikāla, speciāli Cēsu muzejam veidota izstāde “Skatuve un tērps” no pasaulslavenā modes mākslinieka un modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas.

Izstāde ir veltīta skatuves kostīmu un tērpu vēsturei un skar visus teātra mākslas veidus – dramatisko teātri, operu, baletu un mūziklu. Izstādē apskatāmie tērpi skatītājiem stāsta par teātra kostīma stilistisko un estētisko izaugsmi 19. un 20. gs.

Īpašs izstādes lepnums ir romantisma laika 19.gs. pirmās puses un 19. gs. vidus baleta un operas uzvedumu vēsturiskie tērpi. Unikāla ir Sergeja Djagiļeva t.s. “Krievu sezonas” radītie  tērpi, kas veidoti pēc Ļeva Baksta, Nikolaja Rēriha un Natālijas Gončarovas skicēm. Starp tiem izstādē būs tērpi, kas saistīti ar mākslinieku radošo darbību uz pasaules skatuvēm – piemēram, “pačka” ( balerīnas svārki) no baleta “Apburtā princese”, kā arī Rūdolfa Nurijeva iestudējuma skatuves tērpi izcilajiem māksliniekiem Gaļinai un Valērijam Panoviem.

Īpašas izstādes pērles ir latviešu teātra un kino dīvas Dailes teātra aktrises Vijas Artmanes Lēdijas lomas tērps no izrādes “Karalis un viņa ģērbējs” un izcilās dejotājas no Šanhajas Larisas Andersones skatuves tērpi. Bez tērpiem izstādē izvietoti būs arī daudzveidīgie aksesuāri – kārbiņas ar grimu, teātra, baleta programmas, fotogrāfijas no izrādēm, kā arī nepieciešamie aksesuāri skatītājam – lornetes, vēdekļi, cimdi un teātra skices.

Atšķirībā no modernajiem tērpiem un kostīmiem skatuves tērpus saglabāt ir ļoti sarežgīti. Izrādes bieži uz skatuves ir desmitiem gadu un aktieri no sezonas uz sezonu spēlē vienā un tajā pašā tērpā.  Tā kā darbs uz skatuves prasa lielu fizisko slodzi, teātra kostīms tiek pakļauts daudziem iznīcinošiem faktoriem. Vispirms tie ir cilvēka sviedri, kas ‘’izēd ‘’krāsu un audumu. Ne mazāku kaitējumu kostīmam dod aktiera grimma pēdas, bet atbrīvoties no tiem ir praktiski neiespējami. Vēl viens pārbaudījums – prožektoru gaisma, zem kuriem kostīms izdeg un kļūst nederīgs. Tādēļ milzīgs skaits pagājušo laiku teātra kostīmu pārvērtušies lupatu strēmelēs un nav saglabājušies līdz mūsdienām. Tērpus norakstīja, dedzināja, pāršuva un iznīcināja kā nederīgus. Šodien ir liela veiksme izsolēs vai antikvariātos atrast veselu un saglabājušos teātra kostīmu, piemēram, no 19. gs.

Pārmaiņas, kas notikušas 21. gs. teātrī, praktiski izmainījuši skatuves vēsturiskos tērpus. Agrāk mākslinieka – scenogrāfa pamatuzdevums bija skrupuloza vēsturiskā tērpa rekonstrukcija. Moljēra lugas spēlēja atbilstošā laika tērpu rekonstrukcijās. Šekspīra lugas –aktieri izpildīja Renesanses laika tērpos, bet Čehova personāži uz skatuves dzīvoja 19. gs.un 20. gs sākuma tērpos. Šodien tas viss ir stipri mainījies. Modernisms daudz ir pārmainījis un mūsdienu teātra tērpiem nav nekāda sakara ar to tērpu, kad bija uzrakstīta tā vai cita luga.  Tomēr kāds kādreiz kolekcionēs arī šos kostīmus un, iespējams, izrāde “Skatuve un tērps”  radīs interesi par šo tēmu Latvijā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs izsaka īpašu pateicību izstādes sponsoriem un atbalstītājiem –
t/c “Valleta”, RadioTev, Radio Skonto, Vidzemes reģionālajai televīzijai Re:Tv un Cēsu novada pašvaldībai.

Ieejas maksa izstādē:
5,00 EUR pieaugušajiem, 4,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem

Pērkot ieejas biļeti uz Pils kompleksu, ieejas maksa izstādē: 3,00 EUR pieaugušajiem un 2,00 EUR skolēniem studentiem, pensionāriem un Cēsu drauga kartes īpašniekiem





Atklās poļu jauno fotogrāfu izstādi “Identitātes problēmas”


13. jūnijā plkst. 17.00 Cēsu Izstāžu namā tiks atklāta poļu jauno fotogrāfu izstāde “Identitātes problēmas”, ko organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 sadarbībā ar Pašvaldības aģentūru “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.
Izstāde būs apskatām līdz 15. jūlijam.

Izstādē četri poļu fotogrāfi Irena Kalicka (Irena Kalicka, PL), Zofija Kraveca (Zofia Krawiec, PL), Mateušs Sarello (Mateusz Sarello, PL) un Marta Zgerska (Marta Zgierska, PL) atklāj savu redzējumu par mūsdienu cilvēka dzīvi, viņa ikdienas cīņu ar ķermeni, vidi, ar tuviniekiem un svešiniekiem. Atšķirībā no daudzu gadu desmitus piekoptās prakses dokumentēt tautas vēsturi un stiprināt kultūras kodolu, mūsdienu poļu fotogrāfi izvēlas pievērsties personības attīstības procesam, bieži vien to skatot traumu un terapijas kontekstā.

Izstādes kurators Ādams Mazurs (Adam Mazur, PL), runājot par iemesliem, kāpēc izvēlējies pievērsties identitātes problēmām: “Ar Ingu Brūveri nolēmām izstādīt jauno poļu fotogrāfu darbus. Identitāte ir aktuāls jautājums tūkstošgadē dzimušajiem, līdzīgi, kā pirms dekādes, kad aktuāla bija attēlu izplatīšana vai politika 1990-tajos gados. Cēsīs izstādītie darbi savā ziņā ir gan par politiku, gan attēlu izplatīšanu un identitāti. Es izvēlējos māksliniekus ar izteiktu redzējumu, kuri pamazām kļūst par savas paaudzes pārstāvjiem. Un es tiešām viņiem ticu.”

Jaunajā poļu fotogrāfijā pēdējo pārdesmit gadu laikā ir pārliecinoši sevi pieteikušas fotogrāfes sievietes. Viņas izmanto fotogrāfijas potenciālu kā saziņas un sarunu platformu. Kas es esmu? Ko domāju? Ko vēlos? Tie ir jautājumi, kurus mākslinieces bieži uzdod sev un arī skatītājiem. Viena no izstādes autorēm fotogrāfe Marta Zgerska interesējas par traumu tematiku, robežsituācijām un darbu ar ķermeni. 2013. gadā viņa iekļuva autoavārijā un šī pieredze pilnībā mainījusi viņas attieksmi pret fotogrāfiju, kas atklājas darbā “Post”. Kopā ar savu partneri Mateušu Sarello viņi radījuši darbu “Dārzs”, kas balstās Mateuša disfunkcionālo attiecību pieredzē ar kādu sievieti, atklāj attiecību izbeigšanos un vienlaikus šīs pieredzes pastāvīgo klātbūtni tagadnē. Attēlos redzami trūdoši un savītuši ziedi, kas ir kā nekad nepasniegtas buķetes un sajūtas, ko grūti paust vārdos un izrādīt. Marta Zgerska meklē savu vietu šajās klusās dabas ainavās, ievietojot tur savu ķermeni un dodot iespēju mirušajiem augiem no jauna uzplaukt dzīva ķermeņa klātbūtnē, ko vienlaikus pavada bailes no vēl viena zaudējuma.

Poļu izcelsmes māksliniece un kuratore Zofija Kraveca ir poļu selfiju feminisma iniciatore un viena no vadošajām šī virziena pārstāvēm. Savā “Instagram” kontā viņa veido feministisku projektu ar nosaukumu “Nuerotic Girl” (Jaun-erotiskā meitene), kur ironiski apspēlē meitenīguma konceptu. Mākslinieces aktivitātes sociālajā tīklā vairāku mēnešu garumā Polijā raisīja diskusijas par emancipācijas potenciālu un pašreprezentācijas tehnikām.

Savukārt fotogrāfes Irenas Kalickas “Fototeātra” dalībnieki un protagonisti ir maskās un viņu ķermeņi nereti ir kaili, taču kailums šeit nav tikai fizisks – maskas dialektika, atklātības un apslēptības mainīgais ritms dod iespēj parādīt personības trauslumu un ievainojamību. Kalickas darbu varoņi ir gan skaisti, gan pretīgi, jūtīgi un vulgāri, kautrīgi un piedauzīgi, dabiski un mežonīgi.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

2018. gadā izvēlētais biennāles nosaukums "I Like Your Face", izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru. Sociālajos tīklos mēs bieži atzīmējam, ka mums kaut kas “patīk” (like) – taču ko mēs patiesībā redzam un ko iztēlojamies? Vai ir iespējama sastapšanās ar citādo nekategorizējot un netematizējot? Festivāls pievēršas šo attiecību problemātikai, izjautājot, kā mūsdienu tehnoloģiju izmainītajā garīgajā klimatā izpaužas cilvēku emocionālā pasaule un kā iedomāta piederība kādai fantastiskai realitātei sadzīvo ar ikdienas sociālajām identitātēm.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 notiek Latvijas valsts simtgades ietvaros.

Izstādi “Identitātes problēmas” atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Cēsu novada pašvaldība, LG Electroniks Latvia, Rixwell, Hotel Konventa Sēta, AS “Antalis”, Lux Express, DSV - Global Transport and Logistics



Igaunijas stikla mākslinieka Ivo Lii izstāde Cēsu Izstāžu namā

Izstādes atklāšana 16. jūnijā plkst. 13.00

‘’Nejautā man , cik ilgi jāveido skulptūra. Tikai brīdi - daļu no mūža.’’

Ivo Lill dzimis Tallinā 1953. gadā.  1985. gadā beidzis Igaunijas Mākslas akadēmiju. Lai izveidotu sarežģītu laminētu lokšņu stiklu,  viņš strādā  ar auksto tehnoloģiju. Mākslinieks griež, kodina, līmē, slīpē, pulē, izmanto smilšu strūklu, lai stiklu pārvērstu neticami krāšņā mākslas darbā.  Sarīkotas vairākas personālizstādes , kā arī grupu izstādes mākslas galerijās un muzejos visā pasaulē - Maskavā, Londonā, Minhenē, Vīnē, ASV, Venēcijā, Dublinā,  Lietuvā , Sanktpēterburgā, Luksemburgā, Kopenhāgenā, Somijā, Francijā, Florencē, Japānā un arī 1987. gadā Rīgā. Stikla veidošana ir kā izrāde uz viļņa, piedāvājot nenovērtējamu, nebijušu pieredzi kā jebkad. Rezultāts ir kā dāvana , kas atvērta pēc pulēšanas , kad stikls kļūst caurspīdīgs. Mākslinieka darbos ir pasaules  ģeometrija un stikla slāņu grafika, kas balansē pretstatā vētrainam piedzīvojumam.  Sasniedzot  viļņu garumu, zinķārība liek ienirt zemūdens pasaulē starp delfīniem. Krāsas sāk veidoties starp stikla slāņiem un tiek virzīta uz cilvēka iekšējo pasauli.  Vai zināji , ka stikls dzimst no smiltīm un uguns? Stikla dzimšana ir iespaidīga un unikāla dabas norise. Mākslinielks to  pārvērš apburošā, harmoniskā performancē.   Ivo Lill arī izgatavo ekskluzīvas dāvanas , kuras valsts prezidenti pasniedz ārvalstu viesiem.

Par savu darbu runājot mākslinieks saka -‘’Esmu aicināts mācīt par to. Bet es neesmu gatavs dalīties ar šīm zināšanām. Tas ir kā mājsaimniece, kura greizsirdīgi sargā savu recepti. Es esmu kā pavārs ,kurš recepti neievēro, bet spēlējos ar intuīciju. ‘’

Ivo Lill   izgatavojis balvas Eirovīzijas konkursam 2002. gadā.  Mākslinieks ir Venēcijas stikla biedrības, Stikla Mākslas  biedrības ASV u.c. valstu stikla biedrību  biedrs. 2014. gadā Ivo Lill saņēma Goda locekļa titulu Maskavas Mākslas akadēmijā.

Izstāde apskatāma no 16. jūnija līdz 15. jūlijam.





PĒTERA KORSAKA JUBILEJAS FOTOIZSTĀDE
"PERSONĪBAS MANĀ DZĪVES CEĻĀ"


Fotogrāfs un fotovēsturnieks Pēteris Korsaks savu jubileju svin ar
fotoizstādes “Personības manā dzīves ceļā” atklāšanu
piektdien, 18. maijā plkst. 16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī.

Izstādes atklāšana ievada Starptautiskās muzeju dienas pasākumus Cēsīs!


Autors fotoizstādi velta saviem laika biedriem ar kuriem ir bijusi kāda sadarbība vai vienreizēja un neaizmirstama tikšanās. Tie ir dokumentāli stāsti par  cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir labi pazīstami Latvijā un aiz tās robežām - Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Valentīna Lasmane-Doroņina un vēl daudzi citi Latvijas kultūrā pazīstami cilvēki. Fotogrāfijās arī dzejniece Elza Ķezbere, kura no Ņujorkas Latvijā ieradās pirmo un vienīgo reizi, lai tiktos ar vīru, kurš kā latviešu virsnieks tika deportēts no Litenes, Sibīrijā izdzīvoja un atgriezās Latvijā. Pēteris Korsaks fotomirklī fiksējis abu atkal sastapšanos pēc 50 gadiem. Tādu stāstu ir daudz. Par šo un citiem izstādes atklāšanas pasākumā stāstīs izstādes autors.



Pēteris Korsaks ir viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja izveidotājiem, kurš no sava pusgadsimta ilgā darba mūža, 40 gadus veltījis latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei, turpinot to darīt arī šobrīd. Pētera Korsaka devums latviešu fotomākslā pat grūti apjaušams. Viņš ir līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas fotomākslai veltītajai grāmatai Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas (1985). Viņa nopelnu pūrā ir fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera “izcelšana” no aizmirstības, izstāde ar unikāliem materiāliem par cēsinieku, kara reportieri Jāni Džonu Doredu un vēl daudzi nezināmi fakti Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Šobrīd autors pievērsies tēmai par represijās cietušajiem fotogrāfiem un kara reportieriem. Daudzu gadu garumā Korsaks pētījis pasaulē mazākās fotokameras VEF MINOX vēsturi, sameklējis izgudrotāju Valteru Capu. Viņa fotoportrets arī būs skatāms šajā izstādē.

Pēterim Korsakam nekad nav bijis vienaldzīgs savas dzimtas un tautas liktenis kopumā. Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja noskatīties arī videofilmu "Jel balsi paceliet, kas dzīvi palikuši" par fotomākslinieka dzimtu un tās traģiskajām likteņgaitām.

Pēteris Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas fonda pirmais stipendiāts Latvijā (1988), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Taču kā visdārgākais apbalvojums ir un paliek tautas mīlestība, ko viņš ar savu pašaizliedzīgo mūža darbu godam nopelnījis.



PIRMĀ LATVIJAS TAUTASDZIESMU NAKTS CĒSĪS


Šogad Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar biedrību “Ziemupīte” organizē Pirmo Latvijas Tautasdziesmu nakti, kas norisināsies Pils laukumā 19. maijā no plkst. 18:00 – 2:00. Pirmā Latvijas Tautasdziesmu nakts būs pasākums, kurā teju visas nakts garumā skanēs tautasdziesmas no tradicionāla dziedājuma līdz post-folklorai, no klausīšanās līdz kopā dziedāšanai. Visas nakts garumā paredzēts tradicionālais amatnieku tirdziņš ar darbnīcām bērniem un pieaugušajiem.

Savu dalību apstiprinājušas folkloras kopas un grupas – Ilgi, VILKI, Saucējas, DELVE, PĒRKONVĪRI, JOSTA, Rāmi Riti; Inese Kozuliņa, ImantaDimanta UN DRAUGI u.c.

Ar šo pasākumu Cēsu muzejs aizsāk jaunu tradīciju – Latvijas Tautasdziesmu naktis. Nemateriālā kultūras mantojuma – tautasdziesmu un amatu prasmju – popularizēšanu.

Tautasdziesma ir mūsu tautas identitātes šūpulis, tagadne un ieskats – pamats nākotnei. Tā vēsta par mūsu tradīcijām, māca sadzīvot ar apkārt notiekošo, pieņemt to, kas jāpieņem, saskatīt un saklausīt to, kas esam, kā arī māca izdzīvot. Tas ir mūsu tautas kods.

Galvenajā skatuvē Pils laukumā uzstāsies folkloras kopas, grupas un apvienības, tādējādi popularizējot tautasdziesmu no tradicionāla izpildījuma līdz post-folklorai, kuras pamatā ir tautasdziesma mūsdienīgākā apdarē. Piedaloties latviešu tradicionālās dziedāšanas grupai SAUCĒJAS, dziedātājai Aleksandra Spicberga, vīru kopai VILKI, grupai IMANTA DIMANTA UN DRAUGI, PĒRKONVĪRI un IĻĢI. Lai dziesma nepārtrūktu, būs sasaukšanās un sadziedāšanās, tādējādi veicinot arī norises vietas kustīgumu un publikas iesaistīšanos.

Nakts sadziedāšanās, kura norisināsies Vecā Alus Brūža teritorijā sniegs iespēju ikvienam būt pasākuma un mirkļa veidotājam, iesaistoties ar savu tautasdziesmu, savu spēka dziesmu. Pasākumā piedalās Koklētāju ansamblis BALTI, tautas mūzikas pārvaldnieki un zinātāji Aīda Rancāne un Andris Kapusts, muzikālā apvienība RĀMI RITI un folkloras kopa DELVE. Mijoties dziesmām skanēs arī stāstu un ritmu apvienības projekts „Brīnumpasaka”, kura pamatā ir latviešu tautas pasaku stāstīšana.
Cēsu muzejs aicina ikvienu iesaistīties un būt kopā jaunas tradīcijas tapšanā.

Ieeja pasākumā bezmaksas.
Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar idejas autoru un iniciatoru biedrību “Ziemupīte”, lai veicinātu kultūras skatījuma mijiedarbību.

Pasākums top ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centra” atbalstu.
KLAVIERMŪZIKAS KONCERTS
CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
 
Sestdien, 2018. gada 12.maijā plkst.16:00 Izstāžu namā notiks klaviermūzikas koncerts, veltīts Lietuvas un Latvijas 100 gadei.

Koncertā muzicēs  V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāzijas un Valmieras Mūzikas skolas jaunie pianisti, skolotājas Asta Kapučinskienė, Loreta Mažulytė, Kornelija Petkutė, Jolanta Sriubiškytė, Inga Ūsienė un Ritma Pētersone-Cepīte.

Ar V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāziju Valmieras Mūzikas skolas skolotāju Ritmu Pētersoni-Cepīti  saista sadarbība un draudzība  jau 12 gadu garumā - no 2005. gada, kad X Starptautiskā jauno pianistu konkursa Valmierā žūrijā strādāja skolotāja Asta Kapučinskienė. Mākslu ģimnāzijas audzēkņi piedalījušies vairākos Valmieras jauno pianistu konkursos. Pagājušā gada rudenī valmierieši viesojās V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāzijā, kur notika notika koncerts un  meistarklase.



Baltā galdauta svētki Cēsīs

Cēsniek, 4. maijs ir Tavi svētki!
Šajā dienā pirms 28 gadiem tika atjaunota Latvijas neatkarība, un ikviens aicināts to svinēt, kopā ar savu ģimeni, draugiem, kaimiņiem pulcējoties pie balti klāta galda, lai godinātu savas valsts pastāvēšanu un tos, kuri palīdzējuši Latviju veidot un nosargāt, dalītos atmiņās par neatkarības atjaunošanas laiku, pārrunātu ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei.

Šogad 4. maijā apmeklē Cēsu Vēstures un mākslas muzeju bez maksas. Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene, tāpēc uzkāp Cēsu pils tornī, kur plīvo Latvijas karogs, uzņem foto ar karogu un dalies ar to sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus #cēsis un #LV100.

Plkst. 11.00 un 14.00 gaidīsim Tevi muzejā, kur būs iespēja kopā ar gidu iepazīties tuvāk ar mūsu karoga vēsturi un savām acīm skatīt vecāko zināmo Latvijas valsts karogu.

Plkst. 16.00 koncertzālē “Cēsis” koncerts "Sadziedāsim par Latviju". Koncerts veidots kā tautas sadziedāšanās svētki un tajā piedalīsies Cēsu Kultūras un Tūrisma centra jauktie kori “Beverīna” (diriģenti Jurģis Cābulis, Aivis Greters), “Wenden” (diriģente Marika Slotina-Brante) un “Vidzeme” (diriģente Olita Neimande), vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” (vadītāja Ilze Grinfelde) un Cēsīs iemīļoti solisti – Gunita Bārda, Rihards Saule, Una Aizgale un Nauris Indzeris. Pēc koncerta visi aicināti turpināt svētku svinēšanu ballē kopā ar pūtēju orķestri “Cēsis” (diriģenti Jānis Puriņš un Tālivaldis Narvils).
Koncerta režisors ir Māris Bezmers, muzikālais vadītājs – Emīls Zilberts un korus diriģēs Marika Slotina-Brante. Koncerta pavadošajā grupā spēlēs Mārtiņš Roziņš – taustiņi, Emīls Zilberts – bungas, Raivo Ozols – bass, Jānis Rolmanis – ģitāra.

Baltā galdauta svētkus var svinēt jebkur – pilsētā vai laukos, mājas pagalmā vai mežā, uz zemes vai uz ūdens, Latvijā vai citur pasaulē. Galvenais šajos svētkos būt kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem un atcerēties, ka Latvija nav nejaušība, bet gan mūsu visu kopīgs lēmums, izvēle, brīvība un arī atbildība.

Šajā dienā uzklāj baltu galdautu un aicini kopā svinēt savus radus, draugus, kaimiņus. Ja esi iecerējis ko neparastāku un lielāku, ļauj par to uzzināt citiem, pievienojot savu pasākumu kopīgajā Baltā galdauta svētku pasākumu programmā: https://lv100.lv/programma/kalendars/balta-galdauta-svetki-2018/

Ieeja bez maksas. Bet ikvienu, kurš vēlas apmeklēt koncertu, aicinām iepriekš izņemt ieejas kartes Biļešu paradīzes kasē, sākot no š.g. 20.aprīļa. Viena persona var izņemt ne vairāk kā 5 ieejas kartes.

Cēsu Izstāžu namā
14. aprīlī plkst. 15.00 tiek atklāta
Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas
pedagogu darbu izstāde “Zīmējums”


Izstādē tiks eksponēti dažādi mākslas veidi:
glezniecība, grafika, tēlniecība, foto, multimediju māksla.


Bieži vien mēs spēlējamies ar jēdzienu “zīmējums” plašākā nozīmē – filozofiskā, asociatīvā. Arī latviešu valodā šo vārdu mēs lietojam dažādos gadījumos – zīmējas sabiedrībā, iezīmējas pret vakara debesīm, sazīmēt starp citiem. “Zīmējumu” izstādes idejas autore Madaras Gulbis rekomendē uztvert ne tikai kā mākslas darba pirmo uzmetumu vai atsevišķu mākslas žanru, bet kā metaforu, domājot par jēdzieniem: sākums, pārmantojamība, pamatīgums, profesionalitāte, radošums, izpausme. Tie ir būtiski aspekti tik ļoti dažādajiem māksliniekiem, kurus vieno arī pedagoģija, viena no viņu darbības sfērām mākslā, jo ekspozīcijā redzamo darbu autori ir skolotāji Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Nacionālās Mākslu vidusskolas (NMV) Jaņa Rozentāla Mākslas skolā (JRMS). Daudzi no viņiem tur ir mācījušies un ieguvuši zināšanu  pamatus, lai atraisītos savā pasaules redzējumā un to attēlotu izvēlētajā mākslas veidā.


Izstādē, akcentējot zīmējuma dažādo nozīmi un izpausmi mākslā, eksponēti:
Gleznotāju - Ineses Siliņas, Ievas Spalviņas, Baibas Vegeres, Vitas Jurjānes, Ievas Tarandas, Madaras Gulbis, Kristīnes Markus, Raita Hroloviča, Jāņa Dukāta, Jāņa Ziņģīša, Elitas Svikles, Zīles Ziemeles un Ievas Putniņas;
Grafiķu - Maijas Dragūnes, Ināras Garklāvas, Baibas Dambergas, Ilgneses Avotiņa;
Fotomākslinieku - Raimo Lielbrieža, Mārtiņa Lablaika; 
Tēlnieka Edgara Oša;
Multimediju mākslinieku - Alvja Misjūna, Kaspara Groševa darbi.

Šī izstāde apliecina, ka zīmējums ir avots, dvēsele un kopsaucējs visiem mākslas veidiem. Zīmējums ir kā durvis, caur kurām var piekļūt visdažādākajām mākslas izpausmēm un tās realizēt.




Cēsu muzejs  Starptautiskajā galda spēļu dienā
7. martā  plkst. 14.00
aicina uz spēļu pēcpusdienu izstādē Kauliņi ir mesti...

“CĒSINIEKU GALDA SPĒLES” 

Iepazīsim un spēlēsim Cēsu 1. pamatskolas radītas galda spēles! Tās ir jautras, izzinošas, labirintiem bagātas un patriotiskas, gluži kā paši spēļu izgudrotāji - mazie cēsnieki, 1. pamatskolas 4. klases skolēni.

Nāc kopā ar ģimeni, draugiem, ienirsti spēļu pasaulē un sasniedz uzvaras prieku!


UZZIŅAI
2017. gada nogalē Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta unikāla galda spēļu vēsturei veltīta izstāde “Kauliņi ir mesti..”, kurā ir eksponētas 19.gs.beigu – 20.gs.beigu spēles no Daces Cepurītes un Tāļa Pumpuriņa privātkolekcijas. Galda spēļu privātkolekcija ir lielākā Baltijas valstīs un Cēsu muzejā tā eksponēta pirmo reizi. Galda spēļu izstādi atbalsta Latvijā un Pasaulē populārais galda spēļu zīmols “Brain Games”, kuri ir radījuši augsti apbalvoto galda spēli “Ice Cool”, kas atzīta par Pasaulē labāko galda spēli bērniem 2017.gadā, šo un daudzas citas “Brain Games” ražotās spēles var izspēlēt izstādes interaktivitāšu sadaļā –  “bērnu stūrītī”. Izstāde “Kauliņi ir mesti..” apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Bēniņu zālē, līdz 3. jūnijam.


UZ TIKŠANOS CĒSU MUZEJĀ!

Ieejas maksa pasākumā 3 EUR (pieaugušie), 2 EUR (bērni, skolēni, pensionāri),
Ģimenes ieejas biļete  7 EUR (2 pieaugušie un bērni – skaitu neierobežojam).

IZSTĀDES CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
Vilnis Heinrihsons “Viņa atnākšanas spožums” un
Anda Poikāne “Litānija”



Cēsu Izstāžu namā 10. martā plkst. 15.00 tiks atvērtas divas izstādes:
Vilnis Heinrihsons “Viņa atnākšanas spožums” un Anda Poikāne ‘’Litānija’’.

Vilņa Heinrihsona izstādes koncepcija ir metaforisks ceļojums krēslas zonā. Tie ir apgabali, kuriem cilvēka racionālais prāts nepiekļūst: ticība, karš, vīzijas.

Ekspresionistisko darbu galvenais personāžs ir citreiz ticīgais, citreiz karotājs, kurš rauga savu ceļu un tiek mijkrēšļa pasaules izgaismots. Atturīgā formā izstādē iestrādāti motīvi ar kristīgās ticības tēmām un militārajiem konfliktiem, kas kaluši Latvijas pagātni. Došanās karā ir iniciācijas ceļojums. Karavīri, kuri dodas karā iesaukti, un mocekļi, kas seko savam aicinājumam, lai cīnītos par taisnīgu lietu; viņi atgriežas no kara izmainīti, ja atgriežas, citreiz apskaidroti. …..un aicina skatītāju nesteidzīgi iestigt un uzkavēties gleznu vidū.
Skaņa – zemas basīgas skaņas, attāla kauju duna, artilērijas zalves, dabas skaņas, kā arī 6 Bībeles fragmenti, kuri ieskanēsies apmēram desmit minūtēs reizi.

Autors darbus veidojis, izmantojot dažādu tehniku (eļļa, akrils, pasteļi, dažādas faktūrpastas, tuša un citi grafiskie materiāli) sajaukumu.

Izstāde tiek rīkota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
 


LITĀNIJA (grieķu val. „litaneia” – ‘lūgumi’; lat. „litania”) – dažādu veidu lūgšanas, kurās lūgumi un saucieni, vēršanās pie Dieva vai svētajiem ir papildināti ar izsaucieniem vai lūgumiem, kuri atkārtojas. (katolis.lv)
“Visvienkāršākās un patiesākās lietas nav vārdiem aprakstāmas, zināšanas var nodot arī klusējot.
Īsti vārdi, nākuši no sirds, ir veldzējoši kā lietus izkaltušai zemei.
Lūgšanas, kas plūst cauri laikiem, ir dzīvas dziesmas starp pārejošo un mūžīgo. Mēs esam dalībnieki.”

Andas Poikānes Izstādei “LITĀNIJA” ir trīs daļas “Marijas mistērija”, “Kara cilvēki” un “Ekvinokcija”. Tajā apskatāmi terakotas (apdedzināta māla) un papīra objekti un skulptūras, litogrāfijas un zīmējumi, kā arī video darbi, kuru līdzautors ir Raitis Vulfs.

Māksliniece izsaka pateicību atbalstītājiem: Vaidavas keramikas ražotnei “Rebeka”, “Rolavas keramikai”, SIA “Krastmaļi sēklas” un visai ģimenei un draugiem.







“Pēc avenēm” – ģimenes diena muzejā!



Cēsu muzejs 4. martā no plkst. 11:00 līdz 15:00 aicina
visus interesentus uz Ģimenes dienu muzejā,
kam dots pavasarīgs nosaukums – “Pēc avenēm!”.

Kas var būt labāks kā pavadīt dienu kopā ar ģimeni jautri spēlējoties
un gūstot jaunus iespaidus un zināšanas!


Kopā ar Cēsu teātri atdzīvosies mūsu muzeja galda spēļu izstāde “Kauliņi ir mesti..”, kur aktieri iejutīsies dažādos spēļu tēlos, sagatavos jautrus uzdevumus un izklaides, kā arī apmeklētājiem būs iespēja tikt pie garšīga pārsteiguma. Gaidīsim gan lielus, gan mazus – jautrus mirkļus garantējam!

Ieejas maksa ģimenes dienā: 2 EUR (bērni, skolēni, pensionāri), 3 EUR (pieaugušie), īpašais piedāvājums Ģimenes ieejas biļete pasākumā EUR 7 (2 pieaugušie un bērni – skaitu neierobežojam)

Uz tikšanos Cēsu muzejā!

Uzziņai:
Aizgājušā gada nogalē Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta unikāla galda spēļu vēsturei veltīta izstāde “Kauliņi ir mesti..”, kurā ir eksponētas 19.gs.beigu – 20.gs.beigu spēles no Daces Cepurītes un Tāļa Pumpuriņa privātkolekcijas. Galda spēļu privātkolekcija ir lielākā Baltijas valstīs un Cēsu muzejā tā eksponēta pirmo reizi. Galda spēļu izstādi atbalsta Latvijā un Pasaulē populārais galda spēļu zīmols “Brain Games”, kuri ir radījuši augsti apbalvoto galda spēli “Ice Cool”, kas atzīta par Pasaulē labāko galda spēli bērniem 2017.gadā, šo un daudzas citas “Brain Games” ražotās spēles var izspēlēt izstādes interaktivitāšu sadaļā –  “bērnu stūrītī”. Izstāde “Kauliņi ir mesti..” apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Bēniņu zālē, līdz 3.jūnijam.









CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ
SPĒĻU PĒCPUSDIENĀ
DAMBRETE UN ŠAHS

17. februārī plkst. 14.00 Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē
izstādē “Kauliņi ir mesti…”

Šahs un dambrete ir spēles domāšanai. Ziņas par šaha priekšteci aštapadu aprakstītas Austrumindijā. Vēlāk, 6. gs. Indijā spēlēja čaturangu – četru armiju cīņu. Tad spēlēja izmantojot metamos kauliņus. Arābu pasaulē un Krievzemē spēli iepazina 9. gs. Eiropā 15. gs. izveidoja tādus šaha pamatnoteikumus, kādus tos pazīstam mūsdienās.

Programmā:
•    Stāsts izstādē par spēļu kolekciju. Vēsturnieka T. Pumpuriņa īpašs stāsts par  ievērojamiem šahistiem latviešiem, par 1851. gada Nemirstīgo partiju, ko izspēlē katru gadu. Lielajā šahā iekļuvis arī cēsnieks – Edvīns Ķeņģis.

•    Mācīsimies spēlēt dambreti. Ja jutīsies drošs, varēsi piedalīties dambretes miniturnīrā. Balva nodrošināta!

•    Nardi, bekgemons, triktraks, pufs – nosaukumu daudz, bet spēles pamatprincipi vienādi. Iemācīsimies nardu pamatgājienus. Saku droši – tas ir interesanti!

Vari nākt ar savu spēles galdiņu. Partneri satiksi spēļu pēcpusdienā!

Dalības maksa pasākumā EUR 3 (pieaugušie) un EUR 2 (skolēni, pensionāri, Cēsu Drauga kartes īpašnieki)





IZSTĀDE “ES MĪLU BALTO SNIEGU UN CITU VAIRS NEKO”

Izstāde apskatāma Izstāžu namā no 1. februāra

Vai zini, kur ieraudzīt mirdzošu sniegu, sajust mieru un klusumu? Tas  ir redzams Cēsu Izstāžu namā dažādu paaudžu mākslinieku darbos. Šeit pārstāvēti spilgti ainavas žanra pārstāvji – Janis Rozentāls, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas izveidotājiem un Vilhelms Purvītis, pirmais,  kas savā mākslā  pievērsās Latvijas dabas attēlošanai, kā arī  Biruta Baumane un Ģederts Eliass, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem,  tautā populārais un mīlētais Leo Kokle,  konsekventais pasteļglezniecības kopējs latviešu mākslā  un tikai mākslai dzīvojošais  Voldemārs Irbe- Irbīte un Ludolfs Liberts, kurš daudz gleznojis  dzimtenes ainavas.  Apskatāmi arī Purvīša skolnieka Kārļa Melbārzda un Jāņa Pauļuka darbi, kā arī, mazāk zināmi, bet ne mazāk sniega krāsainību un dabas smalkumu attēlojošu mākslinieku – Arnolda Griķa un Kārļa Rozena gleznojumi. Izstādes apmeklētājiem atklājums būs Nikolaja Kūlaiņa noskaņu darbi  un  19.gs. beigās  20. gs. sākumā  Baltijā populārā  salonmākslinieka Jūliusa Kleversa darbi.

Skatītājs varēs vērtēt, kā ir vai nav mainījusies glezniecības maniere  jaunāku paaudžu mākslinieku darbos:  mākslinieces, kas nebaidās no dabas glezniecības Daces Lielās, Vijas Zariņas,  kuras interešu lokā ir Latvijas ainava, krāsu koloristes,  cēsnieces  Lailas Balodes un pavisam jaunā,  pagājušā gada SEB bankas stipendiāta  Kristapa Priedes darbos.

Izstāde tapusi ar  Mūkusalas Mākslas salona  līdzdalību.


IVANDAS SPULLES-MEIERES UN SANITAS MICKUS
KOPIZSTĀDE “CITA MEDITĀCIJA”


Izstādes apskatāma Izstāžu namā no 1. februāra

Izstādes nosaukums nav nejaušs, mākslinieču izstāde “Cita meditācija” iezīmē iespējami citu personības šķautni, caur kuru tiek parādīta mākslinieču spēja atklāt mākslinieciskos meklējumus, savienojot dažādus materiālus, krāsu un formu, līniju un punktu, faktūru un struktūru un citas mākslinieciskas izpausmes.
Abas mākslinieces beigušas Latvijas Mākslas akadēmiju. Satikušās un paralēli profesionāli strādājušas, kopjot katra savu daiļradi, mākslas valodu  un māksliniecisko pašizpausmi.

Sanita Mickus dzimusi Valmierā, mācījusies Rēzeknes lietišķās mākslas  vidusskolā, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, keramikas nodaļu 1997.gadā. Strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par dekoratori, kā arī māca zīmēšanu un veidošanu bērniem Pirmsskolas estētikas skolā “Tince” Rīgā.
Izstādēs piedalās no 1996.gada, 2002. gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā / rekomendē P. Martinsons un A. Mīlbreta /. Darbojusies darbnīcā “Ķīpsalas keramika”. Tagad darbnīcā “Logs”. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, ASV un citur.

Sanita Mickus izstādē sevi piesaka ar trīsdimensionāliem keramikas mākslas objektiem. Daļa no šiem objektiem ir ar praktisku funkciju, tomēr skatītāja uzmanību vēlētos vērst uz keramiku kā mākslas formu, kurā var novērtēt keramikas materiālu dažādību un mākslinieces domu lidojumu un profesionalitāti. Mākslas darbi veidoti no keramikas materiāliem: akmensmasas, māla un šamota.

Ivanda Spulle-Meiere dzimusi Jelgavā,  mācījusies Rīgas lietišķās mākslas  vidusskolā, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, keramikas nodaļu 1997.gadā. Strādā LLU, TF, IMI par lektori un Dobeles mākslas skolā par skolotāju- vistiešākā saistībā ar krāsu, plakni un  formu- mācot daudzveidīgus, mākslinieciskus izteiksmes veidus, iespējas un pielietojumu. Saviem  studentiem- topošajiem mājturības un vizuālās mākslas skolotājiem un dizaineriem māca kompozīciju un krāsu mācību, formas dizainu, gleznošanu, tēlotājmākslu un stikla, porcelāna apgleznošanu, kā arī mākslas skolā- veidošanu, kompozīciju un keramiku.

Izstādēs piedalās no 1993.g., 2000. gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā / rekomendē- G.Krollis un D.Lesiņš/ No 2009.gada Jelgavas mākslinieku biedrībā. Darbi eksponēti  Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Taivānā u.c. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Japānā, Norvēģijā, Vācijā u. c.

Ivandai patīk materiālu un izteiksmes veidu daudzveidība, to savienojumi un salikumi. Iedvesmo porcelāna baltums, virpotu formu elegance, māla plastika, papīra bezgalīgās iespējas un zemes pamatīgums. It kā pretruna materiālu dažādībā, bet ir iespējams šo atšķirību samierināt. Zīmē uz papīra, porcelāna, stikla un auduma, tāpat kā domās un sajūtās. …izjūtas, noskaņu krāsas, kas sakrājas ikdienā cenšas izteikt dažādos materiālos un tehnikās. Sajūsmina grafikas elegance, māla vieglums un stikla caurspīdīgums tikpat ļoti, cik pienaini balts matējums…izliektas līniju stīgas tikpat, cik saskanīgi vārdi un darbi. Citā meditācijā atklāj materiālu savienojumus- papīrs, māls, koks, stikls, metāls ar grafiku, krāsu un formas papildinājumiem – „otrā iespējā uzelpot” priekšmetiem, sajūtām un lietām…






CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ
SPĒĻU PĒCPUSDIENA
IZSTĀDĒ “KAULIŅI IR MESTI…”


 Spēļu pēcpusdiena 27. janvārī plkst. 14.00 
Jaunās pils 4. stāva izstāžu zālē


   Programmā:
       Stāsts par padomju laika spēli “Tavi paziņas” un par citām spēlēm 19. un 20. gadsimtā. Arī par romiešu laika metamajiem kauliņiem.

      Spēlēsim dažādas spēles – jau iepazīto mankalu, spēli “Latvijai 100”, “Apceļo Cēsis” un Brain  Games atvestās spēles “Katanas ieceļotāji”, “Sabotieri” un citas.




Jā, - tā ir mana bērnības spēle! Tā izsaukušies vairāki izstādes apmeklētāji. Tā ir spēle "Tavi paziņas”, ko 1967.gadā izdeva rūpnīca “Straume”. Spēles laukumā uzzīmēti 1950. – 1960. gados labi pazīstami stāstu un pasaku varoņi.

Spēles izdošanai vajadzēja saņemt atļauju. Par apstiprināšanas gaitu aprakstīts avīzē “Padomju Jaunatne” (23.04.1967.) A. Liepas rakstā “Rotaļlietu gatavošana nav nekāda rotaļa” - “…atgadās vēl tādi kuriozi, kā, piemēram, ar galda spēles “Tavi paziņas” apstiprināšanu Tirdzniecības palātā. “Straume” izstrādājusi “riču rača” tipa spēli, kurā redzami bērniem jau pazīstami pasaku varoņi, arī Andersena pasakas varonis “Kailas karalis”. Tāds viņš tur soļo – plikiem stilbiem, valdnieka kroni galvā un zizli rokā. Nekā slikta. Tomēr atradās viens pārstāvis, kas palūdza - Karali apģērbt. Pagāja vairākas dienas līdz izdevās šo “tikumības sargu” pārliecināt, ka “Kailais karalis” nav spēles autora izdomāts.” Precizēšu – tā ir Andersena pasaka “Karaļa jaunais tērps”.

Spēlē pavisam attēloti 24 stāstu un pasaku personāži. No tiem vairāki nav atpazīti. Iespējams, ka Tu vari palīdzēt noskaidrot attēlotos varoņus.

Dalības maksa pasākumā EUR 3 (pieaugušie) un EUR 2 (skolēni, pensionāri, Cēsu Drauga kartes īpašnieki)


MEISTARKLASE – KOKA AUSKARU GATAVOŠANA

Aicinām uz šā gada pirmo meistarklasi
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, 28.janvārī plkst. 13:00,
kas būs veltīta Koka auskaru gatavošanai.

Meistares – Ievas Morozas – vadībā izgatavosim burvīgu rotu gan ikdienai, gan svētkiem.

Koka auskaru izgatavošana – koka aplīšu apgleznošana, apstrāde, pērlīšu šūšana, līmēšana un galā auskaru āķu pievienošana. Koka auskarus iespējams izgatavot pēc savas gaumes – izvēlēties krāsu, izzīmēt, apgleznot auskarus. Auskari ir lielisks aksesuārs, kas ļauj izcelt personību.
Radošo tikšanos vadīs Ieva Moroza, kura darbojas ar zīmolu Deered.  Deered izmanto augu nospiešanas tehniku ar papardēm un apģērbu apgleznošanu ar roku, uz katra apģērba radot briežus. Zīmols darbojas kopš 2013.gada.

Meistarklase norisināsies Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Jaunajā Pilī, semināru zālē. Nodarbības cena – 12 EUR (maksā ietilpst darbnīcas materiāli un meistara konsultācija).

Dalībnieku skaits ierobežots. Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz – muzejs@cesis.lv vai pa tālr. 26996630
Uz tikšanos Cēsu muzejā!






Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sāk jaunu pasākumu ciklu

SPĒĻU PASAULE MUZEJĀ




13. janvārī plkst. 14.00

PIRMAIS TURNĪRS - “STRATĒĢISKĀ SPĒLE MANKALA. “

•    Spēļu labirints izstādē “Kauliņi ir mesti… Galda spēles Latvijā un pasaulē 19.-20. gs.", iepazīstot spēļu vēsturi.

•    Nāc un iemācies spēlēt MANKALU!  Spēles iepazīšana un izmēģināšana.

Ieejas maksa:  3.00 EUR











Izstāde

Kad pasaule pārvēršas pasakā…
Ērika Zvirbuļa fotogrāfijas 

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
15. decembrī plkst. 16.00
tiks atklāta Ērika Zvirbuļa fotogrāfiju izstāde
“Kad pasaule pārvēršas pasakā…”.

Izstādē apskatāmos darbus vieno dabas pasakainais skaistums
ziemā Vidzemes ainavā.

 

Izstādē pārsvarā ir aplūkojamas melnbaltās fotogrāfijas, kuru elegance un šarms tik ļoti piestāv ziemas ainavai ar sarmotiem kokiem, zāles un smilgu stiebru siluetiem.

Fotogrāfs Ēriks Zvirbulis ir dzimis cēsinieks, dzīvo vectēva celtajā mājā un Cēsīs šobrīd ir pazīstams kā kalendāru izdevējs un fotokluba “Cēsis” aktīvs dalībnieks.

Ēriks Zvirbulis ar fotografēšanu aizrāvies jau no pamatskolas gadiem, mācoties Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā un Zosēnos, kad pirmais fotoaparāts bija paša iegādātais padomju laika “Smena”. Vēlāk, mācoties Murjāņu sporta skolā, ar lielu aizrautību un dažādiem eksperimentiem tapušas pirmās krāsainās fotogrāfijas skolas fotolaboratorijā. Bet pieredze un tā īpašā fotografēšanas gudrība un izjūta nāca vēlāk, strādājot apgāda “Jāņa sēta” tipogrāfijā, vēlāk izdevniecībā, kur prasības pēc kvalitatīvām bildēm bija ļoti augstas.

Par savu ceļu fotogrāfijā Ēriks Zvirbulis stāsta: “Pētīju labāko meistaru bildes un mācījos kompozīciju un citas gudrības. Nesen bija izdoti albumi “Gauja”, “Daugava”, “Dzintarkrasts”. Regulāri Gētes institūta bibliotēkā ņēmu “Foto Magazin” žurnālus ar pasaules labāko fotogrāfu bildēm un mācījos fotografēt.” Kopš 2000. gada Ēriks Zvirbulis strādā paša dibinātajā uzņēmumā “Apgāds Vidzeme”, katru gadu izdodot vismaz desmit dažādus kalendārus ar paša fotogrāfijām un māksliniecisko noformējumu.

“Zilas debesis, žilbinošs sniegs, kontrasti un tā ir mūzika dvēselei. Sniegs, saule un sarma, baltās un pelēkās, mirdzošās un reizēm dūmakainās krāsas ziemā iedvesmo”, tā par savām izjūtām fotografējot ziemu saka Ēriks Zvirbulis. Kaut arī Ērikam vairāk patīk tieši krāsainās fotogrāfijas, šajā izstādē to īpašo sajūtu fotogrāfs ir atradis melnbaltajā fotogrāfijā. Tā uzrunā ar visu sirdi un dvēseli.

Izstāde atvērta Jaunās pils semināru zālē no 15. decembra.

Cēsu Izstāžu namā
no 15. decembra būs skatāmas divas izstādes 

Arta Nīmaņa “Saule un mēness” un “Mantojums. Art Cēsis”



Stikla mākslinieks un dizainers Artis Nīmanis savu profesionalitāti un māksliniecisko rokrakstu ir veidojis un attīstījis jau vairāk kā 20 gadu garumā, dziļi iepazīstot stikla materialitātes īpašības, izkopjot savu autortehniku un atklājot inovatīvas stikla apstrādes metodes. Arta Nīmaņa mākslinieciskās izteiksmes amplitūda ir plaša. Viņš ir zīmola “an&angel” trauku galvenais dizainers. Paralēli turpina veidot arī dizaina objektus, rada rotas (zīmols GLASS MUSE), kā arī realizē dažādus eksperimentālus projektus, tai skaitā kinētiskus. 2013. gadā kopā ar Gati Vasiļjevu radīja pirmo pasaulē funkcionālo stikla divriteni, ko vēlāk savai pastāvīgajai ekspozīcijai ir iegādājies Šanhajas stikla muzejs. Arta Nīmaņa darbības spektrā ir arī monumentālāki projekti – funkcionālas un dekoratīvas stikla dizaina detaļas interjeram un arhitektūras objektiem, ekskluzīvas vitrāžas, apgaismes ķermeņi un virsgaismas risinājumi. Pēdējos gados savu darbu veidošanā mākslinieks arvien vairāk izmanto novatoriskas stikla apstrādes tehnoloģijas, kas aizgūtas no mūsdienu kosmosa tehnoloģiju industrijas. Tās pielieto arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA). Artis Nīmanis piedalījies grupu un personālizstādēs Eiropā, Amerikā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Krievijā, Ķīnā, Singapūrā, Meksikā un Japānā. Personālizstāde FRAGILE Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ieguva Latvijas Televīzijas un Radio gada balvu “Kilograms kultūras 2016” kategorijā “Vizuālā māksla”. Starptautisku atzinību guvušā mākslinieka jaunākie oriģināldarbi pirmo reizi tiks prezentēti izstādē “Saule un mēness” Cēsīs, bet 2018. gadā tie ceļos tālāk uz Arta Nīmaņa personālizstādēm Dānijā, Somijā un Japānā, kur skatītājiem būs iespēja iepazīt un izjust stikla maģisko un arhetipisko dabu, kā arī vienlaicīgi piedzīvot ceļojumu sevī. Izstādes tēma tiek veltīta Latvijas simtgadei. 100 gadu laikā ikdienu no rīta aust saule un vakarā debesjumā lec mēness. Latvija ir piedzīvojusi gan gaišus, gan tumšus laikus. 50 gadus esam bijuši nebrīva valsts, bet tas mūs ir veidojis stiprus. Bez pagātnes pieredzes nebūtu tagadnes. Arta Nīmaņa stikla mākslas darbi kā spoguļi sniegs ikvienam iespēju ieskatīties savā atspulgā, esot šeit un tagad. Tas, ko katrs tur saskatīs, būs individuāli, bet dzimtas un tautas vēsture vijas cauri gadiem un atstāj mūsos visos savus nospiedumus. Šodien mēs esam tie, kas veido nākotni. Artis Nīmanis to veido savos stikla mākslas darbos.

“Mantojums. Art Cēsis”
No 2012. gada “Art Cēsis“ rīko vasaras skolu – meistardarbnīcas gleznotājiem. Šajās darbnīcās profesionāliem māksliniekiem ir iespēja bagātināt savas zināšanas glezniecības tehnoloģijā un gūt jaunus izaicinājumus radošajā darbā, skolotāja, ikonu gleznotāja, restauratora un seno glezniecības tehnoloģiju meistara Dmitrija Laščetko vadībā.Izstādē ar meistardarbnīcā tapušiem darbiem piedalīsies gleznotāji Laima Bikše, Jānis Blanks, Jānis Dukāts, Andris Eglītis, Ritums Ivanovs ar dēliem Rasmusu un Krišjāni, Arta Kalniņa, Reinis Liepa, Dāvis Ozols, Kristīne Rozenberga, Ansis Rozentāls, Signe Vanadziņa, Zīle Ziemele un Dmitrijs Laščetko.


KAULIŅI IR MESTI…
GALDA SPĒLES LATVIJĀ UN PASAULĒ 19. – 20. GS.


Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
Jaunās pils Izstāžu zālē 8. decembrī plkst. 15.00


Izstāde veidota tā, lai radītu jaukas atmiņas, patīkamas emocijas par pavadīto laiku kopā ar tēti un mammu, brāļiem un māsām vai draugiem, spēlējot galda spēles. Ieinteresēt bērnus spēlēt galda spēles, kas izklaidē, dod barību prātam, iededz kaislības, dod iespēju realizēt savstarpējo komunikāciju un sacensības garu.

Galda spēļu vēsture aizved mūs senajās Austrumu civilizācijās un Eiropas sākotnē vēl daudzus gadsimtus pirms mūsu ēras. Tajā laikā radītās galda spēles cauri viduslaikiem  nonākušas līdz mūsu dienām. Vēlāk radās jaunas spēles un paplašinājās spēļu tematika, sekojot līdzi zinātnes, tehnikas, literatūras jaunumiem.
Spēles noteikumos un tēmās atspoguļojas cilvēka priekšstati par pasauli. Spēles piederumi ir piesātināti ar daudzu gadsimtu gaitā radušos kultūru simboliku: spēles galdiņš kalpoja kā dzīves ceļa alegorija, metamie kauliņi – likteņa zīmes, figūras veidotas cilvēka silueta, vēlāk mašīnu siluetu veidā.

Galda spēlēs attēlota gan pasaules ģeogrāfija, gan politiskā situācija. Spēļu laukumos atdzīvojas pazīstami pasaku un stāstu varoņi. Populāras lauka spēles, piemēram, ķegļi, krokets, biljards, hokejs, basketbols pārveidotas galda spēlēs. Izveidota jauna galda spēle telpās – novuss. Galda spēļu daudznozīmība iziet ārpus sadzīves un pāriet sociālajā, garīgajā un mākslas kultūrā. Tām pievēršas pedagoģijas zinātne.

Izstādē var iepazīt dažādus spēļu veidus – dzirnavas, “zosu” jeb staigājamās spēles, loto, šahu, domino, dambreti, cirku, puzles, aplenkuma spēles. Īpaši akcentētas spēles, kas izdotas Latvijā. Liels pārsteigums ir Latvijā nopietna uzņēmuma – P. Mantnieka Kartogrāfijas institūta izdotās spēles 20. gs. 30. gados. Pirmo reizi vienkopus skatāmas rūpnīcas “Straume” izdotās galda spēles.

Spēlēšanās tradīcijas atspoguļojas parādot atsevišķu ģimeņu galda spēles. Sevišķi spilgti galda spēles kā kultūras fenomens ar ideoloģijas pieskaņu redzams Otrā pasaules kara laikā izdotajās spēlēs un komunistiskā režīma cenzētajās spēlēs. Bet visam pāri vēlme sacensties, kas rada aizrautību ikvienā spēlē.

Izstāde atvērta no 8. decembra Jaunās pils Izstāžu zālē 4. stāvā.


ADVENTES LAIKA KAMERMŪZIKA CĒSU JAUNAJĀ PILĪ
Svētdien, 10. decembrī plkst. 18:00 Cēsu Jaunajā pilī
Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa aicina uz Adventa laika kamermūzikas koncertu.

Koncerta programmā būs dzirdama populāra klasiskā mūzika un tiks atskaņoti Mocarta, Baha, Johana Strausa, Persela, Riekstiņa un citu komponistu darbi. Koncertu skanīgi bagātinās soprāns Aija Veismane.

Ieeja 5,00 EUR, 3,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem, DRAUGA kartes īpašniekiem.

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un Cēsu Jaunajā pilī.




Lāčplēša dienas priekšvakarā 10. novembrī plkst. 16.00
Cēsu Izstāžu namā atklās izstādi
CĒSINIEKS LATVIJAS VALSTIJ:
Fotogrāfs Jānis Sūniņš un viņa dzimta


Izstāde turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts
jubilejas svētku laikā stāstīt, iepazīstināt un lepoties
ar mūsu pilsētas un novada CILVĒKIEM.
Šogad Jānis Sūniņš, fotogrāfs ar sirdi un dvēseli,
fotokluba “Cēsis” vadītājs, kurš jau 50 gadus turpina
veidot un kopt foto tradīcijas Cēsīs.


Lai fotografētu, ir jābūt apziņai, ka gribi to darīt…
Jānim Sūniņam šī īpašā apziņa un vēlēšanās fotografēt atnāca jau ļoti sen, vēl puikas gados, mācoties Cēsu 1. pamatskolā, kad pirmie fotomodeļi bija klases meitenes un draugi, bet pirmās fotogrāfijas – kontaktkopijas no melnbaltās platās filmiņas. Jāņa pirmais skolotājs fotografēšanas mākslā bijis kaimiņš no L. Katrīnas ielas nama, kur ģimene tolaik dzīvoja. Bet pirmā īstā fotografēšanas skola un rūdījums nāca vēlāk, iesaistoties 1959. gadā dibinātā fotokluba “Cēsis” darbībā.
Kopš 1967. gada Jānis Sūniņš ir fotokluba “Cēsis” vadītājs. Lekcijas un praktiskās apmācības fotoamatieriem,  ikgadējās brīvdabas fotoizstādes vismaz trīs reizes gadā pašu iekārtotajos divos  izstāžu pagalmos Rīgas ielā 15 (t.s. Vanadziņa mājas pagalms) un Kases ielā, starpklubu izstāžu darbība gan Vidzemes, gan Latvijas mērogā, Cēsīm nozīmīgi projekti, organizējot fotokonkursu izstādes “Cilvēks un dzimtene” un rezultātā Cēsis kļuva par Vidzemes zonas fotoamatieru centru. Kā īpašs fotokluba darbības kvalitātes rādītājs šajā laika periodā bija Tautas fotostudijas nosaukuma piešķiršana 1980. gadā.
Ieceres un tā īpašā aizrautība un degsme Jānim Sūniņam ir piemitusi vienmēr. Arī tagad, kopā ar saviem kolēģiem Cēsu fotogrāfiem turpinot iekļauties visai mainīgajā un dažkārt arī grūti  prognozējamā pasaulē. Kā apliecinājums tam ir fotokluba “Cēsis” darbības atjaunošana un aktualizēšana ar spožiem izstāžu projektiem kopš 2012. gada. Šo īpašo aizrautību un spēju sajust, cik īpaši  ir cilvēki, sava pilsēta ar daudzām aktivitātēm un dzīvotprieku redzēsim un sajutīsim Latvijas Valsts 99 gadadienai veltītajā Jāņa Sūniņa fotoizstādē.

Tava ģimene Latvijai svarīga – visās paaudzēs!
Jāņa Sūniņa dzimtas saknes Cēsīs un tās tuvākajā apkārtnē šodien jau iesniedzas sestajā paaudzē un katrai no tām ir stāstāms savs stāsts. Izstādē to iesāks Jāņa Sūniņa vectēvs Vilhelms Kalējs (1889 Kārļi-1969 Cēsis), kurš Latvijas izcīnīšanā Pirmā pasaules kara laikā piedalījās kā latviešu strēlnieku bataljona karavīrs, bet vēlāk Latvijas pirmās brīvvalsts laikā strādāja Cēsu pasta un telegrāfa kantorī un turpināja dienestu zemessardzē. Jāņa Sūniņa dzimtas arhīvā saglabāti un izstādē būs skatāmi unikāli dzimtas dokumenti, fotogrāfijas, vectēva rokrakstā gan Cēsīs, gan Pirmā pasaules kara laikā Krievijā rakstītie dziesmu albumi un ar lielu rūpību veidotie fotoalbumi, kuri stāsta par dzimtas ceļiem un likteņiem. Šobrīd dzimtas tradīcijas turpina kopt un veidot jaunākā paaudze – Jāņa Sūniņa mazmeita Sintija un trīs mazdēli Kristaps, Āris un Deivids.

Izstāde atvērta no 1o. novembra līdz 10. decembrim








IZSTĀDE
“FOTOGRĀFS JĀNIS GODIŅŠ UN VIŅA GLEZNU KOLEKCIJA”


Izstāde ir viena no divām šī gada izstādēm ciklā “Cēsnieki Latvijas valstij”.
Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils
semināru zālē 1. novembrī plkst. 16.00


Cēsinieki Jāni Godiņu pazīst kā fotogrāfu, kultūras un mākslas vērtību lietpratēju, grāmatu un mākslas darbu kolekcionāru un veiksmīgu makšķernieku. Viņš dzimis 1934. gada 25. aprīlī Gatartas pagasta Kalna Viļumos, mācījies Drustu pamatskolā, bet 1949.gadā izvests uz Sibīriju, no kurienes agriezies 1957.gadā un apmeties uz dzīvi Raunā. No 1961.gada Jānis Godiņš dzīvo Cēsīs. Viņš 20 gadus strādāja Cēsu Sadzīves pakalpojumu kombinātā par fotogrāfu, darbojās fotoklubā “Cēsis” un ar panākumiem piedalījās mākslas foto izstādēs. Jāņa Godiņa fotogrāfijas ir publicētas Latvijas un Cēsu presē, Cēsu Tautas teātra programmās un izstāžu katalogos.

Jāni Godiņu cienām un godājam. Viņu pazīst vairums to cēsnieku, kuru vērtību skalas augšgalā liekamas kultūrvēsturiskās vērtības.
Jāņa Godiņa mūža devumu vislabāk raksturo viņa paša vārdi:” ….. esmu centies būt noderīgs savai tautai, Dzimtenei un pilsētai”.


Izstāde apskatāma no 1. novembra līdz 1. decembrim



IZRĀDE „NO ROZENTĀLA”

CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ 23. OKTOBRĪ PLKST. 18.00

Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas. tapis nākamais
cikla iestudējums – izrāde par gleznotāju Jani Rozentālu (1866 – 1917)

Režisore: Paula Pļavniece

Dramaturgs: Ivo Briedis

Lomās: Rūta Dišlere (VDT) un Jānis Znotiņš

Māksliniece: Liene Pavlovska

Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis

Producē: Mūzikas un mākslas atbalsta fonds / www.kulturmarka.lv

Iecere īstenot izrādi par gleznotāju Jani Rozentālu ir likumsakarīgs turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda iestrādnēm un jau īstenotajām izrādēm šajā virzienā - veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Izrāde „No Rozentāla”  papildināja Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gada norises.

Janis Rozentāls:
"Kad es par maz kur eju, kā viesībās, ballēs, teātrī un citās vietās, tad priekš sevis, zinādams, aizbildinos ar to, ka man nav melno svārku vai naudas un laika, bet tas ir diezgan mazs iemesls un lielākais kavēklis ir kūtrība. Kustēties vajag, jo es redzu, kādus nelāgus augļus tāda istabā tupēšana izaudzina - pedantus, iedomīgus, vienpusīgus un netaisnus skābputras. Kamēr turpretim kustoties, dabū jaunus iespaidus, idejas un pamudinājumus, un, kas priekš jauna mākslinieka svarīgākais - darbus, protekcijas un iepazīšanas."

Biļetes ‘’Biļešu paradīzes’ kassēs/

Laila Baumane

                   
CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
KRISTĪNES LUĪZES AVOTIŅAS GLEZNU IZSTĀDE “ĢIMENE”

Cēsu Izstāžu Nams pēc renovācijas tiek atvērts ar
mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādi “Ģimene”.
Izstāde atvērta no 23. septembra līdz 5. novembrim

Kristīne Luīze Avotiņa ir  jauna un spilgta personība latviešu  mākslā, kuras talants novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Kristīne Luīze Avotiņa dzimusi mākslinieku dzimtā, kur glezniecība ir pārmantota. Vectēvs Harijs Kārkliņš bija gleznotājs, viņas mamma Ilze Avotiņa un māsa Katrīna Avotiņa ir gleznotājas. Mākslinieces rokraksts ir tēlains un spilgts, viņas glezniecība zied tīrās  un spožās krāsās. Skatītāju vērtējumam piedāvājusi vairāk kā 10 personālizstādes un piedalījusies vairākās  grupu izstādēs Eiropā.

Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa par jauno gleznu ciklu Cēsīs: “Pagājušā gada nogalē saņēmu uzaicinājumu no Cēsu Izstāžu Nama veidot personālizstādi. Kopš tā brīža sāku domāt, kas būtu tas, ko es vēlētos uzgleznot šai izstādei. Sapratu, ka tas būs jauns gleznu cikls, kas atspoguļos pavisam jaunu pasauli priekš manis, kuru esmu sevī atklājusi.
Tā ir manas meitas, Lizelotes Annas pasaule, kurā katru dienu viņa atklāj un iepazīst kaut ko jaunu. Šīs gleznas ir kā mūsu abu dialogs. Soli pa solim es savu bērnu ievedu pasaulē, kurā dzīvoju, kuru redzu un sajūtu, un tad es ieraugu, ka viņa to uztver kā lielu brīnumu, tāpat kā es. Kad biju maza, man šo pasaules uztveri iedeva mana ģimene. Tagad es to turpinu nodot savai meitai. Tādēļ  arī izstādes nosaukums ir “Ģimene” .

TĒLNIECES ĒVĪ UPENIECES DARBU IZSTĀDE

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Cēsu Jaunajā pilī
tēlnieces Ēvī Upenieces izstādes atklāšana
17. septembrī plkst. 13.00


“Lai darbs uzrunātu, tajā jāieliek mīlestība”, saka tēlniece. Ēvī Upenieces tēlniecība uzrunā ar harmonisku formu un tai piemītošo emocionalitāti, darbi ir lakoniski un vienlaikus valdzinoši. Tēlnieces bronzā, granītā un marmorā radītie darbi ir maiguma un stipra gara caurstrāvoti. Formas prieks un juveliera cienīga darbā izslīpēta perfekcija raksturīga mākslinieces mazo formu darbiem. 
Izstādē Cēsīs būs apskatāms jaunākais  mākslinieces  radītais darbs “ Melānija”

Vecmeistare Ēvī Upeniece dzimusi 1925. gadā. Ar radošu sparu apveltītā latviešu tēlniece savos darbos   atspoguļo dažādu laikmetu tradīcijas  un pieredzi. 1952. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, mācījusies pie latviešu tēlniecības klasiķiem Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas. Sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes. Tēlnieces darbi atrodas vairākos muzejos un galerijās pasaulē.

 “Ēvī ir iepazinusi vislielāko ciešanu sāpi, apbrīnojama ir viņas izturība – to svētījis Darbs, Daba un Dievs”. /Džemma Skulme/

Izstāde ir apskatāma no 17. septembra līdz 15. oktobrim



VALDA SVIĶA FOTOIZSTĀDE
“CĒSIS TOREIZ UN TAGAD”


Ceturtdien, 20. jūlijā, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Jaunajā Pilī atklās fotogrāfa un Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieka Valda Sviķa foto izstādi “Cēsis toreiz un tagad”.

Foto izstāde būs kā aizsākums nedēļas nogalē plānotajiem pilsētas svētkiem un ir autora dāvana savai pilsētai 811 gadu jubilejā. Valdis Sviķis, kurš ikdienā strādā Cēsu novada pašvaldības policijā jau vairākus gadus aizraujas ar fotomākslu, ir ilggadīgs atjaunotā fotokluba “Cēsis” biedrs un savas dzimtās pilsētas patriots. Mīlestība pret dzimto pilsētu ir fiksēta brīnišķīgi skaistās un izjustās ainavās, pilsētas skatos, parādot Cēsu vēsturisko šarmu un majestātiskumu. Īpaša vieta izstādē ir atvēlēta fotoprojektam, kurš tapis sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju – fotokolāžas, kuras veidotas apvienojot vēsturisko fotogrāfiju ar mūsdienu pilsētas skatu foto – apmeklētājiem uzburot ainu, kā mums ikdienā tik pierastās ielas, ēkas izskatījušās simts un vairāk gadu tālā pagātnē.

Būsiet mīļi gaidīti izstādes atklāšanā un visu izstādes darbības laiku līdz 20.augustam, lai kopā iegrimtu fotomākslas pasaulē – Cēsīs toreiz un tagad.



IZSTĀDE “KURZEMES ALBUMS”  CĒSU JAUNAJĀ PILĪ

Izstādes atklāšana Cēsu Jaunās pils semināru zālē 8. jūnijā plkst.16.00
Izstādes atklāšanā piedalīsies mākslas zinātniece Edvarda Šmite.


„Kurzemes albums” ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Ekses – Kleinu –dzimtai vairākās paaudzēs, un ir saglabājušies cauri gadsimtiem. Šobrīd tā ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē.

Senāko zīmējumu autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow, 1764–1850), gleznotājs Gotlībs Šifners (Gottlieb Schiffner, 1755–1795), gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels (Johann Gottlob Samuel Rösel, 1768/1769–1843). Zīmējumos portretētas vairākas nozīmīgas personības, starp kurām ir gleznotājs, Diseldorfas Mākslas akadēmijas direktors Frīdrihs Vilhelms Šadovs (Friedrich Wilhelm Schadow, arī von Schadow-Godenhausen, 1788–1862) un baltvācu dzejniece un rakstniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, 1754–1833).

Tomēr lielākā daļa zīmējumu autoru ir Tukuma ķirurga un pirmās aptiekas dibinātāja Johana Gotloba Groškes (Johann Gottlob Groschke, 1714–1777) un viņa dzīvesbiedres Sofijas Gertrūdes Gercas (Sophie Gertrude Görtz, ?–1797) pēcnācēji un ģimenes locekļi, kas saistīti ar namu Tukumā, Brīvības laukumā 21, kur tagad atrodas Tukuma muzeja Mākslas galerija „Durvis”.

Tukumā tēva celtajā namā dzimis vēlākais Jelgavas Pētera akadēmijas profesors un hercoga Pētera ārsts Johans Gotlībs Groške (1760–1828), kas kopā ar māsu Sofiju Gerdrutu Eksi (Sophia Gerdrutha Exe, 1765–1828) pēc vecāku nāves mantoja māju ar aptieku. J. G. Groškes zīmējums iekļauts „Kurzemes albumā”. Ekses bērnu mājskolotājs Johans Frīdrihs Rozenbergers (Johann Friedrich Rosenberger, 1777–1856) šeit salaulājās ar savu kādreizējo skolnieci Katarīnu Henrieti Šarloti Eksi (Catharina Heinriette Charlotta Exe, 1792–1827). Abu dēls Frīdrihs Vilhelms Osvalds (Friedrich Wilhelm Oswald Rosenberger, arī Rosenberg, 1819–?) 13 gadu vecumā radīja akvareli „Tukuma tirgus laukums 1832. gada augustā”, kas šobrīd ir senākais zināmais Tukuma pilsētas centra attēls. Šis akvarelis, kurā attēlots arī Groškes nams, papildina izstādi „Kurzemes albums”.

Daudzi „Kurzemes albuma” zīmējumi tapuši kā dzimtas sieviešu – amatiermākslinieču – un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19. gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeiera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju – 19. gadsimta sieviešu – domu un jūtu pasauli.

„Kurzemes albums” izceļ ikdienišķo un šķietami necilo, amatierisko attēlu potenciālu kultūras studijās un, pateicoties to unikālajai spējai sniegt ieskatu cita laikmeta ikdienas dzīvē, šobrīd ir Zuzānu ģimenes kolekcijas lepnums. Izstādē Cēsu pilī skatāma daļa no „Kurzemes albuma” attēliem, Johana Frīdriha Rozenbergera zīmējums „Tukuma tirgus laukums 1832. gada augustā” no Tukuma muzeja kolekcijas, kā arī piemiņas albumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļas kolekcijas.

Izstādi papildina izdevniecības „Neputns” grāmata „Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”. Tajā reproducēti visi 90 „Kurzemes albuma” attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes – Ekses – Kleinu dzimtu, gan 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta ikdienu Baltijas teritorijā.

Zuzānu kolekcijas izstādes „Kurzemes albums” kuratore un grāmatas sastādītāja: Līga Lindenbauma.

Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam.





MODES VĒSTURNIEKA ALEKSANDRA VASIĻJEVA

TĒRPU KOLEKCIJAS IZSTĀDE
“19. GADSIMTA MODE”

No 12. maija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
apskatāma
pasaules slavenā modes vēsturnieka un kolekcionāra
Aleksandra Vasiļjevatērpu kolekcijas izstāde “19. gadsimta mode”.


Modes vēsturnieka, kolekcionāra  Aleksandra Vasiļjeva, izstāde ir liels notikums un pagodinājums jebkurai pilsētai, kurā tā tiek izstādīta, bet Cēsu izstādi vēl īpašāku padarīs tas, ka pasaules pirmizrādi piedzīvos, līdz šim neeksponēti ampīra stila tērpi (19. gs.sākums), kuru eksponēšana prasa īpašus apstākļus. Tādējādi muzeja apmeklētājiem  dota iespēja aplūkot unikālus, līdz šim vēl neeksponētus eksemplārus.

Kolekcijas izstāde ir retrospektīva, parādot dažādus 19. gs. stilus – no ampīra, klasicisma un viktoriānisma līdz jūgendstilam. Kopumā izstādē  izstādīti 60 autentiski vēsturiskie tērpi – vīriešu kostīmi, sieviešu kostīmi un kleitas –, un plaša 280 modes aksesuāru kolekcija. Izstāde būs papildināta ar vēsturisko informāciju trīs valodās.

Aleksandrs Vasiļjevs ir pasaulslavens modes vēsturnieks, kura kolekcijas izstādes vienmēr piesaista plašu sabiedrības un mediju interesi un kura vārds kalpo kā garants kvalitatīvam modes vēstures izstādes saturam un interpretācijai.

19.gadsimts ir laiks, kad modē bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula, laiks, kad apģērbu modē tiek ieviestas tendences, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām – baltais līgavas tērps, modes žurnāli u.c. Cēsu Jaunās pils interjera ekspozīcija pēc muzeja rekonstrukcijas veidota elegantā 19.gadsimta bīdermeiera stila interjera apdarē, līdz ar to vēsturisko 19. gs. tērpu kolekcijas izstāde lieliski papildina un harmoniski iekļaujas Pils kopējā tēlā.
Izstādes autors Aleksandrs Vasiljevs ir 1958. gadā dzimis krievu un franču modes vēsturnieks, mākslinieks un kolekcionārs. Viņš ir vairāku grāmatu autors un apbalvojumu ieguvējs par neatsveramu devumu pasaules modes vēsturē.

Izstāde atvērta no 12. maija līdz 30. oktobrim.

Ieejas maksa izstādē:
3,00 EUR pieaugušajiem
2,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem, Cēsu drauga kartes īpašniekiem




PILS VIRTUVES EKSPOZĪCIJA CĒSU JAUNAJĀ PILĪ


 Cēsu Jaunajā pilī atklās pils muižas virtuves ekspozīciju, kura iekļausies kopējā vēstures un interjeru ekspozīcijas apskates programmā, apmeklētājiem piedāvājot autentiskajā vidē un telpā iepazīties ar muižas ikdienu un sadzīvi.


Pils muižas virtuves ekspozīcija Jaunās pils vēsturiskajā 18. gs. beigu un 19. gs. virtuves telpā iepazīstinās muzeja apmeklētājus ar pils virtuves interjeru, telpas vēsturi, tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti un vienlaicīgi kalpos kā programmu un pasākumu norises vieta ar muižas ikdienas dzīvi saistīto programmu nodrošināšanai. Plānots, ka telpa muzeja apmeklētājam kalpos arī kā zināma atpūtas vieta pēc Jaunās pils daudzveidīgo ekspozīcijas zāļu apskates, kurā varēs pašķirstīt arī kādu muižas laika pavāru grāmatu vai vienkārši patīkami pavadīt laiku un atpūsties pils telpās.
Pils virtuvē Cēsu muzeja speciālisti ienesīs garšu, smaržu, krāsu, palīdzot apmeklētājiem labāk iejusties muižas virtuves atmosfērā.

Pils virtuves ekspozīcijas iekārtošu atbalsta Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.



MUZEJU NAKTS “LAIKS ARĪ VEIDENBAUMAM” 

CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ

20. MAIJĀ NO PLKST. 19.00 LĪDZ 24.00

“Laiks ātrāki steidzas kā vagona rats” – šī gada muzeju nakts devīze. Citāts no Eduarda Veidenbauma dzejas. Tieši šogad aprit 150 gadi kopš dzejnieka dzimšanas.

Kādam dumpinieks, kādam depresīvs dzejnieks, kādam – cīņā saucējs, kādam citam – nelaimīgs romantiķis. Viens Veidenbaums, bet – katram savs! Cēsīm un cēsniekiem Veidenbaums izrādās ir īpaši tuvs! To atklāt aicina muzeju naktī, kura norisināsies 20.maijā, ar moto– “Laiks arī Veidenbaumam!”

Muzeju nakts šogad veidota ar mērķi ne tikai atgādināt par dzejnieku, bet arī ieskicēt jaunā talanta dzīves gājumu un atstāto mantojumu. Pils dārzā un pagalmā apmeklētājus sagaidīs izklaides studentu gaumē – dambretes un zolītes turnīri, paukošanās meistarklases, muzikāli sveicieni, 21.gadsimta dzejnieki un brīvdabas kino. Ar īpašu koncertu plkst.22:00 uzstāsies Juris Kulakovs un Ieva Akurātere dzejnieka vārdus pārvēršot mūzikā.

Muzejā, Jaunajā pilī, darbosies īpašs fotosalons, kur apmeklētāji varēs sevi iemūžināt 19.gadsimta studenta tēlā. Sadarbībā ar Cēsu novada Jauniešu domi īpašas aktivitātes jaunākajiem muzeju nakts apmeklētājiem paredzētas Ģimeņu istabā. Bet semināru zālē būs iespēja tuvāk iepazīties ar Eduarda Veidenbauma dzīves gaitām un darbību – Cēsu Vēstures un mākslas muzeja veidotā izstādē, kas tapusi sadarbībā ar Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”. Izstāde būs apskatāma līdz 26.maijam. 26.maijā – Eduardu vārda dienā izstādes apmeklējums dzejnieka vārda brāļiem bezmaksas.

Zinātkārākajiem muzeju nakts apmeklētājiem unikāla iespēja nokļūt Veidenbauma skolā, kur valdīs 19.gadsimta atmosfēra, priekšmeti un uzdevumi – nesen atklātajā muzeja priekšmetu rādītavā koprades mājā Skola 6. Apmeklējums būs iespējams ar iepriekšēju pieteikšanos Tūrisma informācijas punktā (Pils iela 9).

Lai katrs pats varētu piedzīvot Veidenbauma garu Cēsīs un tuvākajā apkārtnē, interesentiem – īpaša orientēšanās spēle “Veidenbaumam pa pēdām!”, kuras laikā spēles dalībnieki varēs izsekot dzejnieka dzīves gājumam, sākot no dzimto māju vietas līdz pat atdusas vietai Liepas kapsētā. Orientēšanās spēles dalībniekiem īpašas balvas.

Veidenbaums ir tuvāks, nekā līdz šim ir licies!

Uz tikšanos 20.maijā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā – Laiks arī Veidenbaumam!

__________________________

Dzejnieka īsais mūžs ar Cēsīm un Cēsu apkārtni ir ļoti cieši saistīts. Dzimis Cēsu pievārtē (mācītājs baznīcu grāmatā, reģistrējot jaundzimušo, rakstījis – Veismaņu pagastā) “Glāznieku” mājās, pirmās dzīves gudrības apguvis pie vectēva – Cēsu Jaunās pils dārznieka. Skolojies Cēsu skolās, kur pirmo reizi iemēģinājis roku dzejas rakstīšanā, ieguvis pirmos draugus. Arī tad, kad Veidenbaumu ģimene pārceļas uz jauniegādāto īpašumu, tas tepat vien ir – Liepas pagasta “Kalāčos”, tāpēc jāteic, ka Veidenbaums ir mūsējais – cēsnieks! Un šogad pienācis laiks viņu atklāt no jauna!






CEĻOJOŠĀ IZSTĀDE “JŪRAS SPĒKIEM – 25”

Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē 21. aprīlī plkst.15.00

Izstāde veltīta  Jūras spēku 25. gadadienai.  Izstāde veidota kā foto retrospekcija no 1992.gada līdz 2017.gadam, kā arī Gerdas Stūres un Marta Jurjānes gleznas par jūras tēmu.
Pasākumā piedalīsies arī Jūras spēku pārstāvji, būs iespēja uzdot jautājumus.


Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992.gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992.gada 11.aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.
Kopš 1992.gada 20.maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi. Turpmākajos gados to skaits pakāpeniski palielinās. 1995.gada 11.aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Pirmās Republikas Kara flotes karogu.
Latvijas jūras spēku sastāvā ir pieci "Skrunda" klases kuģi, kuru nosaukumi simbolizē nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos: Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne.

Līva Veita
Sabiedrisko attiecību speciāliste,
Jūras spēku flotiles
Krasta apsardzes dienests



Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
MĀKSLINIECES INĀRAS LIEPAS PERSONĀLIZSTĀDE
“IEDVESMAS VALSIS”


Izstādes atklāšana Cēsu Jaunās pils konferenču zālē
8. martā plkst. 16.00


Izstāde ”Iedvesmas valsis„ ir veltīta izcilā latviešu komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam „Melanholiskais valsis” un tā tika veidota 2015. gadā, atsaucoties uz Pleskavas vēstures un mākslas muzeja un Latvijas konsulāta  Pleskavā  ielūguma.

Izstāde guva ļoti lielus panākumus, jo apmeklētājus  emocionāli  saviļņoja ne tikai izcilais  Emīla Dārziņa skaņdarbs, bet arī Latvijas mākslinieku  profesionāli augstvērtīga ekspozīcija, kurā skatāmas skulptūrlelles no Acrylic One materiāla  un lielformāta drukas darbi ar 30 gadu seno pastkaršu attēliem. Speciāli darbiem tika izgatavots arī profesionāls izstāžu aprīkojums .
Izstāde ir iepriecinājusi simtiem apmeklētāju gan Aizputes tūrisma un mūžizglītības centrā ,kā arī daļēji tika eksponēta Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla 2016 izstādē Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Gundega Cēbere: ”Ikvienas  tautas mākslai  un kultūrai ir skaista vēsture un cauri gadu simtiem un tūkstošiem tā dod piederības sajūtu savai nācijai un likteņiem. Leļļu mākslas devums pasaules kultūras mantojumā ir tik ietilpīgs, ka nav nepieciešams to plaši apjūsmot-lelles rodas dzīvē, kuru dzīvojam un katrā laikmetā un pasaules vietā to radīšana ietekmējusies no kultūras, klimata un ģeogrāfiskiem aspektiem, kas raksturīgi reģionam.”

Laipni aicināti uz izstādi – tā neatstās vienaldzīgu neviena vecuma apmeklētāju!

Izstādes līdzautors Uldis Liepa
Izstāde atvērta no 8. marta līdz 15. maijam



CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS
ATVER PRIEKŠMETU RĀDĪTAVU

Ceturtdien, 9. februārī plkst.16.00, Lielajā Skolas ielā 6
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs atvērs sava krājuma
Priekšmetu rādītavu 19. gadsimta skolā.


 

Priekšmetu rādītavā būs iespēja apskatīt muzeja krājuma priekšmetus un jaunizveidoto muzejpedagoģisko programmu klasi – 19.gs. skola, kura tapusi pateicoties Cēsu novada pašvaldības atbalstam.

Atklāšanas viesus sagaidīs skolmeistarienes, kuras izvedīs vecāku sapulci ikvienam, kas vēlas uzzināt par iespējām kopīgi darboties.

Programmā:
-iepazīstināšana ar skolas kārtību;
-izvedamās mācības;
-īsa ekskursija, kas iepazīstinās ar priekšmetu rādītavu.

Laipni aicināts ikviens interesents!


GRĀMATAS "CĒSU ĢERBONIS" ATVĒRŠANAS SVĒTKI


7. februārī plkst. 15:00 Cēsu Jaunās Pils Lielajā salonā atklās
vēsturnieka Dr. hist.Tāļa Pumpuriņa grāmatu
“Cēsu Ģerbonis. Cēsu pilsētas ģerboņa attīstības un lietošanas vēsture”

Ģerbonis kā Eiropas pilsētu pašapliecināšanās zīme un savas vērtības apzināšanās simbols pilsētu vēsturē parādījās viduslaikos. Cēsis ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, kas rakstītajos avotos pirmo reizi minētas 1206. gadā, un tās heraldiskajos simbolos savdabīgā veidā atspoguļojas pilsētas vairāk nekā 800 gadu vēsture.

Ģerboņa lietošanā izpaudās pilsētu lomas pastiprināšanās viduslaiku sabiedrībā. Tas arī norādīja uz pilsētas iegūtajām privilēģijām un izcīnītajām tiesībām. Pilsētu ģerboņi radušies vēlāk nekā pilsētas zīmogs. 14. gadsimtā Cēsu zīmogā attēlotais heraldiskais simbols – kareivis uz pilsētas mūra ar sešiem torņiem – kļuva par Cēsu turpmākā ģerboņa prototipu. Cēsu ģerbonis gadsimtu gaitā piedzīvojis dažādas izmaiņas. Pētījumā iespējams izsekot Cēsu ģerboņa ģenēzei un ļoti daudzveidīgajai lietošanai, sākot no 14. gadsimta līdz mūsdienām.

Grāmatā detalizēti parādītas Cēsu ģerboņa izveides problēmas gan Latvijas Republikas pirmajos gados, gan neatkarības atgūšanas laikā 20. gadsimta beigās, gan arī jau atjaunotajā valstī 21. gadsimta sākumā. Grāmata bagātīgi ilustrēta. Attēlu anotācijas un plašs kopsavilkums arī angļu valodā.

Māksliniece Inese Hofmane
Iespiests SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Grāmatu izdevusi Pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”
Izdevums sagatavots un izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu


Lukas Berti (Itālija) fotoizstāde “Cilvēks un daba Latvijā”


Izstādes atklāšana Cēsu Jaunās pils semināru zālē
3. februārī plkst. 16.00


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā novērtēt Latvijas kultūru un tās saknes ārzemnieka skatījumā.  Izstādē “Cilvēks un daba Latvijā” būs iespējams apskatīt četru vēsturisko Latvijas novadu melnbaltās fotogrāfijas, kuras uzņēmis itāļu fotogrāfs Luka Berti.

“Modernās sabiedrības dzīvesveida un vajadzību izmaiņu dēļ, lauku sabiedrība piedzīvo nopietnu izdzīvošanas krīzi – populācijas novecošanās, bezdarbs, jauniešu emigrācija, vietējās identitātes zaudēšana. Dramatiskā zemes pamešana un pārcelšanās uz pilsētām ir radījusi lūzuma punktu Cilvēka un Dabas harmoniskajās attiecībās,” stāsta mākslinieks. “Man, kā profesionālam dokumentālajam fotogrāfam, dokumentēt mūsdienu lauku sabiedrības dzīvi un tās stāvokli ir svarīgs uzdevums. “Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielākā projekta, kura mērķis ir dokumentēt 21.gadsimta lauku kultūru Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs.  Izstādes “Cilvēks un daba Latvijā” nolūks ir atklāt un saglabāt fotogrāfiju formātā Latvijas ainavu daili un to, kas šodien atlicis no Latvijas lauku kultūras.
Fotogrāfs kā galvenos objektus fotogrāfijās attēlojis senus ciematus ar tradicionālajām koka mājām, vecas baznīcas un zemnieku saimniecības. Autors skaidro, ka “gadsimtiem ilgi tie iemiesojuši valstij raksturīgo fizisko aspektu un sociālo dzīvi, simbolizējot Latvijas cilvēka un dabas harmoniskās attiecības. Tuvas attiecības, kurās abas puses viena otru ietekmē.” Projekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Luka Berti dzimis 1978.gadā, Florencē, Itālijā. Dzīvo un strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Savos fotoprojektos viņš sadarbojas ar valsts un reģionālās nozīmes kultūras vēstures muzejiem Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.
Fotogrāfs vēlas izteikt savu pateicību Vitai Dreijerei, Vivitai Ločmelei, Mārcim Ločmelim un viņu ģimenei, Andrim Kokam, Unai Sedleniecei, Raimondam Tigulam, Zanei Zālītei, Ievai Zilverei, Salacgrīvas muzejam, Mairai Dudarevai, Latvijas Fotogrāfijas muzejam, Kuldīgas muzejam, Kristai Jansonei, Līgai Gailei, Gunai Millersonei, Talsu muzejam.
Izstāde Jaunajā pilī atvērta no 3. februāra līdz 1. martam



DŽEMMAS SKULMES JAUNĀKO DARBU IZSTĀDE
“KRĀSAS GARŠA”


Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 6. janvārī plkst. 17.00


Izstāde "Krāsas garša" ir unikāla iespēja tikties ar visjaunākajiem Džemmas Skulmes darbiem, kas tapuši 2016. gadā. Māksliniece atzīst, ka gleznojusi, izbaudot "to labo, meditatīvo sajūtu, kas rodas, satiekoties ar krāsu". Vienlaikus gleznas radušās kritiskā dialogā ar pašas Skulmes līdzšinējo veikumu un ar moderno glezniecību plašākā skatījumā -  "tā ir pretestība pret tiem smukajiem, labajiem paņēmieniem", komentē māksliniece, kuras darbi kopš 50. gadiem uzlādē Latvijas mākslas scēnu ar modernās glezniecības izaicinājumiem.

Atsevišķu stāstu izstādē veido 2015. gadā gleznotas neodadaistiskas princeses, karalienes un bērni, kā arī agrāk tapušas kolāžas, kuras Džemma Skulme sauc dažādi – par "Kariatīdēm", "Putnubiedēkļiem" un "Vēstures piezīmēm", bet kuras vieno koncepcija izmantot to, kas ir mājās. Kubisma tradīcijās veidotās kolāžas ir vēl nenovērtēts kopums Džemmas Skulmes daiļradē, tās tapušas paralēli "tīrajai" glezniecībai no 1982. līdz 2012. gadam un būvē tiltus starp Latviju un pasauli, kā arī kļūst par autores simbolisku tiltu no padomju laikiem uz neatkarību. Ekspozīciju papildina kolāžās izmantotie materiāli no mākslinieces arhīva, kas atklāj vēl kādu Džemmas Skulmes ampluā – līdz pat šai dienai viņa ir nepārspējama un harizmātiska sabiedriskās dzīves līdere.

Izstādes tapšanu atbalsta fonds "Mākslai vajag telpu". 
Izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Džemmas Skulmes personālizstāde "Krāsas garša" Cēsu Izstāžu namā skatāma
no 6. janvāra līdz 5. februārim




LMA TEKSTILMĀKSLAS STUDENTU UN PEDAGOGU
DARBU IZSTĀDE “REDZI”


Izstāde apskatāma Cēsu Izstāžu namā no 6. marta līdz 5. februārim


Māksla ir domāšana. Tekstilmāksla ir domāšanas materializācija šķiedrās. Skola piedāvā programmu, pedagogi programmai pievieno savu pieredzi, idejas, attieksmi un redzējumu. Studenti nāk ar savām ambīcijām, cerībām, idejām un vēlmi tās materializēt. Pedagogu un studentu savstarpējā sadarbībā un mijiedarbībā rodas ne tikai mācību darbi, bet arī mākslas fakti, kurus vērts parādīt ārpus Mākslas akadēmijas sienām.  Tekstilmākslinieki rada savu pasauli, kura ir gan plakana, gan telpiska, gan krāsaina vai melnbalta, gaisīgi caurspīdīga, mīksta vai raupji asa, piepildīta ar globāli jaudīgu ideju vai gluži privātām pārdomām par dzīvi. Skatītāji ir aicināti ielūkoties topošo tekstilmākslinieku un viņu pedagogo radītajās pasaulēs.



Izstāde, veltīta Cēsu 810 gadei
"KRĀSĀS IZTEIKTS LAIKS. MĀKSLA UN MĀKSLINIEKI CĒSĪS"


Izstāde apskatāma līdz 16. aprīlim
 Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē

Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā,  ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes.
Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922. gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.

Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.
Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu ”Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi. 1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.
Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki  - Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.




1991. GADA BARIKĀŽU ATCERES PASĀKUMS CĒSĪS

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicina pieminēt
1991. gada barikādes 18. janvārī!



Barikāžu laiks ir atgādinājums par pašiniciatīvu un vienotību! Tas ir laiks, kad ikviens apzinājās, ka arī viņa rīcībai ir svars un nozīme! Tas ir laiks, kad visi Latvijas brīvības iedvesmotie bija viena ģimene, kur viens otru atbalsta, rūpējas,  uzmundrina un ir gatavi doties pretī jebkam, stāvot plecu pie pleca!

Tas bija toreiz, bet ģimene mēs esam vēl aizvien! Tikai esam pieraduši staigāt viens otram garām!

 Lai pieminētu un atcerētos tā laika atmosfēru, aicinām ikvienu piedalīties zibakcijā “Dalies ar desmaizēm un dziesmām pie Barikāžu ugunskura!” Gluži tāpat kā tolaik, sagatavo maizītes visiem barikāžu pieminētājiem un padalies ar tām! Ja redzi, ka ticība sev ir noplakusi, paņem ģitāru un nodziedi dziesmu ikvienam, kas tobrīd ir klāt!

Tu esi mums svarīgs! Viens vai ar domubiedriem nāc uz Jaunās pils laukumu! Nāc 18. janvārī, jebkurā laikā no 10.00 - 18.00!

Visas dienas garumā būs pieejams:
•    Muzeobuss, kurā būs iespēja uzzināt par Atmodas laika notikumiem (individuālajiem apmeklētājiem
     laikā no 16.00-8.00)(nodrošina 1991.gada barikāžu muzejs)
•    Iespēja aktīvā veidā uzzināt par cēsnieku gaitām barikādēs (Cēsu Izstāžu namā)
•    Izstāde “1991. gada barikādes”(Cēsu Izstāžu namā)
•    Ugunskurs un silta tēja





JAUNA MŪSDIENĪGA GLEZNIECĪBAS IZSTĀDE CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ

 No 25. novembra līdz 31. decembrim Cēsu izstāžu namā būs apskatāma gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde “Ģimenes”.

Izstādes atklāšana 25. novembrī plkst. 17.00

Izstāde “Ģimenes” ir trešais, noslēdzošais posms trīs gadus ilgušam projektam. Tā pirmā daļa – mazu bērnu mammu lielformāta portreti – 2014. gadā tika izstādīti Rīgas Mākslas telpas Intro zālē izstādē “Barošanas Migla”. Gadu vēlāk Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē tika atklāta bērnu portretu izstāde “Sīkais”. Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma abu iepriekšējo izstāžu izlase, kuru papildinās jauni darbi – tētu portreti, veidojot likumsakarīgu projekta noslēgumu, kuram māksliniece piešķīrusi arī apakšnosaukumu  - “Mammai ir kupris. Bērns spēlē cīņu par varu. Tēti kāds sargā.”. Izstāde ir mākslinieces rezumējums par “ ģimenes lietām”, kurā neizbēgami atklājas arī viņas feministiskā nostāja. Tieši ģimenē sievietes stāvoklis “samudžinās”, lavierējot starp tādiem kultūrā ieaudzinātiem jēdzieniem kā “mātes instinkts”, “dabiskums”, “seksualitāte”, “pašaizliedzība”, “pienākums” un “upuris”.

Rasa Jansone par darba procesu:
“Gleznot mammas un bērnus bija it kā pats par sevi saprotams – varbūt tāpēc, ka ar mammām man bija kāda kopīga sadzīve. Tās bija sarunas, vispirms par bērniem, pēc tam – par bērnu tētiem, un tikai pēc tam – par sevi. Mammas es gribēju uzgleznot milzīgas, neslēpjoties demonstrējot mātišķības radīto spriedzi. Es gleznoju Mammību nevis Madonnu, un ļāvu Mammībai aizsegt visus “īsto lietu” horizontus un mērogus.
Bērni, tikko kā noprata, ka es nez kāpēc gribu viņus fotografēt, lai pēcāk gleznotu, ļoti nopriecājās un sāka slēpties. Vairāki bērnu portreti tapa ar maskām un pārģērbšanos.
Ar tētiem klājās vissarežģītāk. Bija tēti, kas labprāt iesaistījās pasākumā, lai arī nedzīvoja kopā ar bērnu mammām un bija tēti, kas dzīvojot kopā ilgus gadus laulībā, laipni atteica. Bija tētis, kas neatbildēja vispār un tētis, ko es nekad neesmu satikusi. Pati interesantākā reakcija (atkal) bija no sieviešu puses – “esi uzmanīga, tava darbošanās var tikt tulkota kā uzbāšanās, kā vajāšana; ar tētiem – prātīgi”.  Tas savukārt lika man domāt, kāda vispār ir mana kā mākslinieces loma ģimenes smalkā mehānisma reģistrēšanā.
Tā nu izstādes “Ģimenes” kodols ir un paliek mammu un viņu bērnu portreti. Kopumā sēriju patlaban veido 37 lielformāta portreti, to skaitā arī pašportreti.”


Rasa Jansone (1975) 2002. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Paralēli mākslinieku grupu skatēm, dalībai simpozijos, regulāri rīko personālizstādes un reizēm raksta žurnālam “Rīgas Laiks”.
Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par skaņas instalāciju “Skurstenis” saņēmusi
Dienas Gada balvu Kultūrā 2014.


Izstāde tapusi sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu, kur māksliniecei notikušas divas personālās izstādes “Ikdienišķā vīrišķība” (2012), “Sīkais” (2015), kā arī izdots darbu katalogs “Rasa Jansone. Divas izstādes”(2012).

Izstādes kuratore: Sniedze Kāle, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja,
tel.: +371 29218766

Cēsu Izstāžu nama darba laiki:
otrdiena – sestdiena: 10:00 – 17:00; svētdienā 10:00 – 16:00, pirmdiena brīva.
Darba laika izmaiņām decembra svētkos sekot līdzi mājas lapas adresē: http://www.turisms.cesis.lv/lv/izstades-izstazu-nama/

Publicitātes attēls: Rasa Jansone





Izstādes
“Cēsinieki Latvijas valstij:
Cēsu kamaniņbraucēji un treneris Dainis Odziņš”
atklāšana un tikšanās ar bijušajiem Cēsu kamaniņu braucējiem

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils semināru zālē
4. novembrī plkst. 16.00


Ziemas olimpiskais sporta veids – kamaniņu sports –  bijušajā Padomju Savienībā ceļu pasaulē sāka no Latvijas no Cēsīm. Vēl līdz pat 1986. gadam PSRS izlases sportisti, arī olimpieši trenējās Cēsīs  “Cīrulīšu” kamaniņu trasē. Kamaniņu sports cēsinieku  vidū ieguva lielu popularitāti. Tādēļ 1973.gada oktobrī  Cēsīs izveidoja pirmo treniņgrupu kamaniņu sportā trenera Andra Miezīša vadībā. Viņa iesākto darbu pārņēma un vairāk nekā 25 gadus veica treneris  Dainis Odziņš.

Izstāde stāsta par to, kā veidojies  kādreizējo Cēsu kamaniņbraucēju dzīves ceļš: par viņu sasniegtajiem rezultātiem sportā, par to, ar ko viņi nodarbojas šodien, kādi ir viņu vaļasprieki. Izstādes idejas autors un galvenais realizētājs ir ilggadējais treneris Dainis Odziņš, kura darbības rezultātā Cēsu muzeja krājumā ir izveidota kolekcija par kamaniņu sporta vēsturi Cēsīs. Daiņa Odziņa veidotā kolekcija un tās precīzie  apraksti ir nozīmīgs ieguldījums kamaniņu sporta vēsturē  Latvijā. Ne mazāks ieguldījums tas ir arī  Cēsu pilsētas  vēstures saglabāšanā.

Izstāde Jaunā pils semināru zālē atvērta no 4. novembra līdz 4. decembrim.





Cēsu Jaunajā pilī vēl šonedēļ, līdz 2. oktobrim 
izstādē
“VIDZEMES BRUŅNIECĪBA UN LATVIJA”

ir iespējams aplūkot vienu no unikālākajiem dokumentiem Latvijas senākajā vēsturē - 1225. gadā rakstīto pergamentu ar Zobenbrāļu ordeņa zīmoga nospiedumu vaskā, kā arī izcilu 18. gs. meistaru kokgriezumā veidotu piemiņas epitāfiju - vienīgo Vidzemē.



Izstādē ir apskatāmi daudzi unikāli, arī mazāk zināmi materiāli muižniecības laikmeta, bruņniecības senāko dzimtu un muižu vēsturē Vidzemē. To vidū 17. un 18. gs. muižniecības un dižciltības apliecinājuma diplomi kā izcili dokumenti un mākslas darbi par tādu Vidzemē pazīstamu senu un izcilu dzimtu vēsturi kā Mengdeniem, Engelhartiem, Mellīniem, Brīningiem, Ungerniem-Šternbergiem un vēl daudzām spožām vācbaltu dzimtām un viņu devumu Vidzemes vēsturē.

Senākās muižniecības dzimtas Vidzemē veidojās no Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa vasaļiem (zemes lēņu turētājiem), kuri jau 14. gadsimtā izveidoja savu korporāciju jeb bruņniecību (Ritterschaft). Pēc Livonijas konfederācijas valstiņu sabrukuma 1561. gadā, bruņniecība turpināja pastāvēt kā juridiska persona un saglabāja savu tiesisko statusu un privilēģijas līdz 1920. gadam. Muižniecības dibināto korporāciju “Vidzemes bruņniecības sols” atcēla Latvijas valsts 1920. gadā. Mūsdienās bruņniecības korporācijas tradīcijas turpina kopt Baltijas bruņniecības apvienība Vācijā, kuras ilggadīgs vadītājs bija viens no izstādes iniciatoriem un autoriem barons Heiners fon Hoiningens-Hīne.


Izstādes nozīmīga daļa veltīta Vidzemes muižu arhitektūras mantojumam, bez kura pilnvērtīgi atcerēties savus senčus un pagātni nav iespējams. Muižu attīstība Vidzemē un Latvijā ieviesa būtiskas izmaiņas lauku ainavā. Veidojās mūsdienu Vidzemei tik raksturīgā kultūrvide ar muižu centriem un viensētām. Izstāde ļaus skatīt Vidzemes muižu arhitektūras attīstības kopainu, sākot jau no pašām senākajām vasaļu mītnēm Livonijas periodā līdz pat baroka, klasicisma, jūgendstila un neoklasicisma muižu un kungu māju arhitektūrai un interjeru vēsturei 19. gadsimtā. Šo izstādes daļu veidojis  Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saka lielu paldies izstādes projekta partneriem, kuru krājuma kolekciju materiāli veido pamatu Vidzemes bruņniecības vēstures izstādei – Baltijas bruņniecības apvienībai (personīgi Heineram fon Hoiningenam-Hīnem un Dr. Aleksandram fon Samsonam-Himmelšernam), Rundāles pils muzejam (personīgi direktoram Imantam Lancmanim un Jānim Baltiņam), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam (personīgi galvenajai krājuma glabātājai Anitai Gailišai), LU Akadēmiskajai bibliotēkai (personīgi direktorei Ventai Kocerei un Aijai Taimiņai), Latvijas Nacionālajam Vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Valmieras muzejam, Valkas novadpētniecības muzejam, Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Rīgas domes Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļai, Rūjienas Izstāžu zālei.

Paldies par atsaucību un atbalstu Cēsu novada pašvaldībai, Rūjienas novada pašvaldībai, Rūjienas evaņģeliski luteriskajai baznīcai, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, Latvijas kultūrkapitāla fondam.

CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ  SIGNES VANADZIŅAS GLEZNU IZSTĀDE
“SEPTIŅI GADALAIKI”


Izstāde atvērta no 16. septembra līdz 16. oktobrim


Signe Vanadziņa mākslas vidē pārliecinoši ienāca deviņdesmito gadu beigās, vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, pārsteidzot ar savu dzīvespriecīgo pasaules redzējumu un sulīgo krāsu izmantojumu. Krāsa spēlē galveno raksturlomu Signes darbos. Tā var būt piesātināti kontrastaina, citos darbos maiga, bet reizē krāsaina. Pāri dominējušiem krāsu laukumiem ir Signei raksturīgās švīkas un līnijas, kas iezīmē visai reālu pasauli šajās abstrakcijās. Signes māksla ir dzīvespriecīga. Tā ir krāsu eksplozija, kas padara pelēcīgo ikdienu par aizraujošu ceļojumu.  

Kopš 1995. gada Signei Vanadziņai bijušas vairāk kā 25   personālizstādes Latvijā un viņa piedalījusies vairāk nekā 50 grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Austrālijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā un citur.



CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ IZSTĀDE
JĀNIS GALDIŅŠ. TUŠAS ZĪMĒJUMI


Izstāde atvērta no 16. septembra līdz 16. oktobrim
“Cēsis ir mana dzimtā pilsēta. Gadu gaitā iegūlušas atmiņā ar savu īpašo starojumu, bieži tur atgriežos. Pilsētas apkārtne ir bagāta ar izcilām dabas ainavām, to iespaidā  arī tapusi daļa manu zīmējumu”.


Grafiķis Jānis Galdiņš (1941) dzimis Cēsīs. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Nozīmīgu ieguldījumu mākslinieks devis  Latvijas plakātu mākslā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslas fonda un Maskavas Mākslas fonda krājumos.

Šobrīd strādā pārsvarā zīmējumu tehnikā,to mākslinieks pārvalda pilnībā. Zīmējuma precīzās detaļas  darbos un kompozīcija ir ļoti gleznieciska.






Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī izstāde
“Jaunieguvumi par Cēsu pilsmuižas īpašnieku
grāfu fon Zīversu dzimtu”


Izstāde apskatāma Jaunās pils bibliotēkā


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saņēmis pārsteidzošu dāvinājumu – Cēsu pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa (Sievers, 1890 – 1972) piemiņas lietas. Viesojoties Cēsīs, tās muzejam no Francijas atveda un dāvināja luterāņu mācītājs Fricis Vēbers, grāfa Andreja fon Zīversa laulātās draudzenes  Hannas Vēberes brāļa Henrija dēls.


Grāfu Zīversu bijušajā dzimtas rezidencē Jaunajā pilī pēc turpat 90 gadiem ir atgriezušies vairāki unikāli dzimtas dokumenti un fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi, to vidū grāfu Zīversu ģerboņa krāsains gleznojums uz papīra un 1834. gadā tapis nezināma autora tušas zīmējums ar viduslaiku pils attēlu, gravīru fotokopijas ar dzimtas portretiem un divi īpaši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma zīmogi, ar kuriem savulaik apzīmogoti gan Cēsu pilsmuižas saimniecības dokumenti, gan personīgās vēstules, darījumi un līgumi. Minētos priekšmetus visticamāk grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1920. gadu beigās, izbraucot no Latvijas uz Franciju, bija paņēmis līdzi no Cēsīm.  Mācītāja Friča Vēbera pārsteidzošais dāvinājums būtiski papildina gan grāfu Zīversu dzimtas portretu galeriju, gan arī biogrāfisko ziņu kartotēku pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra, viņa trīs brāļu un divu māsu geneoloģijas jautājumu izpētē.








Sestdien, 10.septembrī 
Cēsīs atzīmēs Eiropas Kultūras mantojuma dienu, kuras tēma šogad 
“KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA LATVIJĀ”

Šogad pasākuma apmeklētājus gaidām Cēsu Pils parkā!
Visas dienas garumā aicinām līdzdarboties radošajās darbnīcās ģimenes ar bērniem, cēsiniekus un pilsētas viesus, tādejādi kopīgi iepazīstot dažādās Pils parka vietas un ainaviskās vērtības.




Daudzveidīgajā pasākumu programmā īpašs piedāvājums –
koncerts “Muzikāla ainava ar klavesīnu”
plkst. 17.00 Cēsu Jaunās pils Lielajā salonā.

Koncerts aicinās iejusties 18. un 19. gs. muižas atmosfērā, kad ļoti populāra bija muzicēšana. Ar to nodarbojās ne tikai profesionāļi, bet arī ārsti, advokāti u. c. profesiju pārstāvji, kuriem tā bija sirdslieta.

Koncerta programmā blakus pazīstamu autoru kompozīcijām kā unikāls priekšnesums jāatzīmē Lugažu muižnieka Karla Johana fon Vrangeļa (1725-1798) sonātes atskaņojums. Šī mūzika sacerēta 1782. gadā, nošu rokraksts glabājās LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumā. Cēsu muzejā nošu rokraksts nonāca kā īpašs muzeja izstādes “Vidzemes bruņniecība un Latvija” eksponāts.

Koncertā piedalīsies:
                                     Elita Ezermale (flauta),
                                     Ilze Petrovska (čells),
                                     Lelde Krastiņa (klavesīns).




CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ ČETRU AUTORU MĀKSLAS DARBU IZSTĀDES
no 9. jūnija līdz 10. jūlijam


Bagāts, daudzveidīgs dažādu  mākslas žanru un mākslinieku  paaudžu darbu piedāvājums skatītājiem Izstāžu nama piecās zālēs.  Autori – glezniecības vecmeistars Uldis Zemzaris, dēls Alvis Zemzaris, tēlniece Inta Berga, jaunais mākslinieks Reinis Liepa un Latvijas Mākslas akadēmijas students Kārlis Bogustovs.

Uldis Zemzaris. Alvis Zemzaris. Divi mākslinieki, tēvs un dēls izstādē pārstāv reālistisko glezniecību. Uldis Zemzaris dzimis 1928. gadā, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem klasiķiem Kārļa Miesnieka un  Jāņa Roberta  Tilberga, kuri pagājušā gadsimta sākumā profesionālos pamatus bija apguvuši Sanktpēterburgas augstskolās. Var  uzskatīt, ka Ulda Zemzara daiļrade balstās  pēctecīgi saņemtajā klasiskajā izglītībā. Mākslinieks  izstādē eksponē portretus, ainavas, figurālas kompozīcijas un marīnas.

Alvis Zemzaris dzimis 1961. gadā- zīmēšanas ,krāsu pielietošanas zināšanas apguvis uzaugot savu vecāku mākslinieku darbnīcā un mācoties Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Alvja Zemzara darbos pilsētu  ainavas, kuras gleznot viņu rosinājis ceļojumos un ikdienā skatītais naksnīgo ielu mirdzums.



Inta Berga beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Māksliniece ir nozīmīgu vides objektu, pieminekļu un skulptūru autore – ‘’Saules laiviņas’’ Ventspilī, ‘’Vēja zvani’’ Siguldā un  daudz citu  darbu. Intas Bergas ‘’Gaismas sulptūras’’  izgaismos Izstāžu Nama otro stāvu, lielie objekti dod spēcīgu gaismu, radot īpašu atmosfēru telpā.  ‘’Tas ir kā brīnums, kas pie manis ir atnācis un ar kuru es gribu dalīties – tās ir gaismas skulptūras.’’




Reinis Liepa un Kārlis Bogustovs  kopizstādei devuši nosaukumu ‘’Laikā’’. Reinis Liepa  mūsdienīgs, talantīgs jaunās paaudzes gleznotājs izstādē eksponēs lielizmēra zīmējumus.  Mākslinieks  ir Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras lektors un J. Rozentāla Mākslas vidusskolas  zīmēšanas un gleznošanas skolotājs. ‘’Man ir dota apbrīnojama iespēja – caur savām gleznām pavērt skatu uz manu individuālo pasauli un vienmēr paliek cerība, ka kādam vai kādiem cilvēkiem tā būs tuva un saprotama.’’
Kārlis Bogustovs ir  students  Mākslas akadēmijas  Stikla mākslas katedrā, ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros studējis Londonā. Sevi Kārlis sauc par brīvdomātāju un dažādu nozaru aktīvistu. Savas attiecības ar stiklu viņš raksturo tā – ‘’Man ļoti patīk, ja materiāls ir caurspīdīgs un pieļauj plašas spēles ar gaismu. Patīk arī , ka tas ir neprognozējams – vienlaikus tas ir gan trausls, gan izturīgs, patīkams un arī  bīstams, šķiet , ka tas ir dzīvs.’’

Izstādes atvērtas no 9. jūnija līdz 10. jūlijam.








PROFESORAM, TĒLNIEKAM KĀRLIM JANSONAM

Kārļa Jansona vārds zelta burtiem ierakstīts mūsu
tēlniecības un kultūras mantojumā.


Kārlis Jansons (1896–1986.) viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis, spilgts individuālā stila meistars, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Cēsu Goda pilsonis.
Par meistara darbu ekspozīcijas telpu jāuzskata visa Latvija. K. Jansona veidotie pieminekļi ir daudzās Latvijas pilsētās un ciemos. Daudzas viņa dzīvē un latviešu mākslā nozīmīgas skulptūras atrodas kapsētās pie dižu cilvēku atdusas vietām- minēsim tikai dažas –  pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes, rakstnieku Augusta Deglava, Augusta Saulieša, ķirurga Jankovska. Esot Cēsīs ikviens  sastopas ar Kārļa jansona diplpmdarbu, beidzot Mākslas akadēmiju – ‘’Cīņa ar kentauru’’ Maija parkā, piemineklis savu zemi mīlošo  Cēsu skolnieku rotas zēniem, un ‘’Zemes māte’’ , kas pavada...

Daļu sava radošā spēka ,zināšanu meistars , ko sūrā darbā un pārdomās guvis pats, turpat četrdesmit gadus atdeva Mākslas akadēmijas studentiem. Atmiņās par profesoru tagadējais Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs Bruno Strautiņš atceras-‘’ Vasarās ‘’Siļķu ‘’ mājās darbnīcā notika akadēmijas studentu prakse. Pēc prakses beigām profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un sli’pēt viņa darbus. Tā bija papildus iespēja pārbaudīt sevi pie lielāku vai mazāku monumentu īstenošanas. Blakus padomam mākslā profesors ‘’nabadzīgākajiem studentiem’’ izlīdzēja ar dažu labu kartupeļu spaini...Kārlim Jansonam piemita smalka humora izjūta, dzīvesprieks, jauneklīga enerģija, tolerance, spēja saprast un iedziļināties mūsu, toreiz jauno problēmās. Vēl viena svarīga lieta ,ko teica meistars – ‘’Ja piemineklis gatavs, tas jānoliek vietā.’’

Pieminot Kārli Jansonu, 22. aprīlī plkst. 15.00. Cēsu Izstāžu Namā aicinām uz tikšanos ar viņa bijušiem studentiem tēlniekiem, mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu, jauno mākslas zinātnieci Māru Lāss,  viņa iecerējusi rakstīt grāmatu par tēlnieku, meistara ģimeni, kurā tēlnieku dinastiju turpina mazdēls Matiass Jansons.  Matiass Jansons ar patriotismu un cieņu nes  Kārļa Jansona piemiņu, strādājot vectēva darbnīcā.

Piemiņas dienā Cēsīs,  Rīgas ielas 23  nama logos  tiks  atklāta  izstāde ar mākslinieka darbu attēliem, kas būs eksponēta līdz jubilejas gada beigām.



CĒSU BRĪVĀ LAIKA MĀKSLINIEKI, INGŪNAS BRIEDES STUDIJAS UN MĀKSLAS STUDIJAS “STALLIS” DARBU IZSTĀDE


Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 22. aprīlī plkst. 17.00



Nozīmīgu vietu Cēsu kultūrvidē ieņem arī Cēsu brīvā laika mākslinieku savdabīgais  un kuplais  pulks.  Tie pārstāv dažādus vecumus un ikdienā strādā dažādās profesijās. Nu jau piecpadsmito  pavasari Cēsu Izstāžu Namā savus radošos darbus  viņi  nodod skatītāju  vērtējumam.

Māksla jau ir daudzveidīga un daudznozīmīga,tā nojauc robežu starp augsto mākslu un populāro. Raksturojot darbus - tie ir ar lielāku vai mazāku māksliniecisko varēšanu, bet viens gan raksturo visus autorus - darbi ir priecīgi, koši un, šķiet, tapuši bez grūtuma.

Studijas ‘’Stallis’ dalībnieki, ko ar īstu laba mākslas pedagoga   talantu  septiņus gadus vada māksliniece Laila Balode, darbos atklājas  jau ar vērā ņemamu profesionālo līmeni.

Māksliniece - keramiķe un mākslas pedagoģe Ingūna Briede saviem studistiem  dod padomus un ierosinājumus, strādājot darbnīcā, un vasarās gleznojot plenērā.

Izstāde atvērta no 22. aprīļa līdz 18. maijam




INDULIS ZARIŅS. PORTRETI UN CEĻOJUMI

Izstāde Cēsu Izstāžu namā apskatāma no 21. aprīļa līdz 18. maijam



‘’Kas saprot glezniecību, tas redz pasaules krāšņumu,
kas redz pasaules krāšņumu, saprot glezniecību’’. Indulis Zariņš

Indulis Zariņš (1929.-1997.) gleznotājs un mākslas pedagogs. Viņš ir viens no Padomju laika figurālās glezniecības ievērojamākiem pārstāvjiem, t.s. skarbā stila veidotājiem.Nozīmīga ir viņa loma 20. gs otrās puses Latvijas kultūras kopainā.Mākslinieks par savu dzīvi un darbu mākslā ir atstājis ļoti daudz liecību. Indulis Zariņš -spožs tonālās glezniecības meistars, izcils kolorists, filozofs, stāstnieks,mīlēja dzeju, literatūru,  un  bija dzīves baudītājs.

Mākslinieks bija sarīkojis vairāk kā 20 personālizstādes  pasaulē, viņa darbi atrodas nozīmīgākajos Latvijas, Krievijas muzejos, kā arī Ufici galerijā Florencē un ievērojamā skaitā privātkolekcijās visā pasaulē. Laikā no 1988.gada līdz mūža beigām bija LatvijasMākslas akadēmijas rektors.

Mākslinieks Miervaldis Polis par profesoru –‘’Indulis Zariņš atbalstīja jauno mākslinieku meklējumus, bet tiem bija jāatbilst profesionāliem kritērijiem. Viņam bija milzīga ietekme uz jauno paaudzi. Reizēm viņš bija kritisks, bet tie, kas saprata, augstu novērtēja ‘’grūdienu’’. Jo viss notika glezniecības vārdā’’.

Izstādē  no mākslinieka bagātā  radošā  mantojuma - gleznotie portreti un redzētais ceļojumos .  Eksponētie darbi izstādē no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslinieku savienības, Mūkusalas Mākslas salona  krājuma un mākslinieka ģimenes  mantojuma.




LEKCIJA “KĀ SVINĒTI UN KĀ SVINĒT MŪSU SVĒTKUS”

Jaunās pils semināru zālē 30. aprīlī plkst. 14:00
Dr. philol., prof. Janīnas Kursītes – Pakules lekcija “Kā svinēti un kā svinēt mūsu svētkus”


Tuvojoties “Baltā galdauta” svētkiem 4.maijā, interesenti aicināti uz  Janīnas Kursītes - Pakules lekciju par svētku svinēšanas tradīciju latviešu sētā. Kā vēsturiski svinēti ģimenes svētki, godi, valsts svētki – mūsu svētki. Iedvesmoties, izzināt un aizgūt svētku svinēšanas tradīciju, pielāgojot mūsdienu dzīves ritmam.





Cenas:
1.50. – pieaugušajiem
1.- bērniem, pensionāriem, Cēsu draugu kartes īpašniekiem



SARUNAS PAR MĀKSLU

Svētdien, 17. aprīlī plkst. 12.00 mākslas vēstures lekcija
“Jāzepam Grosvaldam 115”
Lektore mākslas zinātniece Baiba Eglīte

Jāzeps Grosvalds (1891.-1920.) latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā. Dzimis Rīgas advokāta Frīdriha Grosvalda ģimenē. Ieguvis labu vispārējo izglītību-mācījās vairākas svešvalodas, klavierspēli, , zīmēšanu un gleznošanu. Gleznošanu profesionāli mācījās Berlīnē un Parīzē.

ŠOGAD VIDZEMES NOVADA MĀKSLINIEKU IZSTĀDE SIGULDĀ


    Sestdien, 2016.gada 2.aprīlī, Siguldā tiks atklāta Vidzemes novadu mākslinieku mākslas dienu izstāde. Tik liela mēroga mākslas darbu izstāde Siguldā notiks pirmo reizi.

Tradīcija apkopot Vidzemes mākslinieku darbus vienā izstādē tika ieviesta 20.gadsimta 80.gados, un pirms četriem gadiem mākslinieki un mākslas izstāžu kuratori nolēma, ka tradīcija jāatjauno, reizi gadā dodot iespēju satikties profesionāliem māksliniekiem, kuru radošā darbība norisinās Vidzemē. 
2013.gadā Vidzemes novada mākslas izstāde ar 60 mākslinieku piedalīšanos notika Madonā, bet pirms diviem gadiem Cēsīs jau pulcēja 78 māksliniekus. 2015.gadā izstādē Valmierā piedalījās 77 mākslinieki no Alūksnes, Cēsīm, Gulbenes, Limbažiem, Madonas, Siguldas, Valkas un Valmieras. Šogad izstādē Siguldā piedalīsies 80 mākslinieki.
Radošo personību vidū ir 18 Siguldas novada mākslinieki: Voldemārs un Dainis Gudovski, Aigars Truhins, Una Leitāne, Sabīne Stāle, Zanda Puče, Zinaida Ceske, Agita Zālīte, Dina Dubiņa, Dace Melbārde, Dace Saulīte, Ausma Šmite, Oskars Plāciņš, Madara Plāciņa, Aivars Mangulis, Jānis Puriņš, Ārija Bērze un Inese Birģele. 
Valmieras pilsētu un novadu pārstāvēs 10 mākslinieki: Anita Jansone-Zirnīte, Biruta un Jānis Jansoni, Antra un Jānis Galzoni, Aivars Benužs, Iveta Gudeta, Daina Leite,  Dace Blūma un Ieva Lapiņa Strazdīte.
No Alūksnes puse izstādē varēsiet redzēt Ritas Balanes, Lilijas Kukles, Antras Lielmanes, Dainas Rudzītes, Ivara Vecāna, Anitas Vēliņas, Ojāra Vēliņa , Gunāra Ozoliņa , Līgas Vēliņas, Lienes Gustas un Žanetes Ludvigas darbus.
No Cēsīm būs izstādē piedalās 14 mākslinieki: Ilze Bindemane, Reinis Liepa, Laila Balode, Kristīne Rozenberga, Jānis Galdiņš, Matiass Jansons, Vita Vīksna, Eero Rass, Ivars Aizkalns, Armands Kanaviņš, Ērika Māldere, Elīza Vanadziņa, Signe Vanadziņa un Ingūna Briede.
Limbažu novadu pārstāvēs 7 mākslinieki: Sandra Lagzdiņa, Aivars Romanovskis, Indra Laura Lazdiņa, Aldonis Cīrulis, Harijs Mednis, Artūrs Auzers un Boriss Somuss.
No Madonas puses izstādē būs redzami 8 mākslinieku darbi: Andris Beitāns, Danute Vēze,  Olita Šlesere, Baiba Dumpe, Einārs Dumpis, Maija Jakoviča, Valerijs Baida un Inese Jakobi.
Savukārt Valku pārstāvēs 10 mākslinieki: Dina Smeltere, Ieva Kampe, Līva Dorša, Maruta Stabulniece, Kristīne Ganiņa, Skaidrīte Bondare, Raimonds Bricis, Aivars Magone, Aldis Māris Dubļāns un Selga Lapiņa.

IZSTĀDES NORISES VIETAS UN DARBA LAIKI

Siguldas mākslu skola ''Baltais flīģelis''
Darba dienās no 9.00 līdz 21.00
Sestdienās no 10.00 līdz 14.00


Siguldas novada kultūras centrs
Darba dienās no 10.00 līdz 19.00;
Sestdienās no 12.00 līdz 15.00

Kultūras un mākslas telpa ''Siguldas tornis''
P. --
O. --
T. pēc iepriekšēja pieteikuma, tālr.29218240
C. pēc iepriekšēja pieteikuma
P. 12.00 – 17.00
S. 11.00 – 16.00
Sv.12.00 – 16.00

Izstādes atklāšanas pasākumi:
2016.gada  02.aprīlī 
plkst.13.00 Siguldas mākslu skolā ''Baltais flīģelis''
plkst.14.00 Siguldas novada kultūras centrā'
plkst.16.00 kultūras un mākslas telpā ''Siguldas tornis''



BĒRNU MĀKSLAS IZSTĀDE “MANAS MĀJA”

Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 31.martā plkst. 16.00


Mākslas darbos tapuši sapņu namiņi, mājas un mājvietas ne tikai cilvēkiem, pagalmi, dārzi, kaimiņi, dažādi priekšmeti un lietas, kas ir atrodamas mūsu mājās. Izstādē apskatāmi Cēsu vēsturiskā rajona novadu skolēnu mākslas darbi. Izstādē aplūkojami 275 darbi no 12 izglītības iestādēm:
Amatas pamatskolas,
Līgatnes novada vidusskolas,
Jaunpiebalgas vidusskolas,
Stalbes vidusskolas,
Taurenes pamatskolas,
Rāmuļu pamatskolas,
Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas,
Cēsu 1.pamatskolas,
Cēsu 2.pamatskolas,
Cēsu Pilsētas vidusskolas,
Līvu pamatskolas,
Cēsu Bērnu un jauniešu centra.


Izstāde atvērta no 31.marta līdz 17.aprīlim

Izstādes darba laiks:
P. slēgts
O, T, C, Pk, Se 10:00-17:00
Sv. 10:00-16:00

Ieejas maksas:
Cēsu novada skolēnu grupām – bez maksas
pieaugušajiem - 1,50 EUR
skolēniem, studentiem un pensionāriem - 1,00 EUR


Informāciju sagatavoja:
Lāsma Dene
Cēsu Bērnu un jauniešu centra





LEKCIJA "AMATAS KĀRĻU SPĒKA STACIJA FAKTOS UN FOTOGRĀFIJĀS"

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā  Jaunajā  pilī 
konferenču zālē, piektdien, 1. aprīlī plkst. 17. 30


Ir pagājuši tikai nedaudz vairāk kā 100 gadi kopš Cēsu ielās parādījās elektriskais apgaismojums, bet vēl nav apritējuši pat 50, kopš elektrība kļuva par ikdienu ikvienā mūsu mājā.
Vai zināt, ka vēl līdz 1960. gadu vidum Cēsu pilsētu ar elektrību apgādāja Amatas Kārļu elektrostacija?  Ja Jums tas šķiet interesanti, atnāciet uz lekciju  “Amatas Kārļu spēka stacija faktos un fotogrāfijās”. Par to, kā bija, un  nākotnes plāniem stāstīs  privātvēsturniece, SIA “Amatas HES”  īpašniece Vineta Jonīte.



Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī izstāde
“Jaunieguvumi par Cēsu pilsmuižas īpašnieku
grāfu fon Zīversu dzimtu”


Izstāde apskatāma Jaunās pils bibliotēkā


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saņēmis pārsteidzošu dāvinājumu – Cēsu pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa (Sievers, 1890 – 1972) piemiņas lietas. Viesojoties Cēsīs, tās muzejam no Francijas atveda un dāvināja luterāņu mācītājs Fricis Vēbers, grāfa Andreja fon Zīversa laulātās draudzenes  Hannas Vēberes brāļa Henrija dēls.


Grāfu Zīversu bijušajā dzimtas rezidencē Jaunajā pilī pēc turpat 90 gadiem ir atgriezušies vairāki unikāli dzimtas dokumenti un fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi, to vidū grāfu Zīversu ģerboņa krāsains gleznojums uz papīra un 1834. gadā tapis nezināma autora tušas zīmējums ar viduslaiku pils attēlu, gravīru fotokopijas ar dzimtas portretiem un divi īpaši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma zīmogi, ar kuriem savulaik apzīmogoti gan Cēsu pilsmuižas saimniecības dokumenti, gan personīgās vēstules, darījumi un līgumi. Minētos priekšmetus visticamāk grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1920. gadu beigās, izbraucot no Latvijas uz Franciju, bija paņēmis līdzi no Cēsīm.  Mācītāja Friča Vēbera pārsteidzošais dāvinājums būtiski papildina gan grāfu Zīversu dzimtas portretu galeriju, gan arī biogrāfisko ziņu kartotēku pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra, viņa trīs brāļu un divu māsu geneoloģijas jautājumu izpētē.




INFORMĀCIJAS DIENA SKOLOTĀJIEM

17. martā plkst. 13.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
tiek rīkota informācijas diena
vēstures, kulturoloģijas skolotājiem un klašu audzinātājiem. Pasākuma laikā skolotāji varēs iepazīties ar interesanto un daudzveidīgo piedāvājumu skolēniem, dalīties pieredzē, apmainīties ar viedokļiem, kā arī paši iejusties aktīva un zinātgriboša skolēna lomā.

Gaidīti ir visi skolotāji, kuri vēlas iepazīties ar muzeja ekspozīciju un saskata sadarbības iespējas skolai ar Cēsu Vēstures un Mākslas muzeju. Pasākuma dienā visiem interesentiem  būs iespēja:
•  iepazīties ar muzejpedagoģisko programmu piedāvājumu, kas paredzēts dažādiem vecumposmiem un  saskaņots ar mācību priekšmetu standartiem;
• uzklausīt kolēģu pieredzi par sadarbību ar Cēsu muzeju, izteikt savas vēlmes un ierosinājumus turpmākai sadarbībai;
•  iegūt informāciju par skolēnu ekskursiju iespējām Cēsīs un tuvākajā apkārtnē;
• iepazīties ar šī gada skolēniem paredzētajām aktualitātēm Viduslaiku pilī: jaunizveidotajām Cēsu pils skolēnu aktivitāšu lapām, izzinošajām ekskursijām un programmām, populārzinātnisko Cēsu pils vēstures lekciju ciklu bērniem un jauniešiem, kā arī tradicionālajām Viduslaiku dienām, kas šogad pievērsīsies bērnības tēmai viduslaikos;
• saņemt dāvanā vēsturnieka Gundara Kalniņa grāmatu “Cēsu pils”, kā arī izlozēt iespēju bezmaksas nodarbībai Cēsu Muzejā.

Pieteikšanās pasākumam līdz 2016. gada 11. martam uz e-pastu evita.muceniece@cesis.lv.
Vairāk informācijas par pasākumu varat iegūt, piezvanot uz tālruni 22014848.




IZSTĀŽU NAMĀ IZSTĀDE
“ALEKSANDRS KARPOVS - MĀKSLINIEKS UN CĪNĪTĀJS”

2016. gada 19. martā plkst. 14.00 Cēsu Izstāžu namā 
aicinām uz tikšanos ar mākslinieka draugiem režisoru Jāni Streiču, Ritu Dinduni,  mākslinieku  Anatoliju Šandurovu un  brāli Konstantīnu Karpovu,  kuri dalīsies atmiņās par Aleksandra Karpova ģimeni, dzīvi un mākslu. 


Izstādes ekspozīcijā  Amerikas latvieša, dedzīga patriota un mākslinieka Aleksandra Karpova (1953-1994) grafikas darbi, kas veltīti Staļina masu deportācijas upuru piemiņai un Latvijas pilsētām.  Mākslinieks ir represijās cietušās, kādreiz Latgalē slavenās Volontu dzimtas pārstāvis. Viņa vectēvam Justinam Volontam piederēja plaši zemes īpašumi Preiļu pagastā, bet vectēva brālis Jānis Volonta bija ievērojams neatkarīgās Latvijas valstsvīrs, Daugavpils pilsētas trīs sasaukumu mērs un Latvijas Labklājības ministrs. No izsūtīšanas un varmācīgas nāves Sibīrijā paglābās vienīgi Aleksandra māte, skolotāja Lūcija Volonta. 

Par brāļa  radošo mantojumu un mātes piemiņu rūpejas Konstantīns Karpovs, Atlantijas okeāna dzīļu pētnieks un lidotājs no Kalifornijas. Viņš ir vienīgais no trim Lūcijas dēliem, kas palicis dzīvs. Pašaizliedzīgā Latvijas skolotāja svešumā viena bez vīra palīdzības prata ielikt dēlos mīlestību uz mākslu un Tēvzemi Latviju. Lūcija Volonta ir arī mūsu ievērojamā kinorežisora Jāņa Streiča krustmāte.  Diemžēl viņa mira pavisam jauna un trīs Latgales skolotājas dēli, atbalstot viens otru, ar īstu latviešu sīkstumu un mērķtiecību  devās uz priekšu dzīvē vieni paši. Aleksandrs studēja mākslas zinātnes,bet tiklīdz Latvija kļuva brīva, viņš ieradās savu senču zemē. 1993. gadā pabeidza Mākslas akadēmijas tēlotājmākslas maģistratūru un sāka padagoga praksi Rēzeknes mākslas skolā. Diemžēl dzīves pavediens pārāk agri 1994. gadā pārtrūka.

Aleksandrs bija kvēls Latvijas patriots, mākslinieks – cīnītājs, kura darbos litogrāfijas un oforta tehnikās ir sāpe par Latvijas ciešanām, kā arī protests pret netaisnību un varmācību Amerikā. Viņa darbi ir  dziļi personīgi, tajos tikpat kā dokumentēta Volontu dzimtas traģēdija,  mīlestība pret Latviju, Rīgu, un  līdzjūtība pret pazemotajiem  Amerikā. Mākslinieka radošais mantojums turpmāk tiks glabāts Cēsu  Pasaules trimdas latviešu mākslas kolekcijas krājumā.
Izstāde atvērta Izstāžu namā līdz 27. martam.




NEONILLAS MEDVEDEVAS
GLEZNU IZSTĀDE “DVĒSELES PORTRETI”


Neonillas Medvedevas mākslinieciskais rokraksts savu atpazīstamību laikmetīgajā mākslā ieguvis galvenokārt portreta žanrā. Izstādē Cēsīs būs apskatāmi portreti un ainavas, kas gleznotas no 2007. līdz 2016. gadam.

Izstāde atvērta Izstāžu namā no 3. marta līdz 27. martam.

“Manos darbos viss ir no dabas. Daudz balstos uz savu redzi, izjūtu un arī zināšanām. Ir daudz domāts, bet nekas nav izdomāts . Un es ļoti daudz, gandrīz visu, gleznoju no dabas. Man tas ir svarīgi. Man ļoti patīk vērot dažādus tipāžus. Ir pat gribējes izgatavat vizītkartes, lai  varētu uz ielas  iedot interesantiem cilvēkiem, kurus gribētu uzzīmēt”.

Neonillas Medvedevas darbos apvienojas  jūtīga tonālā glezniecība (smalki jo smalki pelēkie toņi, krāsu dzidrums) un “vrubelisks” zīmējums. Mākslinieces gleznieciskā valoda pārsteidz ar savdabību, viņu interesē  portreti, ikonu un Bizantijas māksla.
Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi grādu glezniecībā (2011). Sarīkojusi izstādes Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Grieķijā. Māksliniece ir Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārgleznas autore.




MIHAILA IGNATA
FOTOGRĀFIJU IZSTĀDE „SAPŅU KARTOGRĀFIJA”

Izstādē iekļautas 20 fotogrāfijas, kuras atlasītas no plaša sešu gadu un vairāk kā deviņdesmit lidojumu laikā uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Fotogrāfiju uzņemšanas ģeogrāfija ir plaša – gandrīz visa Latvijas teritorija. Tomēr konkrētu vietu atzīmēm šoreiz nav izšķirošas nozīmes, jo autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija.

Izstāde atvērta Izstāžu namā no 3. marta līdz 29. martam


Latviešu prozaiķis Gundars Ignats par šo foto sēriju raksta: „Izstādes vadošais motīvs ir konceptuāli un stilistiski izturētais paņēmiens – vertikālisms. Skatiena nogrieznis ar plakni veido leņķi, kas maksimāli tuvs deviņdesmit grādiem. Attēlotie elementi – ceļš, upe, tīrumi, automašīnu iebrauktās līnijas – kļūst par daļu no ģeometrijas un krāsu spēles, parādot, ka aerofotogrāfija nav tikai paņēmiens citādam skatupunktam uz pazīstamām vietām, apvidiem, pilsdrupām utt. Aerofotogrāfijā (un tikai aerofotogrāfijā!) iespējamais vertikālisma paņēmiens padara šo izlasi par nozīmīgu un vērā ņemamu konceptuālās fotogrāfijas piemēru. No lielā fotogrāfiju klāsta atlasīta izlase, kas parāda šī šķietami vienkāršā (taču grūti izpildāmā) formālā paņēmiena daudzpusīgumu. Starp izvēlētajām fotogrāfijām atrodama gan krāsu, gan laukumu, gan regulāru un neregulāru formu saspēle.”
    
Fotogrāfs Mihails Ignats radošai fotogrāfijai pievērsās 1982.gadā, to apguva, darbojoties Tautas fotoklubā „Cēsis” (no 1982. līdz 1987. gadam) un Gunāra Bindes fotomeistarības studijā (1987. gadā). Kopš 2007. gada autors pievērsies aerofotogrāfijai. 2012. gadā Latvijas profesionālā dizaina konkursā „Gada balva dizainā 2012”, kategorijā „Fotodizains” autors saņēma galveno balvu par fotogrāfiju sēriju „Vertikāles mobilizācija”. 2014.gadā viens no autora fotodarbiem tika nominēts SONY pasaules fotogrāfijas balvai (Sony World Photography Awards 2014) kategorijā "Ceļojums", bet otrs ieguva žūrijas atzinību. Piedaloties vairāk nekā 80 starptautiskajos fotomākslas konkursos, autors ieguvis 25 godalgas (t.sk. FIAP jeb Starptautiskās fotomākslas federācijas zelta, sudraba un bronzas medaļas). 2014.gadā autoram piešķirts AFIAP (angl. – Artist of FIAP) jeb FIAP mākslinieka goda tituls, bet 2015.gadā – EFIAP (angl. – Excellence of FIAP) jeb fotogrāfijas izcilības goda tituls. Autora darbi ir publicēti vairākos fotoalbumos un poligrāfiskos izdevumos Latvijā un pasaulē.

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda  un SIA Aerolatvija finansiālu atbalstu. Paldies Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājai Mairai Dudarevai par ekspozīcijas idejas ierosinājumu!



SARUNAS PAR MĀKSLU

Svētdien, 13. martā plkst. 12.00 Cēsu Izstāžu namā lekcija
“Jānim Rozentālam 150”
Lektore mākslas zinātniece Baiba Eglīte


Gleznotājs Jānis Rozentāls (1866–1917) Latvijas  mākslas vēsturē tiek vērtēts kā viena no centrālām gadsimtu mijas perioda personībām, viņu uzskata par daudzpusīgāko sava laika mākslinieku.Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma portrets, gleznojis arī sadzīves žanra ainas, ainavas, altārgleznas, mitoloģiskas kompozīcijas un darbojies monumentālajā mākslā. Jubilejas gadā – augustā Latvijas Nacionālajā muzejā atklās kuratores Aijas Brasliņas veidotu plašu mākslinieka darbu izstādi. Jāņa Rozentāla jubileja iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā un gada otrajā pusē UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs skatāma māksliniekam veltīta izstāde.




CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
JŪRMALAS MĀKSLINIEKU GRUPAS DARBU IZSTĀDE UN
NORMUNDA LAŅĢA KERAMISKIE SMIEKLI

Izstāžu namā atklātas divas izstādes – pirmajā stāvā apskatāmi 49 Jūrmalas mākslinieku grupas darbi, savukārt 2. stāvā apskatāma novadā sakņotā keramiķa un podnieka, mākslinieka un meistara Normunda Laņģa keramikas darbu izstāde.

Izstādes apskatāmas līdz 28. februārim





 Jūrmalas mākslinieku grupas darbu izstāde

Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Jūrmalas mākslinieki apvienojušies  Jūrmalas mākslinieku grupā. Mākslu Jūrmalā pārstāv dažādas paaudzes ar plašu žanru, stilu, tehniku un materiālu diapazonu. Mākslinieki aug laika garam līdzi, pārveidojas, rada interesantus darbus. Daudziem autoriem ir starptautiska izstāžu pieredze un nopelnīta atzinība ne tikai pašu mājās. Ar darbiem Cēsu Izstāžu namā viesojas akvarelisti Ieva un Jānis Spalviņi, gleznotāji Jānis Andris Osis, Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Ainārs Plūksna, Andris un Dzintars Adienis, grafiķis Imants Ozoliņš, keramiķes Inese Āboliņa un Rudīte Jēkabsone, tēlnieks Ģirts Burvis – pavisam 49 autori.

Normunda Laņģa keramiskie smiekli

Cēsu izstāžu namā ceturtdien, 4. februārī, plkst. 16:00 tiks svinēta novadā sakņotā keramiķa un podnieka, mākslinieka un meistara Normunda Laņģa darbu izstādes atklāšana. Tās nosaukumam "Cilvēks, kurš smejas" būtība meklējama nevis Viktora Igo romānā, bet gan vienā no eksponētiem keramikas darbiem – smaidīga vīrieša groteskā atveidā. Autors uzskata, ka šajā laikā mums visiem ir jācenšas pasmaidīt – vienalga, kā būtu ap dūšu, bet "Ja kāds grib tajā figūrā saskatīt kaut ko pašportretisku, tad viņš drīkst domāt arī tā".
Sākotnēji satraucoties, ka smaidošais vīriņš tomēr varētu netapt laikus gatavs, Normudam pa tvērienam turējis rezerves nosaukumu "Trīs duči bļodu". Protams, izstādē būs aplūkojami ne tikai trauki, bet arī keramiskas figūras un vitrāžu lampas. Daži no darbiem ir tapuši pirms izstādes, citi būs desmit un vairāk gadus veci. Daļa nāk no pilsētas pierobežas "Sīļu" māju cepļa Priekuļu pagastā, daļa – no Rīgas darbnīcas, kur meistars dzīvo "ar vienu kāju". Taču katrā no tiem noteikti būs ieraugāms Normunda smaids, smiekls vai arī smīns – jācer, raisot līdzīgu veselīgu reakciju arī to vērotājos un (kamēr neviens neredz) aptaustītājos. Savdabīgais – "skarbi mīlīgais", reizēm "nemīlīgi skarbais" – radošums balstās autora pārliecībā, ka šis arods viņam, arī pieprasītam mūrniekmeistaram, nepieciešams kā pašizpausme – nevis maizes darbs vai peļņas avots. Normunds to smaidot dēvē par savu personisko "apdullināšanās veidu": vieni skatās televīzorā, citi dzer šņabi, es taisu podus...
Izstāde ir zināma nodeva pusgadsimta jubilejai, kuru keramiķis piedzīvoja pērnajā rudenī. Gaviļniekam pašam gan šķitis, ka viņš jau ir pietiekami izrādījies aizvadītās vasaras izstādē Rojā, tomēr mamma nav likusi mierā: tādu gaduskaitli dēlam noteikti jāatzīmē ar īpašu pasākumu novadniekiem. Tāpēc Normunda Laņģa darbu skatei atrastos vēl viens rezerves nosaukums – "Par prieku mammai".


Izdota Rundāles pils muzeja direktora
Imanta Lancmaņa jaunā grāmata
“VIDZEMES MUIŽU ARHITEKTŪRA
ARCHITEKTUR LIVLÄNDISCHER GUTSHÄUSER”


Šī grāmata ir pētījums par Vidzemes muižu arhitektūru, kas tapis saistībā ar 2015. gada maijā atvērto izstādi «Vidzemes bruņniecība un Latvija» Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Grāmatas autors Imants Lancmanis ir viens no izstādes autoriem, kurš veidojis nizimīgu izstādes sastāvdaļu – Vidzemes muižu arhitektūras mantojums, kas izvietota Jaunās pils trešajā stāvā.