Pašvaldības aģentūra
"Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs"

Baznīcas laukums 1, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121772, +371 28307186
cesis@cesis.lv


Follow us
Atsauksmes
» Cēsu muzejs » Aktualitātes



LEĢENDU NAKTS CĒSU JAUNAJĀ PILĪ
„Grāfi Zīversi ielūdz…”
27.oktobris


Būs iespēja iepazīt un iejusties Cēsu pilsmuižas iemītnieku sadzīvē 18.-19.gadsimtā. Visa vakara garumā Pilsmuižā būs sastopams grāfs Karls Gustavs fon Zīverss un viņa kundze Helēna fon Zīversa, kā arī varēs sastapt mājskolotāju,  dejotājus, mūziķus un muzikantus, stāstniekus, kalpotājus…

Galvenās aktivitātes:

20:00 – 24:00
– Grāfi Zīversi izrāda savu pilsmuižu
– Fotoizstāde – šī gada īpašais muzeja jaunieguvums, līdz šim neredzētas – unikālas   pilsmuižas interjera un Dienvidu fasādes 20. gs. sāk. fotogāfijas
– Gleznošanas stunda ar grāfieni pils Verandā
– Foto ateljē “Notver mirkli ar grāfu un grāfieni!”
– Galda spēles Lādemahera torņa bibliotēkā
– Kaligrāfijas meistarklase
– Pasaku darbnīca
– Radošā darbnīca “Mazie grāfi un grāfienes”
– Vīna un uzkodu baudīšana “Cafe 7 Bar” pop-up kafejnīcā
– Pils virtuvē “Melnā gulbja” kafijas un kūciņu baudīšana

21:00
19. gs deju soļu apgūšana un seno balles deju grupas “Magnolia” priekšnesums Lielajā salonā

22:00 
Kamermūzikas koncerts Lielajā salonā. Vidzemes kamerorķestris.  Mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis, diriģents Aivis Greters
 
Ieejas maksa: 5,00 EUR pieaugušajiem; 3,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem, 12,00 EUR ģimenes biļete (2 pieaugušie + bērni līdz 16 g.v.)
Biļešu iepriekšpārdošana “Biļešu paradīze” kasēs
Ieeja pilī no plkst. 19:30


Leģendu nakti organizē Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA). Leģendu nakts notiek visā Latvijā. Pasākumu Cēsīs rīko p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, kontaktpersona: Ieva Kleine,  Cēsu Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāju centra vadītāja, tel.: 27878549, ieva.kleine@cesis.lv .

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja
Izstāžu namā
21. septembrī plkst. 17:00,
piedaloties vīru kopai “Vilki”, atklās arheoloģijai veltītu izstādi “KAD SENATNE SEV DARBĀ JĒGU ROD..".

Izstāde ir viena no Cēsu muzeja īpašajiem veltījumiem Latvijas valsts simtgadē un nozīmīgs ieguldījums arheoloģijas zinātnes popularizēšanā Latvijā.



Šī gada sākumā Cēsu Vēstures un mākslas muzejs pieaicinot nozares speciālistus, arheologus, zinātniskos konsultantus aizsāka darbu pie līdz šim vērienīgākās arheoloģijai veltītās izstādes izveides Latvijā. Izstādē paralēli bagātīgajiem Cēsu vecpilsētas un Cēsu Pils arheoloģiskajiem atradumiem tiks risināts stāsts par arheoloģijas nozīmi Latvijas vēstures izpētē, akcentējot un ilustrējot  faktu, ka tieši Latvijas valsts pastāvēšanas 100 gados esam guvuši vizuālo priekšstatu par seno latviešu vizuālo tēlu un vidi, kurā tie dzīvoja. Atsevišķa tēma izstādē veltīta arheoloģijas lomai Cēsu pilsētas identitātes veidošanā un popularizēšanā, kā arī tās nozīmīgais ieguldījums Cēsu pilsētas un novada attīstībā.

Kā Cēsu pilsētas ainava nav iedomājama bez Cēsu Viduslaiku Pils aprisēm, tā cēsnieku stāsti nav iedomājami bez atmiņām par piedalīšanos arheoloģiskajos izrakumos Pilī vai Cēsu vecpilsētā. Kā uzsver izstādes autore Dace Tabūne: “Jau vairāk kā pusgadsimtu Cēsu pilsētas ikdiena nav iedomājama bez arheologu darbošanās Cēsu vēsturiskajās vietās. Arheoloģiskie izrakumi notikuši  viduslaiku pilī, Riekstu kalnā, pilsētas laukumos un ielās. Laika gaitā tajos ne vienu vien vasaru  strādājuši mūsu jaunieši un  ieguvuši  savu  pirmo darba  pieredzi. Cēsu pilsēta šajos gados kļuvusi skaistāka, vēsturiski pievilcīgāka.”

Tomēr stāsts par arheoloģiju un Cēsu pilsētu nebūtu iedomājams un nebūtu pilnīgs bez diviem izciliem arheologiem – Zigrīdas un Jāņa Apaliem, kuri visu  darba mūžu ziedojuši Cēsu pilsētai un novadam, ar savu personības lielumu, atstājot nospiedumu daudzu cēsinieku dzīvēs un pilsētas vēstures lapaspusēs. Šīm izcilajām personībām izstādē ir atvēlēta īpaša loma un stāsts.

Izstāde “Kad Senatne sev Darbā jēgu rod.. ” būs askatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Izstāžu nama zālēs, Pils laukumā 3 no 21. septembra līdz 16.decembrim.

Uzziņai:
Izstādes autore Dace Tabūne, mākslinieks un iekārtotājs  SIA “Mākslas fabrika Nr.7”.

Izstādes veidošanā piedalījušies un ar materiāliem atbalstījuši:
Irita Žeiere Zigrīda Apala, SIA “Arheoloģiskā izpēte”- Oskars Ušpelis, Laura Lēģere, Aija Ērkšķe Pēteris Mežulis,  Anda Vilka, Daumants Kalniņš, Dagnija Kupče, Līga Eglīte, Rūdolfs Brūzis, Ivo Stanne, Sanda Salmiņa, Silvija Tilko, Āraišu arheoloģiskais parks, Vides risinājumu institūts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LU Vēstures institūts, Rundāles pils muzejs, NKMP Vidzemes reģionālā nodaļa, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti.






LATVIJAS BALERĪNAS VIESIZRĀDĒS APKĀRT ZEMESLODEI


16. septembrī plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā notiks tikšanās ar  žurnālisti un rakstnieci Natāliju Ketneri, kura stāstīs par Latvijas balerīnam, kuras mācījas pie pasaules līmeņa baleta pedagogiem un ceļojot viesisrādēs pa visu pasauli, priecēja publiku fantastiskos baleta uzvedumos 20. gs. 30. gados. 
Lektore stāstīs par latviešu izcelsmes balerīnām, kuras dejojušas slavenajā Vasilija Voskresenska jeb pulkveža De Bazila (Wassily de Basil, 1888–1951) un Annas Pavlovas  baleta  trupās.


Lekcija ar bagātīgu informāciju papildinās pasaulslavenā modes mākslinieka un modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas izstādi “Skatuve un tērps”, kas apskatāma Cēsu muzeja bēniņu zālē.

Izstādē “Skatuve un tērps” var redzēt daudzus unikālus skatuves tērpus, piemēram,  Sergeja Djagiļeva t.s. “Krievu sezonas” aizsācēja un viņa idejas turpinātāja pulkveža De Bazila baleta trupas skatuves kostīmus. Maz zināms, ka pulkveža De Bazila trupā bija arī rīdzinieki – Arvīds Ozoliņš,  Valentīns Žeglovskis un Vanda Grossena. Saglabājušas Vandas Grossenas memuāri un piezīmes par ceļojumu uz Austrāliju un Jaunzēlandi un tur notikušajām viesizrādēm. Interesanti, ka izstādē, kas apskatāma Cēsu muzejā, ir redzami baleta trupas tieši šīs viesizrāžu tūres tērpi, kas piederējuši Sergejam Lifaram.  Rīdziniece Vanda Grossena mācījās  Annas Fjodorovas privātajā baleta studijā Rīgā (1925-1934). Pēc tas beigšanas viņa piedalījās jauno baleta mākslinieku konkursā Vīnē (1934), kur ieguva pirmo vietu un saņēma zelta medaļu.  Pulveža De Bazila Krievu baletā viņa dejoja no 1936. līdz 1939.gadam. Piedalījās vairākās trupas viesizrādēs Austrālijā (1936), Ēģiptē un Dienvidāfrikā (1936-1937).  Savos memuāros  baletdejotāja krāšņi apraksta ceļojumus, dalās atmiņās par Latvijas emigrantiem Austrālija.
Vēl viena slavena latviešu izcelsmes dejotāja par, kuru stāstīs Natālija Ketnere ir Elvīra Rone. Vecākiem pārceļoties uz Rīgu, viņa 9 gadu vecumā baletu sākusi mācīties Rīgas vācu teātrī. Ap. 1925 gadu viņu pie sevis aicina pasaulslavenā balerīna Anna Pavlova, kuras baleta trupā Elvīra Rone ar viesizrādēm dodas pasaules tūrē.
Viena no izstādes “Skatuve un tērps” eksponātu pērlēm ir izcilās dejotājas no Šanhajas Larisas Andersones skatuves tērpi. Talantīgā dejotāja, rakstniece Larisa Andersone bija neticami skaista un viņas skatuves deja savaldzinājusi ne vienu vien zināmu personu, to skaitā, izcilo krievu dziedātāju, dzejnieku, aktieri Aleksandru Vertinski.
Natālija Ketneres savā stāstījumā stāstīs gan par jau pieminētajām personām, gan daudzām citām ar baleta pasauli saistītām slavenām personībām. Stāstījumu papildinās unikāli foto un arhīva video no baleta izrādēm Austrālija, Bali salam un Zanzibarā.
Lekcijas cena
EUR 2 (pensionāri, studenti, draugu kartes īpašnieki),
EUR 3 (pieaugušie).

Natālija Ketnere ir daudzu starptautisko žurnālistikas un literāro konkursu laureāte; sarakstījusi vairākas grāmatas, t.sk. “Adzeles mūzika“, “Ar sapni par ērģelēm”, “Taurupieši līkloču ceļos”,  “Ogre – sirmā kūrortu māmuļa” un citus.

Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas izstāde “Skatuve un tērps”
apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz 30.septembrim.
 


Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklās
Rakstniecības un mūzikas muzeja šaržu izstādi
“DRAUDZĪGAIS PĀRSPĪLĒJUMS"


 Izstādes atklāšana gaidāma 9. augustā pulksten 16.00
Jaunās pils semināru zālē

Šaržs ir mākslas vēsturē maz aplūkota attēlojuma tradīcija ar īpašām formas niansēm. Lai gan to mēdz uzskatīt par karikatūras paveidu, šaržam nepiemīt izsmejošas un ciniskas līnijas, tieši tāpēc to ierasti papildina apzīmējums “draudzīgs”. ”Šaržs vienmēr ir konkrēts, tas neeksistē bez konkrētas personības, un tam vienmēr piemīt personības iezīmes. Labs šaržs vienmēr ir interesantāks nekā karikatūra. Tas paver skatījumu, par kādu iepriekš neesi pat iedomājies,” uzsver mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Izstāde “Draudzīgs pārspīlējums” veidota ar domu, ka dažādi stilizētās līnijas var mūs iecelt atpakaļ pagātnē starp pazīstamu kultūras personību raksturīgākajiem žestiem, kustībām un īpatnībām – visām cilvēciskajām niansēm, bez kuru atdzīvināšanas vēsture sastingst. Tādējādi izstāde ne vien atspoguļo Valērija Zosta, Eduarda Keiša, Sigismunda Vidberga, Sergeja Civinska-Civja un citu šaržu mākslinieku daiļradi, bet arī palīdz labāk iepazīt nozīmīgas Latvijas kultūras personības.

“Draudzīgs pārspīlējums” aicina aizdomāties, kurš no režisoriem vienmēr bijis gatavs lēcienam un ticis salīdzināts ar tīģeri. Kura rakstnieka domas attēlotas kā grāmatas, rūpīgi saliktas pa plauktiņiem, bet ausis ir kā rupori un skatiens tiešs kā rentgena stari? Kāpēc laikabiedri pazīstamu literātu attēlo kā pelēku laukakmeni? Kuras dzejnieces pavadoņi bijuši kaķis un Pūcesspieģelis?

Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Elīna Drulle, mākslinieks Gundars Gulbis un Dainis Andersons, konsultēja RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.   



Izstāde būs apskatāma no 9. augusta līdz 6. septembrim Jaunās pils semināru zālē.


KERAMIĶA JĀŅA SEIKSTA IZSTĀDE

Cēsu Izstāžu namā no 20. jūlija skatāma keramiķa Jāņa Seiksta izstāde.

Jānis Seiksts savas dzīves 50 gadus atdevis keramikai. Savā mūžā  pārcilājis ap 100 t māla. “Dzīvi esmu ļoti labi nodzīvojis. Par to esmu gandarīts. Pats  saimnieks  sev, pats formas darītājs. Visu daru ar savām rokām un izdomāju ar smadzenēm. Dzīve nav bijusi velta. Esmu dzimis latgalietis – esmu no Ludzas puses Ezerniekiem. Man bija kolosāls skolotājs – Antons Kūkojs, kurš pamudināja iet mākslas ceļu”.

Pagājušā gadsimta 70 gados Jānis Seiksts dzīvoja un strādāja Cēsīs, tagad jau 30 gadus viņš ir madonietis, tur ir darbnīca, keramikas apdedzināšanas ceplis un neliela izstāžu zāle. Māja ieguvusi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Jānim Seikstam patīk veidot tradicionālo keramiku – krūkas, vāzes, šķīvjus, svečturus. Keramiķim bijušas vairākas personālizstādes gan Latvijā, gan  ārpus tās, viņa darbi aizceļojuši uz Austrālju, Kanādu,Vāciju, Izraēlu un ASV.
Lielākais gandarījums  māksliniekam, ja ir sarīkota personālizstāde. “Ja esmu pieprasīts un vajadzīgs – nu tad es vienkārši esmu laimīgs cilvēks.”

Izstāde apskatāma no 20. jūlija līdz 16. septembrim.


CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
DZINTRAS VILKS IZSTĀDE “GADALAIKI”

Šos darbus ir radījis tas viss, ko Dzintra Vilks pati piedzīvojusi un pieredzējusi. 14 gadus viņa dzīvoja lauku mājās “Tīrumjānēnos” Jaunpiebalgā, kur daba ir klātesoša un visur esoša. Pavasarī viņa iekopa un stādīja, vasarā – baudīja un rūpējās, rudeņos un ziemā – nokopa, gaidīja, vēroja un radīja mākslu.

Nu viņa ir cēsniece. Tomēr viss sākās Rīgā. Sākumā mācījusies ‘’lietišķajos’’, bet pēc tam – Mākslas akadēmijā, kur viņas skolotāji tekstilmākslā bija Edīte Pauls –Vīgnere un Rūdolfs Heimrāts. Dzintras Vilks darbi kopš akadēmijas pabeigšanas iemīļoti gan Latvijā, gan arī izstādīti un ieņēmuši vietu privātās un muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2001. gadā ilgāku laiku uzkavējusies Florencē, strādājot pie personālizstādes Gvelfu pilī. 2010. gadā Starptautiskajā tekstila un šķiedras mākslas triennālē Lodzā ieguvusi godalgu par politiski uzlādēto un mākslinieciski meistarīgo darbu ‘’ Cauro vēju samits’’.

Pēc ceļojumiem un pēc pastaigām pa pļavām un mežiem top skices darbiem, ņemot par pamatu kādu motīvu vai formu, un, nevis attēlojot to, bet gan radot no jauna. Viņa uzreiz ierauga to, kas ir derīgs, tāpēc jau idejās un skicēs tiek attīstīts dabīgais un labais. ‘’Gadalaiki’’- tā ir mākslinieces mīlestība pret dabu un pret savu dzīvi, atmetot to, kas nav jāpatur un iepazīstot, kas ir tuvs un skaidrs.

Laura Plūmiņa, mākslas maģistre, Dzintras Vilks meita

Izstāde apskatāma no 20. jūlija līdz 16. septembrim.

FRANČU PIKNIKS CĒSU PILS DĀRZĀ

Svētdien, 15.jūlijā Cēsu Pils dārzā notiks Franču pikniks. No plkst. 12:00 līdz plkst. 16:00 būs iespēja baudīt franču kultūras programmu un pašu līdzi paņemtos ēdienus.
Sagatavojiet jūsu iecienītāko franču recepti, uzpošaties visā krāšņumā pēc franču modes un nāciet uz pikniku!


Franču ēdieni ir slaveni visā pasaulē, gardi un izsmalcināti, izcili izbaudāmi nesteidzīgā svētdienas piknikā. Pikniks nav iedomājams bez pašu gatavotiem un līdzi nestiem ēdieniem, dzērieniem un ērtām sedziņām. Franču gardumus būs iespējams iegādāties arī pasākuma norises vietā. Bet aicinām visus apmeklētājus īpaši padomāt par savu piknika somu un apģērbu, jo pasākuma laikā apmeklētāji aicināti piedalīties atbilstošākā piknika noformējuma konkursā.

Kultūras programmā paredzēta franču mūzika, spēlēs mūziķu trio – Ieva Dzērve, Egija Sproģe-Orehova un Ēriks Miezis, darbosies ielu mākslinieki, būs iespēja gleznot plenērā (en plein air), apgūt pirmos soļus franču valodā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Apmeklētāju centrā varēs aplūkot fotoizstādi “Bordo vīnkopības reģions” par Bordo vīniem un to vēsturi. Sadarbībā ar petankas klubu La Boule, būs iespēja iepazīt un izmēģināt populāro franču spēli petanka (www.boule.lv) un citas spēles brīvdabā. Sadarbībā ar Cēsu bibliotēku, interesentiem būs pieejams franču autoru grāmatu punkts, kur būs iespēja grāmatas lasīt gan uz vietas, gan arī tās paņemt līdzi. Gaidāmas arī citas nodarbes à la française.

Ieejas maksa: 3€; skolēniem, pensionāriem, Cēsu DRAUGA kartes īpašniekiem 1,50€.

Apmeklētājiem ar piknika groziņiem, pašu gatavotiem franču ēdieniem un tematiskajā apģērbā – ieeja bez maksas.

Pasākumu organizē p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” sadarbībā ar Francijas institūtu.

ALEKSANDRA VASIĻJEVA VĒSTURISKO TĒRPU KOLEKCIJA
“SKATUVE UN TĒRPS”


Pirmo reizi Latvijā – skatuves tērpu vēsturei veltīta izstāde

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no 20. jūnija līdz 30. septembrim ir apskatāma unikāla, speciāli Cēsu muzejam veidota izstāde “Skatuve un tērps” no pasaulslavenā modes mākslinieka un modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas.

Izstāde ir veltīta skatuves kostīmu un tērpu vēsturei un skar visus teātra mākslas veidus – dramatisko teātri, operu, baletu un mūziklu. Izstādē apskatāmie tērpi skatītājiem stāsta par teātra kostīma stilistisko un estētisko izaugsmi 19. un 20. gs.

Īpašs izstādes lepnums ir romantisma laika 19.gs. pirmās puses un 19. gs. vidus baleta un operas uzvedumu vēsturiskie tērpi. Unikāla ir Sergeja Djagiļeva t.s. “Krievu sezonas” radītie  tērpi, kas veidoti pēc Ļeva Baksta, Nikolaja Rēriha un Natālijas Gončarovas skicēm. Starp tiem izstādē būs tērpi, kas saistīti ar mākslinieku radošo darbību uz pasaules skatuvēm – piemēram, “pačka” ( balerīnas svārki) no baleta “Apburtā princese”, kā arī Rūdolfa Nurijeva iestudējuma skatuves tērpi izcilajiem māksliniekiem Gaļinai un Valērijam Panoviem.

Īpašas izstādes pērles ir latviešu teātra un kino dīvas Dailes teātra aktrises Vijas Artmanes Lēdijas lomas tērps no izrādes “Karalis un viņa ģērbējs” un izcilās dejotājas no Šanhajas Larisas Andersones skatuves tērpi. Bez tērpiem izstādē izvietoti būs arī daudzveidīgie aksesuāri – kārbiņas ar grimu, teātra, baleta programmas, fotogrāfijas no izrādēm, kā arī nepieciešamie aksesuāri skatītājam – lornetes, vēdekļi, cimdi un teātra skices.

Atšķirībā no modernajiem tērpiem un kostīmiem skatuves tērpus saglabāt ir ļoti sarežgīti. Izrādes bieži uz skatuves ir desmitiem gadu un aktieri no sezonas uz sezonu spēlē vienā un tajā pašā tērpā.  Tā kā darbs uz skatuves prasa lielu fizisko slodzi, teātra kostīms tiek pakļauts daudziem iznīcinošiem faktoriem. Vispirms tie ir cilvēka sviedri, kas ‘’izēd ‘’krāsu un audumu. Ne mazāku kaitējumu kostīmam dod aktiera grimma pēdas, bet atbrīvoties no tiem ir praktiski neiespējami. Vēl viens pārbaudījums – prožektoru gaisma, zem kuriem kostīms izdeg un kļūst nederīgs. Tādēļ milzīgs skaits pagājušo laiku teātra kostīmu pārvērtušies lupatu strēmelēs un nav saglabājušies līdz mūsdienām. Tērpus norakstīja, dedzināja, pāršuva un iznīcināja kā nederīgus. Šodien ir liela veiksme izsolēs vai antikvariātos atrast veselu un saglabājušos teātra kostīmu, piemēram, no 19. gs.

Pārmaiņas, kas notikušas 21. gs. teātrī, praktiski izmainījuši skatuves vēsturiskos tērpus. Agrāk mākslinieka – scenogrāfa pamatuzdevums bija skrupuloza vēsturiskā tērpa rekonstrukcija. Moljēra lugas spēlēja atbilstošā laika tērpu rekonstrukcijās. Šekspīra lugas –aktieri izpildīja Renesanses laika tērpos, bet Čehova personāži uz skatuves dzīvoja 19. gs.un 20. gs sākuma tērpos. Šodien tas viss ir stipri mainījies. Modernisms daudz ir pārmainījis un mūsdienu teātra tērpiem nav nekāda sakara ar to tērpu, kad bija uzrakstīta tā vai cita luga.  Tomēr kāds kādreiz kolekcionēs arī šos kostīmus un, iespējams, izrāde “Skatuve un tērps”  radīs interesi par šo tēmu Latvijā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs izsaka īpašu pateicību izstādes sponsoriem un atbalstītājiem –
t/c “Valleta”, RadioTev, Radio Skonto, Vidzemes reģionālajai televīzijai Re:Tv un Cēsu novada pašvaldībai.

Ieejas maksa izstādē:
5,00 EUR pieaugušajiem, 4,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem

Pērkot ieejas biļeti uz Pils kompleksu, ieejas maksa izstādē: 3,00 EUR pieaugušajiem un 2,00 EUR skolēniem studentiem, pensionāriem un Cēsu drauga kartes īpašniekiem





Atklās poļu jauno fotogrāfu izstādi “Identitātes problēmas”


13. jūnijā plkst. 17.00 Cēsu Izstāžu namā tiks atklāta poļu jauno fotogrāfu izstāde “Identitātes problēmas”, ko organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 sadarbībā ar Pašvaldības aģentūru “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.
Izstāde būs apskatām līdz 15. jūlijam.

Izstādē četri poļu fotogrāfi Irena Kalicka (Irena Kalicka, PL), Zofija Kraveca (Zofia Krawiec, PL), Mateušs Sarello (Mateusz Sarello, PL) un Marta Zgerska (Marta Zgierska, PL) atklāj savu redzējumu par mūsdienu cilvēka dzīvi, viņa ikdienas cīņu ar ķermeni, vidi, ar tuviniekiem un svešiniekiem. Atšķirībā no daudzu gadu desmitus piekoptās prakses dokumentēt tautas vēsturi un stiprināt kultūras kodolu, mūsdienu poļu fotogrāfi izvēlas pievērsties personības attīstības procesam, bieži vien to skatot traumu un terapijas kontekstā.

Izstādes kurators Ādams Mazurs (Adam Mazur, PL), runājot par iemesliem, kāpēc izvēlējies pievērsties identitātes problēmām: “Ar Ingu Brūveri nolēmām izstādīt jauno poļu fotogrāfu darbus. Identitāte ir aktuāls jautājums tūkstošgadē dzimušajiem, līdzīgi, kā pirms dekādes, kad aktuāla bija attēlu izplatīšana vai politika 1990-tajos gados. Cēsīs izstādītie darbi savā ziņā ir gan par politiku, gan attēlu izplatīšanu un identitāti. Es izvēlējos māksliniekus ar izteiktu redzējumu, kuri pamazām kļūst par savas paaudzes pārstāvjiem. Un es tiešām viņiem ticu.”

Jaunajā poļu fotogrāfijā pēdējo pārdesmit gadu laikā ir pārliecinoši sevi pieteikušas fotogrāfes sievietes. Viņas izmanto fotogrāfijas potenciālu kā saziņas un sarunu platformu. Kas es esmu? Ko domāju? Ko vēlos? Tie ir jautājumi, kurus mākslinieces bieži uzdod sev un arī skatītājiem. Viena no izstādes autorēm fotogrāfe Marta Zgerska interesējas par traumu tematiku, robežsituācijām un darbu ar ķermeni. 2013. gadā viņa iekļuva autoavārijā un šī pieredze pilnībā mainījusi viņas attieksmi pret fotogrāfiju, kas atklājas darbā “Post”. Kopā ar savu partneri Mateušu Sarello viņi radījuši darbu “Dārzs”, kas balstās Mateuša disfunkcionālo attiecību pieredzē ar kādu sievieti, atklāj attiecību izbeigšanos un vienlaikus šīs pieredzes pastāvīgo klātbūtni tagadnē. Attēlos redzami trūdoši un savītuši ziedi, kas ir kā nekad nepasniegtas buķetes un sajūtas, ko grūti paust vārdos un izrādīt. Marta Zgerska meklē savu vietu šajās klusās dabas ainavās, ievietojot tur savu ķermeni un dodot iespēju mirušajiem augiem no jauna uzplaukt dzīva ķermeņa klātbūtnē, ko vienlaikus pavada bailes no vēl viena zaudējuma.

Poļu izcelsmes māksliniece un kuratore Zofija Kraveca ir poļu selfiju feminisma iniciatore un viena no vadošajām šī virziena pārstāvēm. Savā “Instagram” kontā viņa veido feministisku projektu ar nosaukumu “Nuerotic Girl” (Jaun-erotiskā meitene), kur ironiski apspēlē meitenīguma konceptu. Mākslinieces aktivitātes sociālajā tīklā vairāku mēnešu garumā Polijā raisīja diskusijas par emancipācijas potenciālu un pašreprezentācijas tehnikām.

Savukārt fotogrāfes Irenas Kalickas “Fototeātra” dalībnieki un protagonisti ir maskās un viņu ķermeņi nereti ir kaili, taču kailums šeit nav tikai fizisks – maskas dialektika, atklātības un apslēptības mainīgais ritms dod iespēj parādīt personības trauslumu un ievainojamību. Kalickas darbu varoņi ir gan skaisti, gan pretīgi, jūtīgi un vulgāri, kautrīgi un piedauzīgi, dabiski un mežonīgi.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

2018. gadā izvēlētais biennāles nosaukums "I Like Your Face", izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru. Sociālajos tīklos mēs bieži atzīmējam, ka mums kaut kas “patīk” (like) – taču ko mēs patiesībā redzam un ko iztēlojamies? Vai ir iespējama sastapšanās ar citādo nekategorizējot un netematizējot? Festivāls pievēršas šo attiecību problemātikai, izjautājot, kā mūsdienu tehnoloģiju izmainītajā garīgajā klimatā izpaužas cilvēku emocionālā pasaule un kā iedomāta piederība kādai fantastiskai realitātei sadzīvo ar ikdienas sociālajām identitātēm.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 notiek Latvijas valsts simtgades ietvaros.

Izstādi “Identitātes problēmas” atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Cēsu novada pašvaldība, LG Electroniks Latvia, Rixwell, Hotel Konventa Sēta, AS “Antalis”, Lux Express, DSV - Global Transport and Logistics



Igaunijas stikla mākslinieka Ivo Lii izstāde Cēsu Izstāžu namā

Izstādes atklāšana 16. jūnijā plkst. 13.00

‘’Nejautā man , cik ilgi jāveido skulptūra. Tikai brīdi - daļu no mūža.’’

Ivo Lill dzimis Tallinā 1953. gadā.  1985. gadā beidzis Igaunijas Mākslas akadēmiju. Lai izveidotu sarežģītu laminētu lokšņu stiklu,  viņš strādā  ar auksto tehnoloģiju. Mākslinieks griež, kodina, līmē, slīpē, pulē, izmanto smilšu strūklu, lai stiklu pārvērstu neticami krāšņā mākslas darbā.  Sarīkotas vairākas personālizstādes , kā arī grupu izstādes mākslas galerijās un muzejos visā pasaulē - Maskavā, Londonā, Minhenē, Vīnē, ASV, Venēcijā, Dublinā,  Lietuvā , Sanktpēterburgā, Luksemburgā, Kopenhāgenā, Somijā, Francijā, Florencē, Japānā un arī 1987. gadā Rīgā. Stikla veidošana ir kā izrāde uz viļņa, piedāvājot nenovērtējamu, nebijušu pieredzi kā jebkad. Rezultāts ir kā dāvana , kas atvērta pēc pulēšanas , kad stikls kļūst caurspīdīgs. Mākslinieka darbos ir pasaules  ģeometrija un stikla slāņu grafika, kas balansē pretstatā vētrainam piedzīvojumam.  Sasniedzot  viļņu garumu, zinķārība liek ienirt zemūdens pasaulē starp delfīniem. Krāsas sāk veidoties starp stikla slāņiem un tiek virzīta uz cilvēka iekšējo pasauli.  Vai zināji , ka stikls dzimst no smiltīm un uguns? Stikla dzimšana ir iespaidīga un unikāla dabas norise. Mākslinielks to  pārvērš apburošā, harmoniskā performancē.   Ivo Lill arī izgatavo ekskluzīvas dāvanas , kuras valsts prezidenti pasniedz ārvalstu viesiem.

Par savu darbu runājot mākslinieks saka -‘’Esmu aicināts mācīt par to. Bet es neesmu gatavs dalīties ar šīm zināšanām. Tas ir kā mājsaimniece, kura greizsirdīgi sargā savu recepti. Es esmu kā pavārs ,kurš recepti neievēro, bet spēlējos ar intuīciju. ‘’

Ivo Lill   izgatavojis balvas Eirovīzijas konkursam 2002. gadā.  Mākslinieks ir Venēcijas stikla biedrības, Stikla Mākslas  biedrības ASV u.c. valstu stikla biedrību  biedrs. 2014. gadā Ivo Lill saņēma Goda locekļa titulu Maskavas Mākslas akadēmijā.

Izstāde apskatāma no 16. jūnija līdz 15. jūlijam.





PĒTERA KORSAKA JUBILEJAS FOTOIZSTĀDE
"PERSONĪBAS MANĀ DZĪVES CEĻĀ"


Fotogrāfs un fotovēsturnieks Pēteris Korsaks savu jubileju svin ar
fotoizstādes “Personības manā dzīves ceļā” atklāšanu
piektdien, 18. maijā plkst. 16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī.

Izstādes atklāšana ievada Starptautiskās muzeju dienas pasākumus Cēsīs!


Autors fotoizstādi velta saviem laika biedriem ar kuriem ir bijusi kāda sadarbība vai vienreizēja un neaizmirstama tikšanās. Tie ir dokumentāli stāsti par  cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir labi pazīstami Latvijā un aiz tās robežām - Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Valentīna Lasmane-Doroņina un vēl daudzi citi Latvijas kultūrā pazīstami cilvēki. Fotogrāfijās arī dzejniece Elza Ķezbere, kura no Ņujorkas Latvijā ieradās pirmo un vienīgo reizi, lai tiktos ar vīru, kurš kā latviešu virsnieks tika deportēts no Litenes, Sibīrijā izdzīvoja un atgriezās Latvijā. Pēteris Korsaks fotomirklī fiksējis abu atkal sastapšanos pēc 50 gadiem. Tādu stāstu ir daudz. Par šo un citiem izstādes atklāšanas pasākumā stāstīs izstādes autors.



Pēteris Korsaks ir viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja izveidotājiem, kurš no sava pusgadsimta ilgā darba mūža, 40 gadus veltījis latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei, turpinot to darīt arī šobrīd. Pētera Korsaka devums latviešu fotomākslā pat grūti apjaušams. Viņš ir līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas fotomākslai veltītajai grāmatai Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas (1985). Viņa nopelnu pūrā ir fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera “izcelšana” no aizmirstības, izstāde ar unikāliem materiāliem par cēsinieku, kara reportieri Jāni Džonu Doredu un vēl daudzi nezināmi fakti Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Šobrīd autors pievērsies tēmai par represijās cietušajiem fotogrāfiem un kara reportieriem. Daudzu gadu garumā Korsaks pētījis pasaulē mazākās fotokameras VEF MINOX vēsturi, sameklējis izgudrotāju Valteru Capu. Viņa fotoportrets arī būs skatāms šajā izstādē.

Pēterim Korsakam nekad nav bijis vienaldzīgs savas dzimtas un tautas liktenis kopumā. Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja noskatīties arī videofilmu "Jel balsi paceliet, kas dzīvi palikuši" par fotomākslinieka dzimtu un tās traģiskajām likteņgaitām.

Pēteris Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas fonda pirmais stipendiāts Latvijā (1988), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Taču kā visdārgākais apbalvojums ir un paliek tautas mīlestība, ko viņš ar savu pašaizliedzīgo mūža darbu godam nopelnījis.



PIRMĀ LATVIJAS TAUTASDZIESMU NAKTS CĒSĪS


Šogad Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar biedrību “Ziemupīte” organizē Pirmo Latvijas Tautasdziesmu nakti, kas norisināsies Pils laukumā 19. maijā no plkst. 18:00 – 2:00. Pirmā Latvijas Tautasdziesmu nakts būs pasākums, kurā teju visas nakts garumā skanēs tautasdziesmas no tradicionāla dziedājuma līdz post-folklorai, no klausīšanās līdz kopā dziedāšanai. Visas nakts garumā paredzēts tradicionālais amatnieku tirdziņš ar darbnīcām bērniem un pieaugušajiem.

Savu dalību apstiprinājušas folkloras kopas un grupas – Ilgi, VILKI, Saucējas, DELVE, PĒRKONVĪRI, JOSTA, Rāmi Riti; Inese Kozuliņa, ImantaDimanta UN DRAUGI u.c.

Ar šo pasākumu Cēsu muzejs aizsāk jaunu tradīciju – Latvijas Tautasdziesmu naktis. Nemateriālā kultūras mantojuma – tautasdziesmu un amatu prasmju – popularizēšanu.

Tautasdziesma ir mūsu tautas identitātes šūpulis, tagadne un ieskats – pamats nākotnei. Tā vēsta par mūsu tradīcijām, māca sadzīvot ar apkārt notiekošo, pieņemt to, kas jāpieņem, saskatīt un saklausīt to, kas esam, kā arī māca izdzīvot. Tas ir mūsu tautas kods.

Galvenajā skatuvē Pils laukumā uzstāsies folkloras kopas, grupas un apvienības, tādējādi popularizējot tautasdziesmu no tradicionāla izpildījuma līdz post-folklorai, kuras pamatā ir tautasdziesma mūsdienīgākā apdarē. Piedaloties latviešu tradicionālās dziedāšanas grupai SAUCĒJAS, dziedātājai Aleksandra Spicberga, vīru kopai VILKI, grupai IMANTA DIMANTA UN DRAUGI, PĒRKONVĪRI un IĻĢI. Lai dziesma nepārtrūktu, būs sasaukšanās un sadziedāšanās, tādējādi veicinot arī norises vietas kustīgumu un publikas iesaistīšanos.

Nakts sadziedāšanās, kura norisināsies Vecā Alus Brūža teritorijā sniegs iespēju ikvienam būt pasākuma un mirkļa veidotājam, iesaistoties ar savu tautasdziesmu, savu spēka dziesmu. Pasākumā piedalās Koklētāju ansamblis BALTI, tautas mūzikas pārvaldnieki un zinātāji Aīda Rancāne un Andris Kapusts, muzikālā apvienība RĀMI RITI un folkloras kopa DELVE. Mijoties dziesmām skanēs arī stāstu un ritmu apvienības projekts „Brīnumpasaka”, kura pamatā ir latviešu tautas pasaku stāstīšana.
Cēsu muzejs aicina ikvienu iesaistīties un būt kopā jaunas tradīcijas tapšanā.

Ieeja pasākumā bezmaksas.
Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar idejas autoru un iniciatoru biedrību “Ziemupīte”, lai veicinātu kultūras skatījuma mijiedarbību.

Pasākums top ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centra” atbalstu.
KLAVIERMŪZIKAS KONCERTS
CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
 
Sestdien, 2018. gada 12.maijā plkst.16:00 Izstāžu namā notiks klaviermūzikas koncerts, veltīts Lietuvas un Latvijas 100 gadei.

Koncertā muzicēs  V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāzijas un Valmieras Mūzikas skolas jaunie pianisti, skolotājas Asta Kapučinskienė, Loreta Mažulytė, Kornelija Petkutė, Jolanta Sriubiškytė, Inga Ūsienė un Ritma Pētersone-Cepīte.

Ar V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāziju Valmieras Mūzikas skolas skolotāju Ritmu Pētersoni-Cepīti  saista sadarbība un draudzība  jau 12 gadu garumā - no 2005. gada, kad X Starptautiskā jauno pianistu konkursa Valmierā žūrijā strādāja skolotāja Asta Kapučinskienė. Mākslu ģimnāzijas audzēkņi piedalījušies vairākos Valmieras jauno pianistu konkursos. Pagājušā gada rudenī valmierieši viesojās V. Mikalauska Panevēžas Mākslu ģimnāzijā, kur notika notika koncerts un  meistarklase.



Baltā galdauta svētki Cēsīs

Cēsniek, 4. maijs ir Tavi svētki!
Šajā dienā pirms 28 gadiem tika atjaunota Latvijas neatkarība, un ikviens aicināts to svinēt, kopā ar savu ģimeni, draugiem, kaimiņiem pulcējoties pie balti klāta galda, lai godinātu savas valsts pastāvēšanu un tos, kuri palīdzējuši Latviju veidot un nosargāt, dalītos atmiņās par neatkarības atjaunošanas laiku, pārrunātu ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei.

Šogad 4. maijā apmeklē Cēsu Vēstures un mākslas muzeju bez maksas. Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene, tāpēc uzkāp Cēsu pils tornī, kur plīvo Latvijas karogs, uzņem foto ar karogu un dalies ar to sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus #cēsis un #LV100.

Plkst. 11.00 un 14.00 gaidīsim Tevi muzejā, kur būs iespēja kopā ar gidu iepazīties tuvāk ar mūsu karoga vēsturi un savām acīm skatīt vecāko zināmo Latvijas valsts karogu.

Plkst. 16.00 koncertzālē “Cēsis” koncerts "Sadziedāsim par Latviju". Koncerts veidots kā tautas sadziedāšanās svētki un tajā piedalīsies Cēsu Kultūras un Tūrisma centra jauktie kori “Beverīna” (diriģenti Jurģis Cābulis, Aivis Greters), “Wenden” (diriģente Marika Slotina-Brante) un “Vidzeme” (diriģente Olita Neimande), vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” (vadītāja Ilze Grinfelde) un Cēsīs iemīļoti solisti – Gunita Bārda, Rihards Saule, Una Aizgale un Nauris Indzeris. Pēc koncerta visi aicināti turpināt svētku svinēšanu ballē kopā ar pūtēju orķestri “Cēsis” (diriģenti Jānis Puriņš un Tālivaldis Narvils).
Koncerta režisors ir Māris Bezmers, muzikālais vadītājs – Emīls Zilberts un korus diriģēs Marika Slotina-Brante. Koncerta pavadošajā grupā spēlēs Mārtiņš Roziņš – taustiņi, Emīls Zilberts – bungas, Raivo Ozols – bass, Jānis Rolmanis – ģitāra.

Baltā galdauta svētkus var svinēt jebkur – pilsētā vai laukos, mājas pagalmā vai mežā, uz zemes vai uz ūdens, Latvijā vai citur pasaulē. Galvenais šajos svētkos būt kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem un atcerēties, ka Latvija nav nejaušība, bet gan mūsu visu kopīgs lēmums, izvēle, brīvība un arī atbildība.

Šajā dienā uzklāj baltu galdautu un aicini kopā svinēt savus radus, draugus, kaimiņus. Ja esi iecerējis ko neparastāku un lielāku, ļauj par to uzzināt citiem, pievienojot savu pasākumu kopīgajā Baltā galdauta svētku pasākumu programmā: https://lv100.lv/programma/kalendars/balta-galdauta-svetki-2018/

Ieeja bez maksas. Bet ikvienu, kurš vēlas apmeklēt koncertu, aicinām iepriekš izņemt ieejas kartes Biļešu paradīzes kasē, sākot no š.g. 20.aprīļa. Viena persona var izņemt ne vairāk kā 5 ieejas kartes.

Cēsu Izstāžu namā
14. aprīlī plkst. 15.00 tiek atklāta
Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas
pedagogu darbu izstāde “Zīmējums”


Izstādē tiks eksponēti dažādi mākslas veidi:
glezniecība, grafika, tēlniecība, foto, multimediju māksla.


Bieži vien mēs spēlējamies ar jēdzienu “zīmējums” plašākā nozīmē – filozofiskā, asociatīvā. Arī latviešu valodā šo vārdu mēs lietojam dažādos gadījumos – zīmējas sabiedrībā, iezīmējas pret vakara debesīm, sazīmēt starp citiem. “Zīmējumu” izstādes idejas autore Madaras Gulbis rekomendē uztvert ne tikai kā mākslas darba pirmo uzmetumu vai atsevišķu mākslas žanru, bet kā metaforu, domājot par jēdzieniem: sākums, pārmantojamība, pamatīgums, profesionalitāte, radošums, izpausme. Tie ir būtiski aspekti tik ļoti dažādajiem māksliniekiem, kurus vieno arī pedagoģija, viena no viņu darbības sfērām mākslā, jo ekspozīcijā redzamo darbu autori ir skolotāji Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Nacionālās Mākslu vidusskolas (NMV) Jaņa Rozentāla Mākslas skolā (JRMS). Daudzi no viņiem tur ir mācījušies un ieguvuši zināšanu  pamatus, lai atraisītos savā pasaules redzējumā un to attēlotu izvēlētajā mākslas veidā.


Izstādē, akcentējot zīmējuma dažādo nozīmi un izpausmi mākslā, eksponēti:
Gleznotāju - Ineses Siliņas, Ievas Spalviņas, Baibas Vegeres, Vitas Jurjānes, Ievas Tarandas, Madaras Gulbis, Kristīnes Markus, Raita Hroloviča, Jāņa Dukāta, Jāņa Ziņģīša, Elitas Svikles, Zīles Ziemeles un Ievas Putniņas;
Grafiķu - Maijas Dragūnes, Ināras Garklāvas, Baibas Dambergas, Ilgneses Avotiņa;
Fotomākslinieku - Raimo Lielbrieža, Mārtiņa Lablaika; 
Tēlnieka Edgara Oša;
Multimediju mākslinieku - Alvja Misjūna, Kaspara Groševa darbi.

Šī izstāde apliecina, ka zīmējums ir avots, dvēsele un kopsaucējs visiem mākslas veidiem. Zīmējums ir kā durvis, caur kurām var piekļūt visdažādākajām mākslas izpausmēm un tās realizēt.




Cēsu muzejs  Starptautiskajā galda spēļu dienā
7. martā  plkst. 14.00
aicina uz spēļu pēcpusdienu izstādē Kauliņi ir mesti...

“CĒSINIEKU GALDA SPĒLES” 

Iepazīsim un spēlēsim Cēsu 1. pamatskolas radītas galda spēles! Tās ir jautras, izzinošas, labirintiem bagātas un patriotiskas, gluži kā paši spēļu izgudrotāji - mazie cēsnieki, 1. pamatskolas 4. klases skolēni.

Nāc kopā ar ģimeni, draugiem, ienirsti spēļu pasaulē un sasniedz uzvaras prieku!


UZZIŅAI
2017. gada nogalē Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta unikāla galda spēļu vēsturei veltīta izstāde “Kauliņi ir mesti..”, kurā ir eksponētas 19.gs.beigu – 20.gs.beigu spēles no Daces Cepurītes un Tāļa Pumpuriņa privātkolekcijas. Galda spēļu privātkolekcija ir lielākā Baltijas valstīs un Cēsu muzejā tā eksponēta pirmo reizi. Galda spēļu izstādi atbalsta Latvijā un Pasaulē populārais galda spēļu zīmols “Brain Games”, kuri ir radījuši augsti apbalvoto galda spēli “Ice Cool”, kas atzīta par Pasaulē labāko galda spēli bērniem 2017.gadā, šo un daudzas citas “Brain Games” ražotās spēles var izspēlēt izstādes interaktivitāšu sadaļā –  “bērnu stūrītī”. Izstāde “Kauliņi ir mesti..” apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Bēniņu zālē, līdz 3. jūnijam.


UZ TIKŠANOS CĒSU MUZEJĀ!

Ieejas maksa pasākumā 3 EUR (pieaugušie), 2 EUR (bērni, skolēni, pensionāri),
Ģimenes ieejas biļete  7 EUR (2 pieaugušie un bērni – skaitu neierobežojam).

IZSTĀDES CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
Vilnis Heinrihsons “Viņa atnākšanas spožums” un
Anda Poikāne “Litānija”



Cēsu Izstāžu namā 10. martā plkst. 15.00 tiks atvērtas divas izstādes:
Vilnis Heinrihsons “Viņa atnākšanas spožums” un Anda Poikāne ‘’Litānija’’.

Vilņa Heinrihsona izstādes koncepcija ir metaforisks ceļojums krēslas zonā. Tie ir apgabali, kuriem cilvēka racionālais prāts nepiekļūst: ticība, karš, vīzijas.

Ekspresionistisko darbu galvenais personāžs ir citreiz ticīgais, citreiz karotājs, kurš rauga savu ceļu un tiek mijkrēšļa pasaules izgaismots. Atturīgā formā izstādē iestrādāti motīvi ar kristīgās ticības tēmām un militārajiem konfliktiem, kas kaluši Latvijas pagātni. Došanās karā ir iniciācijas ceļojums. Karavīri, kuri dodas karā iesaukti, un mocekļi, kas seko savam aicinājumam, lai cīnītos par taisnīgu lietu; viņi atgriežas no kara izmainīti, ja atgriežas, citreiz apskaidroti. …..un aicina skatītāju nesteidzīgi iestigt un uzkavēties gleznu vidū.
Skaņa – zemas basīgas skaņas, attāla kauju duna, artilērijas zalves, dabas skaņas, kā arī 6 Bībeles fragmenti, kuri ieskanēsies apmēram desmit minūtēs reizi.

Autors darbus veidojis, izmantojot dažādu tehniku (eļļa, akrils, pasteļi, dažādas faktūrpastas, tuša un citi grafiskie materiāli) sajaukumu.

Izstāde tiek rīkota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
 


LITĀNIJA (grieķu val. „litaneia” – ‘lūgumi’; lat. „litania”) – dažādu veidu lūgšanas, kurās lūgumi un saucieni, vēršanās pie Dieva vai svētajiem ir papildināti ar izsaucieniem vai lūgumiem, kuri atkārtojas. (katolis.lv)
“Visvienkāršākās un patiesākās lietas nav vārdiem aprakstāmas, zināšanas var nodot arī klusējot.
Īsti vārdi, nākuši no sirds, ir veldzējoši kā lietus izkaltušai zemei.
Lūgšanas, kas plūst cauri laikiem, ir dzīvas dziesmas starp pārejošo un mūžīgo. Mēs esam dalībnieki.”

Andas Poikānes Izstādei “LITĀNIJA” ir trīs daļas “Marijas mistērija”, “Kara cilvēki” un “Ekvinokcija”. Tajā apskatāmi terakotas (apdedzināta māla) un papīra objekti un skulptūras, litogrāfijas un zīmējumi, kā arī video darbi, kuru līdzautors ir Raitis Vulfs.

Māksliniece izsaka pateicību atbalstītājiem: Vaidavas keramikas ražotnei “Rebeka”, “Rolavas keramikai”, SIA “Krastmaļi sēklas” un visai ģimenei un draugiem.







“Pēc avenēm” – ģimenes diena muzejā!



Cēsu muzejs 4. martā no plkst. 11:00 līdz 15:00 aicina
visus interesentus uz Ģimenes dienu muzejā,
kam dots pavasarīgs nosaukums – “Pēc avenēm!”.

Kas var būt labāks kā pavadīt dienu kopā ar ģimeni jautri spēlējoties
un gūstot jaunus iespaidus un zināšanas!


Kopā ar Cēsu teātri atdzīvosies mūsu muzeja galda spēļu izstāde “Kauliņi ir mesti..”, kur aktieri iejutīsies dažādos spēļu tēlos, sagatavos jautrus uzdevumus un izklaides, kā arī apmeklētājiem būs iespēja tikt pie garšīga pārsteiguma. Gaidīsim gan lielus, gan mazus – jautrus mirkļus garantējam!

Ieejas maksa ģimenes dienā: 2 EUR (bērni, skolēni, pensionāri), 3 EUR (pieaugušie), īpašais piedāvājums Ģimenes ieejas biļete pasākumā EUR 7 (2 pieaugušie un bērni – skaitu neierobežojam)

Uz tikšanos Cēsu muzejā!

Uzziņai:
Aizgājušā gada nogalē Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta unikāla galda spēļu vēsturei veltīta izstāde “Kauliņi ir mesti..”, kurā ir eksponētas 19.gs.beigu – 20.gs.beigu spēles no Daces Cepurītes un Tāļa Pumpuriņa privātkolekcijas. Galda spēļu privātkolekcija ir lielākā Baltijas valstīs un Cēsu muzejā tā eksponēta pirmo reizi. Galda spēļu izstādi atbalsta Latvijā un Pasaulē populārais galda spēļu zīmols “Brain Games”, kuri ir radījuši augsti apbalvoto galda spēli “Ice Cool”, kas atzīta par Pasaulē labāko galda spēli bērniem 2017.gadā, šo un daudzas citas “Brain Games” ražotās spēles var izspēlēt izstādes interaktivitāšu sadaļā –  “bērnu stūrītī”. Izstāde “Kauliņi ir mesti..” apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Bēniņu zālē, līdz 3.jūnijam.









CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ
SPĒĻU PĒCPUSDIENĀ
DAMBRETE UN ŠAHS

17. februārī plkst. 14.00 Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē
izstādē “Kauliņi ir mesti…”

Šahs un dambrete ir spēles domāšanai. Ziņas par šaha priekšteci aštapadu aprakstītas Austrumindijā. Vēlāk, 6. gs. Indijā spēlēja čaturangu – četru armiju cīņu. Tad spēlēja izmantojot metamos kauliņus. Arābu pasaulē un Krievzemē spēli iepazina 9. gs. Eiropā 15. gs. izveidoja tādus šaha pamatnoteikumus, kādus tos pazīstam mūsdienās.

Programmā:
•    Stāsts izstādē par spēļu kolekciju. Vēsturnieka T. Pumpuriņa īpašs stāsts par  ievērojamiem šahistiem latviešiem, par 1851. gada Nemirstīgo partiju, ko izspēlē katru gadu. Lielajā šahā iekļuvis arī cēsnieks – Edvīns Ķeņģis.

•    Mācīsimies spēlēt dambreti. Ja jutīsies drošs, varēsi piedalīties dambretes miniturnīrā. Balva nodrošināta!

•    Nardi, bekgemons, triktraks, pufs – nosaukumu daudz, bet spēles pamatprincipi vienādi. Iemācīsimies nardu pamatgājienus. Saku droši – tas ir interesanti!

Vari nākt ar savu spēles galdiņu. Partneri satiksi spēļu pēcpusdienā!

Dalības maksa pasākumā EUR 3 (pieaugušie) un EUR 2 (skolēni, pensionāri, Cēsu Drauga kartes īpašnieki)





IZSTĀDE “ES MĪLU BALTO SNIEGU UN CITU VAIRS NEKO”

Izstāde apskatāma Izstāžu namā no 1. februāra

Vai zini, kur ieraudzīt mirdzošu sniegu, sajust mieru un klusumu? Tas  ir redzams Cēsu Izstāžu namā dažādu paaudžu mākslinieku darbos. Šeit pārstāvēti spilgti ainavas žanra pārstāvji – Janis Rozentāls, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas izveidotājiem un Vilhelms Purvītis, pirmais,  kas savā mākslā  pievērsās Latvijas dabas attēlošanai, kā arī  Biruta Baumane un Ģederts Eliass, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem,  tautā populārais un mīlētais Leo Kokle,  konsekventais pasteļglezniecības kopējs latviešu mākslā  un tikai mākslai dzīvojošais  Voldemārs Irbe- Irbīte un Ludolfs Liberts, kurš daudz gleznojis  dzimtenes ainavas.  Apskatāmi arī Purvīša skolnieka Kārļa Melbārzda un Jāņa Pauļuka darbi, kā arī, mazāk zināmi, bet ne mazāk sniega krāsainību un dabas smalkumu attēlojošu mākslinieku – Arnolda Griķa un Kārļa Rozena gleznojumi. Izstādes apmeklētājiem atklājums būs Nikolaja Kūlaiņa noskaņu darbi  un  19.gs. beigās  20. gs. sākumā  Baltijā populārā  salonmākslinieka Jūliusa Kleversa darbi.

Skatītājs varēs vērtēt, kā ir vai nav mainījusies glezniecības maniere  jaunāku paaudžu mākslinieku darbos:  mākslinieces, kas nebaidās no dabas glezniecības Daces Lielās, Vijas Zariņas,  kuras interešu lokā ir Latvijas ainava, krāsu koloristes,  cēsnieces  Lailas Balodes un pavisam jaunā,  pagājušā gada SEB bankas stipendiāta  Kristapa Priedes darbos.

Izstāde tapusi ar  Mūkusalas Mākslas salona  līdzdalību.


IVANDAS SPULLES-MEIERES UN SANITAS MICKUS
KOPIZSTĀDE “CITA MEDITĀCIJA”


Izstādes apskatāma Izstāžu namā no 1. februāra

Izstādes nosaukums nav nejaušs, mākslinieču izstāde “Cita meditācija” iezīmē iespējami citu personības šķautni, caur kuru tiek parādīta mākslinieču spēja atklāt mākslinieciskos meklējumus, savienojot dažādus materiālus, krāsu un formu, līniju un punktu, faktūru un struktūru un citas mākslinieciskas izpausmes.
Abas mākslinieces beigušas Latvijas Mākslas akadēmiju. Satikušās un paralēli profesionāli strādājušas, kopjot katra savu daiļradi, mākslas valodu  un māksliniecisko pašizpausmi.

Sanita Mickus dzimusi Valmierā, mācījusies Rēzeknes lietišķās mākslas  vidusskolā, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, keramikas nodaļu 1997.gadā. Strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par dekoratori, kā arī māca zīmēšanu un veidošanu bērniem Pirmsskolas estētikas skolā “Tince” Rīgā.
Izstādēs piedalās no 1996.gada, 2002. gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā / rekomendē P. Martinsons un A. Mīlbreta /. Darbojusies darbnīcā “Ķīpsalas keramika”. Tagad darbnīcā “Logs”. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, ASV un citur.

Sanita Mickus izstādē sevi piesaka ar trīsdimensionāliem keramikas mākslas objektiem. Daļa no šiem objektiem ir ar praktisku funkciju, tomēr skatītāja uzmanību vēlētos vērst uz keramiku kā mākslas formu, kurā var novērtēt keramikas materiālu dažādību un mākslinieces domu lidojumu un profesionalitāti. Mākslas darbi veidoti no keramikas materiāliem: akmensmasas, māla un šamota.

Ivanda Spulle-Meiere dzimusi Jelgavā,  mācījusies Rīgas lietišķās mākslas  vidusskolā, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, keramikas nodaļu 1997.gadā. Strādā LLU, TF, IMI par lektori un Dobeles mākslas skolā par skolotāju- vistiešākā saistībā ar krāsu, plakni un  formu- mācot daudzveidīgus, mākslinieciskus izteiksmes veidus, iespējas un pielietojumu. Saviem  studentiem- topošajiem mājturības un vizuālās mākslas skolotājiem un dizaineriem māca kompozīciju un krāsu mācību, formas dizainu, gleznošanu, tēlotājmākslu un stikla, porcelāna apgleznošanu, kā arī mākslas skolā- veidošanu, kompozīciju un keramiku.

Izstādēs piedalās no 1993.g., 2000. gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā / rekomendē- G.Krollis un D.Lesiņš/ No 2009.gada Jelgavas mākslinieku biedrībā. Darbi eksponēti  Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Taivānā u.c. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Japānā, Norvēģijā, Vācijā u. c.

Ivandai patīk materiālu un izteiksmes veidu daudzveidība, to savienojumi un salikumi. Iedvesmo porcelāna baltums, virpotu formu elegance, māla plastika, papīra bezgalīgās iespējas un zemes pamatīgums. It kā pretruna materiālu dažādībā, bet ir iespējams šo atšķirību samierināt. Zīmē uz papīra, porcelāna, stikla un auduma, tāpat kā domās un sajūtās. …izjūtas, noskaņu krāsas, kas sakrājas ikdienā cenšas izteikt dažādos materiālos un tehnikās. Sajūsmina grafikas elegance, māla vieglums un stikla caurspīdīgums tikpat ļoti, cik pienaini balts matējums…izliektas līniju stīgas tikpat, cik saskanīgi vārdi un darbi. Citā meditācijā atklāj materiālu savienojumus- papīrs, māls, koks, stikls, metāls ar grafiku, krāsu un formas papildinājumiem – „otrā iespējā uzelpot” priekšmetiem, sajūtām un lietām…






CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ
SPĒĻU PĒCPUSDIENA
IZSTĀDĒ “KAULIŅI IR MESTI…”


 Spēļu pēcpusdiena 27. janvārī plkst. 14.00 
Jaunās pils 4. stāva izstāžu zālē


   Programmā:
       Stāsts par padomju laika spēli “Tavi paziņas” un par citām spēlēm 19. un 20. gadsimtā. Arī par romiešu laika metamajiem kauliņiem.

      Spēlēsim dažādas spēles – jau iepazīto mankalu, spēli “Latvijai 100”, “Apceļo Cēsis” un Brain  Games atvestās spēles “Katanas ieceļotāji”, “Sabotieri” un citas.




Jā, - tā ir mana bērnības spēle! Tā izsaukušies vairāki izstādes apmeklētāji. Tā ir spēle "Tavi paziņas”, ko 1967.gadā izdeva rūpnīca “Straume”. Spēles laukumā uzzīmēti 1950. – 1960. gados labi pazīstami stāstu un pasaku varoņi.

Spēles izdošanai vajadzēja saņemt atļauju. Par apstiprināšanas gaitu aprakstīts avīzē “Padomju Jaunatne” (23.04.1967.) A. Liepas rakstā “Rotaļlietu gatavošana nav nekāda rotaļa” - “…atgadās vēl tādi kuriozi, kā, piemēram, ar galda spēles “Tavi paziņas” apstiprināšanu Tirdzniecības palātā. “Straume” izstrādājusi “riču rača” tipa spēli, kurā redzami bērniem jau pazīstami pasaku varoņi, arī Andersena pasakas varonis “Kailas karalis”. Tāds viņš tur soļo – plikiem stilbiem, valdnieka kroni galvā un zizli rokā. Nekā slikta. Tomēr atradās viens pārstāvis, kas palūdza - Karali apģērbt. Pagāja vairākas dienas līdz izdevās šo “tikumības sargu” pārliecināt, ka “Kailais karalis” nav spēles autora izdomāts.” Precizēšu – tā ir Andersena pasaka “Karaļa jaunais tērps”.

Spēlē pavisam attēloti 24 stāstu un pasaku personāži. No tiem vairāki nav atpazīti. Iespējams, ka Tu vari palīdzēt noskaidrot attēlotos varoņus.

Dalības maksa pasākumā EUR 3 (pieaugušie) un EUR 2 (skolēni, pensionāri, Cēsu Drauga kartes īpašnieki)


MEISTARKLASE – KOKA AUSKARU GATAVOŠANA

Aicinām uz šā gada pirmo meistarklasi
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, 28.janvārī plkst. 13:00,
kas būs veltīta Koka auskaru gatavošanai.

Meistares – Ievas Morozas – vadībā izgatavosim burvīgu rotu gan ikdienai, gan svētkiem.

Koka auskaru izgatavošana – koka aplīšu apgleznošana, apstrāde, pērlīšu šūšana, līmēšana un galā auskaru āķu pievienošana. Koka auskarus iespējams izgatavot pēc savas gaumes – izvēlēties krāsu, izzīmēt, apgleznot auskarus. Auskari ir lielisks aksesuārs, kas ļauj izcelt personību.
Radošo tikšanos vadīs Ieva Moroza, kura darbojas ar zīmolu Deered.  Deered izmanto augu nospiešanas tehniku ar papardēm un apģērbu apgleznošanu ar roku, uz katra apģērba radot briežus. Zīmols darbojas kopš 2013.gada.

Meistarklase norisināsies Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Jaunajā Pilī, semināru zālē. Nodarbības cena – 12 EUR (maksā ietilpst darbnīcas materiāli un meistara konsultācija).

Dalībnieku skaits ierobežots. Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz – muzejs@cesis.lv vai pa tālr. 26996630
Uz tikšanos Cēsu muzejā!






Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sāk jaunu pasākumu ciklu

SPĒĻU PASAULE MUZEJĀ




13. janvārī plkst. 14.00

PIRMAIS TURNĪRS - “STRATĒĢISKĀ SPĒLE MANKALA. “

•    Spēļu labirints izstādē “Kauliņi ir mesti… Galda spēles Latvijā un pasaulē 19.-20. gs.", iepazīstot spēļu vēsturi.

•    Nāc un iemācies spēlēt MANKALU!  Spēles iepazīšana un izmēģināšana.

Ieejas maksa:  3.00 EUR











Izstāde

Kad pasaule pārvēršas pasakā…
Ērika Zvirbuļa fotogrāfijas 

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
15. decembrī plkst. 16.00
tiks atklāta Ērika Zvirbuļa fotogrāfiju izstāde
“Kad pasaule pārvēršas pasakā…”.

Izstādē apskatāmos darbus vieno dabas pasakainais skaistums
ziemā Vidzemes ainavā.

 

Izstādē pārsvarā ir aplūkojamas melnbaltās fotogrāfijas, kuru elegance un šarms tik ļoti piestāv ziemas ainavai ar sarmotiem kokiem, zāles un smilgu stiebru siluetiem.

Fotogrāfs Ēriks Zvirbulis ir dzimis cēsinieks, dzīvo vectēva celtajā mājā un Cēsīs šobrīd ir pazīstams kā kalendāru izdevējs un fotokluba “Cēsis” aktīvs dalībnieks.

Ēriks Zvirbulis ar fotografēšanu aizrāvies jau no pamatskolas gadiem, mācoties Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā un Zosēnos, kad pirmais fotoaparāts bija paša iegādātais padomju laika “Smena”. Vēlāk, mācoties Murjāņu sporta skolā, ar lielu aizrautību un dažādiem eksperimentiem tapušas pirmās krāsainās fotogrāfijas skolas fotolaboratorijā. Bet pieredze un tā īpašā fotografēšanas gudrība un izjūta nāca vēlāk, strādājot apgāda “Jāņa sēta” tipogrāfijā, vēlāk izdevniecībā, kur prasības pēc kvalitatīvām bildēm bija ļoti augstas.

Par savu ceļu fotogrāfijā Ēriks Zvirbulis stāsta: “Pētīju labāko meistaru bildes un mācījos kompozīciju un citas gudrības. Nesen bija izdoti albumi “Gauja”, “Daugava”, “Dzintarkrasts”. Regulāri Gētes institūta bibliotēkā ņēmu “Foto Magazin” žurnālus ar pasaules labāko fotogrāfu bildēm un mācījos fotografēt.” Kopš 2000. gada Ēriks Zvirbulis strādā paša dibinātajā uzņēmumā “Apgāds Vidzeme”, katru gadu izdodot vismaz desmit dažādus kalendārus ar paša fotogrāfijām un māksliniecisko noformējumu.

“Zilas debesis, žilbinošs sniegs, kontrasti un tā ir mūzika dvēselei. Sniegs, saule un sarma, baltās un pelēkās, mirdzošās un reizēm dūmakainās krāsas ziemā iedvesmo”, tā par savām izjūtām fotografējot ziemu saka Ēriks Zvirbulis. Kaut arī Ērikam vairāk patīk tieši krāsainās fotogrāfijas, šajā izstādē to īpašo sajūtu fotogrāfs ir atradis melnbaltajā fotogrāfijā. Tā uzrunā ar visu sirdi un dvēseli.

Izstāde atvērta Jaunās pils semināru zālē no 15. decembra.

Cēsu Izstāžu namā
no 15. decembra būs skatāmas divas izstādes 

Arta Nīmaņa “Saule un mēness” un “Mantojums. Art Cēsis”



Stikla mākslinieks un dizainers Artis Nīmanis savu profesionalitāti un māksliniecisko rokrakstu ir veidojis un attīstījis jau vairāk kā 20 gadu garumā, dziļi iepazīstot stikla materialitātes īpašības, izkopjot savu autortehniku un atklājot inovatīvas stikla apstrādes metodes. Arta Nīmaņa mākslinieciskās izteiksmes amplitūda ir plaša. Viņš ir zīmola “an&angel” trauku galvenais dizainers. Paralēli turpina veidot arī dizaina objektus, rada rotas (zīmols GLASS MUSE), kā arī realizē dažādus eksperimentālus projektus, tai skaitā kinētiskus. 2013. gadā kopā ar Gati Vasiļjevu radīja pirmo pasaulē funkcionālo stikla divriteni, ko vēlāk savai pastāvīgajai ekspozīcijai ir iegādājies Šanhajas stikla muzejs. Arta Nīmaņa darbības spektrā ir arī monumentālāki projekti – funkcionālas un dekoratīvas stikla dizaina detaļas interjeram un arhitektūras objektiem, ekskluzīvas vitrāžas, apgaismes ķermeņi un virsgaismas risinājumi. Pēdējos gados savu darbu veidošanā mākslinieks arvien vairāk izmanto novatoriskas stikla apstrādes tehnoloģijas, kas aizgūtas no mūsdienu kosmosa tehnoloģiju industrijas. Tās pielieto arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA). Artis Nīmanis piedalījies grupu un personālizstādēs Eiropā, Amerikā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Krievijā, Ķīnā, Singapūrā, Meksikā un Japānā. Personālizstāde FRAGILE Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ieguva Latvijas Televīzijas un Radio gada balvu “Kilograms kultūras 2016” kategorijā “Vizuālā māksla”. Starptautisku atzinību guvušā mākslinieka jaunākie oriģināldarbi pirmo reizi tiks prezentēti izstādē “Saule un mēness” Cēsīs, bet 2018. gadā tie ceļos tālāk uz Arta Nīmaņa personālizstādēm Dānijā, Somijā un Japānā, kur skatītājiem būs iespēja iepazīt un izjust stikla maģisko un arhetipisko dabu, kā arī vienlaicīgi piedzīvot ceļojumu sevī. Izstādes tēma tiek veltīta Latvijas simtgadei. 100 gadu laikā ikdienu no rīta aust saule un vakarā debesjumā lec mēness. Latvija ir piedzīvojusi gan gaišus, gan tumšus laikus. 50 gadus esam bijuši nebrīva valsts, bet tas mūs ir veidojis stiprus. Bez pagātnes pieredzes nebūtu tagadnes. Arta Nīmaņa stikla mākslas darbi kā spoguļi sniegs ikvienam iespēju ieskatīties savā atspulgā, esot šeit un tagad. Tas, ko katrs tur saskatīs, būs individuāli, bet dzimtas un tautas vēsture vijas cauri gadiem un atstāj mūsos visos savus nospiedumus. Šodien mēs esam tie, kas veido nākotni. Artis Nīmanis to veido savos stikla mākslas darbos.

“Mantojums. Art Cēsis”
No 2012. gada “Art Cēsis“ rīko vasaras skolu – meistardarbnīcas gleznotājiem. Šajās darbnīcās profesionāliem māksliniekiem ir iespēja bagātināt savas zināšanas glezniecības tehnoloģijā un gūt jaunus izaicinājumus radošajā darbā, skolotāja, ikonu gleznotāja, restauratora un seno glezniecības tehnoloģiju meistara Dmitrija Laščetko vadībā.Izstādē ar meistardarbnīcā tapušiem darbiem piedalīsies gleznotāji Laima Bikše, Jānis Blanks, Jānis Dukāts, Andris Eglītis, Ritums Ivanovs ar dēliem Rasmusu un Krišjāni, Arta Kalniņa, Reinis Liepa, Dāvis Ozols, Kristīne Rozenberga, Ansis Rozentāls, Signe Vanadziņa, Zīle Ziemele un Dmitrijs Laščetko.


KAULIŅI IR MESTI…
GALDA SPĒLES LATVIJĀ UN PASAULĒ 19. – 20. GS.


Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
Jaunās pils Izstāžu zālē 8. decembrī plkst. 15.00


Izstāde veidota tā, lai radītu jaukas atmiņas, patīkamas emocijas par pavadīto laiku kopā ar tēti un mammu, brāļiem un māsām vai draugiem, spēlējot galda spēles. Ieinteresēt bērnus spēlēt galda spēles, kas izklaidē, dod barību prātam, iededz kaislības, dod iespēju realizēt savstarpējo komunikāciju un sacensības garu.

Galda spēļu vēsture aizved mūs senajās Austrumu civilizācijās un Eiropas sākotnē vēl daudzus gadsimtus pirms mūsu ēras. Tajā laikā radītās galda spēles cauri viduslaikiem  nonākušas līdz mūsu dienām. Vēlāk radās jaunas spēles un paplašinājās spēļu tematika, sekojot līdzi zinātnes, tehnikas, literatūras jaunumiem.
Spēles noteikumos un tēmās atspoguļojas cilvēka priekšstati par pasauli. Spēles piederumi ir piesātināti ar daudzu gadsimtu gaitā radušos kultūru simboliku: spēles galdiņš kalpoja kā dzīves ceļa alegorija, metamie kauliņi – likteņa zīmes, figūras veidotas cilvēka silueta, vēlāk mašīnu siluetu veidā.

Galda spēlēs attēlota gan pasaules ģeogrāfija, gan politiskā situācija. Spēļu laukumos atdzīvojas pazīstami pasaku un stāstu varoņi. Populāras lauka spēles, piemēram, ķegļi, krokets, biljards, hokejs, basketbols pārveidotas galda spēlēs. Izveidota jauna galda spēle telpās – novuss. Galda spēļu daudznozīmība iziet ārpus sadzīves un pāriet sociālajā, garīgajā un mākslas kultūrā. Tām pievēršas pedagoģijas zinātne.

Izstādē var iepazīt dažādus spēļu veidus – dzirnavas, “zosu” jeb staigājamās spēles, loto, šahu, domino, dambreti, cirku, puzles, aplenkuma spēles. Īpaši akcentētas spēles, kas izdotas Latvijā. Liels pārsteigums ir Latvijā nopietna uzņēmuma – P. Mantnieka Kartogrāfijas institūta izdotās spēles 20. gs. 30. gados. Pirmo reizi vienkopus skatāmas rūpnīcas “Straume” izdotās galda spēles.

Spēlēšanās tradīcijas atspoguļojas parādot atsevišķu ģimeņu galda spēles. Sevišķi spilgti galda spēles kā kultūras fenomens ar ideoloģijas pieskaņu redzams Otrā pasaules kara laikā izdotajās spēlēs un komunistiskā režīma cenzētajās spēlēs. Bet visam pāri vēlme sacensties, kas rada aizrautību ikvienā spēlē.

Izstāde atvērta no 8. decembra Jaunās pils Izstāžu zālē 4. stāvā.


ADVENTES LAIKA KAMERMŪZIKA CĒSU JAUNAJĀ PILĪ
Svētdien, 10. decembrī plkst. 18:00 Cēsu Jaunajā pilī
Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa aicina uz Adventa laika kamermūzikas koncertu.

Koncerta programmā būs dzirdama populāra klasiskā mūzika un tiks atskaņoti Mocarta, Baha, Johana Strausa, Persela, Riekstiņa un citu komponistu darbi. Koncertu skanīgi bagātinās soprāns Aija Veismane.

Ieeja 5,00 EUR, 3,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem, DRAUGA kartes īpašniekiem.

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un Cēsu Jaunajā pilī.




Lāčplēša dienas priekšvakarā 10. novembrī plkst. 16.00
Cēsu Izstāžu namā atklās izstādi
CĒSINIEKS LATVIJAS VALSTIJ:
Fotogrāfs Jānis Sūniņš un viņa dzimta


Izstāde turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts
jubilejas svētku laikā stāstīt, iepazīstināt un lepoties
ar mūsu pilsētas un novada CILVĒKIEM.
Šogad Jānis Sūniņš, fotogrāfs ar sirdi un dvēseli,
fotokluba “Cēsis” vadītājs, kurš jau 50 gadus turpina
veidot un kopt foto tradīcijas Cēsīs.


Lai fotografētu, ir jābūt apziņai, ka gribi to darīt…
Jānim Sūniņam šī īpašā apziņa un vēlēšanās fotografēt atnāca jau ļoti sen, vēl puikas gados, mācoties Cēsu 1. pamatskolā, kad pirmie fotomodeļi bija klases meitenes un draugi, bet pirmās fotogrāfijas – kontaktkopijas no melnbaltās platās filmiņas. Jāņa pirmais skolotājs fotografēšanas mākslā bijis kaimiņš no L. Katrīnas ielas nama, kur ģimene tolaik dzīvoja. Bet pirmā īstā fotografēšanas skola un rūdījums nāca vēlāk, iesaistoties 1959. gadā dibinātā fotokluba “Cēsis” darbībā.
Kopš 1967. gada Jānis Sūniņš ir fotokluba “Cēsis” vadītājs. Lekcijas un praktiskās apmācības fotoamatieriem,  ikgadējās brīvdabas fotoizstādes vismaz trīs reizes gadā pašu iekārtotajos divos  izstāžu pagalmos Rīgas ielā 15 (t.s. Vanadziņa mājas pagalms) un Kases ielā, starpklubu izstāžu darbība gan Vidzemes, gan Latvijas mērogā, Cēsīm nozīmīgi projekti, organizējot fotokonkursu izstādes “Cilvēks un dzimtene” un rezultātā Cēsis kļuva par Vidzemes zonas fotoamatieru centru. Kā īpašs fotokluba darbības kvalitātes rādītājs šajā laika periodā bija Tautas fotostudijas nosaukuma piešķiršana 1980. gadā.
Ieceres un tā īpašā aizrautība un degsme Jānim Sūniņam ir piemitusi vienmēr. Arī tagad, kopā ar saviem kolēģiem Cēsu fotogrāfiem turpinot iekļauties visai mainīgajā un dažkārt arī grūti  prognozējamā pasaulē. Kā apliecinājums tam ir fotokluba “Cēsis” darbības atjaunošana un aktualizēšana ar spožiem izstāžu projektiem kopš 2012. gada. Šo īpašo aizrautību un spēju sajust, cik īpaši  ir cilvēki, sava pilsēta ar daudzām aktivitātēm un dzīvotprieku redzēsim un sajutīsim Latvijas Valsts 99 gadadienai veltītajā Jāņa Sūniņa fotoizstādē.

Tava ģimene Latvijai svarīga – visās paaudzēs!
Jāņa Sūniņa dzimtas saknes Cēsīs un tās tuvākajā apkārtnē šodien jau iesniedzas sestajā paaudzē un katrai no tām ir stāstāms savs stāsts. Izstādē to iesāks Jāņa Sūniņa vectēvs Vilhelms Kalējs (1889 Kārļi-1969 Cēsis), kurš Latvijas izcīnīšanā Pirmā pasaules kara laikā piedalījās kā latviešu strēlnieku bataljona karavīrs, bet vēlāk Latvijas pirmās brīvvalsts laikā strādāja Cēsu pasta un telegrāfa kantorī un turpināja dienestu zemessardzē. Jāņa Sūniņa dzimtas arhīvā saglabāti un izstādē būs skatāmi unikāli dzimtas dokumenti, fotogrāfijas, vectēva rokrakstā gan Cēsīs, gan Pirmā pasaules kara laikā Krievijā rakstītie dziesmu albumi un ar lielu rūpību veidotie fotoalbumi, kuri stāsta par dzimtas ceļiem un likteņiem. Šobrīd dzimtas tradīcijas turpina kopt un veidot jaunākā paaudze – Jāņa Sūniņa mazmeita Sintija un trīs mazdēli Kristaps, Āris un Deivids.

Izstāde atvērta no 1o. novembra līdz 10. decembrim








IZSTĀDE
“FOTOGRĀFS JĀNIS GODIŅŠ UN VIŅA GLEZNU KOLEKCIJA”


Izstāde ir viena no divām šī gada izstādēm ciklā “Cēsnieki Latvijas valstij”.
Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils
semināru zālē 1. novembrī plkst. 16.00


Cēsinieki Jāni Godiņu pazīst kā fotogrāfu, kultūras un mākslas vērtību lietpratēju, grāmatu un mākslas darbu kolekcionāru un veiksmīgu makšķernieku. Viņš dzimis 1934. gada 25. aprīlī Gatartas pagasta Kalna Viļumos, mācījies Drustu pamatskolā, bet 1949.gadā izvests uz Sibīriju, no kurienes agriezies 1957.gadā un apmeties uz dzīvi Raunā. No 1961.gada Jānis Godiņš dzīvo Cēsīs. Viņš 20 gadus strādāja Cēsu Sadzīves pakalpojumu kombinātā par fotogrāfu, darbojās fotoklubā “Cēsis” un ar panākumiem piedalījās mākslas foto izstādēs. Jāņa Godiņa fotogrāfijas ir publicētas Latvijas un Cēsu presē, Cēsu Tautas teātra programmās un izstāžu katalogos.

Jāni Godiņu cienām un godājam. Viņu pazīst vairums to cēsnieku, kuru vērtību skalas augšgalā liekamas kultūrvēsturiskās vērtības.
Jāņa Godiņa mūža devumu vislabāk raksturo viņa paša vārdi:” ….. esmu centies būt noderīgs savai tautai, Dzimtenei un pilsētai”.


Izstāde apskatāma no 1. novembra līdz 1. decembrim



IZRĀDE „NO ROZENTĀLA”

CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ 23. OKTOBRĪ PLKST. 18.00

Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas. tapis nākamais
cikla iestudējums – izrāde par gleznotāju Jani Rozentālu (1866 – 1917)

Režisore: Paula Pļavniece

Dramaturgs: Ivo Briedis

Lomās: Rūta Dišlere (VDT) un Jānis Znotiņš

Māksliniece: Liene Pavlovska

Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis

Producē: Mūzikas un mākslas atbalsta fonds / www.kulturmarka.lv

Iecere īstenot izrādi par gleznotāju Jani Rozentālu ir likumsakarīgs turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda iestrādnēm un jau īstenotajām izrādēm šajā virzienā - veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Izrāde „No Rozentāla”  papildināja Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gada norises.

Janis Rozentāls:
"Kad es par maz kur eju, kā viesībās, ballēs, teātrī un citās vietās, tad priekš sevis, zinādams, aizbildinos ar to, ka man nav melno svārku vai naudas un laika, bet tas ir diezgan mazs iemesls un lielākais kavēklis ir kūtrība. Kustēties vajag, jo es redzu, kādus nelāgus augļus tāda istabā tupēšana izaudzina - pedantus, iedomīgus, vienpusīgus un netaisnus skābputras. Kamēr turpretim kustoties, dabū jaunus iespaidus, idejas un pamudinājumus, un, kas priekš jauna mākslinieka svarīgākais - darbus, protekcijas un iepazīšanas."

Biļetes ‘’Biļešu paradīzes’ kassēs/

Laila Baumane

                   
CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
KRISTĪNES LUĪZES AVOTIŅAS GLEZNU IZSTĀDE “ĢIMENE”

Cēsu Izstāžu Nams pēc renovācijas tiek atvērts ar
mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādi “Ģimene”.
Izstāde atvērta no 23. septembra līdz 5. novembrim

Kristīne Luīze Avotiņa ir  jauna un spilgta personība latviešu  mākslā, kuras talants novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Kristīne Luīze Avotiņa dzimusi mākslinieku dzimtā, kur glezniecība ir pārmantota. Vectēvs Harijs Kārkliņš bija gleznotājs, viņas mamma Ilze Avotiņa un māsa Katrīna Avotiņa ir gleznotājas. Mākslinieces rokraksts ir tēlains un spilgts, viņas glezniecība zied tīrās  un spožās krāsās. Skatītāju vērtējumam piedāvājusi vairāk kā 10 personālizstādes un piedalījusies vairākās  grupu izstādēs Eiropā.

Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa par jauno gleznu ciklu Cēsīs: “Pagājušā gada nogalē saņēmu uzaicinājumu no Cēsu Izstāžu Nama veidot personālizstādi. Kopš tā brīža sāku domāt, kas būtu tas, ko es vēlētos uzgleznot šai izstādei. Sapratu, ka tas būs jauns gleznu cikls, kas atspoguļos pavisam jaunu pasauli priekš manis, kuru esmu sevī atklājusi.
Tā ir manas meitas, Lizelotes Annas pasaule, kurā katru dienu viņa atklāj un iepazīst kaut ko jaunu. Šīs gleznas ir kā mūsu abu dialogs. Soli pa solim es savu bērnu ievedu pasaulē, kurā dzīvoju, kuru redzu un sajūtu, un tad es ieraugu, ka viņa to uztver kā lielu brīnumu, tāpat kā es. Kad biju maza, man šo pasaules uztveri iedeva mana ģimene. Tagad es to turpinu nodot savai meitai. Tādēļ  arī izstādes nosaukums ir “Ģimene” .

TĒLNIECES ĒVĪ UPENIECES DARBU IZSTĀDE

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Cēsu Jaunajā pilī
tēlnieces Ēvī Upenieces izstādes atklāšana
17. septembrī plkst. 13.00


“Lai darbs uzrunātu, tajā jāieliek mīlestība”, saka tēlniece. Ēvī Upenieces tēlniecība uzrunā ar harmonisku formu un tai piemītošo emocionalitāti, darbi ir lakoniski un vienlaikus valdzinoši. Tēlnieces bronzā, granītā un marmorā radītie darbi ir maiguma un stipra gara caurstrāvoti. Formas prieks un juveliera cienīga darbā izslīpēta perfekcija raksturīga mākslinieces mazo formu darbiem. 
Izstādē Cēsīs būs apskatāms jaunākais  mākslinieces  radītais darbs “ Melānija”

Vecmeistare Ēvī Upeniece dzimusi 1925. gadā. Ar radošu sparu apveltītā latviešu tēlniece savos darbos   atspoguļo dažādu laikmetu tradīcijas  un pieredzi. 1952. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, mācījusies pie latviešu tēlniecības klasiķiem Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas. Sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes. Tēlnieces darbi atrodas vairākos muzejos un galerijās pasaulē.

 “Ēvī ir iepazinusi vislielāko ciešanu sāpi, apbrīnojama ir viņas izturība – to svētījis Darbs, Daba un Dievs”. /Džemma Skulme/

Izstāde ir apskatāma no 17. septembra līdz 15. oktobrim



VALDA SVIĶA FOTOIZSTĀDE
“CĒSIS TOREIZ UN TAGAD”


Ceturtdien, 20. jūlijā, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Cēsu Jaunajā Pilī atklās fotogrāfa un Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieka Valda Sviķa foto izstādi “Cēsis toreiz un tagad”.

Foto izstāde būs kā aizsākums nedēļas nogalē plānotajiem pilsētas svētkiem un ir autora dāvana savai pilsētai 811 gadu jubilejā. Valdis Sviķis, kurš ikdienā strādā Cēsu novada pašvaldības policijā jau vairākus gadus aizraujas ar fotomākslu, ir ilggadīgs atjaunotā fotokluba “Cēsis” biedrs un savas dzimtās pilsētas patriots. Mīlestība pret dzimto pilsētu ir fiksēta brīnišķīgi skaistās un izjustās ainavās, pilsētas skatos, parādot Cēsu vēsturisko šarmu un majestātiskumu. Īpaša vieta izstādē ir atvēlēta fotoprojektam, kurš tapis sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju – fotokolāžas, kuras veidotas apvienojot vēsturisko fotogrāfiju ar mūsdienu pilsētas skatu foto – apmeklētājiem uzburot ainu, kā mums ikdienā tik pierastās ielas, ēkas izskatījušās simts un vairāk gadu tālā pagātnē.

Būsiet mīļi gaidīti izstādes atklāšanā un visu izstādes darbības laiku līdz 20.augustam, lai kopā iegrimtu fotomākslas pasaulē – Cēsīs toreiz un tagad.



IZSTĀDE “KURZEMES ALBUMS”  CĒSU JAUNAJĀ PILĪ

Izstādes atklāšana Cēsu Jaunās pils semināru zālē 8. jūnijā plkst.16.00
Izstādes atklāšanā piedalīsies mākslas zinātniece Edvarda Šmite.


„Kurzemes albums” ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Ekses – Kleinu –dzimtai vairākās paaudzēs, un ir saglabājušies cauri gadsimtiem. Šobrīd tā ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē.

Senāko zīmējumu autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow, 1764–1850), gleznotājs Gotlībs Šifners (Gottlieb Schiffner, 1755–1795), gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels (Johann Gottlob Samuel Rösel, 1768/1769–1843). Zīmējumos portretētas vairākas nozīmīgas personības, starp kurām ir gleznotājs, Diseldorfas Mākslas akadēmijas direktors Frīdrihs Vilhelms Šadovs (Friedrich Wilhelm Schadow, arī von Schadow-Godenhausen, 1788–1862) un baltvācu dzejniece un rakstniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, 1754–1833).

Tomēr lielākā daļa zīmējumu autoru ir Tukuma ķirurga un pirmās aptiekas dibinātāja Johana Gotloba Groškes (Johann Gottlob Groschke, 1714–1777) un viņa dzīvesbiedres Sofijas Gertrūdes Gercas (Sophie Gertrude Görtz, ?–1797) pēcnācēji un ģimenes locekļi, kas saistīti ar namu Tukumā, Brīvības laukumā 21, kur tagad atrodas Tukuma muzeja Mākslas galerija „Durvis”.

Tukumā tēva celtajā namā dzimis vēlākais Jelgavas Pētera akadēmijas profesors un hercoga Pētera ārsts Johans Gotlībs Groške (1760–1828), kas kopā ar māsu Sofiju Gerdrutu Eksi (Sophia Gerdrutha Exe, 1765–1828) pēc vecāku nāves mantoja māju ar aptieku. J. G. Groškes zīmējums iekļauts „Kurzemes albumā”. Ekses bērnu mājskolotājs Johans Frīdrihs Rozenbergers (Johann Friedrich Rosenberger, 1777–1856) šeit salaulājās ar savu kādreizējo skolnieci Katarīnu Henrieti Šarloti Eksi (Catharina Heinriette Charlotta Exe, 1792–1827). Abu dēls Frīdrihs Vilhelms Osvalds (Friedrich Wilhelm Oswald Rosenberger, arī Rosenberg, 1819–?) 13 gadu vecumā radīja akvareli „Tukuma tirgus laukums 1832. gada augustā”, kas šobrīd ir senākais zināmais Tukuma pilsētas centra attēls. Šis akvarelis, kurā attēlots arī Groškes nams, papildina izstādi „Kurzemes albums”.

Daudzi „Kurzemes albuma” zīmējumi tapuši kā dzimtas sieviešu – amatiermākslinieču – un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19. gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeiera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju – 19. gadsimta sieviešu – domu un jūtu pasauli.

„Kurzemes albums” izceļ ikdienišķo un šķietami necilo, amatierisko attēlu potenciālu kultūras studijās un, pateicoties to unikālajai spējai sniegt ieskatu cita laikmeta ikdienas dzīvē, šobrīd ir Zuzānu ģimenes kolekcijas lepnums. Izstādē Cēsu pilī skatāma daļa no „Kurzemes albuma” attēliem, Johana Frīdriha Rozenbergera zīmējums „Tukuma tirgus laukums 1832. gada augustā” no Tukuma muzeja kolekcijas, kā arī piemiņas albumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļas kolekcijas.

Izstādi papildina izdevniecības „Neputns” grāmata „Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”. Tajā reproducēti visi 90 „Kurzemes albuma” attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes – Ekses – Kleinu dzimtu, gan 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta ikdienu Baltijas teritorijā.

Zuzānu kolekcijas izstādes „Kurzemes albums” kuratore un grāmatas sastādītāja: Līga Lindenbauma.

Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam.





MODES VĒSTURNIEKA ALEKSANDRA VASIĻJEVA

TĒRPU KOLEKCIJAS IZSTĀDE
“19. GADSIMTA MODE”

No 12. maija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
apskatāma
pasaules slavenā modes vēsturnieka un kolekcionāra
Aleksandra Vasiļjevatērpu kolekcijas izstāde “19. gadsimta mode”.


Modes vēsturnieka, kolekcionāra  Aleksandra Vasiļjeva, izstāde ir liels notikums un pagodinājums jebkurai pilsētai, kurā tā tiek izstādīta, bet Cēsu izstādi vēl īpašāku padarīs tas, ka pasaules pirmizrādi piedzīvos, līdz šim neeksponēti ampīra stila tērpi (19. gs.sākums), kuru eksponēšana prasa īpašus apstākļus. Tādējādi muzeja apmeklētājiem  dota iespēja aplūkot unikālus, līdz šim vēl neeksponētus eksemplārus.

Kolekcijas izstāde ir retrospektīva, parādot dažādus 19. gs. stilus – no ampīra, klasicisma un viktoriānisma līdz jūgendstilam. Kopumā izstādē  izstādīti 60 autentiski vēsturiskie tērpi – vīriešu kostīmi, sieviešu kostīmi un kleitas –, un plaša 280 modes aksesuāru kolekcija. Izstāde būs papildināta ar vēsturisko informāciju trīs valodās.

Aleksandrs Vasiļjevs ir pasaulslavens modes vēsturnieks, kura kolekcijas izstādes vienmēr piesaista plašu sabiedrības un mediju interesi un kura vārds kalpo kā garants kvalitatīvam modes vēstures izstādes saturam un interpretācijai.

19.gadsimts ir laiks, kad modē bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula, laiks, kad apģērbu modē tiek ieviestas tendences, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām – baltais līgavas tērps, modes žurnāli u.c. Cēsu Jaunās pils interjera ekspozīcija pēc muzeja rekonstrukcijas veidota elegantā 19.gadsimta bīdermeiera stila interjera apdarē, līdz ar to vēsturisko 19. gs. tērpu kolekcijas izstāde lieliski papildina un harmoniski iekļaujas Pils kopējā tēlā.
Izstādes autors Aleksandrs Vasiljevs ir 1958. gadā dzimis krievu un franču modes vēsturnieks, mākslinieks un kolekcionārs. Viņš ir vairāku grāmatu autors un apbalvojumu ieguvējs par neatsveramu devumu pasaules modes vēsturē.

Izstāde atvērta no 12. maija līdz 30. oktobrim.

Ieejas maksa izstādē:
3,00 EUR pieaugušajiem
2,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem, Cēsu drauga kartes īpašniekiem




PILS VIRTUVES EKSPOZĪCIJA CĒSU JAUNAJĀ PILĪ


 Cēsu Jaunajā pilī atklās pils muižas virtuves ekspozīciju, kura iekļausies kopējā vēstures un interjeru ekspozīcijas apskates programmā, apmeklētājiem piedāvājot autentiskajā vidē un telpā iepazīties ar muižas ikdienu un sadzīvi.


Pils muižas virtuves ekspozīcija Jaunās pils vēsturiskajā 18. gs. beigu un 19. gs. virtuves telpā iepazīstinās muzeja apmeklētājus ar pils virtuves interjeru, telpas vēsturi, tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti un vienlaicīgi kalpos kā programmu un pasākumu norises vieta ar muižas ikdienas dzīvi saistīto programmu nodrošināšanai. Plānots, ka telpa muzeja apmeklētājam kalpos arī kā zināma atpūtas vieta pēc Jaunās pils daudzveidīgo ekspozīcijas zāļu apskates, kurā varēs pašķirstīt arī kādu muižas laika pavāru grāmatu vai vienkārši patīkami pavadīt laiku un atpūsties pils telpās.
Pils virtuvē Cēsu muzeja speciālisti ienesīs garšu, smaržu, krāsu, palīdzot apmeklētājiem labāk iejusties muižas virtuves atmosfērā.

Pils virtuves ekspozīcijas iekārtošu atbalsta Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.



MUZEJU NAKTS “LAIKS ARĪ VEIDENBAUMAM” 

CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ

20. MAIJĀ NO PLKST. 19.00 LĪDZ 24.00

“Laiks ātrāki steidzas kā vagona rats” – šī gada muzeju nakts devīze. Citāts no Eduarda Veidenbauma dzejas. Tieši šogad aprit 150 gadi kopš dzejnieka dzimšanas.

Kādam dumpinieks, kādam depresīvs dzejnieks, kādam – cīņā saucējs, kādam citam – nelaimīgs romantiķis. Viens Veidenbaums, bet – katram savs! Cēsīm un cēsniekiem Veidenbaums izrādās ir īpaši tuvs! To atklāt aicina muzeju naktī, kura norisināsies 20.maijā, ar moto– “Laiks arī Veidenbaumam!”

Muzeju nakts šogad veidota ar mērķi ne tikai atgādināt par dzejnieku, bet arī ieskicēt jaunā talanta dzīves gājumu un atstāto mantojumu. Pils dārzā un pagalmā apmeklētājus sagaidīs izklaides studentu gaumē – dambretes un zolītes turnīri, paukošanās meistarklases, muzikāli sveicieni, 21.gadsimta dzejnieki un brīvdabas kino. Ar īpašu koncertu plkst.22:00 uzstāsies Juris Kulakovs un Ieva Akurātere dzejnieka vārdus pārvēršot mūzikā.

Muzejā, Jaunajā pilī, darbosies īpašs fotosalons, kur apmeklētāji varēs sevi iemūžināt 19.gadsimta studenta tēlā. Sadarbībā ar Cēsu novada Jauniešu domi īpašas aktivitātes jaunākajiem muzeju nakts apmeklētājiem paredzētas Ģimeņu istabā. Bet semināru zālē būs iespēja tuvāk iepazīties ar Eduarda Veidenbauma dzīves gaitām un darbību – Cēsu Vēstures un mākslas muzeja veidotā izstādē, kas tapusi sadarbībā ar Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”. Izstāde būs apskatāma līdz 26.maijam. 26.maijā – Eduardu vārda dienā izstādes apmeklējums dzejnieka vārda brāļiem bezmaksas.

Zinātkārākajiem muzeju nakts apmeklētājiem unikāla iespēja nokļūt Veidenbauma skolā, kur valdīs 19.gadsimta atmosfēra, priekšmeti un uzdevumi – nesen atklātajā muzeja priekšmetu rādītavā koprades mājā Skola 6. Apmeklējums būs iespējams ar iepriekšēju pieteikšanos Tūrisma informācijas punktā (Pils iela 9).

Lai katrs pats varētu piedzīvot Veidenbauma garu Cēsīs un tuvākajā apkārtnē, interesentiem – īpaša orientēšanās spēle “Veidenbaumam pa pēdām!”, kuras laikā spēles dalībnieki varēs izsekot dzejnieka dzīves gājumam, sākot no dzimto māju vietas līdz pat atdusas vietai Liepas kapsētā. Orientēšanās spēles dalībniekiem īpašas balvas.

Veidenbaums ir tuvāks, nekā līdz šim ir licies!

Uz tikšanos 20.maijā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā – Laiks arī Veidenbaumam!

__________________________

Dzejnieka īsais mūžs ar Cēsīm un Cēsu apkārtni ir ļoti cieši saistīts. Dzimis Cēsu pievārtē (mācītājs baznīcu grāmatā, reģistrējot jaundzimušo, rakstījis – Veismaņu pagastā) “Glāznieku” mājās, pirmās dzīves gudrības apguvis pie vectēva – Cēsu Jaunās pils dārznieka. Skolojies Cēsu skolās, kur pirmo reizi iemēģinājis roku dzejas rakstīšanā, ieguvis pirmos draugus. Arī tad, kad Veidenbaumu ģimene pārceļas uz jauniegādāto īpašumu, tas tepat vien ir – Liepas pagasta “Kalāčos”, tāpēc jāteic, ka Veidenbaums ir mūsējais – cēsnieks! Un šogad pienācis laiks viņu atklāt no jauna!






CEĻOJOŠĀ IZSTĀDE “JŪRAS SPĒKIEM – 25”

Izstādes atklāšana Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē 21. aprīlī plkst.15.00

Izstāde veltīta  Jūras spēku 25. gadadienai.  Izstāde veidota kā foto retrospekcija no 1992.gada līdz 2017.gadam, kā arī Gerdas Stūres un Marta Jurjānes gleznas par jūras tēmu.
Pasākumā piedalīsies arī Jūras spēku pārstāvji, būs iespēja uzdot jautājumus.


Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992.gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992.gada 11.aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.
Kopš 1992.gada 20.maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi. Turpmākajos gados to skaits pakāpeniski palielinās. 1995.gada 11.aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Pirmās Republikas Kara flotes karogu.
Latvijas jūras spēku sastāvā ir pieci "Skrunda" klases kuģi, kuru nosaukumi simbolizē nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos: Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne.

Līva Veita
Sabiedrisko attiecību speciāliste,
Jūras spēku flotiles
Krasta apsardzes dienests



Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
MĀKSLINIECES INĀRAS LIEPAS PERSONĀLIZSTĀDE
“IEDVESMAS VALSIS”


Izstādes atklāšana Cēsu Jaunās pils konferenču zālē
8. martā plkst. 16.00


Izstāde ”Iedvesmas valsis„ ir veltīta izcilā latviešu komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam „Melanholiskais valsis” un tā tika veidota 2015. gadā, atsaucoties uz Pleskavas vēstures un mākslas muzeja un Latvijas konsulāta  Pleskavā  ielūguma.

Izstāde guva ļoti lielus panākumus, jo apmeklētājus  emocionāli  saviļņoja ne tikai izcilais  Emīla Dārziņa skaņdarbs, bet arī Latvijas mākslinieku  profesionāli augstvērtīga ekspozīcija, kurā skatāmas skulptūrlelles no Acrylic One materiāla  un lielformāta drukas darbi ar 30 gadu seno pastkaršu attēliem. Speciāli darbiem tika izgatavots arī profesionāls izstāžu aprīkojums .
Izstāde ir iepriecinājusi simtiem apmeklētāju gan Aizputes tūrisma un mūžizglītības centrā ,kā arī daļēji tika eksponēta Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla 2016 izstādē Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Gundega Cēbere: ”Ikvienas  tautas mākslai  un kultūrai ir skaista vēsture un cauri gadu simtiem un tūkstošiem tā dod piederības sajūtu savai nācijai un likteņiem. Leļļu mākslas devums pasaules kultūras mantojumā ir tik ietilpīgs, ka nav nepieciešams to plaši apjūsmot-lelles rodas dzīvē, kuru dzīvojam un katrā laikmetā un pasaules vietā to radīšana ietekmējusies no kultūras, klimata un ģeogrāfiskiem aspektiem, kas raksturīgi reģionam.”

Laipni aicināti uz izstādi – tā neatstās vienaldzīgu neviena vecuma apmeklētāju!

Izstādes līdzautors Uldis Liepa
Izstāde atvērta no 8. marta līdz 15. maijam



CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS
ATVER PRIEKŠMETU RĀDĪTAVU

Ceturtdien, 9. februārī plkst.16.00, Lielajā Skolas ielā 6
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs atvērs sava krājuma
Priekšmetu rādītavu 19. gadsimta skolā.


 

Priekšmetu rādītavā būs iespēja apskatīt muzeja krājuma priekšmetus un jaunizveidoto muzejpedagoģisko programmu klasi – 19.gs. skola, kura tapusi pateicoties Cēsu novada pašvaldības atbalstam.

Atklāšanas viesus sagaidīs skolmeistarienes, kuras izvedīs vecāku sapulci ikvienam, kas vēlas uzzināt par iespējām kopīgi darboties.

Programmā:
-iepazīstināšana ar skolas kārtību;
-izvedamās mācības;
-īsa ekskursija, kas iepazīstinās ar priekšmetu rādītavu.

Laipni aicināts ikviens interesents!


GRĀMATAS "CĒSU ĢERBONIS" ATVĒRŠANAS SVĒTKI


7. februārī plkst. 15:00 Cēsu Jaunās Pils Lielajā salonā atklās
vēsturnieka Dr. hist.Tāļa Pumpuriņa grāmatu
“Cēsu Ģerbonis. Cēsu pilsētas ģerboņa attīstības un lietošanas vēsture”

Ģerbonis kā Eiropas pilsētu pašapliecināšanās zīme un savas vērtības apzināšanās simbols pilsētu vēsturē parādījās viduslaikos. Cēsis ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, kas rakstītajos avotos pirmo reizi minētas 1206. gadā, un tās heraldiskajos simbolos savdabīgā veidā atspoguļojas pilsētas vairāk nekā 800 gadu vēsture.

Ģerboņa lietošanā izpaudās pilsētu lomas pastiprināšanās viduslaiku sabiedrībā. Tas arī norādīja uz pilsētas iegūtajām privilēģijām un izcīnītajām tiesībām. Pilsētu ģerboņi radušies vēlāk nekā pilsētas zīmogs. 14. gadsimtā Cēsu zīmogā attēlotais heraldiskais simbols – kareivis uz pilsētas mūra ar sešiem torņiem – kļuva par Cēsu turpmākā ģerboņa prototipu. Cēsu ģerbonis gadsimtu gaitā piedzīvojis dažādas izmaiņas. Pētījumā iespējams izsekot Cēsu ģerboņa ģenēzei un ļoti daudzveidīgajai lietošanai, sākot no 14. gadsimta līdz mūsdienām.

Grāmatā detalizēti parādītas Cēsu ģerboņa izveides problēmas gan Latvijas Republikas pirmajos gados, gan neatkarības atgūšanas laikā 20. gadsimta beigās, gan arī jau atjaunotajā valstī 21. gadsimta sākumā. Grāmata bagātīgi ilustrēta. Attēlu anotācijas un plašs kopsavilkums arī angļu valodā.

Māksliniece Inese Hofmane
Iespiests SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Grāmatu izdevusi Pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”
Izdevums sagatavots un izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu


Lukas Berti (Itālija) fotoizstāde “Cilvēks un daba Latvijā”


Izstādes atklāšana Cēsu Jaunās pils semināru zālē
3. februārī plkst. 16.00


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā novērtēt Latvijas kultūru un tās saknes ārzemnieka skatījumā.  Izstādē “Cilvēks un daba Latvijā” būs iespējams apskatīt četru vēsturisko Latvijas novadu melnbaltās fotogrāfijas, kuras uzņēmis itāļu fotogrāfs Luka Berti.

“Modernās sabiedrības dzīvesveida un vajadzību izmaiņu dēļ, lauku sabiedrība piedzīvo nopietnu izdzīvošanas krīzi – populācijas novecošanās, bezdarbs, jauniešu emigrācija, vietējās identitātes zaudēšana. Dramatiskā zemes pamešana un pārcelšanās uz pilsētām ir radījusi lūzuma punktu Cilvēka un Dabas harmoniskajās attiecībās,” stāsta mākslinieks. “Man, kā profesionālam dokumentālajam fotogrāfam, dokumentēt mūsdienu lauku sabiedrības dzīvi un tās stāvokli ir svarīgs uzdevums. “Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielākā projekta, kura mērķis ir dokumentēt 21.gadsimta lauku kultūru Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs.  Izstādes “Cilvēks un daba Latvijā” nolūks ir atklāt un saglabāt fotogrāfiju formātā Latvijas ainavu daili un to, kas šodien atlicis no Latvijas lauku kultūras.
Fotogrāfs kā galvenos objektus fotogrāfijās attēlojis senus ciematus ar tradicionālajām koka mājām, vecas baznīcas un zemnieku saimniecības. Autors skaidro, ka “gadsimtiem ilgi tie iemiesojuši valstij raksturīgo fizisko aspektu un sociālo dzīvi, simbolizējot Latvijas cilvēka un dabas harmoniskās attiecības. Tuvas attiecības, kurās abas puses viena otru ietekmē.” Projekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Luka Berti dzimis 1978.gadā, Florencē, Itālijā. Dzīvo un strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Savos fotoprojektos viņš sadarbojas ar valsts un reģionālās nozīmes kultūras vēstures muzejiem Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.
Fotogrāfs vēlas izteikt savu pateicību Vitai Dreijerei, Vivitai Ločmelei, Mārcim Ločmelim un viņu ģimenei, Andrim Kokam, Unai Sedleniecei, Raimondam Tigulam, Zanei Zālītei, Ievai Zilverei, Salacgrīvas muzejam, Mairai Dudarevai, Latvijas Fotogrāfijas muzejam, Kuldīgas muzejam, Kristai Jansonei, Līgai Gailei, Gunai Millersonei, Talsu muzejam.
Izstāde Jaunajā pilī atvērta no 3. februāra līdz 1. martam



DŽEMMAS SKULMES JAUNĀKO DARBU IZSTĀDE
“KRĀSAS GARŠA”


Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 6. janvārī plkst. 17.00


Izstāde "Krāsas garša" ir unikāla iespēja tikties ar visjaunākajiem Džemmas Skulmes darbiem, kas tapuši 2016. gadā. Māksliniece atzīst, ka gleznojusi, izbaudot "to labo, meditatīvo sajūtu, kas rodas, satiekoties ar krāsu". Vienlaikus gleznas radušās kritiskā dialogā ar pašas Skulmes līdzšinējo veikumu un ar moderno glezniecību plašākā skatījumā -  "tā ir pretestība pret tiem smukajiem, labajiem paņēmieniem", komentē māksliniece, kuras darbi kopš 50. gadiem uzlādē Latvijas mākslas scēnu ar modernās glezniecības izaicinājumiem.

Atsevišķu stāstu izstādē veido 2015. gadā gleznotas neodadaistiskas princeses, karalienes un bērni, kā arī agrāk tapušas kolāžas, kuras Džemma Skulme sauc dažādi – par "Kariatīdēm", "Putnubiedēkļiem" un "Vēstures piezīmēm", bet kuras vieno koncepcija izmantot to, kas ir mājās. Kubisma tradīcijās veidotās kolāžas ir vēl nenovērtēts kopums Džemmas Skulmes daiļradē, tās tapušas paralēli "tīrajai" glezniecībai no 1982. līdz 2012. gadam un būvē tiltus starp Latviju un pasauli, kā arī kļūst par autores simbolisku tiltu no padomju laikiem uz neatkarību. Ekspozīciju papildina kolāžās izmantotie materiāli no mākslinieces arhīva, kas atklāj vēl kādu Džemmas Skulmes ampluā – līdz pat šai dienai viņa ir nepārspējama un harizmātiska sabiedriskās dzīves līdere.

Izstādes tapšanu atbalsta fonds "Mākslai vajag telpu". 
Izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Džemmas Skulmes personālizstāde "Krāsas garša" Cēsu Izstāžu namā skatāma
no 6. janvāra līdz 5. februārim




LMA TEKSTILMĀKSLAS STUDENTU UN PEDAGOGU
DARBU IZSTĀDE “REDZI”


Izstāde apskatāma Cēsu Izstāžu namā no 6. marta līdz 5. februārim


Māksla ir domāšana. Tekstilmāksla ir domāšanas materializācija šķiedrās. Skola piedāvā programmu, pedagogi programmai pievieno savu pieredzi, idejas, attieksmi un redzējumu. Studenti nāk ar savām ambīcijām, cerībām, idejām un vēlmi tās materializēt. Pedagogu un studentu savstarpējā sadarbībā un mijiedarbībā rodas ne tikai mācību darbi, bet arī mākslas fakti, kurus vērts parādīt ārpus Mākslas akadēmijas sienām.  Tekstilmākslinieki rada savu pasauli, kura ir gan plakana, gan telpiska, gan krāsaina vai melnbalta, gaisīgi caurspīdīga, mīksta vai raupji asa, piepildīta ar globāli jaudīgu ideju vai gluži privātām pārdomām par dzīvi. Skatītāji ir aicināti ielūkoties topošo tekstilmākslinieku un viņu pedagogo radītajās pasaulēs.



Izstāde, veltīta Cēsu 810 gadei
"KRĀSĀS IZTEIKTS LAIKS. MĀKSLA UN MĀKSLINIEKI CĒSĪS"


Izstāde apskatāma līdz 16. aprīlim
 Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē

Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā,  ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes.
Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922. gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.

Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.
Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu ”Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi. 1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.
Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki  - Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.




1991. GADA BARIKĀŽU ATCERES PASĀKUMS CĒSĪS

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicina pieminēt
1991. gada barikādes 18. janvārī!



Barikāžu laiks ir atgādinājums par pašiniciatīvu un vienotību! Tas ir laiks, kad ikviens apzinājās, ka arī viņa rīcībai ir svars un nozīme! Tas ir laiks, kad visi Latvijas brīvības iedvesmotie bija viena ģimene, kur viens otru atbalsta, rūpējas,  uzmundrina un ir gatavi doties pretī jebkam, stāvot plecu pie pleca!

Tas bija toreiz, bet ģimene mēs esam vēl aizvien! Tikai esam pieraduši staigāt viens otram garām!

 Lai pieminētu un atcerētos tā laika atmosfēru, aicinām ikvienu piedalīties zibakcijā “Dalies ar desmaizēm un dziesmām pie Barikāžu ugunskura!” Gluži tāpat kā tolaik, sagatavo maizītes visiem barikāžu pieminētājiem un padalies ar tām! Ja redzi, ka ticība sev ir noplakusi, paņem ģitāru un nodziedi dziesmu ikvienam, kas tobrīd ir klāt!

Tu esi mums svarīgs! Viens vai ar domubiedriem nāc uz Jaunās pils laukumu! Nāc 18. janvārī, jebkurā laikā no 10.00 - 18.00!

Visas dienas garumā būs pieejams:
•    Muzeobuss, kurā būs iespēja uzzināt par Atmodas laika notikumiem (individuālajiem apmeklētājiem
     laikā no 16.00-8.00)(nodrošina 1991.gada barikāžu muzejs)
•    Iespēja aktīvā veidā uzzināt par cēsnieku gaitām barikādēs (Cēsu Izstāžu namā)
•    Izstāde “1991. gada barikādes”(Cēsu Izstāžu namā)
•    Ugunskurs un silta tēja





JAUNA MŪSDIENĪGA GLEZNIECĪBAS IZSTĀDE CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ

 No 25. novembra līdz 31. decembrim Cēsu izstāžu namā būs apskatāma gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde “Ģimenes”.

Izstādes atklāšana 25. novembrī plkst. 17.00

Izstāde “Ģimenes” ir trešais, noslēdzošais posms trīs gadus ilgušam projektam. Tā pirmā daļa – mazu bērnu mammu lielformāta portreti – 2014. gadā tika izstādīti Rīgas Mākslas telpas Intro zālē izstādē “Barošanas Migla”. Gadu vēlāk Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē tika atklāta bērnu portretu izstāde “Sīkais”. Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma abu iepriekšējo izstāžu izlase, kuru papildinās jauni darbi – tētu portreti, veidojot likumsakarīgu projekta noslēgumu, kuram māksliniece piešķīrusi arī apakšnosaukumu  - “Mammai ir kupris. Bērns spēlē cīņu par varu. Tēti kāds sargā.”. Izstāde ir mākslinieces rezumējums par “ ģimenes lietām”, kurā neizbēgami atklājas arī viņas feministiskā nostāja. Tieši ģimenē sievietes stāvoklis “samudžinās”, lavierējot starp tādiem kultūrā ieaudzinātiem jēdzieniem kā “mātes instinkts”, “dabiskums”, “seksualitāte”, “pašaizliedzība”, “pienākums” un “upuris”.

Rasa Jansone par darba procesu:
“Gleznot mammas un bērnus bija it kā pats par sevi saprotams – varbūt tāpēc, ka ar mammām man bija kāda kopīga sadzīve. Tās bija sarunas, vispirms par bērniem, pēc tam – par bērnu tētiem, un tikai pēc tam – par sevi. Mammas es gribēju uzgleznot milzīgas, neslēpjoties demonstrējot mātišķības radīto spriedzi. Es gleznoju Mammību nevis Madonnu, un ļāvu Mammībai aizsegt visus “īsto lietu” horizontus un mērogus.
Bērni, tikko kā noprata, ka es nez kāpēc gribu viņus fotografēt, lai pēcāk gleznotu, ļoti nopriecājās un sāka slēpties. Vairāki bērnu portreti tapa ar maskām un pārģērbšanos.
Ar tētiem klājās vissarežģītāk. Bija tēti, kas labprāt iesaistījās pasākumā, lai arī nedzīvoja kopā ar bērnu mammām un bija tēti, kas dzīvojot kopā ilgus gadus laulībā, laipni atteica. Bija tētis, kas neatbildēja vispār un tētis, ko es nekad neesmu satikusi. Pati interesantākā reakcija (atkal) bija no sieviešu puses – “esi uzmanīga, tava darbošanās var tikt tulkota kā uzbāšanās, kā vajāšana; ar tētiem – prātīgi”.  Tas savukārt lika man domāt, kāda vispār ir mana kā mākslinieces loma ģimenes smalkā mehānisma reģistrēšanā.
Tā nu izstādes “Ģimenes” kodols ir un paliek mammu un viņu bērnu portreti. Kopumā sēriju patlaban veido 37 lielformāta portreti, to skaitā arī pašportreti.”


Rasa Jansone (1975) 2002. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Paralēli mākslinieku grupu skatēm, dalībai simpozijos, regulāri rīko personālizstādes un reizēm raksta žurnālam “Rīgas Laiks”.
Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par skaņas instalāciju “Skurstenis” saņēmusi
Dienas Gada balvu Kultūrā 2014.


Izstāde tapusi sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu, kur māksliniecei notikušas divas personālās izstādes “Ikdienišķā vīrišķība” (2012), “Sīkais” (2015), kā arī izdots darbu katalogs “Rasa Jansone. Divas izstādes”(2012).

Izstādes kuratore: Sniedze Kāle, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja,
tel.: +371 29218766

Cēsu Izstāžu nama darba laiki:
otrdiena – sestdiena: 10:00 – 17:00; svētdienā 10:00 – 16:00, pirmdiena brīva.
Darba laika izmaiņām decembra svētkos sekot līdzi mājas lapas adresē: http://www.turisms.cesis.lv/lv/izstades-izstazu-nama/

Publicitātes attēls: Rasa Jansone





Izstādes
“Cēsinieki Latvijas valstij:
Cēsu kamaniņbraucēji un treneris Dainis Odziņš”
atklāšana un tikšanās ar bijušajiem Cēsu kamaniņu braucējiem

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils semināru zālē
4. novembrī plkst. 16.00


Ziemas olimpiskais sporta veids – kamaniņu sports –  bijušajā Padomju Savienībā ceļu pasaulē sāka no Latvijas no Cēsīm. Vēl līdz pat 1986. gadam PSRS izlases sportisti, arī olimpieši trenējās Cēsīs  “Cīrulīšu” kamaniņu trasē. Kamaniņu sports cēsinieku  vidū ieguva lielu popularitāti. Tādēļ 1973.gada oktobrī  Cēsīs izveidoja pirmo treniņgrupu kamaniņu sportā trenera Andra Miezīša vadībā. Viņa iesākto darbu pārņēma un vairāk nekā 25 gadus veica treneris  Dainis Odziņš.

Izstāde stāsta par to, kā veidojies  kādreizējo Cēsu kamaniņbraucēju dzīves ceļš: par viņu sasniegtajiem rezultātiem sportā, par to, ar ko viņi nodarbojas šodien, kādi ir viņu vaļasprieki. Izstādes idejas autors un galvenais realizētājs ir ilggadējais treneris Dainis Odziņš, kura darbības rezultātā Cēsu muzeja krājumā ir izveidota kolekcija par kamaniņu sporta vēsturi Cēsīs. Daiņa Odziņa veidotā kolekcija un tās precīzie  apraksti ir nozīmīgs ieguldījums kamaniņu sporta vēsturē  Latvijā. Ne mazāks ieguldījums tas ir arī  Cēsu pilsētas  vēstures saglabāšanā.

Izstāde Jaunā pils semināru zālē atvērta no 4. novembra līdz 4. decembrim.





Cēsu Jaunajā pilī vēl šonedēļ, līdz 2. oktobrim 
izstādē
“VIDZEMES BRUŅNIECĪBA UN LATVIJA”

ir iespējams aplūkot vienu no unikālākajiem dokumentiem Latvijas senākajā vēsturē - 1225. gadā rakstīto pergamentu ar Zobenbrāļu ordeņa zīmoga nospiedumu vaskā, kā arī izcilu 18. gs. meistaru kokgriezumā veidotu piemiņas epitāfiju - vienīgo Vidzemē.



Izstādē ir apskatāmi daudzi unikāli, arī mazāk zināmi materiāli muižniecības laikmeta, bruņniecības senāko dzimtu un muižu vēsturē Vidzemē. To vidū 17. un 18. gs. muižniecības un dižciltības apliecinājuma diplomi kā izcili dokumenti un mākslas darbi par tādu Vidzemē pazīstamu senu un izcilu dzimtu vēsturi kā Mengdeniem, Engelhartiem, Mellīniem, Brīningiem, Ungerniem-Šternbergiem un vēl daudzām spožām vācbaltu dzimtām un viņu devumu Vidzemes vēsturē.

Senākās muižniecības dzimtas Vidzemē veidojās no Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa vasaļiem (zemes lēņu turētājiem), kuri jau 14. gadsimtā izveidoja savu korporāciju jeb bruņniecību (Ritterschaft). Pēc Livonijas konfederācijas valstiņu sabrukuma 1561. gadā, bruņniecība turpināja pastāvēt kā juridiska persona un saglabāja savu tiesisko statusu un privilēģijas līdz 1920. gadam. Muižniecības dibināto korporāciju “Vidzemes bruņniecības sols” atcēla Latvijas valsts 1920. gadā. Mūsdienās bruņniecības korporācijas tradīcijas turpina kopt Baltijas bruņniecības apvienība Vācijā, kuras ilggadīgs vadītājs bija viens no izstādes iniciatoriem un autoriem barons Heiners fon Hoiningens-Hīne.


Izstādes nozīmīga daļa veltīta Vidzemes muižu arhitektūras mantojumam, bez kura pilnvērtīgi atcerēties savus senčus un pagātni nav iespējams. Muižu attīstība Vidzemē un Latvijā ieviesa būtiskas izmaiņas lauku ainavā. Veidojās mūsdienu Vidzemei tik raksturīgā kultūrvide ar muižu centriem un viensētām. Izstāde ļaus skatīt Vidzemes muižu arhitektūras attīstības kopainu, sākot jau no pašām senākajām vasaļu mītnēm Livonijas periodā līdz pat baroka, klasicisma, jūgendstila un neoklasicisma muižu un kungu māju arhitektūrai un interjeru vēsturei 19. gadsimtā. Šo izstādes daļu veidojis  Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saka lielu paldies izstādes projekta partneriem, kuru krājuma kolekciju materiāli veido pamatu Vidzemes bruņniecības vēstures izstādei – Baltijas bruņniecības apvienībai (personīgi Heineram fon Hoiningenam-Hīnem un Dr. Aleksandram fon Samsonam-Himmelšernam), Rundāles pils muzejam (personīgi direktoram Imantam Lancmanim un Jānim Baltiņam), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam (personīgi galvenajai krājuma glabātājai Anitai Gailišai), LU Akadēmiskajai bibliotēkai (personīgi direktorei Ventai Kocerei un Aijai Taimiņai), Latvijas Nacionālajam Vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Valmieras muzejam, Valkas novadpētniecības muzejam, Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Rīgas domes Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļai, Rūjienas Izstāžu zālei.

Paldies par atsaucību un atbalstu Cēsu novada pašvaldībai, Rūjienas novada pašvaldībai, Rūjienas evaņģeliski luteriskajai baznīcai, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, Latvijas kultūrkapitāla fondam.

CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ  SIGNES VANADZIŅAS GLEZNU IZSTĀDE
“SEPTIŅI GADALAIKI”


Izstāde atvērta no 16. septembra līdz 16. oktobrim


Signe Vanadziņa mākslas vidē pārliecinoši ienāca deviņdesmito gadu beigās, vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, pārsteidzot ar savu dzīvespriecīgo pasaules redzējumu un sulīgo krāsu izmantojumu. Krāsa spēlē galveno raksturlomu Signes darbos. Tā var būt piesātināti kontrastaina, citos darbos maiga, bet reizē krāsaina. Pāri dominējušiem krāsu laukumiem ir Signei raksturīgās švīkas un līnijas, kas iezīmē visai reālu pasauli šajās abstrakcijās. Signes māksla ir dzīvespriecīga. Tā ir krāsu eksplozija, kas padara pelēcīgo ikdienu par aizraujošu ceļojumu.  

Kopš 1995. gada Signei Vanadziņai bijušas vairāk kā 25   personālizstādes Latvijā un viņa piedalījusies vairāk nekā 50 grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Austrālijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā un citur.



CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ IZSTĀDE
JĀNIS GALDIŅŠ. TUŠAS ZĪMĒJUMI


Izstāde atvērta no 16. septembra līdz 16. oktobrim
“Cēsis ir mana dzimtā pilsēta. Gadu gaitā iegūlušas atmiņā ar savu īpašo starojumu, bieži tur atgriežos. Pilsētas apkārtne ir bagāta ar izcilām dabas ainavām, to iespaidā  arī tapusi daļa manu zīmējumu”.


Grafiķis Jānis Galdiņš (1941) dzimis Cēsīs. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Nozīmīgu ieguldījumu mākslinieks devis  Latvijas plakātu mākslā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslas fonda un Maskavas Mākslas fonda krājumos.

Šobrīd strādā pārsvarā zīmējumu tehnikā,to mākslinieks pārvalda pilnībā. Zīmējuma precīzās detaļas  darbos un kompozīcija ir ļoti gleznieciska.






Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī izstāde
“Jaunieguvumi par Cēsu pilsmuižas īpašnieku
grāfu fon Zīversu dzimtu”


Izstāde apskatāma Jaunās pils bibliotēkā


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saņēmis pārsteidzošu dāvinājumu – Cēsu pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa (Sievers, 1890 – 1972) piemiņas lietas. Viesojoties Cēsīs, tās muzejam no Francijas atveda un dāvināja luterāņu mācītājs Fricis Vēbers, grāfa Andreja fon Zīversa laulātās draudzenes  Hannas Vēberes brāļa Henrija dēls.


Grāfu Zīversu bijušajā dzimtas rezidencē Jaunajā pilī pēc turpat 90 gadiem ir atgriezušies vairāki unikāli dzimtas dokumenti un fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi, to vidū grāfu Zīversu ģerboņa krāsains gleznojums uz papīra un 1834. gadā tapis nezināma autora tušas zīmējums ar viduslaiku pils attēlu, gravīru fotokopijas ar dzimtas portretiem un divi īpaši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma zīmogi, ar kuriem savulaik apzīmogoti gan Cēsu pilsmuižas saimniecības dokumenti, gan personīgās vēstules, darījumi un līgumi. Minētos priekšmetus visticamāk grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1920. gadu beigās, izbraucot no Latvijas uz Franciju, bija paņēmis līdzi no Cēsīm.  Mācītāja Friča Vēbera pārsteidzošais dāvinājums būtiski papildina gan grāfu Zīversu dzimtas portretu galeriju, gan arī biogrāfisko ziņu kartotēku pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra, viņa trīs brāļu un divu māsu geneoloģijas jautājumu izpētē.








Sestdien, 10.septembrī 
Cēsīs atzīmēs Eiropas Kultūras mantojuma dienu, kuras tēma šogad 
“KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA LATVIJĀ”

Šogad pasākuma apmeklētājus gaidām Cēsu Pils parkā!
Visas dienas garumā aicinām līdzdarboties radošajās darbnīcās ģimenes ar bērniem, cēsiniekus un pilsētas viesus, tādejādi kopīgi iepazīstot dažādās Pils parka vietas un ainaviskās vērtības.




Daudzveidīgajā pasākumu programmā īpašs piedāvājums –
koncerts “Muzikāla ainava ar klavesīnu”
plkst. 17.00 Cēsu Jaunās pils Lielajā salonā.

Koncerts aicinās iejusties 18. un 19. gs. muižas atmosfērā, kad ļoti populāra bija muzicēšana. Ar to nodarbojās ne tikai profesionāļi, bet arī ārsti, advokāti u. c. profesiju pārstāvji, kuriem tā bija sirdslieta.

Koncerta programmā blakus pazīstamu autoru kompozīcijām kā unikāls priekšnesums jāatzīmē Lugažu muižnieka Karla Johana fon Vrangeļa (1725-1798) sonātes atskaņojums. Šī mūzika sacerēta 1782. gadā, nošu rokraksts glabājās LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumā. Cēsu muzejā nošu rokraksts nonāca kā īpašs muzeja izstādes “Vidzemes bruņniecība un Latvija” eksponāts.

Koncertā piedalīsies:
                                     Elita Ezermale (flauta),
                                     Ilze Petrovska (čells),
                                     Lelde Krastiņa (klavesīns).




CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ ČETRU AUTORU MĀKSLAS DARBU IZSTĀDES
no 9. jūnija līdz 10. jūlijam


Bagāts, daudzveidīgs dažādu  mākslas žanru un mākslinieku  paaudžu darbu piedāvājums skatītājiem Izstāžu nama piecās zālēs.  Autori – glezniecības vecmeistars Uldis Zemzaris, dēls Alvis Zemzaris, tēlniece Inta Berga, jaunais mākslinieks Reinis Liepa un Latvijas Mākslas akadēmijas students Kārlis Bogustovs.

Uldis Zemzaris. Alvis Zemzaris. Divi mākslinieki, tēvs un dēls izstādē pārstāv reālistisko glezniecību. Uldis Zemzaris dzimis 1928. gadā, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem klasiķiem Kārļa Miesnieka un  Jāņa Roberta  Tilberga, kuri pagājušā gadsimta sākumā profesionālos pamatus bija apguvuši Sanktpēterburgas augstskolās. Var  uzskatīt, ka Ulda Zemzara daiļrade balstās  pēctecīgi saņemtajā klasiskajā izglītībā. Mākslinieks  izstādē eksponē portretus, ainavas, figurālas kompozīcijas un marīnas.

Alvis Zemzaris dzimis 1961. gadā- zīmēšanas ,krāsu pielietošanas zināšanas apguvis uzaugot savu vecāku mākslinieku darbnīcā un mācoties Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Alvja Zemzara darbos pilsētu  ainavas, kuras gleznot viņu rosinājis ceļojumos un ikdienā skatītais naksnīgo ielu mirdzums.



Inta Berga beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Māksliniece ir nozīmīgu vides objektu, pieminekļu un skulptūru autore – ‘’Saules laiviņas’’ Ventspilī, ‘’Vēja zvani’’ Siguldā un  daudz citu  darbu. Intas Bergas ‘’Gaismas sulptūras’’  izgaismos Izstāžu Nama otro stāvu, lielie objekti dod spēcīgu gaismu, radot īpašu atmosfēru telpā.  ‘’Tas ir kā brīnums, kas pie manis ir atnācis un ar kuru es gribu dalīties – tās ir gaismas skulptūras.’’




Reinis Liepa un Kārlis Bogustovs  kopizstādei devuši nosaukumu ‘’Laikā’’. Reinis Liepa  mūsdienīgs, talantīgs jaunās paaudzes gleznotājs izstādē eksponēs lielizmēra zīmējumus.  Mākslinieks  ir Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras lektors un J. Rozentāla Mākslas vidusskolas  zīmēšanas un gleznošanas skolotājs. ‘’Man ir dota apbrīnojama iespēja – caur savām gleznām pavērt skatu uz manu individuālo pasauli un vienmēr paliek cerība, ka kādam vai kādiem cilvēkiem tā būs tuva un saprotama.’’
Kārlis Bogustovs ir  students  Mākslas akadēmijas  Stikla mākslas katedrā, ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros studējis Londonā. Sevi Kārlis sauc par brīvdomātāju un dažādu nozaru aktīvistu. Savas attiecības ar stiklu viņš raksturo tā – ‘’Man ļoti patīk, ja materiāls ir caurspīdīgs un pieļauj plašas spēles ar gaismu. Patīk arī , ka tas ir neprognozējams – vienlaikus tas ir gan trausls, gan izturīgs, patīkams un arī  bīstams, šķiet , ka tas ir dzīvs.’’

Izstādes atvērtas no 9. jūnija līdz 10. jūlijam.








PROFESORAM, TĒLNIEKAM KĀRLIM JANSONAM

Kārļa Jansona vārds zelta burtiem ierakstīts mūsu
tēlniecības un kultūras mantojumā.


Kārlis Jansons (1896–1986.) viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis, spilgts individuālā stila meistars, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Cēsu Goda pilsonis.
Par meistara darbu ekspozīcijas telpu jāuzskata visa Latvija. K. Jansona veidotie pieminekļi ir daudzās Latvijas pilsētās un ciemos. Daudzas viņa dzīvē un latviešu mākslā nozīmīgas skulptūras atrodas kapsētās pie dižu cilvēku atdusas vietām- minēsim tikai dažas –  pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes, rakstnieku Augusta Deglava, Augusta Saulieša, ķirurga Jankovska. Esot Cēsīs ikviens  sastopas ar Kārļa jansona diplpmdarbu, beidzot Mākslas akadēmiju – ‘’Cīņa ar kentauru’’ Maija parkā, piemineklis savu zemi mīlošo  Cēsu skolnieku rotas zēniem, un ‘’Zemes māte’’ , kas pavada...

Daļu sava radošā spēka ,zināšanu meistars , ko sūrā darbā un pārdomās guvis pats, turpat četrdesmit gadus atdeva Mākslas akadēmijas studentiem. Atmiņās par profesoru tagadējais Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs Bruno Strautiņš atceras-‘’ Vasarās ‘’Siļķu ‘’ mājās darbnīcā notika akadēmijas studentu prakse. Pēc prakses beigām profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un sli’pēt viņa darbus. Tā bija papildus iespēja pārbaudīt sevi pie lielāku vai mazāku monumentu īstenošanas. Blakus padomam mākslā profesors ‘’nabadzīgākajiem studentiem’’ izlīdzēja ar dažu labu kartupeļu spaini...Kārlim Jansonam piemita smalka humora izjūta, dzīvesprieks, jauneklīga enerģija, tolerance, spēja saprast un iedziļināties mūsu, toreiz jauno problēmās. Vēl viena svarīga lieta ,ko teica meistars – ‘’Ja piemineklis gatavs, tas jānoliek vietā.’’

Pieminot Kārli Jansonu, 22. aprīlī plkst. 15.00. Cēsu Izstāžu Namā aicinām uz tikšanos ar viņa bijušiem studentiem tēlniekiem, mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu, jauno mākslas zinātnieci Māru Lāss,  viņa iecerējusi rakstīt grāmatu par tēlnieku, meistara ģimeni, kurā tēlnieku dinastiju turpina mazdēls Matiass Jansons.  Matiass Jansons ar patriotismu un cieņu nes  Kārļa Jansona piemiņu, strādājot vectēva darbnīcā.

Piemiņas dienā Cēsīs,  Rīgas ielas 23  nama logos  tiks  atklāta  izstāde ar mākslinieka darbu attēliem, kas būs eksponēta līdz jubilejas gada beigām.



CĒSU BRĪVĀ LAIKA MĀKSLINIEKI, INGŪNAS BRIEDES STUDIJAS UN MĀKSLAS STUDIJAS “STALLIS” DARBU IZSTĀDE


Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 22. aprīlī plkst. 17.00



Nozīmīgu vietu Cēsu kultūrvidē ieņem arī Cēsu brīvā laika mākslinieku savdabīgais  un kuplais  pulks.  Tie pārstāv dažādus vecumus un ikdienā strādā dažādās profesijās. Nu jau piecpadsmito  pavasari Cēsu Izstāžu Namā savus radošos darbus  viņi  nodod skatītāju  vērtējumam.

Māksla jau ir daudzveidīga un daudznozīmīga,tā nojauc robežu starp augsto mākslu un populāro. Raksturojot darbus - tie ir ar lielāku vai mazāku māksliniecisko varēšanu, bet viens gan raksturo visus autorus - darbi ir priecīgi, koši un, šķiet, tapuši bez grūtuma.

Studijas ‘’Stallis’ dalībnieki, ko ar īstu laba mākslas pedagoga   talantu  septiņus gadus vada māksliniece Laila Balode, darbos atklājas  jau ar vērā ņemamu profesionālo līmeni.

Māksliniece - keramiķe un mākslas pedagoģe Ingūna Briede saviem studistiem  dod padomus un ierosinājumus, strādājot darbnīcā, un vasarās gleznojot plenērā.

Izstāde atvērta no 22. aprīļa līdz 18. maijam




INDULIS ZARIŅS. PORTRETI UN CEĻOJUMI

Izstāde Cēsu Izstāžu namā apskatāma no 21. aprīļa līdz 18. maijam



‘’Kas saprot glezniecību, tas redz pasaules krāšņumu,
kas redz pasaules krāšņumu, saprot glezniecību’’. Indulis Zariņš

Indulis Zariņš (1929.-1997.) gleznotājs un mākslas pedagogs. Viņš ir viens no Padomju laika figurālās glezniecības ievērojamākiem pārstāvjiem, t.s. skarbā stila veidotājiem.Nozīmīga ir viņa loma 20. gs otrās puses Latvijas kultūras kopainā.Mākslinieks par savu dzīvi un darbu mākslā ir atstājis ļoti daudz liecību. Indulis Zariņš -spožs tonālās glezniecības meistars, izcils kolorists, filozofs, stāstnieks,mīlēja dzeju, literatūru,  un  bija dzīves baudītājs.

Mākslinieks bija sarīkojis vairāk kā 20 personālizstādes  pasaulē, viņa darbi atrodas nozīmīgākajos Latvijas, Krievijas muzejos, kā arī Ufici galerijā Florencē un ievērojamā skaitā privātkolekcijās visā pasaulē. Laikā no 1988.gada līdz mūža beigām bija LatvijasMākslas akadēmijas rektors.

Mākslinieks Miervaldis Polis par profesoru –‘’Indulis Zariņš atbalstīja jauno mākslinieku meklējumus, bet tiem bija jāatbilst profesionāliem kritērijiem. Viņam bija milzīga ietekme uz jauno paaudzi. Reizēm viņš bija kritisks, bet tie, kas saprata, augstu novērtēja ‘’grūdienu’’. Jo viss notika glezniecības vārdā’’.

Izstādē  no mākslinieka bagātā  radošā  mantojuma - gleznotie portreti un redzētais ceļojumos .  Eksponētie darbi izstādē no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslinieku savienības, Mūkusalas Mākslas salona  krājuma un mākslinieka ģimenes  mantojuma.




LEKCIJA “KĀ SVINĒTI UN KĀ SVINĒT MŪSU SVĒTKUS”

Jaunās pils semināru zālē 30. aprīlī plkst. 14:00
Dr. philol., prof. Janīnas Kursītes – Pakules lekcija “Kā svinēti un kā svinēt mūsu svētkus”


Tuvojoties “Baltā galdauta” svētkiem 4.maijā, interesenti aicināti uz  Janīnas Kursītes - Pakules lekciju par svētku svinēšanas tradīciju latviešu sētā. Kā vēsturiski svinēti ģimenes svētki, godi, valsts svētki – mūsu svētki. Iedvesmoties, izzināt un aizgūt svētku svinēšanas tradīciju, pielāgojot mūsdienu dzīves ritmam.





Cenas:
1.50. – pieaugušajiem
1.- bērniem, pensionāriem, Cēsu draugu kartes īpašniekiem



SARUNAS PAR MĀKSLU

Svētdien, 17. aprīlī plkst. 12.00 mākslas vēstures lekcija
“Jāzepam Grosvaldam 115”
Lektore mākslas zinātniece Baiba Eglīte

Jāzeps Grosvalds (1891.-1920.) latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā. Dzimis Rīgas advokāta Frīdriha Grosvalda ģimenē. Ieguvis labu vispārējo izglītību-mācījās vairākas svešvalodas, klavierspēli, , zīmēšanu un gleznošanu. Gleznošanu profesionāli mācījās Berlīnē un Parīzē.

ŠOGAD VIDZEMES NOVADA MĀKSLINIEKU IZSTĀDE SIGULDĀ


    Sestdien, 2016.gada 2.aprīlī, Siguldā tiks atklāta Vidzemes novadu mākslinieku mākslas dienu izstāde. Tik liela mēroga mākslas darbu izstāde Siguldā notiks pirmo reizi.

Tradīcija apkopot Vidzemes mākslinieku darbus vienā izstādē tika ieviesta 20.gadsimta 80.gados, un pirms četriem gadiem mākslinieki un mākslas izstāžu kuratori nolēma, ka tradīcija jāatjauno, reizi gadā dodot iespēju satikties profesionāliem māksliniekiem, kuru radošā darbība norisinās Vidzemē. 
2013.gadā Vidzemes novada mākslas izstāde ar 60 mākslinieku piedalīšanos notika Madonā, bet pirms diviem gadiem Cēsīs jau pulcēja 78 māksliniekus. 2015.gadā izstādē Valmierā piedalījās 77 mākslinieki no Alūksnes, Cēsīm, Gulbenes, Limbažiem, Madonas, Siguldas, Valkas un Valmieras. Šogad izstādē Siguldā piedalīsies 80 mākslinieki.
Radošo personību vidū ir 18 Siguldas novada mākslinieki: Voldemārs un Dainis Gudovski, Aigars Truhins, Una Leitāne, Sabīne Stāle, Zanda Puče, Zinaida Ceske, Agita Zālīte, Dina Dubiņa, Dace Melbārde, Dace Saulīte, Ausma Šmite, Oskars Plāciņš, Madara Plāciņa, Aivars Mangulis, Jānis Puriņš, Ārija Bērze un Inese Birģele. 
Valmieras pilsētu un novadu pārstāvēs 10 mākslinieki: Anita Jansone-Zirnīte, Biruta un Jānis Jansoni, Antra un Jānis Galzoni, Aivars Benužs, Iveta Gudeta, Daina Leite,  Dace Blūma un Ieva Lapiņa Strazdīte.
No Alūksnes puse izstādē varēsiet redzēt Ritas Balanes, Lilijas Kukles, Antras Lielmanes, Dainas Rudzītes, Ivara Vecāna, Anitas Vēliņas, Ojāra Vēliņa , Gunāra Ozoliņa , Līgas Vēliņas, Lienes Gustas un Žanetes Ludvigas darbus.
No Cēsīm būs izstādē piedalās 14 mākslinieki: Ilze Bindemane, Reinis Liepa, Laila Balode, Kristīne Rozenberga, Jānis Galdiņš, Matiass Jansons, Vita Vīksna, Eero Rass, Ivars Aizkalns, Armands Kanaviņš, Ērika Māldere, Elīza Vanadziņa, Signe Vanadziņa un Ingūna Briede.
Limbažu novadu pārstāvēs 7 mākslinieki: Sandra Lagzdiņa, Aivars Romanovskis, Indra Laura Lazdiņa, Aldonis Cīrulis, Harijs Mednis, Artūrs Auzers un Boriss Somuss.
No Madonas puses izstādē būs redzami 8 mākslinieku darbi: Andris Beitāns, Danute Vēze,  Olita Šlesere, Baiba Dumpe, Einārs Dumpis, Maija Jakoviča, Valerijs Baida un Inese Jakobi.
Savukārt Valku pārstāvēs 10 mākslinieki: Dina Smeltere, Ieva Kampe, Līva Dorša, Maruta Stabulniece, Kristīne Ganiņa, Skaidrīte Bondare, Raimonds Bricis, Aivars Magone, Aldis Māris Dubļāns un Selga Lapiņa.

IZSTĀDES NORISES VIETAS UN DARBA LAIKI

Siguldas mākslu skola ''Baltais flīģelis''
Darba dienās no 9.00 līdz 21.00
Sestdienās no 10.00 līdz 14.00


Siguldas novada kultūras centrs
Darba dienās no 10.00 līdz 19.00;
Sestdienās no 12.00 līdz 15.00

Kultūras un mākslas telpa ''Siguldas tornis''
P. --
O. --
T. pēc iepriekšēja pieteikuma, tālr.29218240
C. pēc iepriekšēja pieteikuma
P. 12.00 – 17.00
S. 11.00 – 16.00
Sv.12.00 – 16.00

Izstādes atklāšanas pasākumi:
2016.gada  02.aprīlī 
plkst.13.00 Siguldas mākslu skolā ''Baltais flīģelis''
plkst.14.00 Siguldas novada kultūras centrā'
plkst.16.00 kultūras un mākslas telpā ''Siguldas tornis''



BĒRNU MĀKSLAS IZSTĀDE “MANAS MĀJA”

Izstādes atklāšana Cēsu Izstāžu namā 31.martā plkst. 16.00


Mākslas darbos tapuši sapņu namiņi, mājas un mājvietas ne tikai cilvēkiem, pagalmi, dārzi, kaimiņi, dažādi priekšmeti un lietas, kas ir atrodamas mūsu mājās. Izstādē apskatāmi Cēsu vēsturiskā rajona novadu skolēnu mākslas darbi. Izstādē aplūkojami 275 darbi no 12 izglītības iestādēm:
Amatas pamatskolas,
Līgatnes novada vidusskolas,
Jaunpiebalgas vidusskolas,
Stalbes vidusskolas,
Taurenes pamatskolas,
Rāmuļu pamatskolas,
Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas,
Cēsu 1.pamatskolas,
Cēsu 2.pamatskolas,
Cēsu Pilsētas vidusskolas,
Līvu pamatskolas,
Cēsu Bērnu un jauniešu centra.


Izstāde atvērta no 31.marta līdz 17.aprīlim

Izstādes darba laiks:
P. slēgts
O, T, C, Pk, Se 10:00-17:00
Sv. 10:00-16:00

Ieejas maksas:
Cēsu novada skolēnu grupām – bez maksas
pieaugušajiem - 1,50 EUR
skolēniem, studentiem un pensionāriem - 1,00 EUR


Informāciju sagatavoja:
Lāsma Dene
Cēsu Bērnu un jauniešu centra





LEKCIJA "AMATAS KĀRĻU SPĒKA STACIJA FAKTOS UN FOTOGRĀFIJĀS"

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā  Jaunajā  pilī 
konferenču zālē, piektdien, 1. aprīlī plkst. 17. 30


Ir pagājuši tikai nedaudz vairāk kā 100 gadi kopš Cēsu ielās parādījās elektriskais apgaismojums, bet vēl nav apritējuši pat 50, kopš elektrība kļuva par ikdienu ikvienā mūsu mājā.
Vai zināt, ka vēl līdz 1960. gadu vidum Cēsu pilsētu ar elektrību apgādāja Amatas Kārļu elektrostacija?  Ja Jums tas šķiet interesanti, atnāciet uz lekciju  “Amatas Kārļu spēka stacija faktos un fotogrāfijās”. Par to, kā bija, un  nākotnes plāniem stāstīs  privātvēsturniece, SIA “Amatas HES”  īpašniece Vineta Jonīte.



Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī izstāde
“Jaunieguvumi par Cēsu pilsmuižas īpašnieku
grāfu fon Zīversu dzimtu”


Izstāde apskatāma Jaunās pils bibliotēkā


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saņēmis pārsteidzošu dāvinājumu – Cēsu pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa (Sievers, 1890 – 1972) piemiņas lietas. Viesojoties Cēsīs, tās muzejam no Francijas atveda un dāvināja luterāņu mācītājs Fricis Vēbers, grāfa Andreja fon Zīversa laulātās draudzenes  Hannas Vēberes brāļa Henrija dēls.


Grāfu Zīversu bijušajā dzimtas rezidencē Jaunajā pilī pēc turpat 90 gadiem ir atgriezušies vairāki unikāli dzimtas dokumenti un fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi, to vidū grāfu Zīversu ģerboņa krāsains gleznojums uz papīra un 1834. gadā tapis nezināma autora tušas zīmējums ar viduslaiku pils attēlu, gravīru fotokopijas ar dzimtas portretiem un divi īpaši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma zīmogi, ar kuriem savulaik apzīmogoti gan Cēsu pilsmuižas saimniecības dokumenti, gan personīgās vēstules, darījumi un līgumi. Minētos priekšmetus visticamāk grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1920. gadu beigās, izbraucot no Latvijas uz Franciju, bija paņēmis līdzi no Cēsīm.  Mācītāja Friča Vēbera pārsteidzošais dāvinājums būtiski papildina gan grāfu Zīversu dzimtas portretu galeriju, gan arī biogrāfisko ziņu kartotēku pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra, viņa trīs brāļu un divu māsu geneoloģijas jautājumu izpētē.




INFORMĀCIJAS DIENA SKOLOTĀJIEM

17. martā plkst. 13.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
tiek rīkota informācijas diena
vēstures, kulturoloģijas skolotājiem un klašu audzinātājiem. Pasākuma laikā skolotāji varēs iepazīties ar interesanto un daudzveidīgo piedāvājumu skolēniem, dalīties pieredzē, apmainīties ar viedokļiem, kā arī paši iejusties aktīva un zinātgriboša skolēna lomā.

Gaidīti ir visi skolotāji, kuri vēlas iepazīties ar muzeja ekspozīciju un saskata sadarbības iespējas skolai ar Cēsu Vēstures un Mākslas muzeju. Pasākuma dienā visiem interesentiem  būs iespēja:
•  iepazīties ar muzejpedagoģisko programmu piedāvājumu, kas paredzēts dažādiem vecumposmiem un  saskaņots ar mācību priekšmetu standartiem;
• uzklausīt kolēģu pieredzi par sadarbību ar Cēsu muzeju, izteikt savas vēlmes un ierosinājumus turpmākai sadarbībai;
•  iegūt informāciju par skolēnu ekskursiju iespējām Cēsīs un tuvākajā apkārtnē;
• iepazīties ar šī gada skolēniem paredzētajām aktualitātēm Viduslaiku pilī: jaunizveidotajām Cēsu pils skolēnu aktivitāšu lapām, izzinošajām ekskursijām un programmām, populārzinātnisko Cēsu pils vēstures lekciju ciklu bērniem un jauniešiem, kā arī tradicionālajām Viduslaiku dienām, kas šogad pievērsīsies bērnības tēmai viduslaikos;
• saņemt dāvanā vēsturnieka Gundara Kalniņa grāmatu “Cēsu pils”, kā arī izlozēt iespēju bezmaksas nodarbībai Cēsu Muzejā.

Pieteikšanās pasākumam līdz 2016. gada 11. martam uz e-pastu evita.muceniece@cesis.lv.
Vairāk informācijas par pasākumu varat iegūt, piezvanot uz tālruni 22014848.




IZSTĀŽU NAMĀ IZSTĀDE
“ALEKSANDRS KARPOVS - MĀKSLINIEKS UN CĪNĪTĀJS”

2016. gada 19. martā plkst. 14.00 Cēsu Izstāžu namā 
aicinām uz tikšanos ar mākslinieka draugiem režisoru Jāni Streiču, Ritu Dinduni,  mākslinieku  Anatoliju Šandurovu un  brāli Konstantīnu Karpovu,  kuri dalīsies atmiņās par Aleksandra Karpova ģimeni, dzīvi un mākslu. 


Izstādes ekspozīcijā  Amerikas latvieša, dedzīga patriota un mākslinieka Aleksandra Karpova (1953-1994) grafikas darbi, kas veltīti Staļina masu deportācijas upuru piemiņai un Latvijas pilsētām.  Mākslinieks ir represijās cietušās, kādreiz Latgalē slavenās Volontu dzimtas pārstāvis. Viņa vectēvam Justinam Volontam piederēja plaši zemes īpašumi Preiļu pagastā, bet vectēva brālis Jānis Volonta bija ievērojams neatkarīgās Latvijas valstsvīrs, Daugavpils pilsētas trīs sasaukumu mērs un Latvijas Labklājības ministrs. No izsūtīšanas un varmācīgas nāves Sibīrijā paglābās vienīgi Aleksandra māte, skolotāja Lūcija Volonta. 

Par brāļa  radošo mantojumu un mātes piemiņu rūpejas Konstantīns Karpovs, Atlantijas okeāna dzīļu pētnieks un lidotājs no Kalifornijas. Viņš ir vienīgais no trim Lūcijas dēliem, kas palicis dzīvs. Pašaizliedzīgā Latvijas skolotāja svešumā viena bez vīra palīdzības prata ielikt dēlos mīlestību uz mākslu un Tēvzemi Latviju. Lūcija Volonta ir arī mūsu ievērojamā kinorežisora Jāņa Streiča krustmāte.  Diemžēl viņa mira pavisam jauna un trīs Latgales skolotājas dēli, atbalstot viens otru, ar īstu latviešu sīkstumu un mērķtiecību  devās uz priekšu dzīvē vieni paši. Aleksandrs studēja mākslas zinātnes,bet tiklīdz Latvija kļuva brīva, viņš ieradās savu senču zemē. 1993. gadā pabeidza Mākslas akadēmijas tēlotājmākslas maģistratūru un sāka padagoga praksi Rēzeknes mākslas skolā. Diemžēl dzīves pavediens pārāk agri 1994. gadā pārtrūka.

Aleksandrs bija kvēls Latvijas patriots, mākslinieks – cīnītājs, kura darbos litogrāfijas un oforta tehnikās ir sāpe par Latvijas ciešanām, kā arī protests pret netaisnību un varmācību Amerikā. Viņa darbi ir  dziļi personīgi, tajos tikpat kā dokumentēta Volontu dzimtas traģēdija,  mīlestība pret Latviju, Rīgu, un  līdzjūtība pret pazemotajiem  Amerikā. Mākslinieka radošais mantojums turpmāk tiks glabāts Cēsu  Pasaules trimdas latviešu mākslas kolekcijas krājumā.
Izstāde atvērta Izstāžu namā līdz 27. martam.




NEONILLAS MEDVEDEVAS
GLEZNU IZSTĀDE “DVĒSELES PORTRETI”


Neonillas Medvedevas mākslinieciskais rokraksts savu atpazīstamību laikmetīgajā mākslā ieguvis galvenokārt portreta žanrā. Izstādē Cēsīs būs apskatāmi portreti un ainavas, kas gleznotas no 2007. līdz 2016. gadam.

Izstāde atvērta Izstāžu namā no 3. marta līdz 27. martam.

“Manos darbos viss ir no dabas. Daudz balstos uz savu redzi, izjūtu un arī zināšanām. Ir daudz domāts, bet nekas nav izdomāts . Un es ļoti daudz, gandrīz visu, gleznoju no dabas. Man tas ir svarīgi. Man ļoti patīk vērot dažādus tipāžus. Ir pat gribējes izgatavat vizītkartes, lai  varētu uz ielas  iedot interesantiem cilvēkiem, kurus gribētu uzzīmēt”.

Neonillas Medvedevas darbos apvienojas  jūtīga tonālā glezniecība (smalki jo smalki pelēkie toņi, krāsu dzidrums) un “vrubelisks” zīmējums. Mākslinieces gleznieciskā valoda pārsteidz ar savdabību, viņu interesē  portreti, ikonu un Bizantijas māksla.
Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi grādu glezniecībā (2011). Sarīkojusi izstādes Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Grieķijā. Māksliniece ir Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārgleznas autore.




MIHAILA IGNATA
FOTOGRĀFIJU IZSTĀDE „SAPŅU KARTOGRĀFIJA”

Izstādē iekļautas 20 fotogrāfijas, kuras atlasītas no plaša sešu gadu un vairāk kā deviņdesmit lidojumu laikā uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Fotogrāfiju uzņemšanas ģeogrāfija ir plaša – gandrīz visa Latvijas teritorija. Tomēr konkrētu vietu atzīmēm šoreiz nav izšķirošas nozīmes, jo autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija.

Izstāde atvērta Izstāžu namā no 3. marta līdz 29. martam


Latviešu prozaiķis Gundars Ignats par šo foto sēriju raksta: „Izstādes vadošais motīvs ir konceptuāli un stilistiski izturētais paņēmiens – vertikālisms. Skatiena nogrieznis ar plakni veido leņķi, kas maksimāli tuvs deviņdesmit grādiem. Attēlotie elementi – ceļš, upe, tīrumi, automašīnu iebrauktās līnijas – kļūst par daļu no ģeometrijas un krāsu spēles, parādot, ka aerofotogrāfija nav tikai paņēmiens citādam skatupunktam uz pazīstamām vietām, apvidiem, pilsdrupām utt. Aerofotogrāfijā (un tikai aerofotogrāfijā!) iespējamais vertikālisma paņēmiens padara šo izlasi par nozīmīgu un vērā ņemamu konceptuālās fotogrāfijas piemēru. No lielā fotogrāfiju klāsta atlasīta izlase, kas parāda šī šķietami vienkāršā (taču grūti izpildāmā) formālā paņēmiena daudzpusīgumu. Starp izvēlētajām fotogrāfijām atrodama gan krāsu, gan laukumu, gan regulāru un neregulāru formu saspēle.”
    
Fotogrāfs Mihails Ignats radošai fotogrāfijai pievērsās 1982.gadā, to apguva, darbojoties Tautas fotoklubā „Cēsis” (no 1982. līdz 1987. gadam) un Gunāra Bindes fotomeistarības studijā (1987. gadā). Kopš 2007. gada autors pievērsies aerofotogrāfijai. 2012. gadā Latvijas profesionālā dizaina konkursā „Gada balva dizainā 2012”, kategorijā „Fotodizains” autors saņēma galveno balvu par fotogrāfiju sēriju „Vertikāles mobilizācija”. 2014.gadā viens no autora fotodarbiem tika nominēts SONY pasaules fotogrāfijas balvai (Sony World Photography Awards 2014) kategorijā "Ceļojums", bet otrs ieguva žūrijas atzinību. Piedaloties vairāk nekā 80 starptautiskajos fotomākslas konkursos, autors ieguvis 25 godalgas (t.sk. FIAP jeb Starptautiskās fotomākslas federācijas zelta, sudraba un bronzas medaļas). 2014.gadā autoram piešķirts AFIAP (angl. – Artist of FIAP) jeb FIAP mākslinieka goda tituls, bet 2015.gadā – EFIAP (angl. – Excellence of FIAP) jeb fotogrāfijas izcilības goda tituls. Autora darbi ir publicēti vairākos fotoalbumos un poligrāfiskos izdevumos Latvijā un pasaulē.

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda  un SIA Aerolatvija finansiālu atbalstu. Paldies Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājai Mairai Dudarevai par ekspozīcijas idejas ierosinājumu!



SARUNAS PAR MĀKSLU

Svētdien, 13. martā plkst. 12.00 Cēsu Izstāžu namā lekcija
“Jānim Rozentālam 150”
Lektore mākslas zinātniece Baiba Eglīte


Gleznotājs Jānis Rozentāls (1866–1917) Latvijas  mākslas vēsturē tiek vērtēts kā viena no centrālām gadsimtu mijas perioda personībām, viņu uzskata par daudzpusīgāko sava laika mākslinieku.Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma portrets, gleznojis arī sadzīves žanra ainas, ainavas, altārgleznas, mitoloģiskas kompozīcijas un darbojies monumentālajā mākslā. Jubilejas gadā – augustā Latvijas Nacionālajā muzejā atklās kuratores Aijas Brasliņas veidotu plašu mākslinieka darbu izstādi. Jāņa Rozentāla jubileja iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā un gada otrajā pusē UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs skatāma māksliniekam veltīta izstāde.




CĒSU IZSTĀŽU NAMĀ
JŪRMALAS MĀKSLINIEKU GRUPAS DARBU IZSTĀDE UN
NORMUNDA LAŅĢA KERAMISKIE SMIEKLI

Izstāžu namā atklātas divas izstādes – pirmajā stāvā apskatāmi 49 Jūrmalas mākslinieku grupas darbi, savukārt 2. stāvā apskatāma novadā sakņotā keramiķa un podnieka, mākslinieka un meistara Normunda Laņģa keramikas darbu izstāde.

Izstādes apskatāmas līdz 28. februārim





 Jūrmalas mākslinieku grupas darbu izstāde

Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Jūrmalas mākslinieki apvienojušies  Jūrmalas mākslinieku grupā. Mākslu Jūrmalā pārstāv dažādas paaudzes ar plašu žanru, stilu, tehniku un materiālu diapazonu. Mākslinieki aug laika garam līdzi, pārveidojas, rada interesantus darbus. Daudziem autoriem ir starptautiska izstāžu pieredze un nopelnīta atzinība ne tikai pašu mājās. Ar darbiem Cēsu Izstāžu namā viesojas akvarelisti Ieva un Jānis Spalviņi, gleznotāji Jānis Andris Osis, Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Ainārs Plūksna, Andris un Dzintars Adienis, grafiķis Imants Ozoliņš, keramiķes Inese Āboliņa un Rudīte Jēkabsone, tēlnieks Ģirts Burvis – pavisam 49 autori.

Normunda Laņģa keramiskie smiekli

Cēsu izstāžu namā ceturtdien, 4. februārī, plkst. 16:00 tiks svinēta novadā sakņotā keramiķa un podnieka, mākslinieka un meistara Normunda Laņģa darbu izstādes atklāšana. Tās nosaukumam "Cilvēks, kurš smejas" būtība meklējama nevis Viktora Igo romānā, bet gan vienā no eksponētiem keramikas darbiem – smaidīga vīrieša groteskā atveidā. Autors uzskata, ka šajā laikā mums visiem ir jācenšas pasmaidīt – vienalga, kā būtu ap dūšu, bet "Ja kāds grib tajā figūrā saskatīt kaut ko pašportretisku, tad viņš drīkst domāt arī tā".
Sākotnēji satraucoties, ka smaidošais vīriņš tomēr varētu netapt laikus gatavs, Normudam pa tvērienam turējis rezerves nosaukumu "Trīs duči bļodu". Protams, izstādē būs aplūkojami ne tikai trauki, bet arī keramiskas figūras un vitrāžu lampas. Daži no darbiem ir tapuši pirms izstādes, citi būs desmit un vairāk gadus veci. Daļa nāk no pilsētas pierobežas "Sīļu" māju cepļa Priekuļu pagastā, daļa – no Rīgas darbnīcas, kur meistars dzīvo "ar vienu kāju". Taču katrā no tiem noteikti būs ieraugāms Normunda smaids, smiekls vai arī smīns – jācer, raisot līdzīgu veselīgu reakciju arī to vērotājos un (kamēr neviens neredz) aptaustītājos. Savdabīgais – "skarbi mīlīgais", reizēm "nemīlīgi skarbais" – radošums balstās autora pārliecībā, ka šis arods viņam, arī pieprasītam mūrniekmeistaram, nepieciešams kā pašizpausme – nevis maizes darbs vai peļņas avots. Normunds to smaidot dēvē par savu personisko "apdullināšanās veidu": vieni skatās televīzorā, citi dzer šņabi, es taisu podus...
Izstāde ir zināma nodeva pusgadsimta jubilejai, kuru keramiķis piedzīvoja pērnajā rudenī. Gaviļniekam pašam gan šķitis, ka viņš jau ir pietiekami izrādījies aizvadītās vasaras izstādē Rojā, tomēr mamma nav likusi mierā: tādu gaduskaitli dēlam noteikti jāatzīmē ar īpašu pasākumu novadniekiem. Tāpēc Normunda Laņģa darbu skatei atrastos vēl viens rezerves nosaukums – "Par prieku mammai".


Izdota Rundāles pils muzeja direktora
Imanta Lancmaņa jaunā grāmata
“VIDZEMES MUIŽU ARHITEKTŪRA
ARCHITEKTUR LIVLÄNDISCHER GUTSHÄUSER”


Šī grāmata ir pētījums par Vidzemes muižu arhitektūru, kas tapis saistībā ar 2015. gada maijā atvērto izstādi «Vidzemes bruņniecība un Latvija» Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Grāmatas autors Imants Lancmanis ir viens no izstādes autoriem, kurš veidojis nizimīgu izstādes sastāvdaļu – Vidzemes muižu arhitektūras mantojums, kas izvietota Jaunās pils trešajā stāvā.
Imants Lancmanis par grāmatu stāsta: “Grāmata atspoguļo Vidzemes muižu arhitektūras attīstību no viduslaikiem līdz Pirmajam pasaules karam. Stilistiskās un tipoloģiskās attīstības ainu papildina bojāgājušo muižu kungu māju attēli, kā arī to cēlāju portreti. Grāmata ir pietiekoši apjomīga, tai ir 349 lappuses un tā ir bagātīgi ilustrēta ar 433 attēliem. ”

Izdevums tapis pateicoties Borisa un Ināras Teterevu, kā arī Rundāles pils atbalsta fondu finansiālajam atbalstam. Grāmata tulkota arī vācu valodā.

Grāmatu var iegādāties Cēsu Jaunajā pilī Apmeklētāju centrā.











BARIKĀDES RĪGAS IELAS NAMU SKATLOGOS

No 20. janvāra Rīgas ielas namu skatlogos apskatāma izstāde, ko veidojuši
Cēsu, Rāmuļu, Līvu, Drabešu, Priekuļu, Amatas, Raunas,
Skujenes, Vecpiebalgas,Taurenes, Inešu un Zaubes skolu skolēni.
Tas ir jauniešu stāsts, izpratne, redzējums un veltījums 1991. gada barikādēm Rīgā.

Darbi tapuši
gatavojoties Cēsu muzeja organizētajam pasākumam
„Ugunskurs. Godinot. Noķer dzirksteli, noglabā sirdī, uzzīmē stāstu!” un pasākuma laikā
mākslinieka Rituma Ivanova vadībā.





20. JANVĀRĪ CĒSĪS DEGS ATMIŅU UGUNSKURI
1991. GADA BARIKĀDES ATCEROTIES


Vienības laukumā degs piemiņas ugunskurs – atgādinājums par laiku pirms 25 gadiem, kad ceļot barikādes izcīnījām savu Latviju. Godinot ļaudis, kuru dzīvības izdzisa par Latviju.




Pirms 25 gadiem, 1991. gada 13. janvārī, Latvijas Tautas Fronte iedzīvotājus aicināja sargāt Rīgu, jo politiskā situācija Padomju Savienībā bija sasniegusi augstāko saspīlējumu, militārā tehnika pārvietojās pa Viļņas ielām, radot reālus draudus iedzīvotājiem, arī Rīgā bija jūtama militāristu klātbūtne. Bija jārīkojas!
LTF aicinājumam atsaucās ļaudis no visiem novadiem, jau tās pašas dienas vakarā Rīgā sāka celt barikādes. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīzijas torni, tiltus pār Daugavu un citus stratēģiski svarīgus objektus.
16. janvārī apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. 20. janvārī OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministriju, apšaudē bojā gāja pieci cilvēki: skolnieks Edijs Riekstiņš, iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Rīgas Kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.




Cēsu Izstāžu namā no plkst.13.00
Pasākums „Ugunskurs. Godinot. Noķer dzirksteli, noglabā sirdī, uzzīmē stāstu!”
  •  No 20. janvāra Rīgas ielas namu skatlogos apskatāma izstāde ko veidojuši Cēsu, Rāmuļu, Līvu, Drabešu, Priekuļu, Amatas, Raunas, Skujenes, Vecpiebalgas, Taurenes, Inešu un Zaubes skolu skolēni. Tas ir jauniešu stāsts, izpratne, redzējums un veltījums 1991. gada barikādēm Rīgā.
  •  Skolu jaunieši kopā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem, izzinās nevardarbīgās pretošanās fenomenu, sabiedrības saliedētības un līdzdalības nozīmi savas valsts attīstībā.
  •  Kopā ar Cēsu mākslinieku Ritumu Ivanovu skolu jaunieši veidos kopdarbu mākslā – veltījumu Barikāžu dalībniekiem. Kopīgi veidoto mākslas darbu Cēsu iedzīvotāji un pilsētas viesi no 21. janvāra varēs aplūkot “ Cafe 2 Locals” skatlogos Rožu laukumā.
  • Spēka dziesmu dziedāšana kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņiem.

Vienības laukumā no plkst. 18.00 piemiņas pasākums
  • Skatoties ugunskuru dejās, malkojot siltu tēju, klausīsimies 1991. gada Barikāžu dalībnieku, mājās palicēju un tā laika jauniešu atmiņās.
  •  Ekspressizstāde “Barikādēm 25” laukumā pie “Zvaigznes” grāmatnīcas.
  •  Kopīgi dziedāsim dziesmas Latvijai ar kori “Wenden”.





SARUNAS PAR MĀKSLU

Svētdien, 13. decembrī plkst. 12.00. Cēsu Izstāžu Namā lekcija
“Ceļojums laikā un mākslā līdz Ziemassvētkiem un karnevālam”.

Dažādu gadsimtu mākslinieki,  Ziemassvētkus un pārvēršanās, lomu mainīšanās svētkus – karnevālus atainojuši savos mākslas darbos. Svētdienas sarunā ar mākslas  vēsturnieci Baibu Eglīti izsekosim  tēmas mākslas mantojumam laika griežos.



Cēsu Izstāžu namā Tautas Lietišķās mākslas studijas „Bārbele“ izstāde
“Viņa augstība – Kabatlakatiņš”

Izstāde atvērta no 2015. gada 2. decembra līdz 2016. gada 2. janvārim.

Kabatlakatiņš gandrīz visās Eiropas tautu kultūrās dažādos laikos līdz pat mūsu dienām ir ieņēmis savu īpašu vietu gan modes pasaulē, gan dažādos rituālos, norādījis uz sociālo stāvokli sabiedrībā un sadzīves tradīcijām, kā arī lietots ar simbolisku nozīmi.
Kurš varēja iedomāties, ka tik daudz cerību, sirdssāpes un laimes asaru var slēpties mazajā kabatlakatā? No mazuļa puņķainā deguna līdz līgavas prieka asarām, kā arī asarām bēdās, pavadot tuvu cilvēku pēdējā gaitā. Ir daudz vēsturisko datu par kabatas lakatiņu, tomēr izstāde nav visaptveroša vēsture, tā vairāk ir liecība par mūžīgo rotāšanās prieku.
Kabatlakatiņš ir rokdarbnieču ļoti iecienīts aksesuārs, kas ļauj meistarēm savas rokdarbu prasmes parādīt īpaši smalki. Izstādē „Viņa augstība – Kabatlakatiņs“ TLMS “Bārbele“ dalībnieces iepazīstinās skatītājus ar īsu kabatas lakatu attīstības vēsturi, rādīs savus rokdarbus un izpratni par šo tēmu.

Cēsu Izstāžu namā izstāde
“Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” 
piedāvā tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slavenu
20. gadsimta pirmās puses gleznotāju daiļradi.

Izstādes atklāšana piektdien, 27. novembrī  17.00

2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstamā kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A. Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N. Udaļcovas gleznas un zīmējumi ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē.  Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Viņš ne tikai ir izveidojis  mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalstīja Pētera Avena Labdarības fonda „Paaudze” iniciatīvu sarīkot abu mākslinieku izstādi vispirms Rīgā,  muzejā „Rīgas Birža” un vēlāk parādīt to Aleksandra Drēviņa dzimtajā pilsētā Cēsīs. Kopā ar Pētera Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponēti 18 Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Veiksmīga sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, vērot, kā mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem avangardiskiem darbiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši  ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.
Spraiga Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus un rezultātā Aleksandrs Drēviņš pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. 1915. gadā bēgļu gaitas aizveda vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar  vienu no „krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938. gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti Aleksandru Drēviņu.
Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. 

Izstāde atvērta no 27. novembra līdz 31. decembrim.



Lāčplēša dienā 11. novembrī plkst. 14.00
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī
izstādes prezentācijas pasākums
CĒSNIEKI LATVIJAS VALSTIJ:
Latvijas brīvvalsts Cēsu pilsētas pirmais komandants
Raimonds Bebris un viņa dzimta


Izstāde par Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri un viņa dzimtu Cēsīs turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsnieku dzimtām un viņu likteņiem.
Izstādes prezentācijas pasākumā piedalīsies Valsts Cēsu ģimnāzijas audzēkņi ar muzikālu stāstu par Raimondu Bebri. Skanēs Raimonda Bebra dzeja, tautas dziesmas.


Izstādi ievada īpaša un reizē simboliska fotogrāfija – Raimonds Bebris Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā. Fotogrāfiju viņš parakstījis ar vārdiem: “Lielākā laime – būt latvietim, Cēlākā nāve – mirt par Latvijas nākotni, Latvijas brīvību.”

Atmiņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri glabā gan dzimta, gan cēsnieki. Izstāde ir stāsts par Raimondu Bebri – karavīru, dzejnieku, brīnišķīgu cilvēku, kurš Latvijas valsts tapšanas vēsturē atstājis paliekošas vērtības. Izstādi grezno tādas unikālas dzimtā glabātas relikvijas kā pulkveža Raimonda Bebra zobens ar sarkanbaltsarkano lentu un Cēsu pulka Skolnieku rotas galda karodziņš, kurš dāvināts Raimondam Bebrim kā Cēsu pulka Brīvprātīgo skolnieku rotas bijušo karavīru biedrības Goda biedram.

Karavīra gaitas Pirmā pasaules kara frontēs Raimonds Bebris uzsāka brīvprātīgi 1914. gadā, būdams Tērbatas universitātes medicīnas students. Izstaigāti tāli kara ceļi – Austrumprūsijā, Karpatos. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīnījies Ziemassvētku un Janvāra kaujās 1916. un 1917. gadā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918. gada novembrī Raimonds Bebris brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas Cēsu rotā, vēlāk komandēja Ziemeļlatvijas brigādes 4. Valmieras kājnieku pulka ložmetēju rotu. Turpmākie kara ceļi viņu 1919. gadā  atveda uz Cēsīm. Cēsu kauju laikā Raimonds Bebris bija pirmais Cēsu pilsētas komandants. Kā atceras viņa meita cēsiniece Dzidra Krauja, “tēva sirdī Cēsīm bija īpaša vieta. Nemaz neatceros, ka paps kādu citu pilsētu būtu tik bieži pieminējis kā Cēsis. Varbūt šī īpašā saikne ar Cēsīm bija saglabājusies no Cēsu kauju laika.”

No 1936. maija līdz 1940. gada jūnijam Raimonda Bebra ģimene dzīvoja Rīgas pilī, jo viņš ilgus gadus pildīja Valsts Prezidenta pils komandanta pienākumus, faktiski bija pēdējais komandants. Dažas dienas pirms Latvijas okupācijas viņš mira. Tādejādi ģimene izglābās no represijām. Likteņceļi Raimonda Bebra dzimtu turpat pēc pusgadsimta atkal atveda uz Cēsīm. Šobrīd Cēsīs dzīvo viņa meita Dzidra Krauja ar mazmeitas Ineses Kornetes ģimeni.
Esam pateicīgi J. Ābramai un Dz. Kraujai par doto iespēju iepazīstināt cēsniekus un muzeja viesus ar saglabāto Raimonda Bebra dzimtas vēstures mantojumu Latvijas Valsts  97  jubilejas svētku laikā !

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālo valsts arhīvu. Izstādes autore Anda Opoļska.

Izstāde atvērta līdz 18. decembrim Jaunās pils 1. stāvā.


Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī izstāde
“Jaunieguvumi par Cēsu pilsmuižas īpašnieku
grāfu fon Zīversu dzimtu”

Izstāde apskatāma Jaunās pils 1. stāvā no 22. oktobra līdz 1. novembrim


Cēsu Vēstures un mākslas muzejs savā deviņdesmit gadu jubilejas gadā saņēmis pārsteidzošu dāvinājumu – Cēsu pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa (Sievers, 1890 – 1972) piemiņas lietas. Viesojoties šovasar pirmo reizi Cēsīs, tās muzejam no Francijas atveda un dāvināja luterāņu mācītājs Fricis Vēbers, grāfa Andreja fon Zīversa laulātās draudzenes  Hannas Vēberes brāļa Henrija dēls.


Grāfu Zīversu bijušajā dzimtas rezidencē Jaunajā pilī pēc turpat 90 gadiem ir atgriezušies vairāki unikāli dzimtas dokumenti un fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi, to vidū grāfu Zīversu ģerboņa krāsains gleznojums uz papīra un 1834. gadā tapis nezināma autora tušas zīmējums ar viduslaiku pils attēlu, gravīru fotokopijas ar dzimtas portretiem un divi īpaši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma zīmogi, ar kuriem savulaik apzīmogoti gan Cēsu pilsmuižas saimniecības dokumenti, gan personīgās vēstules, darījumi un līgumi. Minētos priekšmetus visticamāk grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1920. gadu beigās, izbraucot no Latvijas uz Franciju, bija paņēmis līdzi no Cēsīm.  Mācītāja Friča Vēbera pārsteidzošais dāvinājums būtiski papildina gan grāfu Zīversu dzimtas portretu galeriju, gan arī biogrāfisko ziņu kartotēku pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra, viņa trīs brāļu un divu māsu geneoloģijas jautājumu izpētē.

Grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss kā jaunākais bērns ģimenē dzimis 1890. gada 1. septembrī Senžermēnanlē (Saint-Germain-en-Laye), Ildefransā (Île-de-France) Francijā, aptuveni 20 km attālumā no Parīzes, savu vecāku grāfa Emanuela fon Zīversa un mātes Olgas, dzimušas kņazienes Urusovas toreizējā dzīves vietā. Iespējams, ka ģimene tolaik bija pārcēlusies uz dzīvi Francijā līdz ar Andreja tēva grāfa Emanuela fon Zīversa kā Krievijas impērijas galma pārstāvja darba pienākumu pildīšanu Francijā un Polijā. Pēc gada Parīzē nomira Andreja māte, kura apglabāta Cēsīs, grāfu Zīversu dzimtas kapenēs Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas dārzā Cēsīs. Izstādē ir apskatāma īpaša fotogrāfija, kurā redzama  māte ar mazo Andreju, ierāmēta skaistā ovālā koka rāmītī. Tā vienmēr atradusies goda vietā uz Andreja rakstāmgalda viņa dzīves periodā Francijā. Blakus minētajai fotogrāfijai atrodas vēl viena, kurā saskatāms Andrejs pats pie mātes kapa Cēsīs, domājams, pirms aizbraukšanas uz Franciju 1920. gadu beigās.

Grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa atstātajā mantojumā, kurš, pateicoties mācītāja Friča Vēbera rūpēm, ir nonācis Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā, kopā ir skaitāmi 44 muzeja priekšmeti. Tā kā grāfu Zīversu dzimtas arhīvs Latvijā saglabājies visai fragmentāri, bet Cēsu Jaunās pils interjera priekšmeti un dzimtas sadzīves lietas praktiski gājušas bojā Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu laikā, kad Jaunajā pilī saimniekoja dažādas armijas, Friča Vēbera kunga dāvinājums ir īpaši nozīmīgs ieguvums Vidzemē senas un ietekmīgas vācbaltu dzimtas fon Zīversu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

Cēsu Izstāžu namā
Rituma Ivanova personālizstāde KADRI



Cēsu muzejs un Izstāžu nams jubilejas gada programmā apmeklētājiem piedāvā
iepazīt cēsinieka Rituma Ivanova glezniecību personālizstādē KADRI.
Izstādes atklāšana piektdien, 25. septembrī 18.00.

Izstādes KADRI saturiskajā uzbūvē saspēlējas dažādi iespaidi, kur caur fragmentu kadrējumu tiek atklāts cilvēka portrets glezniecībā. Gaismas enerģija, iekšējās emocijas un simboli atklāsies darbu sērijās Zvaigznes. Gaismas staros, Erotiskā Filma, Ilūzijas Simbols un Saulē. Tajās fiksēts laikmets un ļauts paskatīties no malas uz mūsdienu sabiedrību, popkultūru un tās tēliem. Izstādes kadri apvienojušies vienotā stāstā par mums pašiem – iekšējo enerģiju un emocijām, plaši pazīstamiem popkultūras simboliem, kopā veidojot kaleidoskopisku pasaules kadru kopumu.

"Protams, sociālais aspekts kutina vai rausta mūs, jo varam teikt – šis attēls redzēts avīzē, cits – koncertā, filmā. Tās ir lietas, ko ieelpojam visi līdzīgi. Globālais arhīvs ir internets – tajā visvieglāk nosakāms, kas ir visvairāk skatītie attēli. Mans tēlu atlases princips ir vērošana, iedziļināšanās, mēģināšana saprast, kas mūs aizrauj. No daudziem attēliem parasti izkristalizējas viens, lai arī ikonas radīšana ir kolektīva lieta," komentē Ritums Ivanovs.

Izstādē apskatāma arī jaunākā 2015. gadā veidotā gleznu sērija Saulē, kuras inspirācijas avots bijusi darbība mākslas rezidencē un ceļojumā uz Abu Dabī, kurā aizsākusies silto, saules gaismas pielieto jaunāko portretu sērija, kā arī apskatāma glezna enkaustikas tehnikā no šī gada plenēra Cēsīs.

“Saules enerģiju esmu vienmēr jutis kā pašu vitālāko un nepieciešamāko. Tās spēks un
klātbūtne rada mūsu vizuālo pasauli.”


Ritums Ivanovs (1968) ir viens no Cēsu novadniekiem, kura glezniecībai ir nozīmīga loma mūsdienu Latvijas laikmetīgajā mākslā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju (1994) un studējis Humbolta Universitātē ASV. Savos darbos apvieno hiperreālismam raksturīgo realitātes attēlojumu un individuālo triepienu svītru tehnikā. Darbu centrālā tēma ir cilvēka emocijas, kā uz skatuves, tā intīmos brīžos un vienatnē, tāpēc apmeklētājiem būs iespēja iepazīt mākslinieka daiļradi tās dažādajos līmeņos un saskatīt vispārīgi cilvēcīgo.

Izstāde atvērta no 25. septembra līdz 18. oktobrim
Cēsu Izstāžu namā, Pils laukumā 3.




Cēsu Jaunajā pilī atklās izstādi
“Vidzemes bruņniecība un Latvija”

Izstādes atklāšana Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē 20. maijā plkst. 16.00

Izstāde veidota sadarbībā ar Rundāles pils muzeju un
Baltijas bruņniecības apvienību Vācijā un būs apskatāma
no 20. maija līdz 30. novembrim.

Izstādes apmeklētājus pie grāfu Zīversu dzimtas rezidences Jaunās pils ieejas izstādes laikā  sagaidīs un sveicinās divas heraldiskās marmora lauvas no kādreizējās grāfu fon Mengdenu dzimtas Carnikavas rezidences, tādejādi simboliski iezīmējot izstādes pamatideju par vācbaltu kultūras mantojuma nozīmi Latvijas vēsturē.

Izstāde iepazīstina skatītāju ar bruņniecības veidošanos kristīgās misionāru kustības sākumā Livonijā, tās uzplaukuma laiku Polijas–Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas impērijas valdīšanas periodā no 16. līdz 19. gadsimtam, tādejādi demonstrējot Vidzemes un visas Latvijas sasaisti ar daudzu citu Eiropas tautu, īpaši vācbaltu, vēsturi un kultūru. Bruņniecība praktiski septiņus gadsimtus  palika noteicošais spēks ne tikai  Vidzemes politiskajā pašpārvaldē, tiesvedībā, saimniecībā, bet bieži vien arī kultūras, izglītības, zinātnes un mākslas jomās, tādejādi atstājot nepārvērtējamu nozīmi Vidzemes kultūrtelpas attīstībā.

Senākās muižniecības dzimtas Vidzemē veidojās no Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa vasaļiem (zemes lēņu turētājiem), kuri jau 14. gadsimtā izveidoja savu korporāciju jeb bruņniecību (Ritterschaft). Pēc Livonijas konfederācijas valstiņu sabrukuma 1561. gadā, bruņniecība turpināja pastāvēt kā juridiska persona un saglabāja savu tiesisko statusu un privilēģijas līdz 1920. gadam. Muižniecības dibināto korporāciju “Vidzemes bruņniecības sols” atcēla Latvijas valsts 1920. gadā. Mūsdienās bruņniecības korporācijas tradīcijas turpina kopt Baltijas bruņniecības apvienība Vācijā, kuras ilggadīgs vadītājs bija viens no izstādes iniciatoriem un autoriem barons Heiners fon Hoiningens-Hīne.

Izstādē būs iespēja skatīt daudzus vērtīgus, arī mazāk zināmus materiālus muižniecības laikmeta, bruņniecības senāko dzimtu un muižu vēsturē Vidzemē. To skaitā vēstures liecības par bruņniecības korporācijas veidošanās un attīstības procesu vairākus gadsimtus senos pergamentos un heraldiskos materiālos, 17. un 18. gs. muižniecības un dižciltības apliecinājuma diplomos, manuskriptos un dokumentos par tādu Vidzemē pazīstamu senu un izcilu dzimtu vēsturi kā Mengdeniem, Engelhartiem, Mellīniem, Brīningiem, Ungerniem-Šternbergiem un vēl daudzām spožām vācbaltu dzimtām un viņu devumu Vidzemes vēsturē.

Izstādes nozīmīga daļa veltīta Vidzemes muižu arhitektūras mantojumam, bez kura pilnvērtīgi atcerēties savus senčus un pagātni nav iespējams. Muižu attīstība Vidzemē un Latvijā ieviesa būtiskas izmaiņas lauku ainavā. Veidojās mūsdienu Vidzemei tik raksturīgā kultūrvide ar muižu centriem un viensētām. Izstāde ļaus skatīt Vidzemes muižu arhitektūras attīstības kopainu, sākot jau no pašām senākajām vasaļu mītnēm Livonijas periodā līdz pat baroka, klasicisma, jūgendstila un neoklasicisma muižu un kungu māju arhitektūrai un interjeru vēsturei 19. gadsimtā. Šo izstādes daļu veidojis  Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saka lielu paldies izstādes projekta partneriem, kuru krājuma kolekciju materiāli veido pamatu Vidzemes bruņniecības vēstures izstādei – Baltijas bruņniecības apvienībai (personīgi Heineram fon Hoiningenam-Hīnem un Dr. Aleksandram fon Samsonam-Himmelšernam), Rundāles pils muzejam (personīgi direktoram Imantam Lancmanim un Jānim Baltiņam), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam (personīgi galvenajai krājuma glabātājai Anitai Gailišai), LU Akadēmiskajai bibliotēkai (personīgi direktorei Ventai Kocerei un Aijai Taimiņai), Latvijas Nacionālajam Vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Valmieras muzejam, Valkas novadpētniecības muzejam, Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Rīgas domes Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļai, Rūjienas Izstāžu zālei.

Paldies par atsaucību un atbalstu Cēsu novada pašvaldībai, Rūjienas novada pašvaldībai, Rūjienas evaņģeliski luteriskajai baznīcai, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, Latvijas kultūrkapitāla fondam.


Muzeju nakts - Tālas noskaņas zilā vakarā Cēsīs


Šogad Cēsu Vēstures un mākslas muzejs atzīmē savu 90 gadu jubileju un Muzeju nakts pasākums “Tālas noskaņas zilā vakarā” 16. maijā būs kā ceļojums laikā caur izstādēm, mūziku, teātri un kino kopā ar īpašiem viesiem – dzejniekiem Raini un Aspaziju.

Plkst. 21:30 Pils laukumā pie Cēsu Jaunās pils svinīgas mūzikas un sirsnīgu uzrunu pavadībā kopā ar Raini un Aspaziju tiks atklāta Muzeju nakts. Pēc atklāšanas visi tiks aicināti doties gājienā caur Torņa ielas dzelzs vārtiem uz centrālo pasākuma un rosību vietu – Pils dārzu. Te tiks demonstrēta mēmā kino videofilma „Ceļojums Raiņa un Aspazijas laikā”. Viņu dzīves laika vērtībās un ideālos mūsdienu videomākslinieku skatījumā ievadīs pats Rainis. Pirmo reizi klausītāju vērtējumam tiks nodots aizraujošs muzikāls vēstījums „Raiņa ceļojumi” komponista Jēkaba Nīmaņa un ansambļa “Jakob Noiman Festival Band” izpildījumā. No pusnakts par balles atmosfēru Pils dārzā ar divdesmito gadu deju soļiem un skatieniem mīlas dzejas burvībā parūpēsies pūtēju orķestris „Cēsis”, deju grupa un jaunie aktieri. Dārzā visas nakts garumā darbosies “Pils kafejnīca” un varēs nogaršot īpašu, tieši Cēsīm radītu saldējumu "Cēsu Alus saldējums" un "Cēsu Alus sorberts". Piedzīvojumu meklētāji par samaksu tiks aicināti kopā ar gidu lukturīšu gaismā izstaigāt naksnīgo Viduslaiku pili.

Jau no plkst 19:00 Jaunajā pilī ģimenēm ar gados jaunākajiem apmeklētājiem būs iespējams ieklausīties Raiņa un Aspazijas dzejā “Mazā sirmā kumeliņā...”, pievienoties dažādām radošām nodarbēm vai apmekēt pils ģimenes istabu. Velāk pils iekšpagalmā pie apmeklētāju apkalpošanas centra bērni varēs iesaistīties dažādās spēlēs un rotaļās kopā ar Limpo no "Cēsu Alus".

Visa vakara garumā Jaunās pils zālēs visnegaidītākajos brīžos un laikos viesus uzrunās dzejnieki Rainis un Aspazija, bet Jaunās pils verandā darbosies Aspazijas salons, kurā būs iespējams ieklausītes dzejā. Papildus Jaunās pils apmeklētāji varēs apskatīt izstādi „Rainis un Cēsu grāmatu izdevējs Jānis Ozols”, kā arī muzeja vēstures un interjeru ekspozīciju "Cēsis - Latvijas vēstures simbols". Muzeju nakts viesi, kas uzkāps Lademahera tornī, varēs  lūkoties uz naksnīgajām Cēsīm un putna lidojuma.

Izstāžu nams interesentus pulcinās uz aktieru kostīmu skati „Sidraba šķidrauts”, kuras laikā tiks demonstrēti tērpi no dažados Latvijas teātros uzvestajām Raiņa un Aspazijas lugām, kā arī būs skatāma Cēsu Mākslas skolas audzēkņu diplomdarbu izstāde.

Muzeja naktī apmeklētājiem būs unikāla iespēja viesoties Cēsu Muzeja Atklātajā krājumā, kas atrodas Rīgas ielā 23. Veroties glabātavas plauktos, vecākie ļaudis atgriezīsies bērnībā, bet jaunajiem pavērsies pārsteidzošās vēstures lapas.

Muzeja nakts šogad tiks atzīmētā arī citviet pilsētā. Ģimenes pa dienu tiks gaidītas uz muzeju nakts iesildīšanas pasākumu - izklaidējošu, radošu un prasmes attīstošs piedzīvojumu “Cita klase” Cēsu Pastariņa skolā. Uzkāpjot Sv. Jāņa baznīcas tornī interesentiem būs iespēja vērot pilsētu no augstākā skatu punkta, savukārt grāmatu apgādā “Zvaigzne ABC” literatūras mīļotāji aicināti uz labo cenu “parādi”. Savus pirmos viesus uz ekskursijām vecajā ugunsdzēsēju depo un degustāciju gaidīs jaunais restorāns “Izsalkušais Jānis”, bet kafejnīcā “Cafe2Locals” Rožu laukumā varēs baudīt ēdienus, kādus savulaik Aspazija gatavoja Rainim. Aktīvās atpūtas parks “Ozolkalns” interesentus iepriekš piesakoties aicina doties pārgājienā kokos “Jāņtārpiņu nakts”.


Cēsu Jaunajā pilī
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ceļojošā izstāde
„Johana Kristofa Broces (1742-1823) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā”

Izstāde atvērta Cēsu Jaunās pils pirmajā stāvā no 12. marta līdz 19. aprīlim


LU Akadēmiskās bibliotēkas (bij. Bibliotheca Rigensis, dibināta 1524.gadā) vēsture glabā interesantas liecības par seno grāmatu un rokrakstu likteņiem. Viena no visspilgtākajām lappusēm šajā laikmetu hronikā pieder pedagoga un novadpētnieka Johana Kristofa Broces kolekcijai.
J. K. Broce dzimis Gerlicā, apguvis tehnisko zīmēšanu, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju. 1768.gadā, pārnācis uz Rīgu, J. K. Broce sāka strādāt par mājskolotāju, bet gadu vēlāk par pedagogu Rīgas Ķeizariskajā licejā, kur nostrādāja 46 gadus. J. K. Broce vāca un krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja un komentēja sava laikmeta liecības, kas viņam likās nozīmīgas, turklāt visu fiksēja ar lielu precizitāti, zīmējumiem pievienojot rakstītus paskaidrojumus, kas reizēm iekļaujas dažās rindās, bet reizēm aizņem vairākas lappuses. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās J. K. Broces bibliotēkai atstātajā arhīvā.
J. K. Broces nozīmīgākais darbs „Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente... ” aptver 10 ādā iesietus sējumus, kuros ar lielu rūpību un precizitāti attēloti Baltijas muižu, piļu un apdzīvotu vietu skati, sabiedriskās celtnes, dzīvojamās ēkas, baznīcas, tilti, pilsētu un lauku iedzīvotāji, apģērbs, iedzīve un darba procesu raksturojums, dažādas tehniskās ierīces (ūdensvads u.c.), pieminekļi, ģerboņi, zīmogi un monētas. J. K. Broces darba stilam raksturīgs, ka par zīmētajām pilsētām viņš centies savākt iespējami daudz liecību – zīmējis nozīmīgākās celtnes, devis pilsētas vēstures aprakstu, ekonomisko un administratīvo raksturojumu, sniedzis ziņas par pilsētas iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos.
Apceļojot Vidzemi un vācot vēsturiskus materiālus, J. K. Broce nākamajām paaudzēm atstājis arī detalizētus zīmējumus un aprakstus par tā laika dzīvi Cēsīs. Viņa zīmētā Cēsu panorāma joprojām ir populārākais skats uz pilsētu. Izstādē būs skatāms Cēsu pilsētas plāns un panorāma, pilsētas sabiedriskās ēkas un to plāni, Sv Jāņa baznīcas skati, Katrīnas baznīcas drupas un Cēsu pils attēli 18. gadsimta beigās.
J. K. Broces kolekcijas popularizēšanā nozīmīgu darbu veic LU Akadēmiskā bibliotēka, kas turpina paplašināt Eiropas iedzīvotāju priekšstatus par Latviju. Ar šo izstādi jau bijusi iespēja iepazīties 15 valstīs – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā, Baltkrievijā, Gruzijā, Krievijā, Polijā, Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Somijā, Austrijā, Vācijā, Izraēlā. Pasākumi galvenokārt organizēti sadarbībā ar Latvijas vēstniecībām


Cēsu Izstāžu nama 30 gadu jubilejas izstādes

Pirms 30 gadiem 1985.gada 20. februārī bijušajā 19. gs. sākumā celtajā Cēsu pilsmuižas stallī – ratnīcā tika atklāts Izstāžu Nams. Šis notikums bija pagrieziena punkts izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā Cēsīs.


  Izstāžu nama atklāšana būtiski uzlaboja kvalitatīvu vizuālās mākslas izstāžu rīkošanas iespējas Latvijas perifērijā. Notikusi mākslinieku un paaužu maiņa, un laiks ir ieviesis korekcijas. 30 gadi bijuši bagāti – skaitā ap 2000 daudzveidīgi mākslas, mūzikas, literatūras, konferenču un politikas pasākumi pulcējuši ļaudis Izstāžu Namā.    

Atzīmējot jubileju, ir izdots Cēsu profesionālo mākslinieku katalogs un atvērtas izstādes – „Lielie vidzemnieki”, šajā daļā eksponēti 20. gadsimta latviešu mākslinieku-vidzemnieku Vilhelma Purvīša, Kārļa Miesnieka, Ludolfa Liberta, Kārļa un Eduarda Brencēnu, Kārļa Jansona, Teodora Zaļkalna un Gustava Šķiltera darbi.  Otrā izstādes daļa „Cēsu mākslinieki un viņu laiks” iepazīstina ar šodienas mākslinieku cēsnieku radošo devumu dažādos mākslas žanros.     Izstādē varēs aplūkot mūsdienu gleznotāju Andra  Eglīša, Laimas Bikšes, Signes Vanadziņas, stikla mākslinieka Eero Rasa, keramiķes Vitas Vīksnas, multimākslinieka Kaspara Podnieka, tekstilmākslinieču Dzintras Vilks, Dagnijas Kupčes, Sanitas Rozes-Leišavnieces un jauno un talantīgo Cēsu gleznotāju Līvas Graudiņas un Armanda Kanaviņa daiļradi. Kopskaitā izstādēs būs skatāmi 38 mākslinieku darbi.   

Izstāde sagatavota ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atbalstu.
Izstāde atvērta no 21. februāra līdz 29. martam.





Cēsu Jaunajā pilī atklās izstādi
“ Fotogrāfijas celmlauzim Cēsīs Gustavam Cīmenam – 200”


Izstādes atklāšana Jaunās pils Konferenču zālē 18. februārī plkst. 16.00.
Izstāde apskatāma līdz 22. martam
   
 Gustavs Cīmens ir pirmais fotogrāfs Latvijā, kuram atzīmējam 200 gadu jubileju. Viņš bija pirmais Cēsu fotogrāfs, kurš šeit ilgstoši apmeties uz pastāvīgu dzīvi. Pateicoties Cīmenam, Cēsis šai laikā aiz Rīgas ir visvairāk fotogrāfiski iemūžinātā pilsēta Latvijā. Viņa atstātais fotogrāfiskais mantojums būtiski papildina Latvijas foto vēstures kopainu.

Izstādes apmeklētājiem piedāvājam iespēju aplūkot senāko zināmo fotogrāfijā fiksēto Cēsu panorāmu, izcilā pedagoga Augusta Holandera (Hollander) dibinātās mācību iestādes Bērzainē pie Cēsīm ēku kompleksu un apkārtni, kas pēc 1882 gadā ģimnāzijas jaunās ēkas uzcelšanas izmainījās līdz nepazīšanai, kā arī pirmos fotoattēlus, kuros redzama grāfu Zīversu Cēsu Jaunā pils un Kārļu muižas kungu māja ar tās iemīniekiem. Absolūti unikāli ir izstādē aplūkojamie Gustava Cīmena 1872. gada 10. (22.) maija fotogrāfētie lielās viesuļvētras postījumi Priekuļu, Līgatnes un Ķemju baznīcas apkārtnē.  G. Cīmens iegājis foto vēsturē kā fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fotogrāfiski fiksējis dabas katastrofas.

Gustavu Hermani Cīmenu (Gustav Hermann Ziemens) dzimis Marienburgā Prūsijā (tagadējā Malborka Polijā) 1815. gada 18. februārī. 19. gs. 50. gadu otrajā pusē G. Cīmens ar ģimeni pārcelās uz Liepāju, kur nodarbojās ar dagerotipiju un fotogrāfiju. Izstādes autors un Cīmena atstātā mantojuma apzinātājs vēsturnieks Tālis Pumpuriņš pieļauj, ka Cīmens uz Cēsīm pārcēlies jau 1862. gadā. Kur atradusies fotogrāfa darbnīca un vai tā ir viņa pirmā un vienīgā darbnīca Cēsīs? Tas skaidrojams turpmākos pētījumos.

 Gan Cēsu muzejā, gan fotoattēlu krātuvēs Igaunijā un Latvijā apzinātas vairāk nekā 20 vizītkaršu formāta ( 6 x 10 cm) fotogrāfijas ar dažādu personu portretiem un tik pat daudz viņa fotografēto Cēsu un apkārtnes fotogrāfiju.




 Cēsu Jaunajā pilī  atklās tekstilmākslinieces
Ivetas Vecenānes
dzīvespriecīgo un krāsaino darbu izstādi „Virmojums”.


Izstādes atklāšana Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē 15. janvārī plkst. 16.00
Izstāde apskatāma līdz 1. martam.

Māksliniecei šī būs otrā personālizstāde Cēsīs. Iveta Vecenāne beigusi LMA Tekstilmākslas nodaļu un izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Darbojas tekstilmākslā – gobelēni, gleznojumi uz zīda, tērpu dizains, tekstildizaina rotas un grafiskajā  dizainā, grāmatu ilustrācijā un rakstniecībā – sarakstījusi un ilustrējusi vectētiņa Antoniņa plašajai dzimtai veltītas grāmatas.
Iespējams Iveta Vecenāne šobrīd pasaulē ir pirmā un vienīgā māksliniece, kas auž ar dzintara diegu.   Ar augsto tehnoloģiju palīdzību to radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece  Dr .  Inga Lukašenko.  Darbi sajūsminājuši skatītājus Romas Etrusku muzejā, Kanādā, Vācijā, Ukrainā, Berlīnē. Pagājušajā gadā mākslinieces dzintara gobelēns bija eksponēts Francijā, Anžēras muzeja izstādē līdzās gobelēna vecmeistaru darbiem.
Māksliniece saka: „Ar prieku gaidu, kad Cēsīs pirmo reizi  tiks izstādīts dzintara gobelēns – Trauks I un  Trauks II, kā tas  ir sākotnēji  manis iecerēts. Tas veidots kā diptihs. Interesanti ir tas, ka katram gobelēnam tāpat kā cilvēkam ir savs liktenis, dzīves ceļš.  Trauks I  ir piedalījies starptautiskā izstādē ARTAPESTR un šīs izstādes ietvaros pabijis Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā. Trauks II piedalījies personālizstādē Berlīnē, bet…Latvijā  tie nav satikušies, man būs svarīgi redzēt šo tikšanos, jo tam apakšā  ir mans stāsts.”
Cēsīs redzamā izstāde maijā ceļos uz Luksemburgas abatijas kapelas zāli. 2014. gadā  Latvijas vēstniecība ASV organizēja mākslinieces  izstādi Vašingtonā, pēc tam tā ceļoja uz Sanfrancisko,  bet februārī plānota Bostonā.  Gobelēns ar dzintara pavedienu maijā tiks izstādīts Zeltkaļu centrā Londonā un jūnijā Uzbekistānā.






Cēsu Jaunajā pilī koncerts „19. gs dejas ar Magnoliju un
Janu Eglīti (mecosoprāns)”


6. decembrī plkst. 16.00 Jaunās pils Lielajā salonā


Balles deju kults sākās bagāto un dižciltīgo ballēs 16. gadsimtā. Jaunas dejas nomainīja viena otru – pavana, gavote, menuets u.c. Līdz pārējiem sabiedrības slāņiem balles dejas nokļuva tikai 19. gadsimta sākumā, kad daudzās valstīs tika atvērtas plašai publikai pieejamas deju zāles. Uzplaukumu piedzīvo polonēze,  kadriļa, polka un protams sākas valša zelta laikmets.

Deju grupa  „Magnolija” horeogrāfes Gunas Ezermales  vadībā  nu jau četrus gadus  apgūst 19. gadsimta dejas  un, tās dejojot,  rada prieku sev un citiem. Sestdien aicinām uz tikšanos ar dejotājiem un dziedātāju Janu Eglīti deju zālē Cēsu Jaunajā pilī.
Biļetes cena  3 EUR un 2 EUR



Latvijas Leļļu teātra 70 gadu jubilejai veltīta ceļojošā izstāde „Leļļu stāsti”.
Izstādes atklāšana Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē 
4. decembrī plkst. 14.00


Izstādes atklāšanā tikšanās ar Latvijas Leļļu teātra direktoru Vilni Beķeri, izstādes autori, mākslinieci Anitu Znutiņu-Šēvi un teātra pārstāvjiem.


Latvijas Leļļu teātra vēsture, kas ar paaudzēs iemīļotiem aktieriem, leģendārām izrādēm, prātā paliekošām dziesmu melodijām un bērnu emocijām tiek rakstīta jau 70 gadu garumā, nav plaši zināma. Tā drīzāk dzīvo katra bijušā skatītāja bērnības iespaidos un atmiņām – dažkārt miglainās un nepilnīgās, taču emocionāli spilgtās. Līdz ar to Latvijas Leļļu teātra jubilejas sezonas ietvaros izveidota ceļojoša Leļļu teātra izstāde „Leļļu stāsti”.

Leļļu teātrī katra lelle ir gatavota ar rokām un nes sev līdzi autora personības nospiedumu. Ikvienam izstādes apmeklētājam būs iespēja ieraudzīt tuvplānā lelles no slavenām izrādēm, kā arī lelles, kas dažādu apstākļu dēļ tā arī nekad nav piedzīvojušas skatītāju aplausus un skatuves gaismas. Ikvienai lellei ir savs stāsts – ne tikai biogrāfisks, bet arī dziļi personisks – kāda lelle atcerēsies spilgtākās emocijas slavas brīžos pēc nospēlētām izrādēm, kāda vēstīs skumjas atklāsmes, kāpēc nav tikusi līdz skatuvei, vēl kāda dalīsies atmiņās par laikiem, kad viņai ir bijis īpašs statuss sava radītāja acīs... Izstādē eksponētas 32 teātra lelles no dažādām izrādēm kā „Pelnrušķīte”, „Eža kažociņš”, „Mazā nāriņa” u.c. Ekspozīcija ietver arī vēsturisku informāciju par teātra leģendārajiem māksliniekiem, leļļu meistariem, izrādēm, režisoriem.

Izstādes autore: māksliniece Anita Znutiņa-Šēve.   
Vēsturiskā materiāla apkopošana un tekstu autore: Rūta Petrauska




Pirmās Adventes svētdienā pasākums,
veltīts izsūtījumā Sibīrijā cietušajiem cēsniekiem

Cēsu Izstāžu namā 30. novembrī plkst. 13.00.

Advente ir laiks, kas iezīmē gaismas gaidīšanu. Nu jau vairākus gadus padomju represijās cietušie cēsnieki un viņu ģimenes locekļi Adventes pirmajā svētdienā pulcējas Izstāžu Namā, lai runās un domās pieminētu cilvēkus un notikumus, kas latviešu tautai atnesa tik daudz ciešanu. Svētdienas tikšanās laikā kopīgi ar tautas muzikantiem no Tūjas, kurus kopā pulcē Valdis Andersons, arī izdziedāsim pazīstamas latviešu dziesmas.
 



Izstādes „Cēsnieki Latvijas valstij: Egons Bušs” atklāšana
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils Konferenču zālē
11. novembrī plkst. 16.00


Izstāde, kas veltīta Cēsu sanatorijas Meža skolas ilggadējam direktoram, Latvijas lepnumam, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam Egonam Bušam, turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsniekiem, arī ar viņu likteņiem.

Egons Bušs dzimis laikā, kad piedzīvota dažādu varu maiņu. Viņa dzīves ceļš šajos laiku griežos nebūt nebija tik gluds. Trīs gadu vecumā zaudēta mamma un bezrūpīgā bērnība beidzās. Sākas ganu gaitas un sadzīvošana ar pamāti, kas nepievērsa daudz uzmanības emocijām – darbi ir jāpadara, skolā ir labi jāmācās, ja kaut kas nav izdarīts, tad sods – saproti vai nē. Arī tēvs bija racionāls cilvēks – vajadzīga saimniece – atradīsim, vecākais dēls karā pazudis – par saimnieku jāskolo nākamais. Bet mazajam cilvēkam emociju, ar kurām tikt galā ir daudz – mainās ģimene, mainās varas, mainās skolas un kaut kur gribās satraukumu šo izlikt. Protams, tās ir draiskulības, un nerātnības, jo viņš taču ir puika! Un kā jau puika – viņš mācās diezgan slikti un savu intelektu izlieto dažādu blēdīšanās metožu izgudrošanā.... Vai par šādiem bērniem kāds saka, ka tie dzīvē daudz sasniegs? Vai par tādiem pēcāk taisīs izstādi?

Egons Bušs bija tas, kurš savās darba gaitās Cēsu sanatorijas Meža skolā vienmēr ticēja šādiem puikām, jo arī pats tāds bija bijis. Bērnībā neizpaustās emocijas un mīlestība tika nesaudzīgi dota skolēniem – gan labajiem, bet visvairāk palaidņiem. Viņš visiem audzēkņiem bija DZĪVES SKOLOTĀJS.

Izstāde atvērta no 11. novembra līdz 14. decembrim









Fotokluba „Cēsis” izstādes „Cēsis agrāk un šodien” atklāšana 
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē
4. novembrī plkst. 16.00

Izstādē aplūkojami Cēsu fotogrāfu jaunākie darbi,
kuros vēsturiskajos rakursos skatāmi Cēsu pilsētas skati.
Izstāde ir Cēsu fotokluba ieguldījums cēsnieku un tūristu intereses veicināšanā par pilsētu.


Jau pagājušajā gadā fotogrāfi veiksmīgi iesāka izstāžu ciklu „Cēsis agrāk un tagad” ar izstādi, veltītu mūsu pilsētas identitātes galvenajam simbolam – Cēsu viduslaiku pilij. Šogad, turpinot iesākto projektu, fotografēti Cēsu nami, parki, pieminekļi, atsevišķi to elementi un salīdzināti ar vēsturiskajās fotogrāfijās redzamo. Izstāde ir iespēja uzrunāt cēsiniekus par vērtībām, kuras viņuprāt Cēsīs  jākopj, jāsaglabā, ar kurām jālepojas. Izstādē  šodienas fotogrāfijas ir skatāmas kopā  ar vēsturisko foto no Cēsu senāko  fotogrāfu krājumiem.  Darba rezultāts ir ne tikai fotogrāfu profesionalitāti apliecinošs, bet arī informatīvs un izglītojošs.
2014. gads ir Cēsu Sv. Jāņa jubilejas gads. Tādēļ projekta ietvaros baznīca kā viens no svarīgākajiem Cēsu pilsētas arhitektūras un mākslas objektiem fotografēta dažādos rakursos, dažādos apgaismojumos, dažādās diennakts stundās, akcentējot atsevišķus elementus, mākslas darbus.
Izstādē piedalās desmit fotokluba „Cēsis” fotogrāfi ar vairāk kā 40 fotogrāfijām. To vidū – Jānis Harijs Sūniņš, Alvis Jansons, Vilis Bleikšs, Ilgvars Ozols, Agris Kozerovskis, Ēriks Zvirbulis, Vladislavs Ančs, Oļģerts Bērziņš, Valdis Sviķis un Imants Dreimanis.
Izstāde veidota ar Cēsu pašvaldības kultūras projektu konkursa finansiālu atbalstu.

Izstāde atvērta no 4. novembra līdz 31. novembrim





Cēsu Izstāžu namā 26. oktobrī plkst. 14.00 atsākas
mākslas vēstures lekciju cikla  nodarbības

Jaunajā sezonā aplūkosim 20. gs. mākslas kustību – futūrismu. Tā radās 20. gs. sākumā Itālijā. Tulkojumā no latīņu valodas futurum – nākotne. Futūrismam raksturīga pagātnes noliegšana un tā interešu objekti ir ātrums, temps un enerģija.

Nodarbības notiks katra mēneša trešajā svētdienā  plkst. 14.00. Izstāžu namā. Lektore mākslas zinātniece Baiba Eglīte.




Cēsu Jaunajā pilī trešdien, 22. oktobrī plkst. 16.00 izstādes
„Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā. Skolotājam un komponistam 200” noslēguma pasākums.
Saruna ar dramaturgu Lauri Gundaru un režisoru Vari Braslu.


Cēsu muzeja veidotā izstāde, kas godināja mūsu izcilo novadnieku  drīz tiks slēgta. Savukārt  Valmieras teātrī gada nogalē sāksies darbs pie Laura Gundara lugas  „Lattia” iestudējuma. Izrādes  veidotājs būs meistarīgo latviešu filmu „Ezera sonāte”, „Emīla nedarbi”, „Aija” un teātra izrāžu  „Trīs draugi”, „Mērija Popinsa” un citu  iestudējumu  režisors Valmieras teātrī Varis Brasla.
Stāsta Valmieras teātra direktore  Evita Sniedze:
„…šis ir laiks starp Raiņa un Aspazijas jubileju un Latvijas simtgadi, kad arī teātris nevar  nedomāt par Latvijas vēsturi, latvietību, latvisko kodu, tiem cilvēkiem, kas domāja un rīkojās, lai taptu mūsu valsts.  Tāpēc trīs Valmieras teātra režisori ir izvēlējušies lugas par šīm lielajām tēmām, bet Lauris Gundars uzrakstījis savdabīgu triptihu par Latviju un latviešiem.”
Pirmizrāde jau notikusi Laura Gundara lugai  Mārtiņa Vilkārša režijā  „Vienādas asinis”,  iestudējuma „Ballīte”  režija  būs  Reiņa Suhanova   rokās.

Par lugu „Lattia” režisors Varis Brasla – „Lattia” nav luga par Jāni Cimzi, vai – vismaz ne tikai par viņu. Atmodas laiks bija ļoti sarežģīts un sazarots, tajā krustojās un strīdējās daudzu cilvēku idejas un centieni. Viņus vienoja vēlēšanās pacelt latviešus līdz kultūrtautas apziņai, darīt viņus vienlīdzīgus citu izglītotu un pašapzinīgu tautu vidū. Tā procesa  neviennozīmība man šķiet saistoša”.

Izstāde  Cēsu muzejā vēl apskatāma līdz  31. oktobrim.





Izstāde „Karš un mēs”

Izstāde atvērta Cēsu Izstāžu namā no 17. oktobra līdz 31. decembrim

Šogad aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, kurš cilvēces vēsturei atnesa vēl nepieredzētu postu.

Cienījamie izstādes apmeklētāji! Ielūkojoties 100 gadus senās fotogrāfijās, tajās attēloto cilvēku sejās, uztverot viņu skatienu, varēsiet mēģināt izdzīvot gadsimtu senās pagātnes sajūtas, bet izstādes noslēgumā  Imanta Lancmaņa gleznās no cikla „Revolūcija un karš” varēsiet skatīt, kā šīs sajūtas izdzīvojis mākslinieks.

Izstādē skatāmas Pirmā pasaules kara liecības fotogrāfijās no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma un līdz šim Cēsīs neredzētas fotogrāfijas no Sanktpēterburgas arhīva  „Cēsis 1915. gadā”. Izstādes ietvaros paredzēta multimediāla prezentācija „Cilvēks un karš, karš un cilvēks” (autors Pēteris Mežulis).

Izstādes atklāšana un Imanta Lancmaņa lekcija „Pirmā pasaules kara foto kā reportāža un ikona” 17. oktobrī plkst.14.00 Cēsu Izstāžu namā




Izdots jauns muzeja ceļvedis bērniem

Šoruden Cēsu muzejs īpaši ciemos gaida ģimenes ar bērniem. 
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tikko klajā nācis muzeja ekspozīcijas „Cēsis – Latvijas vēstures simbols” ceļvedis ģimenēm.
Jaunizdotais muzeja ceļvedis iezīmē īpašu – bērnu ceļu muzeja ekspozīcijā.

Ilustrētā grāmatiņa lasītājus aizvedīs izzinošā un uzdevumiem bagātā ceļojumā pa muzeju, kura laikā varēs ne vien iepazīt nozīmīgākos Cēsu vēstures notikumus, bet arī uzzināt, kādas dāvanas savā septītajā dzimšanas dienā vēlējās saņemt mazais grāfs Emanuels. Ceļveža „pavadījumā” muzeja apmeklējums vecākiem kopā ar bērniem noteikti pārvērtīsies ne tikai par izzinošu, bet arī aizraujošu piedzīvojumu.
Ceļveža idejas un teksta autori ir cēsnieki Elīna un Gundars Kalniņi, savukārt ilustrācijas un māksliniecisko noformējumu veidojušas Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Arta Kalniņa un Monta Apsāne.

Ceļvedi apmeklētāji var iegādāties kopā ar muzeja apmeklējuma ieejas biļeti.



       Inta Ruka un Žeralds Asulins – melnbaltie foto portretējumi
                                                   Cēsu Izstāžu namā

                  Izstāde atvērta no 19. septembra līdz 12. oktobrim

Cēsu Izstāžu namā atklātas divas jaunas melnbaltā foto izstādes – latviešu mākslinieces Intas Rukas izstāde „Dzīves ceļi” un franču fotogrāfa Žeralda Asulina izstāde „Kustībā”, kuras lieliski papildina viena otru, portretējot mūsu ikdienas norises laukos un pilsētā.

 

Žeralds Asulins (www.geraldassouline.fr) ir daudz ceļojis pa Austrumeiropas valstīm un fiksējis savus iespaidus melnbaltās fotogrāfijās, kas uzņemtas ar analogo fotoaprātu, veidojot fotokadros balstītas muzikālas īsfilmas. Viena no filmām „Tango Baltico” tika iekļauta arī Latvijas filmu konkursa „Lielais Kristaps” skatē. Ž.Asulina pēdējā izstāde „Debesis bija tik zemas” Roberta Doisneau Fotonamā Parīzē šī gada sākumā tika augstu novērtēta un izpelnījās lielu interesi. Cēsu Izstāžu namā varēs skatīt Ž.Asulina multimediālu instalāciju „..in motion” un Autrumeiropas iespaidu fotokadrējumus. 

Inta Ruka (intaruka.wordpress.com) – Latvijas fotomākslas spilgts tīrradnis - ir pieprasīta starptautisko projektu fotogrāfe. Izstāžu ģeogrāfija jau ir nepārskatāma, turklāt Intas Rukas darbi nokļuvuši fotomuzejos Lozannā, Odensē, privātkolekcijās Francijā, Kanādā, Zviedrijā, Šveicē u.c. Šogad Inta Ruka saņēma Sunes Jonsona vārdā nosaukto zviedru dokumentālās fotogrāfijas balvu. Balvas piešķiršanas pamatojumā tika pausts: “Inta Ruka fotografē cilvēkus savā vidē, kura tos ietver, un kļūst pilnīgi skaidrs, ka viņa, tāpat kā Sūne Junsons, nekad nav ne augstprātīga pret saviem portretējamiem, ne arī nobijusies no viņiem. Tieši tik vienkārša var būt fotogrāfiska patiesība.”

Izstādē „Dzīves ceļi” ir vairāki desmiti fotogrāfiju, kuras parāda piecu ar lauksaimniecību saistītu zviedru ģimeņu dzīvi Norlandē. Izstādes galvenā iecere, ko meistarīgi īstenojusi Inta Ruka, ir parādīt cilvēkus, kuri apzināti izvēlējušies dzīvesveidu, kas Zviedrijā jau tiek uzskatīts kā alternatīvs, jo lielākā iedzīvotāju daļa ir pilsētnieki. Izstādes varoņi dzīvo saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. "Cilvēki, kurus es fotografēju, daudz strādā, bet tas viņus nenomāc, jo viņi mīl savu darbu un savu dzīvesveidu. Viņi ir brīvi un neatkarīgi, jo paši spēj sevi apgādāt ar gandrīz visu nepieciešamo," saka Inta Ruka. Izstādes norisi Cēsīs ir atbalstījusi Zviedrijas vēstniecība.



Izstāde „Festivāls turpinās…”

Bērnu grāmatu ilustrācijas no Eiropas profesionālā leļļu mākslas festivāla.

Izstāde atvērta Cēsu izstāžu namā no 19. septembra līdz 2. novembrim

Rīgā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros septembra sākumā notika Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls. To rīkoja Leļļu Mākslas muzejs un izcilā latviešu leļļu māksliniece Ināra Liepa, sapulcējot Rīgas Dzelzceļa muzejā labākos leļļu māksliniekus no 15 valstīm.
Izstādē piedalījās arī bērnu grāmatu ilustrāciju autori. Daļa no festivāla darbiem ir redzama Cēsu Izstāžu namā – Igaunijas mākslinieku Svetlanas Aleksejevas, Katrīnas Erlihas, Regīnas Lukas-Tomperes, Juri Midberga, Vīves Noras un Katerinas Zaripas darbi un latviešu mākslinieku Gundegas Muzikantes un Jura Petraškeviča darbi.

Izstādi apmeklēt īpaši aicinām ģimenes ar bērniem!





XII mūzikas festivāls ''Galantais klavesīns''

Festivāla koncerti notiks
Cēsu Jaunās pils Lielajā salonā  4. oktobrī plkst. 17.00 un
Cēsu Izstāžu namā 2. novembrī


Šoruden jau divpadsmito reiz Cēsīs notiks mūzikas festivāls ''Galantais klavesīns''. Tas aizsākās 2002. gadā, kad pilsēta ieguva vērtīgu instrumentu – pēc ievērojamā flāmu 17. gs. meistara Rukersa  parauga būvētu klavesīnu, kas tapis Igaunijā, Pētera Talves darbnīcā. Festivāla idejas pamatā ir vēlēšanās parādīt klavesīnu muzikāli daudzveidīgi – ne tikai kā soloinstrumentu, bet arī dažādu kameransambļu, orķestra sastāvā.

Festivāla programma:
Sestdien, 4. oktobrī plkst. 17.00 Cēsu Jaunajā pilī koncerts ''Franču svīta''
Piedalās klavesīniste Darja Zemele ( Latvija/Francija )

Svētdien, 2. novembrī Cēsu Izstāžu namā koncerts ''Le Feste Galante/Galantie svētki''
Piedalās Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, solisti Jānis Semjonovs, Normunds Zvejnieks ( fagoti), Lelde Krastiņa (klavesīns), Elita Ezermale (flauta), Kaspars Vilnītis (alts), Ilze Petrovska (čells), Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi.

Festivāla pirmajā  koncertā  skanēs krāšņā un izsmalcinātā franču baroka laika mūzika. Klausītājiem būs iepēja baudīt jaunās, talantīgās klavesīnistes Darjas Zemeles sniegumu, ko raksturo aizrautība, spēles prieks un smalka virtuozitāte.
Darja ieguvusi ļoti plašu un vispusīgu mūzikas izglītību: mācījusies klavierspēli Emīla Dārziņa Mūzikas skolā, turpinājusi studijas Maskavā, Centrālajā Mūzikas skolā pie P. Čaikovska konservatorijas, kā arī Amsterdamā Svēlinka konservatorijā. Interese par renesanses un baroka mūziku rosinājusi pievērsties klavesīnspēlei.
Kopš 2012. gada Darja studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Lionas konservatorijā,
piedalījusies daudzu izcilu mūziķu meistarklasēs Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV. Neraugoties uz to, ka viņas mūziķes karjera ir tikko sākusies, Darja jau koncertējusi Latvijā, Korsikā, Šveicē, Francijā. Viņas koncerti izpelnījušies publikas sajūsmu un speciālistu atzinību.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja ir Lelde Krastiņa, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagoģe, Cēsu Sv. Jāņa draudzes ērģelniece.
Festivālu rīko P/a ''Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs'', atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cēsu novada pašvaldība.

Ieeja koncertos EUR 5.00 un 3.00




Koncerts Alfrēdam Kalniņam 135
Cēsu Izstāžu namā svētdien, 5. oktobrī plkst. 17.00


Atzīmējot mūsu novadnieka komponista, ērģelnieka un diriģenta Alfrēda Kalniņa (1879 – 1951) 135. dzimšanas dienu, koncertā skanēs viņa mūzika balsij un klavierēm.

Koncerta programmu sagatavojuši pazīstamie un iemīļotie mūziķi kā Antra Bigača (mecosoprāns), Ingus Pētersons (tenors) un Ventis Zilberts (klavieres).
Solo dziesmas Alfrēda Kalniņa daiļradē ieņem centrālo vietu. Viņš ir liels šī žanra meistars, sarakstījis ap 250 dziesmu, kas ir psiholoģiski smalkas un tēlaini spilgtas vokālas miniatūras. Šīs kompozīcijas droši var konkurēt ar Rietumeiropas romantisma laika vokālo kamermūziku.
Vokālo mūziku papildinās skaņdarbi klavierēm Venta Zilberta sniegumā.

Ieeja Eur 5.00 un 3.00
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds


Modra Svilāna un Kristiana Brektes pinhole fotogrāfijai veltīta izstāde "Negatīvs"

Izstāde atvērta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā
Jaunās pils Konferenču zālē no 15. augusta līdz 30. septembrim.


Metālmākslinieks un fotogrāfs Modris Svilāns, kurš veido dažādus   kinētiskus objektus un  praktizē fotogrāfiju uz melnbaltās filmas, sadarbojoties ar mākslinieku un scenogrāfu Kristianu Brekti gada garumā veidojuši lielformāta melnbaltās fotogrāfijas, izmantojot paštaisītas pinhole kameras, tverot vasaras mēnešu saules atdzīvinātās dabas un pilsētas ainavas Latvijā.

Tēma izvēlēta sekojot līdzi aktuālajiem procesiem, kas norit analogās fotogrāfijas lauciņā – līdz ar digitālās fotogrāfijas pieejamības un popularitātes pieaugumu tehnoloģiju attīstības rezultātā, cieš šis vēsturiski nozīmīgais veids, kādā tiek dokumentēta pasaule. Izmantojot Camera Obscura, fotogrāfs vēl arvien saglabā ciešo kontaktu ar vidi, kura tiek tverta ļaujoties eksperimentiem un nejaušībām.

Fotogrāfiju tapšanas procesā lielformāta papīra sloksne tiek apstrādātas ar fotoemulsiju. Šajā faktā slēpjas daļa eksperimentālā momenta, jo emulsija tiek klāta ekspresīvā vai tieši pretēji – akurātā, kādu noteiktu rakstu vai zīmi veidojošā formā. Ekspozīcijas laikā uz šī fotopapīra tiek projicēts attēls, kura veidols atklājas vien ar emulsiju apstrādātajās vietās. Aprakstīto fotogrāfiju tapšanas procesu izstādes apmeklētāji var vērot arī videofilmā.

Izstādē eksponēti gan negatīvi, gan pozitīvi, rādot procesa abas šķautnes un vēlreiz uzsverot brīnumaino analogās fotogrāfijas un tās attīstīšanas procesa faktu, kas, visticamāk, lemts zudībai. Arī tēmu loks saistīts ar šiem pretpoliem, meklējot atšķirīgo dabā, cilvēkos, arhitektūrā un ikdienišķos procesos, tādā veidā materializējot visu lietu duālismu.



Andra Eglīša personālizstāde “Iespējama vieta”

Cēsu izstāžu namā no 9. augusta līdz 14. septembrim atvērta Purvīša balvas laureāta Andra Eglīša personālizstāde


Vairums no izstādē iekļautajiem darbiem ir arhitektoniska rakstura  etīdes, kas tapušas par   mākslinieka brīvdabas darbnīcu pārvēršot kādu novārtā pamestu Drustu pagasta vecsaimniecību. 
Būdams divu pirmskara cēsinieku – būvuzņēmēja un fotoateljē īpašnieka mazmazdēls, Andris Eglītis savā lauku darbnīcā veido abstraktu formu būves no apkaimes sagruvušajās saimniecībās atrastiem kokmateriāliem un fiksē celtniecības gaitu ar ģimenes mantojumā saglabāto kolodija plašu fotokameru.
Lauku pļavās tapušās būves ir ierosmes avots arī izstādē iekļautajam gleznu ciklam, kas ir savdabīga mākslas prakse, kur formāli ainavu glezniecības risinājumi bāzēti uz ķermeniskā piepūlē gūtu attēloto vietu pieredzi. 

Par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2011. un 2012. gadā
Andrim Eglītim piešķirta Purvīša balva.



Maijas Tabakas gleznu izstāde

Cēsu Mākslas festivāla ietvaros Izstāžu namā no 11.07. līdz 03.08. apskatāma
mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstāde no privātkolekcijām.



Skatītājiem šī ir unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Ņemot vērā to, ka māksliniece savu gleznu teatrālajos sižetos parasti izmanto konkrētus cilvēkus no sev tuvas apkārtnes, šoreiz akcents būs uz atpazīstamiem cilvēkiem, kas bijuši Maijas Tabakas modeļi pirms vairākiem gadiem.

Maija Nora Tabaka dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā.Mācijusies Latvijas Mākslas akadēmijā, Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā, bijusi Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta stipendiāte Rietumberlīnē Vācijā.  Māksliniece ienāca Mākslas akadēmijā 1957. gadā, uz visiem laikiem ienākdama arī latviešu glezniecībā un Eiropas mākslā.


Izdots jauns ilustrēts ceļvedis „Cēsu pils”



Gundara Kalniņa grāmata „Cēsu pils” ir pirmais plašam lasītāju lokam domātais izdevums, kurā vispusīgi aplūkota Cēsu viduslaiku pils vēsture un jaunāko pētījumu gaismā skaidrotas dažādu pils daļu kādreizējās funkcijas. Ar vairāk nekā 100 attēliem skaisti ilustrētajā grāmatā iekļautas vēsturiskas un mūsdienu fotogrāfijas, seni plāni un gleznas, kā arī īpaši šim izdevumam radīti rekonstrukcijas zīmējumi. Grāmatas autors dzīvi apraksta ne vien dramatiskākos notikumus pils vēsturē, bet arī sniedz ieskatu pils ikdienas norisēs un tās agrāko iemītnieku sadzīvē. Izdevums lieliski kalpos arī kā praktisks ceļvedis, dodoties izglītojošā pastaigā pa vienu no skaistākajiem un iespaidīgākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem.




Izdots ekspozīcijas "Cēsis - Latvijas vēstures simbols" ceļvedis






Ekspozīcijas ceļvedi skatīt ŠEIT






Izstāde „Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā. Skolotājam un komponistam 200”


Izstāde atvērta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī  Bēniņu izstāžu zālē no 2014.gada  1. aprīļa. Tā veidota, atzīmējot mūsu novadnieka, izcilā latviešu skolotāja un kora kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atceri. Jānis Cimze latviešu skolu vēsturē ir leģendāra personība, kurš no pamatiem veidoja pirmo draudzes skolotāju sagatavošanu Vidzemē. Savā  42 gadus ilgā pedagoga darbā, vadot Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk Valkā izskolojis pāri par 500 tautskolotājus, tostarp vairāk kā 110 ar Cēsīm un novadu saistītus skolotājus, mācītājus, ērģelniekus un kordiriģentus. Vairāk kā 100 semināristu nāca no Vidzemes igauņu novadiem, kuru loma 19. gs. igauņu nacionālajā atmodā nav pārvērtējama.

Vairāk informācijas par izstādi ŠEIT




Veikts vērienīgs pētījums par Cēsu pili

  Cēsu pils vēsture dažādos zinātniskos un populāros pētījumos ir aplūkota jau vairāk nekā 300 gadu garumā. Pilij veltīto publikāciju skaits ir milzīgs, un to uzskaite un analīze vien būtu plaša pētījuma vērta. Tomēr līdz pat šim laikam Cēsu pilij nav bijusi veltīta apkopojoša rakstura vēsturiskā izpēte, kurā iekļauts un analizēts maksimāli plašs avotu un literatūras klāsts.

  Pēc Cēsu Kultūras un tūrisma centra pasūtījuma 2013.gada ietvaros aktuālu Cēsu pils vēstures pētījumu veica Mag. hist. Agris Dzenis. Pie lasītājiem apjomīgais darbs nonāk netradicionālā formātā – kā īpaši šim nolūkam izveidota interneta vietne
www.pilsvesture.cesis.lv . Kamēr tiek rasta iespēja pētījumu publicēt drukātā veidā, aicinam ikvienu izmantot iespējas, ko sniedz elektroniskā publikācija – piedalīties diskusijās, paust viedokli, sniegt ierosinājumus un uzdot jautājumus izpētes autoram.







Printēt